Jaunākais izdevums

2015. gads dažādu jomu ražotājiem būs atšķirīgs, jo noieta tirgus kokrūpniekiem sola pozitīvas vēsmas, pārtikas pārstrādātājiem izaicinājumu netrūks, savukārt metālapstrādātājiem – jāatgūst zaudētais, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu iezīmēja lielāko apstrādes rūpniecības nozaru uzņēmēji. Visām trim nozarēm būtiska ir ne tikai situācija noieta tirgos, bet arī ražošanai nepieciešamo stratēģisko izejvielu (apaļkoksne – kokrūpniekiem, metāls – metālapstrādātājiem, zivis, gaļa, piens, dārzeņi – pārtikas pārstrādātājiem) pieejamība un cenas, kā arī energoresursu izmaksas. Savukārt vairāki DB aptaujātie ekonomisti uzskata, ka viss ir pašu ražotāju rokās un ka valsts var tikai palīdzēt viņiem izmantot savas iespējas, taču valdība nebūs tā, kura biznesa vietā mēģinās iegūt jaunus tirgus vai palielinās pašmāju ražotāju konkurētspēju, kaut arī ekonomika ir valsts politikas spogulis.

«Nozare uz 2015. gadu raugās optimistiski,» situāciju koksnes izstrādājumu pasaules noieta tirgos redz Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents un viena no Latvijas lielākajiem skujkoku zāģētās produkcijas ražotājiem – SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis.

Nozarei kopumā 2015. gads būs veiksmīgāks, nekā 2014. gads, kaut arī tik liela optimisma, kāds ir kokrūpniekiem, neesot, norāda metālapstrādes SIA Valpro valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings. Šādu prognožu pamatā ir gan plānotā ražošanas atsākšana Liepājas metalurgā, gan iepriekšējos gados uzsāktā uzņēmumu modernizācija, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu. «Investīcijas ir un vēl tiks ieguldītas un to efekts būs jūtams,» pārliecību pauda A. Flemings.

Nekādas labas prognozes par noieta tirgu Krievijā pārtikas ražotāji izteikt nevar, jo Krievijas embargo komplektā ar šīs valsts valūtas – rubļa – vājumu faktiski ver ciet šo tirgu. «Nav pamata uzskatīt, ka pārtikas ražotājiem 2015. gads būs mazāk nervozs nekā 2014. gada rudens,» sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības priekšsēdētājs Didzis Šmits.

Visu rakstu Rūpniecības vaļi nākotni redz atšķirīgā gaismā lasiet otrdienas, 6. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (8. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Db.lv viesojas Igaunijas senākajā amatalus darītavā

Ilze Žaime, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

IUB lēmumā norāda uz konkurenci ierobežojošiem nosacījumiem Rīgas domes iepirkumā

Db.lv, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums par aizliegumu Rīgas pašvaldības aģentūrai "Rīgas gaisma" slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju ir precedents konkurences tiesību nodrošināšanā un būtisks solis nozares iepirkumu sakārtošanā.

IUB savā skaidrojumā norāda, ka "Rīgas gaisma" iekļautā prasība pretendentiem par pēdējos gados īstenotiem projektiem vismaz 500 000 eiro apmērā par katru ierobežo konkursa pretendentu loku, bet šādos konkursos svarīgi ir izvērtēt prasības samērīgumu un objektivitāti attiecībā pret iepirkuma raksturu un iespējamo konkursa dalībnieku loku. IUB skaidro, ka pasūtītājam ir jāpārliecinās par objektīvu un samērīgu kvalifikācijas izvirzīšanu, kas nodrošinātu pietiekamu konkurenci konkursā.

Šādiem "Rīgas gaisma" izstrādātā nolikuma nosacījumiem var kvalificēties tikai pāris Latvijas uzņēmumi un to grupas uzņēmumi, kas turklāt elektro materiālu un gaismas ķermeņu piegādātāju un uzstādītāju tirgū tiek uzskatīti par vienai personai vai personu grupai piederošu un vienas personas kontrolētu uzņēmumu grupu.Tiešā saikne starp uzņēmumiem ir to īpašnieku un pārvaldes struktūru amatpersonu līmenī, kas to arī apliecina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemainīga vērtība konferencēs ir to saturs; vērojama pasākumu tematiskā segmentācija.

