2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Latvijā ar peļņu strādājuši 48 % no visiem gada pārskatus par 2005. gadu iesniegušajiem uzņēmumiem un to kopējā peļņa pieaugusi par 23.3 %. Peļņa pieaugusi par 23,3 % jeb 0.27 milj. Ls un sasniegusi 1.43 miljardus Ls. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2005. gada pārskatiem.

Veikts pētījums

"Līdz šim publicētajos Lursoft pētījumos, rēķinot Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, tika rādīta bilance, kurā no uzņēmumu kopējās peļņas tika atskaitīti uzņēmumu zaudējumi," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka šajā pētījumā mēģināts aprēķināt Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, kuri finanšu gadu beiguši bez zaudējumiem. A. Brūvelis arī atgādina, ka uzņēmēji gada pārskatus pērn iesnieguši vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo daudzi pārskatu sūtīšanai izmantoja pastu un daudzi iesnieguši pārskatus ne tikai par 2005. gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā arī iepriekšējo gadu ciparos ir nācies izdarīt korekcijas. Viņš norāda, ka gada pārskatus arī par iepriekšējiem gadiem Uzņēmumu reģistrā "spiež" iesniegt ne tikai normatīvo aktu bardzība (ļaunākajā gadījumā draud likvidācija), bet arī pārskatu neesamība Uzņēmumu reģistrā var būt šķērslis, lai tiktu pie ES struktūrfondu līdzekļiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Roberts Šillers, amerikāņu ekonomists, Nobela piemiņas balvas ekonomikā ieguvējs, kurš ir slavens ar saviem laicīgi izteiktiem brīdinājumiem par ASV interneta uzņēmumu akciju burbuli un ASV mājokļu tirgus pārkaršanas riskiem, šogad 13. februārī atzīmēja savā Twitter kontā, ka viņa paša aprēķinātais ASV akciju tirgus CAPE rādītājs ir pārsniedzis 2007. gada augstāko atzīmi (skatīt 1. attēlu). Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Šillera CAPE koeficients (Cyclically Adjusted Price Earnings ratio) ir akciju tirgus novērtējuma rādītājs, kuru aprēķina, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa vērtību dalot ar šajā indeksā ietilpstošo uzņēmumu iepriekšējo 10 gadu vidējo peļņu, kuru koriģē, ņemot vērā inflāciju. Koeficients rāda, cik daudz dolārus investori ir gatavi maksāt šodien par katru reālo (pēc inflācijas) peļņas dolāru, kas ir vidēji gadā nopelnīts iepriekšējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumā ar šī brīža CAPE vērtību 27.1 apmērā, akcijas ir bijušas augstāk novērtētas tikai 1929. gadā pirms Lielās Depresijas sākuma un 2000. gadā pirms interneta burbuļa plīšanas. Atšķirībā no pierastā P/E koeficienta, kur akcijas cenu dala ar 12 mēnešu peļņu, CAPE izmanto 10 gadu vēsturi, tādējādi izlīdzinot īstermiņa peļņas svārstības un biznesa cikla ietekmi. Lai arī CAPE rādītājs neļauj prognozēt akciju tirgus nākotnes uzvedību, piemēram, strauju akciju cenu kritumu, tiek uzskatīts, ka tas signalizē ilgtermiņa akciju ienesīguma līmeni. Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Pērn IK pieaugumu par 7.5 % veicināja apjomu kāpums tirdzniecībā (īpatsvars IK struktūrā – 20.4%) – par 11,3%, apstrādes rūpniecībā (īpatsvars IK struktūrā —14.9%) — par 9,1%, būvniecībā (īpatsvars IK struktūrā — 6.1%) – par 13.7%, transporta un sakaru nozarē (īpatsvars IK struktūrā —14.5%) — par 7.9%, norādīja Centrālās statistikas pārvaldes priekšsēdētāja Aija Žīgure. Viņa skaidroja, ka apjomi ir sarukuši vienīgi lauksaimniecības nozarē, ko noteica lauksaimniecības produkcijas kritums gan augkopībā, gan lopkopībā. A. Žīgure, uzsverot, ka pieaugums ir reāls, nenoliedza faktu, ka sava pieauguma daļa mazumtirdzniecībā, kokrūpniecībā varētu būt saistīta ar labāku uzskaiti. Proti, lielveikali, no mazjiem veikaliem pārvilinot pircējus, uzrāda pieaugumu un par to sniedz atskaites statistikai, kamēr mazie — pircējus zaudē, bet atskaites nesniedz vai sniedz nepilnīgas. Tāpēc nav brīnums, ka tirdzniecības ietvaros mazumtirdzniecības apjomi (salīdzināmajās cenās) 2003.gada laikā pieauga par 13 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija vērojams kāpums par 10 %, bet nepārtikas — par 15 %. Audumu, apģērbu un apavu tirdzniecības apjomu pieaugums bija par 36 %, elektropreču - par 31 %, būvmateriālu un santehnikas — par 29 %, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Būvniecības nozarē jaunās būvniecības apjomi palielinājušies par 14 %, bet remonta un rekonstrukcijas darbu - par 13 %. Ostās veikto būvdarbu apjomi pieauguši 2 reizes. Dzīvojamo ēku būvniecības apjomi cēlušies par 61 %, veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas ēku — par 57 %, šoseju, ielu un ceļu — par 52 %.

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Tīrās peļņas apjoms ir atkarīgs no lielajiem pelnītājiem, norāda ekonomikas ministrs Juris Lujāns: «Lauvas tiesu no visas tīrās peļņas nopelna 20 lielākie pelnītāji, un līdz ar to arī kopējais peļņas līmenis ir stipri atkarīgs no tā, kā šiem uzņēmumiem ir veicies.» Piemēram, peļņas kritumu piedzīvoja vairāki lielie pelnītāji — a/s Ventspils nafta, a/s Latvenergo, a/s Latvijas kuģniecība utt., kas būtiski ietekmē kopējo peļņas bilanci. Db jau rakstīja, ka pērn vislielāko peļnu guva mobilo sakaru operators SIA Latvijas mobilais telefons —34.8 milj. Ls, bet vislielākos zaudējumus uzrādīja a/s Latvijas Kuģniecība —32.89 milj. Ls apmērā. «Uzņēmumi, lai palielinātu savu tirgus daļu vai lai pieradinātu patērētājus pie sava produkta, ir gatavi uz mazāku peļņas līmeni,» kā vēl vienu peļņas krituma iemeslu pērn par 45.22 milj. Ls jeb 21.4 % salīdzinājumā ar 2001. gadu min ekonomikas ministrs. Citi aptaujātie gan uzskata, ka konkurences pieaugums daudzos tautsaimniecības segmentos ir patiesais cēlonis kopējam peļņas kritumam un to nespēj atsvērt arī uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes samazināšana. To apstiprina arī nereti kuluāru sarunās Db dzirdētais: lielas peļņas uzrādīšana var būt pietiekami labs signāls konkurentiem uzsākt savu darbību šajā sektorā un būtiski samazināt šo peļņu, tāpēc nevar tikt izslēgta iespēja, ka daudzi uzņēmēji nemaz nevēlas uzrādīt lielu tīro peļņu. Tas varētu būt saistīts arī ar nodokļu normatīvajiem aktiem, kas nosaka, ka katru mēnesi uzņēmumam, kurš vēl nav guvis un arī nevar zināt, vai tam būs peļņa, jāmaksā peļņas nodokļa avansa maksājumi pēc iepriekšējā gadā gūtās peļņas, bet, negūstot peļņu, ir samērā problemātiski no valsts atdabūt samaksāto peļņas nodokļa avansa maksājumu summu, kas pēc būtības ir uzņēmēju bezprocenta kredīts valstij. To, ka Latvijas normatīvie akti dod uzņēmējiem iespēju peļņas aprēķinu veikt tā, kā tas ir izdevīgāk konkrētam uzņēmumam, atzīst gan paši uzņēmēji, gan arī J. Lujāns. Ministrs norāda, ka tīrās peļņas kritums 2002. gadā tādējādi var būtu saistīts ar to, ka pirms tam uzņēmumi reinvestējuši peļņu un tagad tīro peļņu samazina ar amortizācijas atskaitījumiem. Vēl pēc aptaujāto domām pastāv iespēja, ka īpašniekiem ir iespējas Latvijā gūtās peļņas centru (izmaksu vietu) izveidot citā valstī, nevis Latvijā.

Saistībā ar svētku dienām – Lielo piektdienu, Pirmajām un Otrajām Lieldienām – AS Rīgas Centrāltirgus ietilpstošajos tirgos (Rīgas Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un āgenskalna tirgus) ir mainīti darba laiki. Centrāltirgus darba laiks Lieldienās: 2005. gada 24. martā Centrālās kases darba laiks - no plkst. 9.30 līdz plkst. 15.30 2005. gada 25. martā Dārzeņu un zivju paviljona darba laiks - no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 Gaļas paviljona darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 Piena un gastronomijas paviljona darba laiks – no plkst. 7.30 līdz plkst. 18.00 Atklātās teritorijas darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst.17.00 Atklātās teritorijas kases darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 Centrālās kases darba laiks - no plkst. 9.30 līdz plkst.15.00 2005. gada 26. martā Centrālās kases darba laiks - no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.00 Piena un gastronomijas paviljona darba laiks – no plkst. 7.30 līdz plkst. 18.00 2005. gada 27. martā Dārzeņu un zivju paviljona darba laiks - no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00 Gaļas paviljona darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 16.00 Piena un gastronomijas paviljona darba laiks – no plkst. 7.30 līdz plkst. 17.00 Atklātās teritorijas darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 Atklātās teritorijas kases darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 Centrālās kases darba laiks - no plkst. 9.30 līdz plkst. 15.00 2005. gada 28. martā Dārzeņu un zivju paviljona darba laiks - no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00 Gaļas paviljona darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 16.00 Piena un gastronomijas paviljona darba laiks – no plkst. 7.30 līdz plkst. 17.00 Atklātās teritorijas darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 Atklātās teritorijas kases darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 Centrālās kases darba laiks - no plkst. 9.30 līdz plkst. 15.00

«Vētra skujkoku tirgu ir apmetusi kājām gaisā,» lakoniski situāciju vērtē viena no lielākajiem Latvijas kokzāģētājiem SIA Swedwood Latvia tirdzniecības vadītājs Ronalds Jurevics. Viņš atzīst, ka neviens nebija rēķinājies ar vētru un tādēļ savos izdevumos bija ieplānojis ievērojami lielākus tēriņus skujkoku zāģbaļķu iegādei, taču šo sortimentu pārprodukcija ir izraisījusi cenu kritumu, kā rezultātā šobrīd uzņēmumu izdevumi par skujkoku sortimentu iegādi ir vidēji par 25 — 33 % mazāki nekār sākotnēji plānotajie. «Cik viegli vētra uzaudzē šos taukus, tik ātri arī pēc tam tie tiks noēsti,» uzsver R. Jurevics. Šāds secinājums tiek balstīts uz to, ka maijs ir pēdējais mēnesis, kad no vētrā postītajiem mežiem vēl var dabūt laukā savas kvalitatīvās īpašības nezaudējušo priedi, bet jau šā gada nogalē un vēl jo vairāk 2006. gadā šī sortimenta tirgū trūks un tam kāps cenas. Tāpēc, lai perspektīvā — 2006. gadā pēc pašreizējās baļķu pārprodukcijas un cenu krituma neiestātos «bada laiki», apaļkoksne būs jāimportē tāpat kā to dara Igaunijas un Skandināvijas kokzāģētavas, norāda R. Jurevics. «Jā, visas kokzāģētavas ir teju vai iekrautas ar baļķiem, tās strādā ar maksimāli iespējamo jaudu, jo, tikai vairāk sazāģējot, var vairāk nopelnīt, taču — cik ilgi?» jautā R. Jurevics. Viņš uzsver, ka vētra uz laiku ir devusi jaunas iespējas kokzāģētājiem, jo īpaši nelielajiem un vidējiem, kuri atradās pirmsbankrota stāvoklī vai arī apsvēra aiziešanu no kokzāģēšanas. Tomēr šis apaļkoku cenu kritums būs īslaicīgs un, cik šo dabas doto laiku nelielie uzņēmumi būs izmantojuši lietderīgi, rādīs laiks, atzīst R. Jurevics. Viņš norāda, ka tieši baļķu cenu kritums un pārprodukcija ir viens no galvenajiem iemesliem dažādu skujkoku izstrādājumu cenu kritumam Latvijas tirgū. Otrs ne mazāk svarīgs iemesls ir kritums mēbeļu rūpniecībā, kas daļēji saistīts ar sezonalitāti un spēcīgām izmaiņām mēbeļu ražošanā, atzīst R. Jurevics. «Starptautiskajā tirgū Latvija ir pārāk sīks spēlētājs, lai varētu ietekmēt, piemēram, priedes zāģmateriālu noieta cenas, taču Zviedrija un tajā radītie vētras mežu postījumi gan varētu šo to mainīt,» uzsver SIA Swedwood Latvia tirdzniecības vadītājs. Viņš uzsver, ka starptautiskajā tirgū zāģmateriālu cenas tomēr krītas, tajā pašā laikā būtiski pieaugot kuģu frakta izmaksām. Tā kopš šā gada 1. janvāra kuģu frakta cenas ir kāpušas par 30 %, un tas ir sāpīgi, it īpaši, ja frakta izmaksas veido apmēram 20 % no kopējām zāģmateriālu ražošanas izmaksām, protams, šis kāpums nav ļoti bīstams dārgāku koksnes izstrādājumu ražotājiem,» skaidro R. Jurevics. Viņaprāt šāda situācija ietekmēs eksporta apjomus uz noteiktām valstīm (tirgiem).

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju, 47.1% Latvijas uzņēmēju ir samazinājuši savu uzņēmumu šā gada peļņas prognozes, liecina Latvijas uzņēmēju lietišķās aktivitātes pētījuma Parex index trešajā ceturksnī veiktā aptauja.

No aptaujātajiem 750 uzņēmumiem tikai 4.8% uzņēmēju prognozēja, ka viņu uzņēmumi šogad strādās ar zaudējumiem, un procentuāli gandrīz tikpat liels uzņēmēju skaits (4.5%) norādīja, ka prognozētā peļņa šogad ir tikusi pat palielināta.

Savukārt 39.6% uzņēmēju peļņas prognozes pagaidām vēl nav mainījuši. Tas liecina, iespējams, par to, ka daudzi uzņēmēji šogad jau sākotnēji ir bijuši salīdzinoši piesardzīgi savās peļņas prognozēs un samērā precīzi aprēķinājuši savu uzņēmumu attīstības iespējas esošajā ekonomiskajā situācijā. Tas arī ļauj domāt par to, ka Latvijas uzņēmumi, ņemot vērā iepriekšējos gados pārdzīvoto krīžu pieredzi, šoreiz ir salīdzinoši labi sagatavojušies pārlaist šo ekonomikai grūto periodu, Db.lv informēja Parex bankas Korporatīvo komunikāciju speciālists Viktors Zaķis.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Ministru kabinets 16. augustā atbalstīja iekšlietu ministra Kristapa Eklona rosinātos Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim.

“Ņemot vērā, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim derīguma termiņš būs beidzies 26 661 personu apliecinošam dokumentam, kura vietā šobrīd vēl nav saņemts jauns, kā arī ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, esmu virzījis grozījumus normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem nodrošinātu viņu pamattiesības,” norāda K.Eklons.

Projektā noteikts, ka gadījumos, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai jeb eID kartei – beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, to varēs izmantot personas identificēšanai līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja tas nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ, piemēram, ticis sabojāts vai mainījusies dokumentā ierakstītā informācija.

Pagājušā gada janvāra vētra skujkoku kokzāģētājiem deva vienreizēju necerētu izdevību zāģbaļķus iegādāties par zemākām cenām, nekā pirms vētras, turklāt daļai zāģētavu dabas dāvana deva iespēju palielināt savus ražošanas apjomus, ja vien to ļāva uzņēmuma jaudas, bet daļai nelielo zāģētavu — pat otro elpu. To liecian Db veiktā kokzāģētavu aptauja un pašu uzņēmēju sacītais. Tiesa, kā un cik veiksmīgi šo negaidīto dabas dāvanu būs izmantojuši paši kokzāģētāji, to rādīs turpmākie gadi. Iepriekšējos gados Latvijas kokrūpnieki, jo īpaši kokzāģētāji, arvien vairāk izjuta baļķu trūkumu tāpēc, ka Latvijā esošās koksnes pārstrādes jaudas pārsniedz valstī pieejamos resursus un līdz ar to aug to cenas, taču pēc 2005. gada vētras kokzāģētavas reizēm bija «iekrautas» baļķos. Nenoliedzami, ka vētra deva jaunas iespējas kokzāģētājiem, jo īpaši nelielajiem un vidējiem, kuri atradās pirmsbankrota stāvoklī vai arī apsvēra aiziešanu no kokzāģēšanas. Šāds secinājums balstīts uz to, ka, krītoties no vētrā cietušās koksnes iegūto baļķu cenām, kas pēdējo gadu laikā bija tikai augušas un atsevišķos sortimentos sasniegušas pat Eiropas cenu līmeni, nelielie kokzāģētāji tos varēs iegādāties, un ražos zāģmateriālus. Piepildījās arī prognozes par to, ka vētras rezultātā palielinoties apaļkoku piedāvājumam, cenas kritīsies, taču tas būs īslaicīgi, jo mežu īpašnieki Latvijā, lai drīzāk atgrieztos pirmsvētras cenas, pieturēja koksni un negāja mežā cirst.

«Savulaik Zviedrijā tika uzceltas lielas granulu ražotnes, kas no kokapstrādātājiem iepirka skaidas — vienu no granulu ražošanas izejvielām, taču vēlāk vai katra kokzāģētava vēlējās uzstādīt savu granulu ražošanas līniju un nepārdot skaidas,» atgādina Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis Zigmunds Zajančkovskis. Viņš gan norāda, ka neviena kokzāģētava, bez papildu skaidu iepirkšanas no citiem razotājiem, lielākoties nevar nodrošināt vairāk kā vienas granulu preses izmantošanu. Taču līdz ar ganulu ražotnes izveidi ir jārisina jautājums par noieta tirgu, kur 10 % ir individuālie pircēji un 90 % ir industrālie patērētāji — termoelektrocentrāles. «Lielie patērētāji vēlas slēgt liela apjoma — 50 000 — 100 000 t — piegādes līgumus, taču viena kokzāģetava, ražojot granulas tikai no pašu saražotajām skaidām, tādos apjomos saražot nespēj, līdz ar to ir vajadzīgs starpnieks, kas samazina paša ražotāja ieņēmumus,» uzsver Z. Zajančkovskis. Viņš norāda, ka lielie patērētāji vislabāk slēdz līgumus ar lielajiem ražotājiem. Latvijā šobrīd strauji attīstās lieljaudas granulu ražotnes ārpus kokzāģētavām, kaut arī vairākiem kokzāģētājiem, piemēram, SIA Nelss, SIA CED, ir savas kokskaidu granulu ražotnes. Pēc Z. Zajančkovska domām, granulu ražošana nevar būt blakusbizness, jo tas ir finansiāli ietilpīgs ar lielu specifiku, kam tam jābūt pamatbiznesam, tāpēc arī lieljaudas granulu ražotnes attīstās savrup no kokzāģētājiem.

Viens no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā — SIA Vika Wood, ieguldot ap 3.8 miljoniem Ls, palielinājis zāģmateriālu ražošanas jaudu par 72 % un ik gadu varētu saražot ap 210 000 m3 zāģētās produkcijas. Sasniedzot plānoto jaudu, SIA Vika Wood varētu neatpalikt no citiem Latvijas kokzāģētājiem — SIA Kurekss, SIA Nelss, SIA Swedwood, a/s Launkalne Sawmill, kuri jau ir vai arī pašlaik palielina savas zāģētās produkcijas ražošanas jaudas. «Mūsu mērķis ir kļūt par vienu no vadošajām kokzāģēšanas kompānijām Baltijā un nr.1 starp Latvijas kokzāģēšanas uzņēmumiem,» savas ambīcijas neslēpj SIA Vika Wood direktors Andris Krecers. Šogad, pēc A. Krecere teiktā, tiek plānots saražot ap 190 00 m3 zāģmateriālu, bet 2004. gadā jau sasniegt plānoto jaudu – 210 000 m3. Līdz ar saražotās zāģētās produkcijas apjoma pieaugumu tiek plānots kāpināt uzņēmuma apgrozījumu no 12.6 milj. Ls 2002. gadā līdz 19.5 milj. Ls 2003. gadā un līdz 21.5 milj. Ls -2004.gada, tātad par 70 %. Lai palielinātu kokzāģēšanas jaudu līdz 210 000 m3 zāģētās produkcijas gadā, uzņēmumā ir uzstādīta Vācijas kompānijas Linck kokzāģēšanas profilēšanas līnija. «Lai arī citiem kokzāģētājiem ir atsevišķas Linck iekārtas, tomēr Vika Wood ir uzstādītā Linck kokzāģēšanas profilēšanas līnija ir pirmā Baltijā un 100. visā pasaulē,» norāda A. Krecers. Viņš atgādina, ka jau agrāk 2000. un 2001. gadā investīcijas tika virzītas uzņēmuma pārējo iecirkņu jaudu palielināšanai atbilstoši plānotajam zāģmateriālu ražošanas apjomam — 210 000 m3.

Svētku dienās – Ziemassvētkos un Jaunajā gadā – a/s Rīgas Centrāltirgus ietilpstošajos tirgos (Rīgas Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un Āgenskalna tirgus) ir mainīti darba laiki, Db.lv informēja a/s Rīgas centrāltirgus preses sekretārs Jānis Basevičs.

Centrāltirgus

darba laiks Ziemassvētkos un Jaunajā gadā

24. decembrī

Mainīts tikai centrālās kases darba laiks - no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.00.

25. decembrī (darba laiks samazināts par 1 stundu)

Dārzeņu un zivju paviljona darba laiks - no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00.

Gaļas paviljona darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00.

Piena un gastronomijas paviljona darba laiks - no plkst. 7.30 līdz plkst. 17.00.

Atklātās teritorijas darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00.

Atklātās teritorijas kases darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00.

Centrālās kases darba laiks būs no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30.

30. decembrī

Mainīts tikai centrālās kases darba laiks, tā strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 15.00.

East Capital Real Estate ir uzsācis Baltijā lielākā loģistikas un vieglās rūpniecības parka būvniecību – East Capital Park Rae.

Kopumā plānots izbūvēt 140 000 kvadrātmetru lielu loģistikas un vieglās rūpniecības centru, kas atradīsies uz 30 hektārus plaša zemes gabala netālu no Tallinas.

“Park Rae pirmās ēkas plānojam nodot 2025. gadā, bet visa parka pabeigšana būs atkarīga no kopējā tirgus pieprasījuma. Zemes gabals, ko iegādājāmies loģistikas parka būvniecībai 2021. gadā, atrodas ļoti izdevīgā vietā, tikai 15 minūšu brauciena attālumā no Tallinas centra, ar lielisku piekļuvi Tallinas apvedceļam un Tartu šosejai. Mūsu mērķis ir ambiciozs – vēlamies izveidot lielāko loģistikas un vieglās rūpniecības parku Igaunijā. Tāpēc jau šogad uzsākām pirmos parka izbūves darbus,” komentē East Capital Real Estate valdes loceklis Martins Otsa.

Latvijā 2011. gada laikā reģistrētas 8 849 vieglās pasažieru automašīnas, kas, salīdzinot ar 2010. gadu, ir 78% pieaugums, liecina Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) dati.

Kopumā pērnā gada laikā Latvijā reģistrēts visvairāk Volkswagen un Toyota markas vieglo pasažieru automašīnu – attiecīgi 1767 un 1048 automašīnas. Salīdzinājumam, 2010. gadā reģistrētas 846 Toyota un 599 Volkwagen vieglās pasažieru automašīnas. Tādējādi Volkwagen vieglo pasažieru automašīnu Latvijas tirgū pērn palielinājusi savu tirgus daļu līdz 20,0%, bet Toyota tirgus daļa samazinājusies līdz 11,8%.

2011. gadā reģistrētas 502 Nissan vieglās automašīnas, pa 472 Peugeot un Škoda automašīnām, kā arī 430 Hyundai, 385 Opel, 376 Ford, 345 Renault un 315 Mitsubishi markas automašīnas.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos reģistrētas 5274 jaunas vieglās pasažieru automašīnas, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā laika posmā. Līdzīgi kā pērn, arī šogad Latvijas iedzīvotāji visnaskāk pirkuši jaunas Volkswagen, Toyota un Peugeot zīmola automašīnas, liecina jaunākie Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) dati.

Pirmajos piecos mēnešos visbiežāk reģistrētas Latvijā bija jaunas Volkswagen zīmola automašīnas – kopumā tika reģistrētas 829 jaunas šī vācu zīmola automašīnas, kas ir par 2% mazāk nekā pirms gada. Savukārt, salīdzinot šā gada maiju ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, Volkswagen zīmola automašīnu reģistrāciju skaits ir pieaudzis par 8%.

Otrajā vietā pēc jaunreģistrēto automašīnu skaita šā gada pirmajos piecos mēnešos ir Toyota. No janvāra līdz maija beigām Latvijā tikušas reģistrētas 645 Toyota zīmola vieglās automašīnas, kas ir par 9% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Jaunu Toyota braucamrīku reģistrāciju skaits pieaudzis arī, salīdzinot šā gada maiju ar pērnā gada attiecīgo mēnesi - Toyota reģistrāciju apjoma pieaugums maijā ir 9% apjomā.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprinājusi 9.Saeimā ievēlēto deputātu sarakstu.

Saskaņā ar 9.Saeimas vēlēšanu rezultātiem 9.Saeimā ir ievēlēti deputāti no septiņu partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstiem. Tautas partijai 9.Saeimā būs 23 deputāti, Zaļo un Zemnieku savienībai 18 deputāti, partijai Jaunais laiks 18 deputāti, Saskaņas Centram 17 deputāti, Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš vēlēšanu apvienībai 10 deputāti, Apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 8 deputāti un politisko organizāciju apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā 6 deputāti.

Saskaņā ar CVK lēmumu 9.Saeimā ir ievēlēti: