«Valdībā akceptētās izmaiņas draud ar slēgšanu vismaz 1000 mazajiem kokapstrādes uzņēmumiem, jo viņiem izvirzītās prasības par skaidu nosūkšanu, filtru un ciklonu uzstādīšanu ir akmens kaklā,» secina Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Jānis Mārciņš. Viņš norāda, ka faktiski pašiem mazākajiem kokrūpniekiem, no kuriem daļa faktiski ir amatnieki, kas apkārtējo iedzīvotāju vajadzībām izgatavo nepieciešamos izstrādājumus, tiek izvirzītas tādas pašas prasības skaidu nosūkšanā kā vidējiem un lielajiem. «Tas tikai kārtējo reizi pierāda, ka solītais atbalsts mazajam un vidējam biznesam paliek tikai vārdos, bet darbos notiek pretējais,» sašutis ir J. Mārciņš. Viņš piekrīt, ka tādējādi valsts spiež mazo pirkt peļņu nenesošas skaidu nosūkšanas iekārtas, kaut arī mazajiem naudas pašu rīcībā tādām iekārtām nav, un neesot cerību, ka šiem mērķiem arī bankas aizdos naudu mazajiem. «Mērķis bija, nosakot vides prasības, tās neattiecināt ne tikai uz nelielajiem kokzāģētājiem, bet arī uz nelielajiem kokrūpniekiem, taču tagad iznāk, ka mazās kokzāģētavas un kokrūpnieki, kuri pārstrādā līdz 2000 m3 kokmateriālu gadā ir vienlīdz neizdevīgā situācijā, jo pirms valdība izdarīja labijumus , mazās kokzāģētas atradās privileģētākā stāvoklī,» skaidro J. Mārciņš. Viņaprāt, tagad, vides inspektori, kontrolējot jebkurā šķūnī uzstādītu koksnes griešanas iekārtu, var pieprasīt skaidu nosūkšanas iekārtas, bet to neesamības gadījumā sodīt šī zāģa saimnieku — ļaunākajā gadījumā liekot pārtraukt nodarbi. «Mazie kokrūpnieki nebūt nav par vides piesārņošanu, bet gan iestājas par saprātīgu un izpildāmu prasību noteikšanu, piemēram, ciematos ievērot nosacījumus par putekļu un skaidu savākšanu,» uzsver J. Mārciņš. Viņš piekrīt nelielo kokrūpnieku ironijai, ka tagad, pat zāģējot malku šķūnī, vides inspektori varēs sastādīt aktu par to, ka nav skaidu nosūkšanas sistēmas.

Tas ir nozīmīgs lēmums, jo tiek paredzēts pārejas periods, kura laikā nelielajiem kokrūpniekiem ir jāsaved kārtībā iekārtas, atzīst Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Jānis Mārciņš. Viņš par šo grozījumu būtiskāko normu uzskata agrāk izvirzītās prasības atcelšanu par to, ka mazajiem gateriem un kokrūpniekiem ir vajadzīgas skaidu nosūkšanas iekārtas, . Tas nozīmē, ka kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām, kurās lieto koksnes griešanas tehniku, pārstrādājot līdz 2000 m3 apaļkoku un kokmateriālu gadā vairs netiek izvirzītas obligātas prasības skaidu nosūkšanas sistēmām. Viņaprāt, šī nosacījuma svītrošana ir nozīmīgs valsts atbalsts mazajiem kokrūpniekiem. Tiesa, daļa aptaujāto atzina, ka viņiem — nelielajiem kokrūpniekiem nav līdzekļu avotu, lai tuvāko gadu laikā varētu par 100 % izpildīt izvirzītos nosacījumus. Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Jānis Mārciņš: «Akceptētie grozījumi ir Vides ministrijas, Valsts kanceleja sun visas valdības solis — darbs mazo gateru un kokrūpnieku atbalstam.»

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šodien, 29.martā, starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi likumprojektu Valsts atbalsta garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem likums, kas nosaka vispārējos principus valsts atbalsta garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem sniegšanai, tā organizēšanas nosacījumus un veidus, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Likuma mērķis esot veicināt jaunu investīciju piesaisti maziem un vidējiem komersantiem savas darbības uzsākšanai un paplašināšanai, sniedzot tiem valsts atbalstu finansējuma pieejamības veicināšanai.

