Kokapstrādes uzņēmuma SIA «Vika Wood» peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā pieauga līdz 5,346 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma apgrozījums samazinājās un bija 58,657 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016.gadu, SIA «Vika Wood» apgrozījums pagājušajā gadā samazinājās par 1,7%, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pieauga 1,8 reizes. Balstoties uz izmaiņām likumdošanā, uzņēmums pērn reversēja atliktā nodokļa saistības un pilnā apmērā tās norakstīja peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kas pozitīvi ietekmēja tā peļņu par 1,2 miljoniem eiro.

SIA «Vika Wood» vadība gada pārskatā atzīmē, ka pērn pieauga cenas gan izejvielām - zāģbaļķiem, gan uzņēmuma saražotajai produkcijai - zāģmateriāliem. Lietainā vasara un rudens, kā arī vēlā ziemas iestāšanās ierobežoja ražošanai nepieciešamo zāģbaļķu pieejamību, palielinot to cenu. Savukārt zāģmateriālu cenas pieaugumu veicināja pieprasījuma kāpums visos zāģmateriālu tirgos. SIA «Vika Wood» pagājušajā gadā samazinājusi ražošanas apjomus par 5,5%, bet vienlaikus spēja pārdot visu pagājušajā gadā sažoto produkciju.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Kokapstrādes uzņēmuma Vika Wood apgrozījums pērn samazinājies par 11,7% līdz 36,47 miljoniem latu, un līdz ar to kritusies arī uzņēmuma peļņa, liecina Lursoft dati.

Viens no lielākajiem Talsu novada uzņēmumiem 2012. gadā nopelnīja 1,85 miljonus latu iepretim 4,63 miljoniem latu, ko Vika Wood izdevās nopelnīt 2011. gadā.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka pērn ekonomikā nav novērojusi būtiskas izmaiņas pozitīvā virzienā un, SIA Vika Wood vadība uzskata, ka 2012. gadā turpinājusies stagnācija, tādēļ pieprasījums pēc zāģmateriāliem un celulozes šķeldas nav palielinājies, kas, savukārt, ietekmēja to cenas.

Pārskata gadā SIA Vika Wood samazinājusi savu ražošanas apjomu par 17%. Iemesls šādam samazinājumam bijis Latvijas Valsts Mežu samazinātais zāģbaļķu piegāžu apjoms par 28% jeb 70 tūkst. m3. Uzņēmuma vadība norāda, ka būtiskais apjoma samazinājums, kas radies no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ, visvairāk negatīvi ietekmējis kopējos darbības rezultātus.

Cilvēka darba dzīves ritms uzņem aizvien straujāku tempu un prasa daudz lielāku enerģijas patēriņu, nekā tas bija pirms 20 gadiem. Tādēļ pieaug nozīme tai dzīves telpai, kurā mēs pavadām laiku vienatnē vai kopā ar saviem tuvajiem, šajā harmoniskajā vidē uzkrājot spēkus nākamajām dzīves uzvarām. Katrs savu īpašo mājokli saredz savādāku, taču pamata vērtības ir līdzīgas - komforts, kvalitāte un ilgtspējīgs risinājums, kas ļauj māju sajūtu baudīt paaudzēs, tādējādi veidojot tieši savu īpašo identitāti. Tāpēc ir svarīgi izdarīt pārdomātu izvēli brīdī, kad tiek likti pamati šai videi – vai mēs vēlamies ātru un lētu, vai tomēr pārdomātu un ilgtermiņā vērstu mājokli.

Uzņēmums Glass & Wood, kurš Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau 14 gadus, ir šī uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Jāņa Garanča atbilde uz šo jautājumu pašam sev, kad viņš domāja, kādu vēlas izveidot savas ģimenes māju. „Mājoklim ir jābūt profesionāli izveidotam, kvalitatīvam un tādam, kas sniedz siltuma sajūtu. Šis ir iemesls, kādēļ tika radīts Glass & Wood, kura pamatvērtības un darbus raksturo trīs vārdi – kvalitāte, dabiskums un autentiskums,” pauž J. Garančs.

