Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Tas ir nozīmīgs lēmums, jo tiek paredzēts pārejas periods, kura laikā nelielajiem kokrūpniekiem ir jāsaved kārtībā iekārtas, atzīst Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Jānis Mārciņš. Viņš par šo grozījumu būtiskāko normu uzskata agrāk izvirzītās prasības atcelšanu par to, ka mazajiem gateriem un kokrūpniekiem ir vajadzīgas skaidu nosūkšanas iekārtas, . Tas nozīmē, ka kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām, kurās lieto koksnes griešanas tehniku, pārstrādājot līdz 2000 m3 apaļkoku un kokmateriālu gadā vairs netiek izvirzītas obligātas prasības skaidu nosūkšanas sistēmām. Viņaprāt, šī nosacījuma svītrošana ir nozīmīgs valsts atbalsts mazajiem kokrūpniekiem. Tiesa, daļa aptaujāto atzina, ka viņiem — nelielajiem kokrūpniekiem nav līdzekļu avotu, lai tuvāko gadu laikā varētu par 100 % izpildīt izvirzītos nosacījumus. Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Jānis Mārciņš: «Akceptētie grozījumi ir Vides ministrijas, Valsts kanceleja sun visas valdības solis — darbs mazo gateru un kokrūpnieku atbalstam.»

Mazajiem kokrūpniekiem un kokzāģētājiem plāno piešķirt pārejas periodu noteikto vides prasību izpildei pat līdz trīs gadiem, ja vien paši uzņēmēji to prasīs.To paredz sagatavotie grozījumi noteikumos, kuri nosaka vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām. Tādējādi nelielajiem uzņēmējiem, kuru iekārtas nodotas ekspluatācijā līdz vides prasību noteikšanai, tiks dots sešu mēnešu garš termiņš reģionālajā vides pārvaldē iesniegt iesniegt pasākumu plānu, lai nodrošinātu iekārtu atbilstību izvirzītajām prasībām. Daļa Db aptaujāto nelielo kokrūpnieku uzskata, ka, piešķirot trīs gadu garu termiņu 24. maija valdības sēdē noteikto vides prasību piemērošanai, ir kompromiss starp nelielo kokrūpnieku iespējām un valsts vēlmēm. Savukārt daļa aptaujāto piedāvātos labojumus uzskata par acu aizmālēšanu, jo nelielajiem kokrūpniekiem nav līdzekļu avotu, lai tuvāko gadu laikā varētu izpildīt izvirzītos nosacījumus, it īpaši tos, kas attiecas uz ventilācijas sistēmu uzstādīšanu. Savukārt daži aptaujātie nespēja saprast, kāpēc valdība 24. maija sēdē, nosakot mazajiem obligāti izpildāmas vides prasības iekārtām, uzreiz neparedzēja pārejas periodu,

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šodien, 29.martā, starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi likumprojektu Valsts atbalsta garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem likums, kas nosaka vispārējos principus valsts atbalsta garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem sniegšanai, tā organizēšanas nosacījumus un veidus, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Likuma mērķis esot veicināt jaunu investīciju piesaisti maziem un vidējiem komersantiem savas darbības uzsākšanai un paplašināšanai, sniedzot tiem valsts atbalstu finansējuma pieejamības veicināšanai.

Sniedzot valsts atbalsta garantijas mazajiem un vidējiem komersantiem, Ekonomikas ministrija paredz, ka komersantiem būs vieglāka pieeja kredītu un investoru finansējumam situācijās, kad pietrūkst pašu nodrošinājuma. Ņemot vērā garantiju instrumentiem paredzēto finansējumu, esot sagaidāms, ka 2007-2013.gadu periodā tiks izsniegtas garantijas aptuveni EUR 340 milj. apjomā, kas nodrošinās ārējā finansējuma piesaisti komersantiem aptuveni EUR 500 milj. apjomā garantijas (pie vidēji 70% garantijas).