Sniedzot valsts atbalsta garantijas mazajiem un vidējiem komersantiem, Ekonomikas ministrija paredz, ka komersantiem būs vieglāka pieeja kredītu un investoru finansējumam situācijās, kad pietrūkst pašu nodrošinājuma. Ņemot vērā garantiju instrumentiem paredzēto finansējumu, esot sagaidāms, ka 2007-2013.gadu periodā tiks izsniegtas garantijas aptuveni EUR 340 milj. apjomā, kas nodrošinās ārējā finansējuma piesaisti komersantiem aptuveni EUR 500 milj. apjomā garantijas (pie vidēji 70% garantijas).

Vairāku iemeslu, it īpaši — izmaksu pieauguma, produkcijas salīdzinoši zemo cenu, kā arī nepieciešamo ieguldījumu dēļ vides standartu prasību īstenošanai SIA Baltmetāls ir pārtraucis alumīnija lietņu ražošanu un mainīs darbības profilu. «Tik smagu lēmumu, kā apturēt lietņu ražošanu, līdz šim nav nācies pieņemt, bet perspektīvu šim produktam neredzam,» atzīst SIA Baltmetāls valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna. Viņa norāda, ka alumīnija lietņu ražošanas pārtraukšanas pamatā ir aprēķini par šī produkcijas veida niecīgo rentabilitāti. «Uzņēmēja mērķis ir gūt peļņu, nevis strādāt tikai strādāšanas pēc,» norāda A. Vīksna. Uzņēmuma veiktās aplēses un situācija tirgū liecina, ka alumīnija lietņu cenai nav paredzams pieaugums, bet gan pretējais, jo Eiropā šajā segmentā vairāku gadu garumā ir vērojama stagnācija. Savukārt ražošanas izmaksas Latvijā ir ne tikai pēdējos gados pieaugušas, bet arī perspektīvā tikai celsies, jo energoresursi — elektroenerģija, gāze, degviela — kļūs dārgāki, arī darbaspēka izmaksas tikai pieaugs. Otrs būtisks faktors ir nepieciešamās investīcijas — vairāk nekā 100 000 Ls — ES vides standartu prasību ievērošanai ražotnē. Šie ieguldījumi, pēc A. Vīksnas teiktā, samazinātu ražotnes izmešu daudzumu apkārtējā vidē, taču nepalielinātu ražotnes efektivitāti vai produktivitāti. «Faktiski investīcijas vides standartu prasību ievērošanai sadārdzina alumīnija lietņu pašizmaksu, tādējādi izstrādājuma ražošanas un realizācijas cenas būtu līdzīgas un tātad nopelnīt ar alumīnija lietņu ražošanu tuvākajā laikā vairs nevarēs,» komentē A. Vīksna. Viņa gan atzīst, ka bankas ir piedāvājušas kredītu vides standartu prasību ieviešanai, tomēr izvērtējot visus iespējamos attīstības scenārijus, nolemts neaizņemties un ražošanu pārtraukt.

8. un 9. februārī Vides zinātnes un izglītības padome sadarbībā ar Vides ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu Latvijā rīko I Starptautisko zinātnisko konferenci Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā, šodien preses konferencē informēja Vides ministrs Raimonds Vējonis.

R. Vējonis stāstīja, ka pēdējos gados daudz ir darīts, lai aktualizētu vides zinātnes un izglītības nozīmi Latvijā. Kā vienu no piemēriem ministrs minēja šo jautājumu iestrādāšanu Vides aizsardzības likumā. Liela nozīme esot arī augstskolu un valsts institūciju pārstāvju darbam Vides zinātnes un izglītības padomē.

Ministrs uzskata, ka Latvijas universitāšu studiju programmās vairāk jāiekļauj vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumi. Plānotā konference esot viens no soļiem, kas tikšot veikts, lai sakārtotu vides izglītību Latvijā.

Vides zinātnes un izglītības padomes priekšsēdētāja Dagnija Blumberga pastāstīja, ka padomei ir vairāki plāni, kā popularizēt vides izglītību Latvijā, piemēram, esot plānota vides zinātņu nakts, vides zinātņu balvas. Viena no šādām balvām varētu tikt piešķirta labākajam vides skolotājam. Patlaban tiekot izstrādāts šī konkursa nolikums.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

2015. gads dažādu jomu ražotājiem būs atšķirīgs, jo noieta tirgus kokrūpniekiem sola pozitīvas vēsmas, pārtikas pārstrādātājiem izaicinājumu netrūks, savukārt metālapstrādātājiem – jāatgūst zaudētais, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu iezīmēja lielāko apstrādes rūpniecības nozaru uzņēmēji. Visām trim nozarēm būtiska ir ne tikai situācija noieta tirgos, bet arī ražošanai nepieciešamo stratēģisko izejvielu (apaļkoksne – kokrūpniekiem, metāls – metālapstrādātājiem, zivis, gaļa, piens, dārzeņi – pārtikas pārstrādātājiem) pieejamība un cenas, kā arī energoresursu izmaksas. Savukārt vairāki DB aptaujātie ekonomisti uzskata, ka viss ir pašu ražotāju rokās un ka valsts var tikai palīdzēt viņiem izmantot savas iespējas, taču valdība nebūs tā, kura biznesa vietā mēģinās iegūt jaunus tirgus vai palielinās pašmāju ražotāju konkurētspēju, kaut arī ekonomika ir valsts politikas spogulis.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

Siguldā, netālu no dzīvojamo māju apbūves teritorijām, SIA “DGR Serviss” paredzējusi izveidot būvgružu šķirošanas laukumu, izbūvēt angāru un autosvarus, informē Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrība.

Šī gada marta mēneša sākumā vairāki Siguldas un tās novada iedzīvotāji bažās par šajā novadā esošo dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu dibināja Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrību. Tā iesaistās gan jautājumos, kas tieši saistīti ar Gaujas Nacionālā parka teritorijas aizsardzību un saglabāšanu, gan arī jautājumos par vides aizsardzību prasību un dabas vērtību un dzīvnieku aizsardzības ievērošanu un nodrošināšanu Siguldas novada teritorijā.

Plānots, ka īpašumā “Lauka Košas” tiks izveidota sašķirotu būvniecības atkritumu, nešķirotu būvniecības atkritumu un dažādu metālu pieņemšanas, šķirošanas un būvniecības atkritumu pārstrādes (drupināšanas) vieta. Šāda būvgružu laukuma izveidošana pie pašas pilsētas robežas nozīmē nemitīgu milzīgu putekļu daudzuma veidošanos visā būvgružu apstrādes laikā – kad būvgruži tiks atvesti un izgāzti teritorijā, kad tie tiks šķiroti un pārkrauti, bet īpaši liela apmēra putēšana sagaidāma, kad būvgruži tiks drupināti un sijāti.

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tā paši kokrūpnieki vērtē baļķu importa iespējas. Jāņem vērā, ka no 2008. gada 1. aprīļa, Krievija, paceļot izvedmuitu līdz 15 eiro/m3 skujkoku un lapkoku zāģbaļķiem, bet ne mazāk kā 25% no darījumu summas, to izvešanu padarīja par vēsturi, tā vairāku valstu kokrūpniekiem lika revidēt plānus. Un, lai arī tarifu atkārtota palielināšana līdz 50 eiro/m3, kurai vajadzēja stāties spēkā jau 2009. gadā, tika atlikta, tomēr apaļkoksnes imports no Krievijas nav atdzīvojies.

To, ka Krievijas iestāšanās PTO varētu pavērt ceļu zāģbaļķu piegādēm no Krievijas, atzīst ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņš uzsver, ka izvedmuitas tarifi kokrūpniekiem būtu mazāki par esošajiem tikai, ja Krievija tiks uzņemta PTO. A.Kampars norāda, ka starp Krieviju un ES noslēgta vienošanās par Krievijas uzņemšanu PTO, taču tā esot konfidenciāla.

«Kokrūpniekus interesē privātmežu īpašnieku partneris, ar ko var runāt par ilgtermiņa stabilām, prognozējamām piegādēm, jo, piemēram, SIA Kurekss neinteresē nopirkt baļķus par šodien vislētāko, bet rīt — par visdārgāko cenu,» uzsver Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas priekssēdētājs un SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis. Viņš atzīst, ka pasaules tirgū koksnes izstrādājumiem svārstās cenas, taču ne tādā amplitūdā, kā tas notiek Latvijā. Turklāt Latvijas kokrūpniekiem ir koksnes resursu rezerve aiz Latvijas austrumu robežas, kas rada zināmu drošības sajūtu vietējiem kokrūpniekiem, norāda J.Apsītis. «Reģionālā cenu izlīdzināšanās dod iespēju kokrūpniekiem izvēlēties partnerus, respektīvi, apaļkokus var pirkt ne tikai Latvijā un Krievijā, bet arī Skandināvijā, protams, ekonomiski attaisnotu pārvadāšanas attālumu robežās,» uzsver Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņš norāda, ka lielākoties pēc īslaicīga kāpuma cena nereti kritusies pat zem tā līmeņa, kāds bijis pirms cenu kāpuma. J. Biķis vēlas panākt, lai 80 % apaļkoksnes piegāžu būtu balstītas uz ilgtermiņa attiecībām, kas ļautu izvairīties no cenu svārstību lēkāšanas, kas sākotnēji ir nepatīkama koksnes pārstrādātājam, bet vēlāk — arī koksnes piegādātājam — mežu īpašniekam.

Pagājušā gada janvāra vētra skujkoku kokzāģētājiem deva vienreizēju necerētu izdevību zāģbaļķus iegādāties par zemākām cenām, nekā pirms vētras, turklāt daļai zāģētavu dabas dāvana deva iespēju palielināt savus ražošanas apjomus, ja vien to ļāva uzņēmuma jaudas, bet daļai nelielo zāģētavu — pat otro elpu. To liecian Db veiktā kokzāģētavu aptauja un pašu uzņēmēju sacītais. Tiesa, kā un cik veiksmīgi šo negaidīto dabas dāvanu būs izmantojuši paši kokzāģētāji, to rādīs turpmākie gadi. Iepriekšējos gados Latvijas kokrūpnieki, jo īpaši kokzāģētāji, arvien vairāk izjuta baļķu trūkumu tāpēc, ka Latvijā esošās koksnes pārstrādes jaudas pārsniedz valstī pieejamos resursus un līdz ar to aug to cenas, taču pēc 2005. gada vētras kokzāģētavas reizēm bija «iekrautas» baļķos. Nenoliedzami, ka vētra deva jaunas iespējas kokzāģētājiem, jo īpaši nelielajiem un vidējiem, kuri atradās pirmsbankrota stāvoklī vai arī apsvēra aiziešanu no kokzāģēšanas. Šāds secinājums balstīts uz to, ka, krītoties no vētrā cietušās koksnes iegūto baļķu cenām, kas pēdējo gadu laikā bija tikai augušas un atsevišķos sortimentos sasniegušas pat Eiropas cenu līmeni, nelielie kokzāģētāji tos varēs iegādāties, un ražos zāģmateriālus. Piepildījās arī prognozes par to, ka vētras rezultātā palielinoties apaļkoku piedāvājumam, cenas kritīsies, taču tas būs īslaicīgi, jo mežu īpašnieki Latvijā, lai drīzāk atgrieztos pirmsvētras cenas, pieturēja koksni un negāja mežā cirst.

«Vētra skujkoku tirgu ir apmetusi kājām gaisā,» lakoniski situāciju vērtē viena no lielākajiem Latvijas kokzāģētājiem SIA Swedwood Latvia tirdzniecības vadītājs Ronalds Jurevics. Viņš atzīst, ka neviens nebija rēķinājies ar vētru un tādēļ savos izdevumos bija ieplānojis ievērojami lielākus tēriņus skujkoku zāģbaļķu iegādei, taču šo sortimentu pārprodukcija ir izraisījusi cenu kritumu, kā rezultātā šobrīd uzņēmumu izdevumi par skujkoku sortimentu iegādi ir vidēji par 25 — 33 % mazāki nekār sākotnēji plānotajie. «Cik viegli vētra uzaudzē šos taukus, tik ātri arī pēc tam tie tiks noēsti,» uzsver R. Jurevics. Šāds secinājums tiek balstīts uz to, ka maijs ir pēdējais mēnesis, kad no vētrā postītajiem mežiem vēl var dabūt laukā savas kvalitatīvās īpašības nezaudējušo priedi, bet jau šā gada nogalē un vēl jo vairāk 2006. gadā šī sortimenta tirgū trūks un tam kāps cenas. Tāpēc, lai perspektīvā — 2006. gadā pēc pašreizējās baļķu pārprodukcijas un cenu krituma neiestātos «bada laiki», apaļkoksne būs jāimportē tāpat kā to dara Igaunijas un Skandināvijas kokzāģētavas, norāda R. Jurevics. «Jā, visas kokzāģētavas ir teju vai iekrautas ar baļķiem, tās strādā ar maksimāli iespējamo jaudu, jo, tikai vairāk sazāģējot, var vairāk nopelnīt, taču — cik ilgi?» jautā R. Jurevics. Viņš uzsver, ka vētra uz laiku ir devusi jaunas iespējas kokzāģētājiem, jo īpaši nelielajiem un vidējiem, kuri atradās pirmsbankrota stāvoklī vai arī apsvēra aiziešanu no kokzāģēšanas. Tomēr šis apaļkoku cenu kritums būs īslaicīgs un, cik šo dabas doto laiku nelielie uzņēmumi būs izmantojuši lietderīgi, rādīs laiks, atzīst R. Jurevics. Viņš norāda, ka tieši baļķu cenu kritums un pārprodukcija ir viens no galvenajiem iemesliem dažādu skujkoku izstrādājumu cenu kritumam Latvijas tirgū. Otrs ne mazāk svarīgs iemesls ir kritums mēbeļu rūpniecībā, kas daļēji saistīts ar sezonalitāti un spēcīgām izmaiņām mēbeļu ražošanā, atzīst R. Jurevics. «Starptautiskajā tirgū Latvija ir pārāk sīks spēlētājs, lai varētu ietekmēt, piemēram, priedes zāģmateriālu noieta cenas, taču Zviedrija un tajā radītie vētras mežu postījumi gan varētu šo to mainīt,» uzsver SIA Swedwood Latvia tirdzniecības vadītājs. Viņš uzsver, ka starptautiskajā tirgū zāģmateriālu cenas tomēr krītas, tajā pašā laikā būtiski pieaugot kuģu frakta izmaksām. Tā kopš šā gada 1. janvāra kuģu frakta cenas ir kāpušas par 30 %, un tas ir sāpīgi, it īpaši, ja frakta izmaksas veido apmēram 20 % no kopējām zāģmateriālu ražošanas izmaksām, protams, šis kāpums nav ļoti bīstams dārgāku koksnes izstrādājumu ražotājiem,» skaidro R. Jurevics. Viņaprāt šāda situācija ietekmēs eksporta apjomus uz noteiktām valstīm (tirgiem).

Gājēju pārejas bieži ir pastiprinātas bīstamības elements satiksmes infrastruktūrā, un tieši uz pārejām notiek negadījumi ar traģiskām sekām. Līdz ar to pāreju pārbūve un sakārtošana atbilstoši mūsdienu drošības prasībām ir aktuāla nepieciešamība, un tai jābūt starp valsts prioritātēm satiksmes drošības jomā, norādīja Latvijas Automoto biedrībā (LAMB).

LAMB prezidents Juris Zvirbulis skaidro, ka šodienas Čaka ielas traģēdija notika uz regulējamas gājēju pārejas, tātad varot secināt, ka luksofors ielas otrajā pusē vēl nav drošības garants un katram satiksmes dalībniekam - gan gājējam, gan autovadītājam - ir jābūt uzmanīgam un jāpārliecinās par situāciju uz ceļa, neskatoties uz luksoforā degošās gaismas krāsu.

Pieredzējuši autovadītāji pārliecinoties, vai uz pārejas nav aizkavējies kāds sirmgalvis vai bērns, bet gājējs ir īpaši uzmanīgs, ja ielas šķērsošanas laikā iedegas sarkanā gaisma. Turklāt atbilstoši izmaiņām satiksmes noteikumos regulējamu gājēju pāreju drīkst šķērsot braucot arī riteņbraucējs, kura parādīšanās uz pārejas var būt pilnīgi negaidīta.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Eiropas Komisijas (EK) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien paziņojis, ka joprojām pastāv «būtiskas domstarpības» ar Lielbritāniju par pārejas periodu pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un ka šāda pārejas perioda noteikšana vēl nebūt nav garantēta.

«Ja šīs domstarpības saglabāsies, pārejas [periods] nebūs pašsaprotams,» preses konferencē pēc kārtējās «Breksita» sarunu kārtas brīdināja Barnjē.

Viņš norādīja, ka dziļas domstarpības joprojām pastāv jautājumā par to ES pilsoņu tiesībām, kas pārcelsies uz Lielbritāniju aptuveni divus gadus ilgā pārejas perioda laikā, kā arī par Apvienotās Karalistes tiesībām nepakļauties tām ES tiesību normām, kas tiks pieņemtas šajā laika periodā.

Bernjē piebilda, ka viņš «nerunā par draudiem», taču «ja šīs domstarpības saglabāsies, bez šaubām, būs problēmas».

Tajā pašā laikā EK delegācijas vadītājs pauda cerību, ka šīs domstarpības būs iespējams atrisināt sarunu nākamajā kārtā.