SIA Amber Wood Eiropas grīdu seguma tirgu cenšas iekarot, izmantojot invotīvus ražošanas un pārdošanas risinājumus.

Ozols jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīts par ļoti vērtīgu koksni, no kura gatavoti izstrādājumi ir ne tikai ļoti izturīgi, bet arī prestiži. Pagājušajā gadsimtā ozolkoka mēbeles tika uzskatītas kā savdabīgs varas un ietekmes simbols. Ozolkoka karotes, mucas, arī kalšanai nepieciešamās kokogles un pat finiera ražošana – tā ir vēsture, taču pašlaik ozols lielākoties tiek izmantots kā grīdas materiāls – gan grīdas dēļu, gan parketa veidolā. To, ka Latvijā izaugušo ozolu koksni var sekmīgi pārstrādāt augstas pievienotās vērības produktā – grīdās – pierāda arī SIA Amber Wood.

SEB banka ir piešķīrusi uzņēmumam Vika Wood ilgtermiņa aizdevumu 7.5 miljonu eiro apmērā. Aizņēmums kopā ar paša uzņēmuma līdzekļiem tiks ieguldīts ražošanas modernizācijā, uzstādot automatizētu zāģmateriālu šķirošanas līniju, informē SEB banka.

Jaunā iekārta nodrošinās zāģmateriālu šķirošanu, izmantojot lāzerskenerus. Šis ieguldījums ļaus uzņēmumam uzlabot zāģmateriālu šķirošanas procesa efektivitāti un ļaus palielināt sašķiroto zāģmateriālu kategoriju skaitu.

«Savlaicīgi veiktās investīcijas modernās tehnoloģijās dos iespēju vēl efektīvāk izmantot koksni, paplašināt produktu klāstu, un nostiprināt uzņēmuma pozīcijas tālākai izaugsmei. Izvēloties tehnoloģiju, tika paņemti labākie nozarē pieejamie tehniskie risinājumi un augstākie darba vides standarti,» saka «Vika Wood» valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

«Viens no modernas ražošanas principiem ir automatizēt rutīnas procesus, darbiniekiem uzticot to vadību un uzraudzību. Šī būs pirmā šāda tipa automatizētā šķirošanas līnija Latvijā, un tas uzņēmumam ļaus stiprināt gan savu produktivitāti, gan konkurētspēju ne tikai Latvijā, bet arī plašākā reģionā. «SEB » banka un «Vika Wood» sadarbojas jau daudzus gadus,» norāda «SEB» bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Pēc Lietuvas lielākā koka logu ražotāja Arlanga Wood iegādes Latvijas uzņēmuma SIA Arbo Windows mērķis nākotnē ir iegādāties koka logu un iekšdurvju ražošanas uzņēmumus Eiropā un sākt strādāt arī iekšdurvju tirgus segmentā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta SIA Arbo valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis. Viņš norāda, ka sekmīgi strādājošu uzņēmumu iegāde ir labākā straujas izaugsmes īstenošanas formula, jo tādējādi nav jāpatērē ļoti daudzi gadi, lai izveidotu ražotni, sekmīgi strādājošu darba kolektīvu un iekarotu noieta tirgus.

Fragments no intervijas

Kāpēc situācijā, kad tirgū ir iestājies savdabīgs klusuma periods, iegādājāties Lietuvas logu ražošanas kompāniju?

Tas, ka būvniecībā pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un arī citu valstu centrālās bankas paaugstināja procentlikmes, ir savdabīgs klusuma periods, nevienam nav noslēpums. Nenoliedzami, ka ir daudz mazāk pasūtījumu nekā iepriekšējos gados, taču vienlaikus šis ir ļoti labs brīdis, lai investētu izaugsmē. Tieši minētā mērķa sasniegšana ir būtiskākais arguments, kāpēc tika veikts darījums un iegādātas Lietuvā lielākā koka logu ražošanas uzņēmuma UAB Arlanga Wood 100% kapitāldaļas. Šim uzņēmumam bija potenciālie pircēji arī no citām Eiropas valstīm, tomēr līdz ar būvniecības apsīkumu Eiropā (un ne tikai) tie atteicās no šīs Lietuvas kompānijas kapitāldaļu iegādes, jo primāri vēlas nodrošināt ar pasūtījumiem savas jau esošās ražotnes. Tāpat jāņem vērā, ka uzņēmumu izaugsmei ir divas atšķirīgas stratēģijas — viena paredz esošās ražošanas paplašināšanu vai jaunas ražotnes izveidi, savukārt otra — līdzīga vai tāda paša profila ražošanas uzņēmumu iegādi. Katrai no šīm attīstības stratēģijām ir savas stiprās un vienlaikus arī vājās puses.