«Valdībā akceptētās izmaiņas draud ar slēgšanu vismaz 1000 mazajiem kokapstrādes uzņēmumiem, jo viņiem izvirzītās prasības par skaidu nosūkšanu, filtru un ciklonu uzstādīšanu ir akmens kaklā,» secina Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Jānis Mārciņš. Viņš norāda, ka faktiski pašiem mazākajiem kokrūpniekiem, no kuriem daļa faktiski ir amatnieki, kas apkārtējo iedzīvotāju vajadzībām izgatavo nepieciešamos izstrādājumus, tiek izvirzītas tādas pašas prasības skaidu nosūkšanā kā vidējiem un lielajiem. «Tas tikai kārtējo reizi pierāda, ka solītais atbalsts mazajam un vidējam biznesam paliek tikai vārdos, bet darbos notiek pretējais,» sašutis ir J. Mārciņš. Viņš piekrīt, ka tādējādi valsts spiež mazo pirkt peļņu nenesošas skaidu nosūkšanas iekārtas, kaut arī mazajiem naudas pašu rīcībā tādām iekārtām nav, un neesot cerību, ka šiem mērķiem arī bankas aizdos naudu mazajiem. «Mērķis bija, nosakot vides prasības, tās neattiecināt ne tikai uz nelielajiem kokzāģētājiem, bet arī uz nelielajiem kokrūpniekiem, taču tagad iznāk, ka mazās kokzāģētavas un kokrūpnieki, kuri pārstrādā līdz 2000 m3 kokmateriālu gadā ir vienlīdz neizdevīgā situācijā, jo pirms valdība izdarīja labijumus , mazās kokzāģētas atradās privileģētākā stāvoklī,» skaidro J. Mārciņš. Viņaprāt, tagad, vides inspektori, kontrolējot jebkurā šķūnī uzstādītu koksnes griešanas iekārtu, var pieprasīt skaidu nosūkšanas iekārtas, bet to neesamības gadījumā sodīt šī zāģa saimnieku — ļaunākajā gadījumā liekot pārtraukt nodarbi. «Mazie kokrūpnieki nebūt nav par vides piesārņošanu, bet gan iestājas par saprātīgu un izpildāmu prasību noteikšanu, piemēram, ciematos ievērot nosacījumus par putekļu un skaidu savākšanu,» uzsver J. Mārciņš. Viņš piekrīt nelielo kokrūpnieku ironijai, ka tagad, pat zāģējot malku šķūnī, vides inspektori varēs sastādīt aktu par to, ka nav skaidu nosūkšanas sistēmas.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

8. un 9. februārī Vides zinātnes un izglītības padome sadarbībā ar Vides ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu Latvijā rīko I Starptautisko zinātnisko konferenci Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā, šodien preses konferencē informēja Vides ministrs Raimonds Vējonis.

R. Vējonis stāstīja, ka pēdējos gados daudz ir darīts, lai aktualizētu vides zinātnes un izglītības nozīmi Latvijā. Kā vienu no piemēriem ministrs minēja šo jautājumu iestrādāšanu Vides aizsardzības likumā. Liela nozīme esot arī augstskolu un valsts institūciju pārstāvju darbam Vides zinātnes un izglītības padomē.

Ministrs uzskata, ka Latvijas universitāšu studiju programmās vairāk jāiekļauj vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumi. Plānotā konference esot viens no soļiem, kas tikšot veikts, lai sakārtotu vides izglītību Latvijā.

Vides zinātnes un izglītības padomes priekšsēdētāja Dagnija Blumberga pastāstīja, ka padomei ir vairāki plāni, kā popularizēt vides izglītību Latvijā, piemēram, esot plānota vides zinātņu nakts, vides zinātņu balvas. Viena no šādām balvām varētu tikt piešķirta labākajam vides skolotājam. Patlaban tiekot izstrādāts šī konkursa nolikums.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

Turpinot darbu pie informācijas sistēmas "TULPE" pieejamo pakalpojumu pilnveidošanas, Valsts vides dienests (VVD) izveidojis jaunu pakalpojumu - rīku "Kalkulators dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšanai".

Jaunais pakalpojums pieejams VVD mājas lapā www.vvd.gov.lv sadaļā "Kalkulatori".