Uzņēmumu vēlme iesaistīties konferenču organizēšanā pieaug. Gan organizatori, gan sarīkojumu apmeklētāji novērtē iespēju aprunāties ar dažādu nozaru līderiem, konkrētas jomas ekspertiem, dalīties pieredzē un zināšanās. Laikā, kad tehnoloģijas ir mainījušas informācijas uztveršanas paradumus, konferenču rīkotājiem ir jādomā ne tikai, kā piesaistīt, bet arī kā noturēt klausītāju uzmanību. Dažādi tehniskie risinājumi ir kļuvuši pašsaprotami, tie nenosaka toni pasākumos, bet palīdz veidot saturu un kalpo klausītāju ērtībām.

Divi vaļi

Katru pusgadu vai pat biežāk ir kaut kas modīgs, ko izmēģina konferenču rīkotāji, piemēram, jautājumi tiešsaistē, lai iesaistītu auditoriju, čipotas aproces, lai varētu izsekot, pie kuriem stendiem ir lielākais apmeklētāju skaits, vai īpaši konferencēm izstrādātas aplikācijas un daudz kas cits, taču nemainīga vērtība ir tieši konferences saturs, uzskata reputācijas vadības kompānijas Lejiņa & Šleiers vecākais partneris Juris Šleiers, citējot Koko Šaneli, kuras teiktais «mode mainās, bet stils paliek», viņaprāt, pilnībā atbilst konferenču organizēšanas tendencēm. «Pirms kāda laika tehnoloģijas bija pārdošanas rīks un veids, kā atšķirties no konkurentiem, bet šobrīd tās ir pašsaprotamas. Savā ziņā tās var pielīdzināt e-talonam,» vērtē uzņēmuma Win Partners vadītājs Valters Gražulis. «Būtisks ir «wow» (spēcīgs pārsteigums) faktors, ko sniedz saturs, proti, kādus cilvēkus pasākuma apmeklētājs dzirdēs un ko praktisku iegūs no tā apmeklēšanas,» viņš teic. Turklāt pat salīdzinoši pareizās korporatīvās konferences cenšas kļūt par piedzīvojumu, nevis tikai sadarbības partneru un darbinieku pasākumu. «Tās sāk arvien vairāk līdzināties rokkoncertam vai šovam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu daļu no virtuālo valūtu tirgus vērtības sadalījuši pāris simti tā dalībnieku

Šā gada beigās viena no pašām apspriestākajām tēmām finanšu pasaulē ir virtuālās valūtas – bitkoina – fenomens. Nupat Čikāgas biržā iespējams tirgot arī šī veidojuma nākotnes kontraktus (fjūčerus). Vispārējai interesei pieaugot, bitmonētas vērtība tās mīšanas vietnēs internetā pārsniegusi 16 tūkst. ASV dolāru līmeni. Ņemot vērā notikušā cenu kāpuma straujumu, ir faktiski neiespējami paredzēt, kur šī virtuālā veidojuma cena varētu atrasties kaut vai dienas beigās, nemaz nerunājot par kādu vidēju vai ilgāku termiņu. Vēl oktobra beigās bitkoina cena atradās pie 6 tūkst. ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka šajā laika posmā tā vērtība tā saucamajās bitkoina biržās ir pieaugusi par 10 tūkst. ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai apstādinot daudzus procesus, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs graujoša ietekme uz pasaules ietekmīgākajām (un ne tikai) tautsaimniecībām. Tiesa gan, neskatoties uz arvien drūmāku ekonomikas datu plūsmu, kopš marta otrās daļas strauji turpina atveseļoties cenas lielākajos pasaules akciju tirgos.

Akciju tirgum vērtspapīru novērtējumos nākotni patīk ietvert ļoti laicīgi. Tādējādi, ja skatās uz to, par ko šobrīd gatava balsot nauda, tad tas jau varētu būt potenciālais ekonomikas atveseļošanās process.

Kopš sava marta beigu daļas zemākā punkta ASV akciju tirgus "Standard & Poor" 500" indeksa vērtība līdz šīs nedēļas sākumam bija palielinājusies jau par 26,5%! Tas nozīmē, ka ASV akciju kritums kopš februāra rekorda ir 16% apmērā. Savukārt kopš gada sākuma ASV akcijas kļuvušas vien par 11% lētākas. Kopumā tas nebūt nav maz, lai gan patiesībā – arī nekas ļoti briesmīgs. Līdzīga cenu dinamika, lai gan nedaudz bēdīgāka, vērojama arī Eiropā. Piemēram, Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš marta izpārdošanas dziļākā punkta palēkusies jau aptuveni par ceturto daļu. Kopš februāra virsotnēm gan šī indikatora vērtība joprojām sarukusi par 23,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Septembrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 2,4 %

Žanete Hāka, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies

Žanete Hāka, 03.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 5,0 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 0,3 %.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 11,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 11,7 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,8 %.