Kokapstrādes uzņēmums "Vika Wood" pagājušajā gadā strādāja ar 60,851 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 2,6 reizes - līdz 2,514 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2019.gadā, samazinoties globālajai tautsaimniecības izaugsmei, zāģmateriālu tirgi piedzīvoja strauju cenu lejupslīdi. Nozīmīga ietekme uz cenu dinamiku bija papildus mežizstrādes apmēriem egles mizgraužu dēļ un zemu izmaksu izejmateriāla pieejamībai Centrāleiropas kokrūpniecībā.

Tajā pašā laikā Latvijā saglabājās salīdzinoši augstas izejmateriālu izmaksas. "Vika Wood" pērn palielināja ražošanas apmērus par 1%. Kompānijas vadība informē, ka pēc apmēra pērn visvairāk produkcijas realizēts Japānā - 25,4%, seko Latvija, kur realizācija veidoja 19,3%, Igaunija - 15,4%, Ķīna - 6,4%, Vācija - 5,1%, Lietuva - 5%, Koreja - 4,9%, Apvienotā Karaliste - 4,6% un Nīderlande - 4,5%.

SEB banka un Latvijas lielākais kokzāģēšanas uzņēmums SIA Vika Wood parakstījis sadarbības līgumu par ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu 7 miljonu eiro apmērā ražotnes paplašināšanai un modernizēšanai.

Kā informēja SEB bankas pārstāvji, finansējuma izlietojuma mērķis ir SIA Vika Wood ražotnes paplašināšana un modernizēšana atbilstoši tirgus prasībām. Projekta īstenošanai tiek piesaisti arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, tāpēc papildu 7 miljonu eiro finansējumam SEB banka un SIA Vika Wood parakstīja 1,05 miljonu latu lielu galvojuma līgumu ES struktūrfondu avansa maksājuma saņemšanai no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras.

«Pateicoties ilgus gadus veidotai infrastruktūrai koksnes ražošanā Latvijā, uzņēmuma spējai pielāgoties mainīgajai biznesa videi, kā ar prasmei izmantot eksporta iespējas, SIA Vika Wood arī ekonomikas lejupslīdes gadu laikā spējusi nodrošināt stabilus ražošanas apjomus,» uzsver SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

2002. gads ir nesis pārmaiņas Latvijas lielākajiem kokzāģētājiem, jo lielie zāģmateriālu ražotāji ir kļuvuši vēl lielāki, bet nelielās kokzāģētavas koksnes augsto cenu dēļ ir bijušas spiestas specializēties, samazināt savus ražošanas apjomus vai vispār to pārtraukt. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem. Tiesa, iepriekšējo gadu zāģmateriālu ražošanas līderis a/s Inčukalns Timber ir pārpofilējies, jo 2002. gadā vairs nenodarbojās tieši ar zāģmateriālu ražošanu, taču nodarbojās ar mežizstrādi un zāģbaļķu iepirkšanu, kas nepieciešams SIA Merx (egli) un SIA Swedwood Latvija (priedi) kokzāģētavām. Faktiski a/s Inčukalns Timber bijušās kokzāģētavas ir sadalītas starp SIA Merx un SIA Swedwood Latvija. Līdz ar to par Latvijas lielāko kokzāģētavu pēc saražotās produkcijas apjoma m3 izteiksmē ir kļuvusi SIA Vika Wood. Otrajā pozīcijā esošais SIA BSW Latvia no līdera atpaliek tikai par dažiem simtiem m3. Pavisam netālu no līderiem ir arī trešajā vietā esošais SIA Nelss. Tabulā ir redzami tikai 32 (pērn 33 ) Latvijas zāģmateriālu ražotāji, kas saražojuši vairāk par 10 000 m3 zāģmateriālu 2002. gadā, jo daudzi uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ ir samazinājuši savus ražošanas apjomus, bet daži arī kļuvuši maksātnespējīgi. Tomēr jāņem vērā, ka vairākas firmas, piemēram, a/s Saldus MR , tikai par dažiem simtiem m3 atpaliek no 10 000 m3 robežas. Turklāt nav izslēgts, ka Db sastādītajā zāģmateriālu ražotāju topā nav iekļuvis kāds ražotājs, jo Latvijā zāģmateriālus ražo vairāki simti uzņēmumu. Lielākie zāģētās produkcijas ražotāji Latvijā (m3) 2002. gadā 2001. gadā SIA Vika Wood 121 548 120 834 SIA BSW Latvia 119 000 88 123 SIA Nelss 110 256 87 856 SIA Gaujas koks 83 000 66 124 A/s Stora Enso Timber 83 000 —** SIA Kurekss 81 000 51 000 SIA Staļi 80 500 78 000 SIA Komiss 78 00 74 000 – 80 000 * SIA Merex 74 486 — SIA Swedwood Latvia Ltd 70 515 — SIA Ošukalns 33 000 27 000 SIA Frip 32 267 31 086 SIA Holders Grupa 32 000 43 500 SIA Piebalgas 31 000 31 400 SIA Tezei S 30 000 26 000 A/s Strenču MRS 26 400 23 300 SIA Balvi Holm 22 800 21 150 SIA Holzwerke Lubāna 21 265 24 000 SIA Smilte Impex 20 596 1 062 SIA Latvia Timber International 19 500 21 600 SIA Tekers 18 500 10 000 SIA Cord 18 493 17 298 SIA Kalna Rauduvītes 17 500 13 200 SIA Mētra 16 839 15 600 SIA Verso DLH 16 200 11 500 SIA Silviko 15 140 10 350 SIA Riika Wood 15 000 —** SIA Senten Auto 13 779 10 450 SIA BAF 13

SIA Vika Wood šogad zāģmateriālus saražos vairāk nekā 2008. gadā un arī nākamgad cer saglabāt esošos ražošanas apjomus

«Šogad nav bijusi neviena dīkstāves diena, nodarbināto skaits un to atalgojums nav samazināts, zāģētās produkcijas ražošanas apjoms m3 izteiksmē būs lielāks nekā 2008. gadā, kad saražoja 252 941 m3,» stāsta vienas no Latvijas no lielākajiem kokzāģētājiem SIA Vika Wood valdes loceklis Andris Krecers.

Viņš atzīst, ka šobrīd vēl ļoti precīzi nevar pateikt, par cik m3 vai procentiem salīdzinājumā ar 2008. gadu saražoto zāģmateriālu būs vairāk. «Lai arī 2009. gadu dēvē par ekonomiskās lejupslīdes laiku, tomēr Vika Wood nav sašaurinājies un visu gadu ir strādājis stabili un vairāk pārdevis ārzemēs nekā pērn,» norāda A. Krecers. Viņš atzīst, ka uzņēmuma plāns šogad zāģmateriālu ražošanas apjomus saglabāt ap 250 000 m3 būs izpildīts ar uzviju. SIA Vika Wood ražošanas jauda ir aptuveni 280 000 m3 žāvētu un šķirotu zāģmateriālu, no tiem 35% ir egles, 65% - priedes zāģmateriāli. Ražošanas apjomi 2010. gadā būs atkarīgi arī no svarīgākās izejvielas — skujkoku zāģbaļķu pieejamības Latvijā un to cenām. «Daļu baļķu piegādās Latvijas valsts meži, bet pārējo daļu pirksim spot tirgū no citiem mežu īpašniekiem un koksnes tirgotājiem,» uzsver A. Krecers. Viņš norāda, ka šobrīd ir pabeigta sarunu procedūra par a/s Latvijas valsts meži apaļkoksnes piegādēm, tomēr sarunas par to vēl joprojām notiek.

Grīdu ražošanas SIA Amber Wood radījis jaunu produktu, par kuru saņēmis Latvijas patentu, vienlaikus strādā pie aptuveni divus miljonus eiro vērta investīciju projekta, kas ļautu ražošanā izmantot mākslīgo intelektu un robotus.

Lai arī pēdējos gados koka grīdu segumu tirgus ir piedzīvojis radikālas svārstības, tomēr SIA Amber Wood pašlaik aktīvi strādā pie jaunu iespēju radīšanas, kuras nākotnē būtiski palielinās uzņēmuma konkurētspēju.

Investīciju miljoni

Viņš atzīst, ka Eiropas patenta pieteikums atrodas izstrādes procesā. “Jebkurā situācijā jaunais patents kopā ar jau spēkā esošo SIA Amber Wood īpašumā esošo Eiropas patentu nostiprinās zīmola Stalgen divslāņu dēļu pozīcijas tirgū,” uzsver I. Akerfelds. Viņš norāda, ka uzņēmums ir ieguvis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās programmas atbalstu (100 000 eiro) un centīsies savā ražošanas procesā izmantot robotus daudzslāņu materiālu izgatavošanas tehnoloģiskajā procesā nesošā slāņa un virskārtas līmēšanā. “Robotizētu tehnoloģiju ieviešana komplektā ar investīcijām ražošanas procesu uzraudzības un vadības algoritmu pārveidē un adaptācijā mākslīgā intelekta integrācijas vajadzībām ilgtermiņā atmaksāsies ne tikai ražošanas konkurētspējā un efektivitātē, bet arī produkcijas kvalitātē un ražošanas procesu ilgtspējā,” savu pārliecību pauž I. Akerfelds. Viņš atzīst, ka iecerētā uzņēmuma pārveides projekta izmaksas tiek lēstas uz diviem miljoniem eiro. “Investīcijām jābūt samērojamām ar rezultātu, un nevar atļauties ieguldīt līdzekļus, nerodot to atgūšanas iespējas,” tā I. Akerfelds.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA Vika Wood apgrozījums pērn sasniedzis 55,984 miljonus eiro, kas ir par 7,88% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums apgrozījuma kāpumu skaidro ar cenu līmeni tirgū gan zāģmateriāliem, gan blakus produktiem, kā arī nelielu ražošanas apjoma pieaugumu. Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, uzņēmuma peļņa samazinājusies par 38,7%, līdz 1,629 miljoniem eiro.

Uzņēmums norāda, ka pērn ekonomikā nav notikušas būtiskas izmaiņas pozitīvā virzienā un turpinājusies stagnācija, kas nav devusi pozitīvu ietekmi uz uzņēmuma darbības nozari. Uzņēmums ziņo, ka pieprasījums pēc zāģmateriāliem un celulozes šķeldas nav palielinājies, kas savukārt ietekmējis to cenas. Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka, tikai pateicoties ražošanas līmenim, SIA Vika Wood pagājušajā gadā spējusi pacelt zāģmateriālu cenu, salīdzinot ar 2012.gadu par 8%, savukārt zāģbaļķu cena palielinājusies par 13%.

Proti, pērn eksportēti 2.33 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu, kas ir par 4.1 % mazāk nekā 2004. gadā, kaut arī ienākumi no tiem bijuši par 2.8 % lielāki. Lielākais Latvijas skujkoku zāģmateriālu tirgus (ietver galvenokārt celtniecības materiālus) ir Lielbritānija un Īrija — aizņemot 6 5% no kopējā zāģmateriālu eksporta apjoma, secina lielākā Latvijas kokzāģētāja un viens no lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem SIA Vika Wood izpilddirektors Andris Krecers. Viņš atzīst, ka pērn izrādīta lielāka aktivitāte citos Rietumeiropas tirgos Vācijā, Nīderlandē un Francijā. Viņaprāt, par perspektīvu tirgu var uzskatīt ASV tirgu. Kā negatīvu tendenci A. Krecers, redz zāģmateriālu eksporta kritumu uz Japānu, kas uzskatāms par labu cenu tirgu, ja vien tiek piedāvāts īstais produkts. «Pretēji tam, SIA Vika Wood pērn palielināja skujkoku zāģmateriālu ralizācijas apjomus (60 % no kopējā Latvijas eksporta) Japānā pat neraugoties uz grūtībām sakarā ar vējlaužu bojātajiem baļķiem,» uzsver A. Krecers. Viņš norāda, ka izejvielu cenu un apjoma spiediens liek meklēt katrai produktu grupai piemērotāko tirgu ne tikai Eiropā un ne tikai eksportā.

Viens Latvijas lielākajiem kokrūpniekiem SIA Vika Wood atsācis ražošanu pēc ugunsgrēka, kurā sadega baļķu mizotājs. «Šobrīd kokzāģēšana ir atjaunota, ražīguma ziņā gan atpaliekam no plānotā, taču mēneša laikā paredzēts sasniegt plānotās jaudas,» uzsver SIA Vika Wood izpilddirektors Andris Krecers. Viņš norāda, ka ugunsgrēka rezultātā uzņēmums cietis zaudējums, taču to apmērs vēl tiek aplēsts. «Uzņēmums ir apdrošināts ne tikai pret dažādām nelaimēm, bet arī pret to radītajām sekām un dīkstāvēm,» uzsver A. Krecers. Viņš atzīst, ka šobrīd tiek zāģēti nemizoti baļķi, līdz ar to celulozes šķeldas vietā tiekot ražota ievērojami lētākā dedzināmā šķelda. Taču tuvākajā laikā pēc apdrošinātāja, baļķu mizotāja izgatavotājkompānijas un SIA Vika Wood speciālistu sarunām tiks pieņemts lēmums par sadegušā baļķu mizotāja likteni. Pērn SIA Vika Wood neto apgrozījums pēc neauditētiem datiem sasniedzis apmēram 33 milj. Ls.

Jauna komercķīla reģistrēta kokzāģēšanas rūpnīcai SIA Vika Wood, liecina Lursoft pieejamie dati.

5,25 miljonu eiro vērtās ķīlas ņēmēja ir AS SEB banka, ar kuru uzņēmums slēdzis lielāko daļu no iepriekš reģistrētajiem komercķīlu līgumiem.

Izziņā esošie dati rāda, ka SIA Vika Wood par labu komercbankai ieķīlājusi savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

Talsu novada uzņēmums SIA Vika Wood savu darbību uzsācis pirms nepilniem divdesmit gadiem. Pērn uzņēmuma apgrozījums audzis par 7,88%, sasniedzot 55,984 miljonus eiro, savukārt peļņu veidojuši 1,629 miljoni eiro. Apjoma ziņā visvairāk produkcijas uzņēmums pagājušajā gadā realizējis Japānā (28,14%), aiz kuras seko Latvija ar 15,49%, Ķīna (11,48%) un Vācija (7,66%).

Tā kā lielākā daļa Latvijā saražoto zāģmateriālu noieta tirgus ir ārvalstu tirgi, tad arī tajos notiekošais atspoguļojas uz eksporta apjomiem un ienākumiem no šiem tirgiem, skaidro Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas priekšsēdētājs Indulis Kovisārs. Tā dažādu iemeslu dēļ pērn skujkoku zāģmateriālu eksports apjomu ziņā procentuālā izteiksmē visvairāk ir krities uz Dāniju – par 37 %, uz ASV — par 33%, uz Nīderlandi — par 28 %, uz Franciju — par 21 %, Vāciju — par 12.5 %. Tajā pašā laikā procentuālā izteiksmē naudas ienākumu ziņā šis kritums ir ievērojami mazāks no Dānijas – par 28 %, no ASV — par 0.5 %, no Nīderlandes — par 16 %, no Francijas — par 18.5 %, no Vācijas — par 2.1 %. Savukārt būtisks zāģmateriālu realizācijas apjomu pieaugums 2002. gadā salīdzinājumā ar 2001. gadu ir novērots Zviedrijā — par 87.7 %, Japānā — par 53.5 % un Islandē — par 34.5 %. I. Kovisārs gan pieļauj, ka zāģmateriālu eksporta apjomu kāpums uz Zviedriju ir saistīts ar to, ka caur Zviedrijas ostām tiek formētas zāģmateriālu kravas nosūtīšanai uz ASV. Tāpēc varētu būt, ka kopējais Latvijas zāģmateriālu eksports uz ASV patiesībā varētu būt lielāks, nekā tiek rādīts. Turklāt jāņem vērā, ka pērn vieni no lielākajiem kokzāģētājiem un zāģmateriālu eksportētājiem SIA Nelss un SIA Vika Wood, sertificējot Latvijas egli ASV (kas gan bija jādara Latvijas valstij), ir atvēruši šīs valsts tirgu Latvijā ražotajiem koksnes konstrukciju materiāliem. «Šis sertifikāts Latvijas mežu nozarei atver oficiālo ASV konstrukciju koksnes tirgu, kas ir viens no lielākajiem pasaulē,» atzīst I. Kovisārs. Lai arī pašlaik ASV tirgus nav īpaši pievilcīgs, tomēr I. Kovisārs nenoliedz, ka situācijai mainoties, ASV vairāku gadu laikā varētu kļūt par nopietnu Latvijas koksnes izstrādājumu noieta tirgu. Jāņem vērā, ka līdz ar būvniecības, mēbeļu ražošanas attīstību arvien vairāk zāģmateriālu tiek patērēti Latvijā. Tomēr pēc koksnes izstrādājumu patēriņa uz vienu iedzīvotāju — 0,05 m3 — Latvija būtiski atpaliek, piemēram, no Somijas, kur šis skaitlis ir 1,03 m3.