Pēdējo trīs gadu statistikas dati liecina, ka vidēji ik gadu vairāki tūkstoši operatoru maksā dabas resursu nodokli par izmatotajiem dabas resursiem un mazo katlumāju apsaimniekošanā veiktajām emisijām.

Ievadot attiecīgo vielas daudzumu nepieciešamajā mērvienībā (tonnas, m3, kg), kalkulators automātiski aprēķina nodokļa apmēru

veic emisiju aprēķinu atkarībā no kurināmā materiāla veida (dabasgāze, sašķidrinātā naftasgāze, šķidrais kurināmais, koksne un kūdra), sadedzināšanas iekārtas veida un kurināmā daudzuma - atvieglo emisiju aprēķinus mazo katlu māju operatoriem, C kategorijas piesārņojošo darbību veicējiem. Izmatojot aprēķinātos emisiju daudzumus un dabas resursu nodokļa summu, tas atvieglo Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamā pārskata sagatavošanu, kā arī atvieglo vides datu sniegšanu valsts statistikas pārskatā "Nr.2- Gaiss" vienotajā vides informācijas sistēmā.

Siguldā, netālu no dzīvojamo māju apbūves teritorijām, SIA “DGR Serviss” paredzējusi izveidot būvgružu šķirošanas laukumu, izbūvēt angāru un autosvarus, informē Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrība.

Šī gada marta mēneša sākumā vairāki Siguldas un tās novada iedzīvotāji bažās par šajā novadā esošo dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu dibināja Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrību. Tā iesaistās gan jautājumos, kas tieši saistīti ar Gaujas Nacionālā parka teritorijas aizsardzību un saglabāšanu, gan arī jautājumos par vides aizsardzību prasību un dabas vērtību un dzīvnieku aizsardzības ievērošanu un nodrošināšanu Siguldas novada teritorijā.

Plānots, ka īpašumā “Lauka Košas” tiks izveidota sašķirotu būvniecības atkritumu, nešķirotu būvniecības atkritumu un dažādu metālu pieņemšanas, šķirošanas un būvniecības atkritumu pārstrādes (drupināšanas) vieta. Šāda būvgružu laukuma izveidošana pie pašas pilsētas robežas nozīmē nemitīgu milzīgu putekļu daudzuma veidošanos visā būvgružu apstrādes laikā – kad būvgruži tiks atvesti un izgāzti teritorijā, kad tie tiks šķiroti un pārkrauti, bet īpaši liela apmēra putēšana sagaidāma, kad būvgruži tiks drupināti un sijāti.

2015. gads dažādu jomu ražotājiem būs atšķirīgs, jo noieta tirgus kokrūpniekiem sola pozitīvas vēsmas, pārtikas pārstrādātājiem izaicinājumu netrūks, savukārt metālapstrādātājiem – jāatgūst zaudētais, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu iezīmēja lielāko apstrādes rūpniecības nozaru uzņēmēji. Visām trim nozarēm būtiska ir ne tikai situācija noieta tirgos, bet arī ražošanai nepieciešamo stratēģisko izejvielu (apaļkoksne – kokrūpniekiem, metāls – metālapstrādātājiem, zivis, gaļa, piens, dārzeņi – pārtikas pārstrādātājiem) pieejamība un cenas, kā arī energoresursu izmaksas. Savukārt vairāki DB aptaujātie ekonomisti uzskata, ka viss ir pašu ražotāju rokās un ka valsts var tikai palīdzēt viņiem izmantot savas iespējas, taču valdība nebūs tā, kura biznesa vietā mēģinās iegūt jaunus tirgus vai palielinās pašmāju ražotāju konkurētspēju, kaut arī ekonomika ir valsts politikas spogulis.

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tā paši kokrūpnieki vērtē baļķu importa iespējas. Jāņem vērā, ka no 2008. gada 1. aprīļa, Krievija, paceļot izvedmuitu līdz 15 eiro/m3 skujkoku un lapkoku zāģbaļķiem, bet ne mazāk kā 25% no darījumu summas, to izvešanu padarīja par vēsturi, tā vairāku valstu kokrūpniekiem lika revidēt plānus. Un, lai arī tarifu atkārtota palielināšana līdz 50 eiro/m3, kurai vajadzēja stāties spēkā jau 2009. gadā, tika atlikta, tomēr apaļkoksnes imports no Krievijas nav atdzīvojies.