Rūpniecības produkcijas apjoms pieauga vairumā apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā pēc īpatsvara lielākajās – gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 19,0 %), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,9 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 1,9 %). Lielākais izlaides kāpums jau otro mēnesi pēc kārtas bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 49,8 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 37,1 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 16,9 %), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 13,1 %). Ievērojams produkcijas izlaides pieaugums bija arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli

Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz 2020.gadam ražotņu modernizācijā investēs 1,2 miljardus eiro

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%, informē Ekonomikas ministrija.

Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, pētniecībā ieguldīt 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc krīzes, fokusējot darbību uz biznesa klientiem, nosakot skaidru attīstības stratēģiju, SIA Gaisma un serviss seškārt palielina apgrozījumu

SIA Gaisma un serviss kāpinājusi apgrozījumu no 200 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 1,3 milj. eiro 2015. gadā un šogad uzņēmuma īpašnieks Kristaps Jaundzems prognozē, ka uzņēmums sasniegs 1,5 milj. eiro lielu apgrozījumu. Šāds kāpums ļāvis SIA Gaisma un serviss iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā straujāk augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Plānoju turpmākos divos gados saglabāt apgrozījuma izaugsmi 10 līdz 12% robežās, vēl aktīvāk attīstīt darbību Baltijas reģionā,» atklāj K. Jaundzems.

SIA Gaisma un serviss strādā vairākos virzienos – apgaismojuma plānošanā un konsultēšanā, apgaismes tehnikas tirdzniecībā, to montāžā un apkalpošanā. No 2012. gada līdz šī gada aprīlim uzņēmums attīstīja arī ražošanu, un tā paspārnē izauga jauns zīmols LaLampa, kas ražo dažāda veida gaismas objektus. «LaLampa nodrošināja vidēji 5% no Gaismas un servisa apgrozījuma. Brīdī, kad jaunais produkts kļuva dzīvotspējīgs un piedalīšanās ārvalstu izstādēs sāka nest rezultātus, nolēmu, ka tas vairs nav jābalsta, bet jāveido atsevišķs SIA, lai katrs uzņēmums pats rūpējas par savām finansēm,» atklāj K. Jaundzems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības rēķinu samazinājums var skart 60 energoietilpīgus uzņēmumus, paredz šodien valdībā atbalstītais Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais noteikumu projekts Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā elektroenerģijas iepirkuma un garantētas maksas ietvaros radīto izdevumu publiskajam tirgotājam kompensēšanai.

EM atzīst, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) un attiecīgi elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums atstāj ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, tostarp pievienotās vērtības radīšanu. Lai to novērstu, nepieciešams ieviest tādu politiku, kas nodrošina ekonomikas attīstību un novērš iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos.

Minētā noteikumu projekta mērķis ir palielināt Latvijas energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radīt izmaksu signālus investīciju apjoma un labi apmaksātu darbvietu skaita palielinājumam un veicināt tautsaimniecības izaugsmi, pakāpeniski palielinot apstrādes rūpniecības daļu iekšzemes kopproduktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti brīdina par situācijas pasliktināšanos rūpniecības nozarē

LETA, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban apstrādes rūpniecībā vērojams mērens izaugsmes temps, tomēr tuvākajā nākotnē nozarē var sagaidīt kritumu, aģentūrai LETA pauda ekonomisti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajā pusgadā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 0,4% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu. Savukārt šogad jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājusies par 1,6%.

«Swedbank» ekonomiste Laimdota Komare stāstīja, ka šā gada otrais ceturksnis apstrādes rūpniecībā ir noslēdzies ar salīdzinoši nelielu kāpumu, tomēr tas ir zemākais izaugsmes temps kopš 2016.gada janvāra.