Labie uzņēmuma ražošanas un finansiālās darbības rādītāji SIA Vika Wood direktors Andri Kreceru priecē jo īpaši tāpēc, ka pērn zāģbaļķu cena pieaugusi par 34.4 %, bet zāģmateriālu cenas pat nedaudz — apmēram par 2 % — kritušās. Arī šogad A. Krecers zāģmateriālu tirgū neprognozē cenu kāpumu, it īpaši, ja šobrīd priedes zāģmateriālu cenas ir kritušās, turklāt ir jūtams spiediens samazināt cenām egles zāģmateriāliem. «Baļķu cenu griesti ir sasniegti, jo šo cenu turpmākais kāpums faktiski apturēs uzņēmuma tālākās izaugsmes iespējas,» uzsver A. Krecers. Ja nebūs attīstības, tad konkurenti no citām valstīm aizsteigsies priekšā Latvijas zāģmateriālu ražotājiem. Baļķu cenu kāpuma pamatā A. Krecers redz kapitālismu kā konkurences radītāju, kā arī zināmā mērā uzsāktas pārmaiņas koksnes tirdzniecībā valsts mežos. Koksnes pārdevēji, redzot superaugstās izsoļu cenas valsts mežos, arī vēlas saņemt šādu pašu cenu, kaut gan šajās izsolēs pircēji ir centušies nopirkt resursus, kuru pietrūkst jeb pēdējo «m3». SIA Vika Wood baļķus piegādā — lielākais Latvijas mežizstrādātājs un liels kokmateriālu tirgotājs SIA Silva.

Viena no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā — SIA Vika Wood neto apgrozījums 2003. gadā sasniedza 203 miljonus Ls, kas ir par 61 % vairāk nekā 2002. gadā. «Ienākumu pieaugums ir pērn veikto ieguldījumu — 4.1 milj. Ls —, ražošanas apjomu un darba ražīguma kāpuma rezultāts,» apgrozījuma straujo kāpumu skaidro SIA Vika Wood direktors Andris Krecers. Viņš norāda, ka pērn saražoti 188 162 m3 zāģmateriālu, kas ir par 54.8 % vairāk nekā 2002. gadā, kad saražoja 121 548 m3. Lai palielinātu kokzāģēšanas jaudu līdz 220 000 m3 zāģētās produkcijas gadā, uzņēmumā ir uzstādīta Vācijas kompānijas Linck kokzāģēšanas profilēšanas līnija. Tā ir būtiski kāpinājusi ražību, jo 2002. gada nogalē vienā stundā tika saražoti 14.38 m3, bet tagad — 44.89 m3. Ražošanas jaudas ir kāpinājis ne tikai SIA Vika Wood, bet arī citi Latvijas lielākie kokzāģētāji SIA Kurekss, SIA Nelss, SIA Swedwood, a/s Stora Enso Timber. Ieguldījumu avots — kredīts a/s Unibanka (pārfinansēti arī iepriekšējie kredīti) un atlikusī daļa — pašu nopelnītais. A. Krecers arī atzīst, ka uzņēmuma modernizācijai nākotnē labprāt pretendētu uz ES līdzfinansējuma saņemšanu.

Lielākais zāģmateriālu eksportētājs ir viens no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā SIA Nelss, kurš pēc pērn eksportētā apjoma ievērojami — teju par 86 000 m3 — apsteidz tuvākos sekotājus. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem. Tabulā ir tikai 9 Latvijas zāģmateriālu eksportētāji, kas pērn eksportējuši 100 000 m3 vai nedaudz mazāk zāģmateriālu. Turklāt nav izslēgts, ka Db sastādītajā zāģmateriālu eksportētāju topā nav iekļuvis kāds zāģmateriālu eksportētājs, jo Latvijā ar šo biznesu nodarbojas daudzi uzņēmumi. Lielāko zāģmateriālu eksportētāju vidū pēc aptaujāto ekspertu vērtējuma (virs 100 000 m3) vajadzēja būt arī SIA Stora Enso Timber Trading, kas eksportē viena no Latvijas lielākajiem kokzāģētājiem a/s Stora Enso Timber saražotos zāģmateriālus, taču konkrētus datus par eksportēto zāģmateriālu apjomu uzņēmums nesniedza. Savukārt cits liels kokzāģētājs SIA Swedwood Latvia lielāko daļu saražoto zāģmateriālu pārstrādā citos koksnes izstrādājumos un tos eksportē, kamēr zāģmateriālus eksportē nelielos apjomos.

ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.

Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.

"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

2004. gadā pirmo reizi trīs kokzāģētavas — SIA Vika Wood, SIA Swedwood Latvia Ltd un a/s Stroa Enso Timber kokzāģētavas spējušas pārkāpt pāri 200 000 m3 saražotās zāģētās produkcijas. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem. Tāpat kā 2003. gadā arī pērn Latvijas lielākās kokzāģētavas pēc saražotās produkcijas apjoma m3 izteiksmē līdera pozīciju ir saglabājusi SIA Vika Wood. Tabulā ir redzami tikai 28 (2003. gadā — 36 ) Latvijas zāģmateriālu ražotāji, kas saražojuši vairāk par 10 000 m3 zāģmateriālu 2004. gadā, jo daudzi uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ ir samazinājuši savus ražošanas apjomus. Turklāt nav izslēgts, ka Db sastādītajā zāģmateriālu ražotāju topā nav iekļuvis kāds ražotājs, jo Latvijā zāģmateriālus ražo vairāki simti uzņēmumu.

Neliela 100% Latvijas kapitāla SIA Wood ART.lv ar interjera dizaina izstrādājumiem, vēsturisku priekšmetu restaurāciju un kopiju izgatavošanu ieguvusi pasūtījumus Maskavā .

Uzņēmuma īpašnieki mērķtiecīgi nav strādājuši, lai saņemtu iespaidīgus pasūtījumus no Krievijas, tomēr uzņēmuma izstrādājumu kvalitāti ārzemnieki ir novērtējuši – sameklējuši interjera dizaina restauratorus un ražotājus un piedāvājuši Golden Gate 28 stāvu biroju ēkā Maskavā sabiedriskām telpām izveidot interjeru. Lai arī SIA Wood ART.lv ir pieredze dizaina interjera viedošanā vairākās viesnīcās Latvijā, kā arī privātmājās, tomēr tik liela apmēra darba pasūtījums ir saņemts pirmo reizi.

«Uzņēmuma rīcībā ir attiecīga ražotne, kvalificēti speciālisti galdniecības izstrādājumu (arī mēbeļu) izgatavošanai, restaurācijai un montāžai,» galveno sekmīga darba recepti atklāj SIA Wood ART.lv līdzīpašnieks Alvis Barkāns. Viņš īpaši izceļ uzņēmuma darbiniekus, bez kuriem panākumi izpaliktu.