To, ka Krievijas iestāšanās PTO varētu pavērt ceļu zāģbaļķu piegādēm no Krievijas, atzīst ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņš uzsver, ka izvedmuitas tarifi kokrūpniekiem būtu mazāki par esošajiem tikai, ja Krievija tiks uzņemta PTO. A.Kampars norāda, ka starp Krieviju un ES noslēgta vienošanās par Krievijas uzņemšanu PTO, taču tā esot konfidenciāla.

«Kokrūpniekus interesē privātmežu īpašnieku partneris, ar ko var runāt par ilgtermiņa stabilām, prognozējamām piegādēm, jo, piemēram, SIA Kurekss neinteresē nopirkt baļķus par šodien vislētāko, bet rīt — par visdārgāko cenu,» uzsver Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas priekssēdētājs un SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis. Viņš atzīst, ka pasaules tirgū koksnes izstrādājumiem svārstās cenas, taču ne tādā amplitūdā, kā tas notiek Latvijā. Turklāt Latvijas kokrūpniekiem ir koksnes resursu rezerve aiz Latvijas austrumu robežas, kas rada zināmu drošības sajūtu vietējiem kokrūpniekiem, norāda J.Apsītis. «Reģionālā cenu izlīdzināšanās dod iespēju kokrūpniekiem izvēlēties partnerus, respektīvi, apaļkokus var pirkt ne tikai Latvijā un Krievijā, bet arī Skandināvijā, protams, ekonomiski attaisnotu pārvadāšanas attālumu robežās,» uzsver Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņš norāda, ka lielākoties pēc īslaicīga kāpuma cena nereti kritusies pat zem tā līmeņa, kāds bijis pirms cenu kāpuma. J. Biķis vēlas panākt, lai 80 % apaļkoksnes piegāžu būtu balstītas uz ilgtermiņa attiecībām, kas ļautu izvairīties no cenu svārstību lēkāšanas, kas sākotnēji ir nepatīkama koksnes pārstrādātājam, bet vēlāk — arī koksnes piegādātājam — mežu īpašniekam.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Biedrība Zemnieku saeima 15. novembrī rīko konferenci Vides prasību ieviešanas veicināšana lauksaimniecības uzņēmumos, liecina tās sniegtā informācija medijiem.

Lauku saimniecībām jāpilda daudz vides prasību, kas bieži mainās, jākārto uzskaites un dokumentācija, kas prasa daudz laika. Prasību neizpilde draud ar sankcijām. Savukārt pārraudzības institūcijām nākas veltīt ievērojamus resursus saimniecību kontrolei. Lauksaimnieku pārstāvji, lauksaimniecības eksperti un pārvaldes institūciju pārstāvji – Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas un kontroles institūciju speciālisti, kuri praktiski veic pārbaudes lauksaimniecības uzņēmumos, - piedalīsies kopīgā diskusijā, lai pārrunātu problēmas vides prasību ieviešanā un pildīšanā.

Konferencē arī tiks sniegta informācija par projekta Vides prasību ieviešanas veicināšana lauksaimniecības uzņēmumos gaitā gūtajiem secinājumiem, kā gan zemniekiem, gan kontroles institūcijām atvieglot vides prasību ieviešanu. Projekta eksperts Ingmārs Sniedze: ”Projekta ietvaros mums ir izdevies apzināt vairākas būtiskas neatrisinātas lietas saistībā ar vides prasībām, tajā skaitā ar mēslošanas plānu izstrādi un kūlas dedzināšanu. Par tām arī diskutēsim noslēguma konferencē ar pārraudzības institūciju pārstāvjiem un kontrolētājiem.”

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Eiropas Savienībā lielāko daļu darbavietu nodrošina mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) – uzņēmumi ar 250 vai mazāk darbiniekiem. Tie būtiski ietekmē nākotnes attīstību, bet ļoti bieži saskaras ar lieliem birokrātiskiem šķēršļiem un kavēkļiem. Eiropas MVU ir pelnījuši labāku palīdzību, lai pilnībā atraisītu savu stabilas ilgtermiņa izaugsmes un darba vietu radīšanas potenciālu.

Eiropas Komisija, lai sasniegtu šo mērķi, publicē Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA), kurš balstās uz desmit pamatprincipiem un kurš iesaka politisko rīcību Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

“Mazās uzņēmējdarbības akts šodien ir solis pretī Eiropas uzņēmējiem, ar kuru samazina birokrātiskos šķēršļus un atvieglo darbību 23 miljoniem MVU Eiropā. Tā mērķis ir palīdzēt mazajiem uzņēmumiem uzplaukt un labākajiem dot atspēriena punktu, lai tie varētu iekļauties starp veiksmīgākajiem pasaulē. Mazās uzņēmējdarbības akts ir nozīmīgs pagrieziens ceļā uz Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu. Tas nozīmē atsaucīgākas valsts iestādes, mazāk novēlotu rēķinu apmaksu, pieejamu palīdzību finanšu jautājumos, inovācijās un apmācībā, mazāku PVN vietējiem pakalpojumiem un pieejamākus valsts pasūtījuma līgumus. Paketē ietverta arī MVU pieeja Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem, kas samazina birokrātiju un palielina skaidrību, ” norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Durau Barrozu teica.

Komerclikuma 170. pants paredz, ka kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, var celt prasību sabiedrības labā pret sabiedrības valdes locekļiem, ja viņi nodarījuši sabiedrībai zaudējumus un nav tos atlīdzinājuši.

Saskaņā ar Komerclikumu prasību var celt 5 gadu laikā no prasības tiesību rašanās dienas un kreditora tiesības celt prasību neierobežo arī tas, ka sabiedrība ir atteikusies no prasības pret vainīgo, starp sabiedrību un valdes locekli ir noslēgts izlīgums, kā arī tas, ka zaudējums nodarīts pildot dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu.

Šajos laikos, kad parādu piedziņa prasa arvien vairāk pūļu, kreditori novērtētu jebkuru efektīvu papildus līdzekli cīņā ar parādniekiem. Taču, kad Komerclikuma 170. pants ir izmantojams un vai tas nodrošina pietiekami efektīvu aizsardzību, lai kreditoriem būtu interese minētās tiesības izmantot? Manuprāt, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka nekāds brīnumlīdzeklis tas nav, kreditoriem ir vērts paturēt prātā šo pantu, jo var būt situācijas, kad tas tiešām palīdz.

«Jau veiktie un tuvākajā nākotnē iespējamie valsts finansējuma samazinājumi vides aizsardzības institūcijām faktiski paralizē un grauj ilgstoši un veiksmīgi veidoto Latvijas vides aizsardzības sistēmu, kā arī reāli draud Latvijai ar Eiropas Savienības sankcijām,» uzsver vides ministrs Raimonds Vējonis.

«Krīzes situācijas dēļ vides aizsardzības sistēmā jau ir veikta drastiska restrukturizācija, ir atlaisti no darba 52% (1000 cilv.) strādājošo, ir par 62% (17 milj. Ls) kopumā samazināts vides institūciju finansējums, tādējādi esam atmesti apmēram 1997. gada pozīcijās,» skaidro R. Vējonis. Viņaprāt, vēl lielāks finansējuma samazinājums draud ne tikai ar vides aizsardzības sistēmas krahu, bet arī ar milzīgiem zaudējumiem valsts budžetam – dažādu tiesvedību, nerealizēto projektu un dažādu nodarīto postījumu dēļ. Vides ministrijas pārziņā ir vairāku funkciju nodrošināšana, kuru veikšanu tieši nosaka ES un starptautiskās saistības. Atsacīšanās no kādas funkcijas veikšanas var radīt finansiālas sekas Eiropas Kopienu Tiesas uzliktu soda sankciju veidā, kā arī var samazināt budžeta ieņēmumus, jo netiks apgūta finanšu instrumentos pieejamā nauda.