«Šobrīd novērotās apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu palēnināšanās pamatā ir nomāktais ražotāju noskaņojums un vājais ārējais pieprasījums. Pēc Borisa Džonsona stāšanās Apvienotās Karalistes premjerministra amatā Eiropas Savienību (ES) vēlreiz pāršalca uztraukuma vilnis par iespējamo Apvienotās Karalistes bezvienošanās izstāšanos no ES jau rudenī. Tai būs gan tieša, gan netieša ietekme arī Latvijā,» atzina ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FM: Rūpniecības izaugsmes perspektīvas šogad ir labas

Lelde Petrāne, 05.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie statistikas dati par rūpniecības produkcijas izlaidi ir iepriecinoši, jo ražošanas apjomu pieaugums par 5,1% šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nodrošināja rūpniecības izlaides rekordapjomu. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecības izlaidi radīja apstrādes rūpniecības izaugsme 5,3% apmērā, ko savukārt veicināja apjomu pieaugums lielākajā daļā tās apakšnozaru, informē Finanšu ministrija.

Viena no straujāk augošajām apakšnozarēm šā gada maijā bija gatavo metālizstrādājumu ražošana, kuras apjomi gada laikā pieauga par 19,6%, sasniedzot augstāko izlaides līmeni, kāds jebkad apakšnozarē ticis fiksēts. Šajā apakšnozarē veiktās nefinanšu investīcijas ir pieaugušas kopš 2014. gada, tai skaitā šā gada pirmajā ceturksnī investīciju vērtība pieauga par 13,6%, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo ceturksni. Tādējādi var secināt, ka metālapstrādes uzņēmumu darbībā šogad atspoguļojas iepriekš veikto investīciju rezultāti, jo 2016. gada piecos mēnešos kopumā gatavo metālizstrādājumu ražošanas izlaide ir pieaugusi par 7,6%. Pie tam šogad ir paplašinājies arī viens no Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem, izveidojot jaunu un modernu ražotni, tādējādi turpmāk pozitīvi ietekmējot metālapstrādes nozares izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas IKP līdz iecerētajiem 20% izrādījies neiespējami, tā vietā jāliek cits izaicinājums – celt produktivitāti

To intervijā DB stāsta vicepremjers, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Ilgtermiņā ir nepieciešamas pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā, savukārt īstermiņā – jāatjauno ārvalstu investoru uzticība Latvijai, kas būtiski sabojāta pēdējo divu gadu laikā, kā arī jāveic pasākumi, lai energointensīvie ražotāji paliktu šeit.

Fragments no intervijas:

Nacionālajā attīstības plānā (NAP) ir noteikts mērķis, ka līdz 2020. gadam apstrādes rūpniecības devums iekšzemes kopproduktā (IKP) būs 20%. Vai šis mērķis ir sasniedzams, ja pašlaik ir tikai 12,2%?

Redzot pašreizējo apstrādes rūpniecības devumu IKP (12,2%), trīs gados nonākt līdz 20% ir neiespējami. Latvijas tautsaimniecības struktūra – rūpniecības devums IKP – atbilst tādu valstu kā Spānija, Francija, Nīderlande (ap 13% no IKP) modelim. Savukārt, piemēram, Lielbritānijā apstrādes rūpniecības devums IKP ir tikai 10% un lielāko daļu tautsaimniecības veido pakalpojumu sektors. Protams, Latvijas apstrādes rūpniecību ir grūti salīdzināt ar minēto valstu rūpniecību. Mūsu rūpnieku problēma ir zemā konkurētspēja, tātad – produktivitāte. Pašlaik Latvijas rūpniecības produktivitāte faktiskajās cenās ir 35% no Eiropas Savienības (ES) līmeņa. Šajā jomā ir jāpaveic milzīgs darbs ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts pārvaldei, lai rūpniecība Latvijas tautsaimniecībā kļūtu konkurētspējīga globālā mērogā, un tad jau var diskutēt par adekvātu tās īpatsvaru IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies

Žanete Hāka, 05.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,7%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3,7%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,1%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lielākais apstrādes rūpniecības pieaugums bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 27,8%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē – par 18% un koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē – par 10,7%.

2016. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 2,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē par – 6,5%, bet kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 5,7%.

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 3,7%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā kāpums par 2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 11,6%, bet kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Redakcijas komentārs: Recesija nezīmējas

Jānis Šķupelis - DB Investors redaktors, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vēl pāragri ir teikt, kā varētu izvērsties notiekošais akciju tirgū.

Pasauli šīs nedēļas laikā pārņēmuši spriedumi par akciju tirgu nākotni, kur pēc ilgāka pārtraukuma bija vērojams spējāks cenu kritums. Šādos brīžos pieaug neskaidrība un notiek zināmas panikas kulšana. Mēdz teikt, ka tendences akciju tirgū ir labs pareģis nākotnes recesijām un pirms katras ASV recesijas kopš Otrā pasaules kara ir bijusi aktuāla krasa šīs valsts akciju vērtību samazināšanās.

Tādējādi ir ekonomisti, kas norāda – akciju cenu virzības cikls prognozē arī ekonomikas ciklu. Doma iet aptuveni tā – akciju cenu kritums samazina kopējo bagātību un negatīvi ietekmē gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu pārliecību par nākotni. Tas savukārt liek tiem samazināt patēriņu un apcirpt investīcijas. Visi kļūst pesimistiskāki un galu galā – bailes no krīzes nozīmē to, ka krīze ir neizbēgama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozona – jau 20 gadus nevar lidot nekādi

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vīruss atmasko ekonomikas ielaistās kaites

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Anatolijs Danilāns: par to, kā nodzīvot ilgi un laimīgi

Daiga Laukšteina, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Teiksiet, ka bizness paņem visu, nav laika kustībām un ēdienreizēm bez steigas un stresa? Ejiet jūs uz vienu vietu! Neticu. Esmu ārsts, nāku pie jums, mācu studentus, rakstu grāmatas… Ir laiks. Cilvēkiem nav uzņēmības.»

Šo pamatdomu vairākkārt tieši mērķī pirms gadumijas ēšanas maratona Dienas Biznesa uzņēmēju klubā atkārtoja Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents, ārsts Anatolijs Danilāns. Viņš, turpinot ar tikpat sulīgām frāzēm, spēja ieinteresēt uzņēmējus par to, kā nodzīvot ilgi un laimīgi.

Lai dzīvotu ilgi un laimīgi, nekas īpašs nav jādara. Bet ir «trīs vaļi» – apdomīgs uzturs, kustības un saules gaisma. Savukārt medikamenti veselam cilvēkam nav vajadzīgi. «Te arī mediķu vaina. Esam visus iemācījuši kleksēt tabletes. Vitamīnus un antioksidantus rudeņos un pavasaros? Augsta līmeņa gadiem ilgs pētījums pierādījis, ka veselam cilvēkam tas nav vajadzīgs. Tikai redze pasliktināsies – makā mazāk eiro saskatīsiet! Tirgū arī kāds var piedāvāt kaulainu gaili par 500 eiro. Kāpēc tik dārgi? Naudu vajag!» Daudz ko tirgo un reklamē tikai tāpēc vien,» spriež A. Danilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā saglabājas spēcīgs pieprasījums gan ārējos tirgos, gan iekšzemē, un ražotāju jaudu noslodze turpina katru ceturksni sasniegt jaunus rekordus, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.

Tomēr gada sākumā nozares sniegums bija nedaudz vājāks, nekā gaidīts. Palielinājusies ar nākotni saistītā nenoteiktība – rūpniecības uzņēmēju noskaņojums gan Latvijā, gan ES kopumā ir svārstīgs un pēdējos mēnešos pasliktinājies. Vienlaikus nozaru asociāciju pārstāvji saglabā optimistisku skatu uz nozaru nākotnes attīstību un būtiskus šķēršļus pieprasījuma jomā nesaskata. Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība 2018. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 4. ceturksni samazinājās par 1.1%. Salīdzinājumā ar 2017. gada 1. ceturksni saglabājās 2.5% kāpums.

Joprojām izaugsme vērojama gandrīz visās rūpniecības apakšnozarēs, būtiski sliktāki rezultāti ir tikai dzērienu ražošanā un kuģu un laivu, ražošanas iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Latvijas rūpniecības uzņēmēju noskaņojums pēdējos četros mēnešos (februārī–maijā) nedaudz pasliktinājās, turklāt ekonomiskā noskaņojuma un rūpniecības uzņēmēju noskaņojuma kritums vērojams ES valstīs kopumā, un tas var iezīmēt problēmas Latvijai svarīgās tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr par negatīvu tendenci runāt ir pāragri, noskaņojuma rādītāji mēdz būt svārstīgi, un tos ietekmē arī dažādi vienreizēji faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru