Mežsaimniecība

Mežā uzkrātās koksnes apjoms pieaug trīs reizes straujāk nekā mežu platības

Māris Ķirsons, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Pēdējo 20 gadu laikā būtiski – par 136 milj. – pieaugusi ne tikai koksnes krāja mežaudzēs, bet arī to kopējais apjoms par vairāk nekā 0,37 milj. ha, bet ciršanas apjomi pēdējos gados nostabilizējušies 13 milj. m3 apmērā.

To liecina Zemkopības ministrijas mājaslapā esošā Valsts meža dienesta (līdz 2008. gadam) Meža resursu monitoringa dati uz kārtējā gada 1. janvāri. Jāatgādina, ka 1921. gadā mežu platība Latvijā bija vien 1820 tūkst. ha, bet 2022. gadā tā sasniedza 3298,8 tūkst. ha, un tas nozīmē, ka 100 gadu laikā meža platība ir teju vai dubultojusies.

Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, kad meži agresīvi aizņem brīvās – neapsaimniekotās zemes, gan arī cilvēku mērķtiecīga darba – apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes – rezultātā. Šobrīd Latvijā izplatītākās ir bērza audzes (27% no mežaudžu platības), kam seko priedes (26%) un egles (19%) audzes.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzsver, ka Latvijas klimatiskie un augšņu apstākļi ir izcili piemēroti mežu audzēšanai. “Mūsu galvenās dabas bagātības – zemes – resursi kombinācijā ar mežsaimniecības tradīcijām, zināšanām un praksi ir devuši ievērojamu koksnes apjomu pieaugumu pēdējo 100 gadu laikā. Mēs redzam meža kopšanas, meliorācijas un selekcionēta stādāmā materiāla izmantošanas efekta atspoguļojumu koksnes apjoma un kvalitātes palielinājumā,” datus skaidro A. Muižnieks. Viņaprāt, tas nozīmē, ka iesāktā prakse ir ne tikai jāturpina, bet arī ir jomas, kur jāpalielina.

Visu rakstu lasiet 10.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža nozare spēj nodrošināt neatkarību no Krievijas gāzes siltumapgādē

Māris Ķirsons, 03.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības, norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Viņš akcentē, ka Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts un ir pienācis laiks tos izmantot Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Krievijas karš Ukrainā ir licis teju visai pasaulei, bet īpaši Eiropai, pārvērtēt līdzšinējo politiku un starptautiskās attiecības. Īpaši domājot par tādiem stratēģiskiem aspektiem kā drošība, apgāde, sakari un enerģētiskā neatkarība.

"Latvijas enerģētikā liela loma ir Krievijas dabasgāzei, kas ir ne tikai svarīgs apgādes resurss, bet arī, diemžēl, spēcīgs politisks instruments, ar ko manipulēt, lai ietekmētu politiku un labklājību citās valstīs. Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži. Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksne raža, veikta meža atjaunošana, kopšana. Ir pēdējais laiks pieņemt lēmumus, kas paredz strauju virzību uz vietējā resursa – koksnes izmantošanu centralizētajā un individuālajā siltumapgādē”, saka Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī koksnes cena Latvijā atgriezusies 2021.gada vasaras līmenī, kad priedes un egles cenas jau bija sasniegušas vēsturiski augstāko punktu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Pirmajā ceturksnī skujukoku zāģbaļķu cena palielinājusies par 21 eiro kubikmetrā, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni. Cenu kāpums novērojams arī bērza koksnei, lai arī gada pirmais ceturksnis nav tās sezona. Straujais kāpums cieši saistīts ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Izsoļu platformas pārstāvji informē, ka, neskatoties uz to, ka apaļkoku iepirkumu cenas pirmā ceturkšņa otrajā pusē bija zemākas nekā faktiskā cirsmas vērtība, koksne tika pārdota par prognozēto cenu, kas ir izsoles priekšrocība, un tādēļ mežu īpašnieki Latvijā bija ieguvēji. "E-silva" eksperti secina, ka koksnes izstrādātāju un pārstrādātāju rīcība norāda uz to, ka cenas kritums šobrīd netiek gaidīts, tomēr jebkādas prognozes izteikt ir pāragri, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās neprognozējamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkcijas importa apturēšana no Krievijas un Baltkrievijas mainīs koksnes produkcijas tirgu ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā, saasinās konkurences cīņu starp dažādiem tās patērētājiem, un, ja nesaruks patēriņš, tad, visticamāk, šīs nozares produktu cenas pieaugs.

