Mazie akcionāri - neaizsargāti 

Nereti tiek runāts par to, kā Latvijā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt. Taču realitātē nelikumības pret mazākumakcionāriem joprojām ir ierasta lieta, turklāt tās atbalsta arī skandināvu bankas un starptautiskas auditoru kompānijas, laikrakstam Dienas Bizness norāda eksperti.

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.04.2018
1/2

Foto: Ieva Makare/LETA

Uzņēmuma mazākuma akcionāru jomā pastāv virkne tiesību pārkāpumu – sākot no cenas noteikšanas galīgajā atpirkšanas piedāvājumā līdz pat uzraudzības trūkumam, kas bremzē vērtspapīru tirgus attīstību. Nereti tiek runāts par to, kā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt, taču tajā pašā laikā līdzšinējā pieredze nozarē liecina, ka mazo akcionāru intereses netiek ņemtas vērā. Lai uzlabotu situāciju, nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, taču pagaidām uzlabojumi ir pārāk lēni un pārkāpumi atkārtojas.

Nav izvēles

Latvijā mazākuma akcionāri jau izsenis ir bijuši pastarīša lomā, un šajā jautājumā, neskatoties uz dažām likumdošanas izmaiņām, pēdējo gadu laikā būtiskus uzlabojumus neredz. Laikraksts Dienas Bizness regulāri no uzņēmumu mazākuma akcionāriem saņem sūdzības par dažādiem tiesību pārkāpumiem, un ieguldījumu pārvaldes kompāniju pārstāvji atzīst, ka situācija neuzlabojas – vērojama virkne pārkāpumu. Kāds Latvijas kuģniecības mazākuma akcionārs laikrakstam Dienas Bizness pastāstīja, ka nesen bez brīdināšanas pārdotas viņam piederošās akcijas. Viņš nelielu skaitu uzņēmuma akciju iegādājies pirms daudziem gadiem par privatizācijas sertifikātiem. Akcijas glabājušās vērtspapīru kontā AS SEB banka, taču pirms aptuveni mēneša tās parādījušās interneta bankā izceltā veidā, taču nekāda sīkāka informācija nav bijusi, līdz ar to viņš domājis, ka mainījusies vieta interneta bankā, kur var aplūkot sev piederošās akcijas. Kādu dienu tālrunī pienākusi īsziņa, ka akcijas pārdotas. Viņš pauž neizpratni gan par to, ka iepriekš mazākuma akcionāriem personīgi netika sniegta ne informācija par to, ka notiks akcionāru sapulce, kur lems par akciju atpirkšanu, gan par to, ka akcijas pārdotas automātiski, ne informējot, ne prasot atļauju to īpašniekam.Šis gadījums liek apdomāt un negatīvi skatīties uz ieguldījumiem uzņēmumu akcijās nākotnē, pauda nu jau bijušais uzņēmuma mazākuma akcionārs.

Teorijā- viss skaisti

Kā liecina Nasdaq Riga sniegtā informācija, Latvijā pastāv divu veidu visbiežāk sastopamie akciju atpirkšanas piedāvājumi - obligātā un galīgā akciju atpirkšana. Ja kāds akcionārs ir ieguvis 50 % un vairāk akciju, tam ir pienākums izteikt mazākuma akcionāriem obligāto atpirkšanas piedāvājumu, un, ja viņus interesē piedāvājums, mazākuma akcionārs var izlemt pārdot savas akcijas. Ja akcionārs iegūst 95% un vairāk akciju, tad viņam ir tiesības izteikt mazākuma akcionāriem galīgo atpirkšanas piedāvājumu. Šajā gadījumā mazākumakcionārs nevar izvēlēties un tam jāpārdod savā īpašumā esošās uzņēmuma akcijas, tās no mazākuma akcionāru bankas vērtspapīru kontiem automātiski tiek pārskaitītas lielajam akcionāram, bet pretī katrs mazākuma akcionārs saņem naudu savā bankas naudas kontā, kas piesaistīts attiecīgajam vērtspapīru kontam.

Visu rakstu Mazie akcionāri - neaizsargāti lasiet 9. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Jaunākais izdevums