Tādu iespējamo nākotnes scenāriju iezīmē Latvijas lielākās eksporta ienākumus ģenerējošās nozares organizāciju vadītāji un uzņēmēji.

“Pašlaik ir pāragri vērtēt situāciju, kāda radīsies, izslēdzot no spēles Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes koksnes un citus produktus,” ar secinājumiem nesteigties iesaka Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka pašlaik vairāk valda emocijas un solidaritāte ar Ukrainu. “Meža nozares uzņēmumi jau ziedojuši milzīgas summas Ukrainas atbalstam: vienu miljonu eiro SIA Gaujas koks, Stiga RM 250 tūkst. eiro, vēl vairākas kompānijas desmitiem tūkstošus eiro, AS Latvijas Finieris un RSEZ SIA Verems par katru Latvijā nopirkto finierkluču m3 ziedos 5 eiro un atbalstīs Ukrainu arī visādos citādos veidos,” tā K. Klauss Viņš nenoliedz, ka Latvijas meža nozare un kopumā visi patērētāji Eiropā agrāk vai vēlāk izjutīs Krievijas un Baltkrievijas meža nozares produkcijas trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot savas pozīcijas Baltijas tirgū, "I Asset Management" pārvaldītais ilgtspējīgas mežsaimniecības fonds "Baltic Green Fund" saņēmis 18 miljonu eiro aizdevumu no bankas Citadele, kas ir izmantots, lai paplašinātu savu meža portfeli Latvijas teritorijā.

"Baltic Green Fund" mežsaimniecības nozarē strādā kopš 2019.gada un, nodarbojoties ar ilgtspējīgu mežu audzēšanu un stādīšanu, spējis piesaistīt institucionālo investoru uzticību. Pateicoties piesaistītajam finansējumam, pārvaldāmo īpašumu apjoms pieaugs līdz 15 000 hektāru plašas mežsaimniecības Baltijas valstīs, no kurām vairāk kā 13 000 hektāru platībā tiek audzētas tieši Latvijā.

Fonda galvenais mērķis ir stiprināt savu portfeli ar mežiem, kuriem ir liels bioloģiskās izaugsmes potenciāls un kuri atbilst FCS starptautiskajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem, kas nozīmē, ka mežu īpašniekiem jāievēro īpaši noteikumi attiecībā uz komercdarbības ierobežošanu, koku izciršanas apjomiem un citiem parametriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā rudenī, bet pandēmija līdz ar patēriņa sarukumu to noslāpēja, tomēr, tautsaimniecībai atdzīvojoties, tā atgriezās visā krāšņumā, bet Krievijas invāzija Ukrainā bija tikai vēl viens papildu ažiotāžas avots.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10. maija numurā lasi:

  • Statistika. Mežā uzkrātās koksnes apjoms pieaug trīs reizes straujāk nekā mežu platības
  • Tēma
  • Bez ātriem risinājumiem būvniecība var apstāties
  • Papildu nauda ceļu būvēm Rīgā būs līdz Līgosvētkiem
  • Spēles noteikumi. PVN direktīvas grozījumi neliedz dalībvalstīm piemērot 0% likmi
  • Tendences. Mēģināt sasmelt naudas plūdus jeb kvantitatīvā sabardzināšana
  • HoReCa. Viesmīlības sektors saskaras ar katastrofālu darbinieku trūkumu
  • DB konferences. Atkritumu apsaimniekotāji: inflācija spiež celt tarifu
  • Portrets. Jūlija Zandersone, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore
  • Brīvdienu ceļvedis. Dmitrijs Astašonoks, VELUX Baltics ģenerāldirektors

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mežos trūkst darbinieku. Visas cerības uz tehnoloģijām

Mārtiņš Gūtmanis, AS “Latvijas valsts meži” Mežkopības izpilddirektors, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada aprīlis ritēja ar koksnes cenu kāpumu visu sugu sortimentiem, kas skaidrojams ar vispārējo inflāciju un tehnoloģiskās koksnes – malkas un papīrmalkas pieprasījumu.

Likumsakarīgi arī sīkā skujkoku zāģbaļķa cena proporcionāli pakāpās, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tāpat pieaugusi ārvalstu interese pirkt Latvijā tehnoloģisko koksni un šķeldu, kas ir sekas Krievijas un Baltkrievijas produkcijas neesamībai tirgū. Ziemeļamerikas tirgos aprīlī novērojams mērens cenu kritums, sasniedzot zemāko cenu šajā gadā. Koksnes pieprasījums pasaulē saglabājas noturīgs.

Šī gada aprīlī Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas tirgos strauji augošā inflācija samazināja vienkāršotu remontdarbu veicēju interesi par mājokļa uzlabošanas projektiem, kas ir nozīmīgs koksnes produkcijas tirgus segments. Aktivitātes samazinājuma un loģistikas problēmu dēļ, kas saistītas ar dzelzceļa vagonu trūkumu un ceļu bojājumiem, daļai lielo ražotāju izveidojās koksnes produkcijas uzkrājumi zāģētavās un noliktavās. Tā rezultātā zāģētavas samazināja jaudu un šajos tirgos apaļkoku cena noslīdēja uz leju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja mēbeļu ražošanā

Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Klauss: Izaicinājums būs atrast piegādātājus dažiem Latvijā neražotiem produktiem

LETA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar sankciju ieviešanu pret Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas kokrūpniecības nozarei izaicinājums būs atrast jaunus piegādātājus dažiem produktiem, kas Latvijā netiek ražoti, atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) vadītājs Kristaps Klauss.

Vienlaikus Klauss uzsvēra, ka situācijā, kad Ukraina cīnās ne tikai par savu neatkarību, bet arī sargā mūsējo, būtu nevietā sūkstīties par zaudējumiem, kas radīsies no ekonomisko attiecību saraušanas ar Krieviju un Baltkrieviju.

"Meža nozare atbalsta stingras sankcijas pret agresoriem Krieviju un Baltkrieviju, lai arī tās ietekmēs mūsu pašu biznesu," atzīmēja Klauss.

Pēc viņa teiktā, Baltkrievijā un Krievijā lielos apjomos Latvijas meža nozare līdz šim pirka izejvielu - dēļus, plātnes, ķīmiju un tamlīdzīgi. Daļu no importa produktiem Latvijā neražo, un būs izaicinājumi atrast citus piegādātājus.

Tajā pašā laikā skujkoka dēļus, ko Latvijas mēbeļu un koka māju ražotāji pirka kaimiņvalstīs, jo tas bija izdevīgāk, ir iespējams nopirkt Latvijā pie vietējā ražotāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kūdras un meža nozares vienojas par sadarbību un rīcību zaļā kursa izaicinājumos

Db.lv, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūdras ieguves un pārstrādes un meža nozarēm nepieciešams īpaši cieši sadarboties ar valsts uzņēmumiem, lai rastu kopīgu stratēģiju zaļā kursa īstenošanā Latvijā tādā veidā, kas neapdraudētu Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās nozares.

Tas secināts tikšanās laikā Jelgavas novada kūdras ieguves uzņēmumā SIA “Laflora”, diskutējot ar A/S “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes priekšsēdētāju Edmundu Beļski un uzņēmuma pārstāvjiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāta esošā situācija kūdras ieguves un pārstrādes nozarē, un mežsaimniecībā, tāpat arī kopīgie izaicinājumi saistībā ar Eiropas zaļo kursu un regulējumiem.

SIA “Laflora” sniedza ieskatu savā pieredzē ar ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanu un dodot priekšlikumus nozaru kopīgai attīstībai, tajā skaitā par vēja parka un zaļās industriālās zonas ieceres ieviešanu dzīvē, kontekstā ar Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa mērķu adaptāciju Latvijas valsts ilgtspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks SIA "SG Capital Partners AIFP" ("SG Capital") izveidojis "Meža fondu" 53 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Fonda galvenais fokuss būs ilgtspējīgi meža zemju ieguldījumi Latvijā, taču fonds apsvērs ieguldījumus arī Lietuvas un Igaunijas tirgū.

Fonda sākotnējais apmērs būs 53 miljoni eiro, bet to pakāpeniski plānots palielināt līdz 100 miljoniem eiro, piesaistot jaunus investorus un ārējo finansējumu. Šobrīd fonda investoru vidū ir bankas "Citadele" grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "CBL Asset Management", kā arī SEB un "Swedbank" pārvaldītie pensiju plāni.

Investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībā Latvijā 

SEB Investment Management, kas pārvalda pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumus, ieguldīs...

Uzņēmumā norāda, ka, ņemot vērā, ka regulējums ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas jomā Eiropā ir izstrādes stadijā un tuvākajos gados ir sagaidāmas būtiskas izmaiņas, fondam būs svarīgi savlaicīgi pielāgoties arvien augošajām un mainīgajām prasībām.

"Ideja par meža fonda izveidi mums radās pirms daudziem gadiem, un mēs esam priecīgi, ka ar investoru un arī valsts institūciju atbalstu šo ideju ir izdevies sekmīgi realizēt. Laikā, kad ikdienā vienlaicīgi saskaramies gan ar ievērojamu inflācijas kāpumu, gan zemām procentu likmēm un virzību uz "zaļo kursu" un ilgtspēju, meža investīcijām ir īpaša loma, nodrošinot stabilu, ilgtspējīgu un no inflācijas pasargātu ilgtermiņa ieguldījumu pensiju plānu ieguldītājiem," min "SG Capital" valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2021.gada septembra beigās reģistrēja divus "SG Capital" nodibinātos slēgtos alternatīvo ieguldījumu fondus - "SG Capital Partners Fund 2" un "SG Capital Partners Sustainable Forest and Land Fund I".

"SG Capital" ir 2015.gadā izveidots Latvijā licencēts alternatīvo Ieguldījumu fondu pārvaldnieks.

Bez ilgtspējīga meža un zemes fonda "SG Capital" pārvalda arī 150 miljonu eiro komerciālā nekustamā īpašuma fondu "SG Capital Partners Fund I", kura lielākie īpašumi ir biroju centrs "Skanstes City" Rīgā un "Nordo" loģistikas parks Dreiliņos. "SG Capital" partneri ir Švarcs un Pēteris Grieze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā spāru svētkus nosvinējis “Ulmaņa parks II”, kura vērtība sasniedz 21 miljonu eiro. Tas ir jau ceturtais uzņēmuma ''PICHE'' attīstītais biznesa parks, kas atrodas lidostas “Rīga” tuvumā un piedāvā nomāt lielas noliktavu un biroju telpas.

Šobrīd rezervēti 70% no kopējās pieejamās platības.

“Ulmaņa Parks II” atrodas blakus “Lidostas Parks”, kas savu darbu sāka 2018. gadā, “Green Park”, kas nomniekiem tika piedāvāts divus gadus vēlāk, un “Ulmaņa Parks I”, kas darbību sāka 2017. gadā.

“Mums ir liels prieks, ka pasaulē šķietami sarežģītā situācija netraucē uzņēmumiem augt. Tie meklē iespējas paplašināt gan savas biroja, gan noliktavas telpas, par ko liecina fakts, ka 70% “Ulmaņa Parks II” platības ir iznomātas jau būvniecības stadijā. Plānojam pirmo kārtu ekspluatācijā nodot jūlija vidū. Šis objekts turpinās nostiprināt Mārupi kā vienu no nozīmīgākajām biznesa apkārtnēm Latvijā. Uzņēmums plāno šeit attīstīt vēl vismaz 100 000 m² industriālās platības,” saka “Ulmaņa Parks II” būvnieka un attīstītāja, uzņēmuma ''PICHE'' vadītājs Pēteris Senkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar koksnes stādu tirgū ir priedes stādu deficīts, jo strauji audzis pieprasījums, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža konsultāciju pakalpojumu centra apkopotā informācija.

Bērza stādus pagaidām kokaudzētavas vairumā nepiedāvā, jo nezināmu iemeslu dēļ lielas platības bērza stādu ir gājušas bojā. Pieprasījums pēc bērza stādiem ir lielāks, nekā audzētāji spēj nodrošināt.

Savukārt egļu stādi ir pieejami vairākās kokaudzētavās.

LLKC apkopotā informācija liecina, ka Latvijā meža koku stādus piedāvā 32 kokaudzētavas, no kurām desmit ir AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētavas, bet pārējās - privātas.

Tostarp Vidzemē koku stādus iespējams iegādāties 13 kokaudzētavās, Latgalē un arī Kurzemē - astoņās kokaudzētavās, bet Zemgalē - divās.

LLKC arī norāda, ka šogad LVM kokaudzētavās mainīta stādu pārdošanas un pasūtīšanas kārtība. Pieteikšanās stādu iegādei organizēta centralizēti. Savukārt privātās meža kokaudzētavās katrā ir sava kārtība, kā iegādāties un pasūtīt stādus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Alternatīva – koksnes gazifikācija. Izmantosim?

Māris Ķirsons, 31.03.2022

SIA Fortes pārstāvis Armands Zemītis atgādina, ka uzņēmuma ražotās tehnoloģijas nodrošina iespējami

efektīvāku koksnes izmantošanu, to gazificējot, proti, šķeldu pārveido koksnes

gāzē, kas tiek attīrīta un izmantota jau kā

gāze (degviela), kuru var izmantot gan

iekšdedzes dzinējā, gan arī kā gāzi, piemēram, siltuma ražošanai.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, lai to īstenotu, vajadzīga politiķu zaļā gaisma darbos, nevis tikai vārdos.

Lai arī ar biomasas, tostarp koksnes, gazifikācijas iekārtu ražošanu nodarbojamies vairākus gadus, tomēr līdz pērnā gada nogalei, kad būtiski pieauga siltuma, elektroenerģijas cenas Baltijā, Latviju neuzskatījām par savu produktu mērķa tirgu,” skaidro nestandarta iekārtu ražošanas SIA Fortes pārstāvis Armands Zemītis.

Viņš atzīst, ka līdz šim kompānijas lielākie biomasas koģenerācijas staciju pasūtītāji bijuši ārvalstu klienti. “Pašlaik fināla stadijā ir biomasas koģenerācijas stacijas izveide klientam Japānā,” uz jautājumu, kuru valstu pasūtītājiem tiek gatavota produkcija, atbild A. Zemītis. Viņš uzsver, ka līdz šim kompānijas lielākais realizētais projekts ir redzams Beliscē – Horvātijā, kur uzstādītās koģenerācijas iekārtas jauda ir 1,3 MW elektroenerģijas un 2,6 MW siltumenerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā nekustamā īpašuma (NĪ) tirgū bija rekordaugsta aktivitāte – komerciālā NĪ investīciju darījumu apjoms, salīdzinot ar 2020. gadu, ir palielinājies divkārt, sasniedzot 1,5 miljardus eiro.

Vērtīgākie darījumi tika noslēgti Latvijā, ziņo starptautiskā NĪ konsultāciju sabiedrība “Newsec”.

Pagājušajā gadā Latvijā noslēgti darījumi par 610 milj. eiro, Igaunijā par 447 milj. eiro, bet Lietuvā – 444 milj. eiro.

Rekordaugstos rezultātus noteica kapitāla pieejamība, vispārējās tendences pasaulē un pozitīvais noskaņojums tirgū. Investori aktīvi meklē objektus, tomēr sasniegt vēl labākus rezultātus NĪ investīciju darījumu tirgū traucēja piedāvājuma trūkums.

Pēc “Newsec” kapitāla tirgus pakalpojumu grupas vadītājas Baltijas valstīs Neringas Rastenītes-Jančūnienes teiktā, 1,5 miljardu eiro darījumu apjoms Baltijas reģionam ir rekordaugsts. Lai saglabātu ārvalstu investoru interesi, šo kārti nedrīkstētu nolaist zemāk arī 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā šobrīd vērojams straujš cenu pieaugums ne tikai degvielai, bet arī minerālmēsliem, energoresursiem un citām lauksaimniecības produkcijas ražošanā nepieciešamām izejvielām, lauksaimniekiem no 16.marta, ir iespēja saņemt bezprocentu īstermiņa aizdevumu, informē Zemkopības ministrija.

Īstermiņa aizdevumu lauksaimnieki var saņemt Lauku atbalsta dienestā (LAD). Tas rudenī tiks dzēsts no lauksaimniekam piešķirtā vienotā platības maksājuma. Aizdevums tiks piešķirts, ņemot vērā 2021.gadā vienotajam platības maksājumam apstiprināto platību. Aizdevuma apjoms 40 eiro par hektāru.

"Straujās cenu izmaiņas izejvielu tirgū var radīt īstermiņa finanšu riskus Latvijas lauksaimniekiem, apgrūtinot viņu iespējas iegādāties ražošanai nepieciešamās izejvielas. Zemkopības ministrijas rastā iespēja avansā saņemt vienoto platības maksājumu sniegs tūlītēju atbalstu mūsu lauksaimniekiem un ļaus samazināt lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksu straujā pieauguma negatīvo ietekmi," komentē Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green vienojies par sadarbību ar Latvijā lielāko privāto mežu īpašnieku Södra Latvia, lai valsts austrumos attīstītu divus potenciālos vēja enerģijas parku projektus.

Saskaņā ar šonedēļ noslēgtajiem līgumiem Enefit Green būs tiesības izmantot Södra Latvia uzņēmumam piederošo zemi vēja parku izveidei.

Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas) skaidro, ka Latvijai, tāpat kā citām kaimiņvalstīm, ir jāpalielina atjaunīgās enerģijas ražošana. “Ilgtspējīga un videi draudzīga vēja enerģija ir izdevīga un vienlaikus atbalsta gan Latvijas klimata mērķus, gan enerģētisko drošību. Vēja parku attīstība Latvijā ir nozīmīga Enefit Green ilgtermiņa izaugsmes plāna sastāvdaļa, un mēs ceram sadarboties ar Latvijā lielāko meža īpašnieku arī turpmāk,” sacīja Kērmass.

Zemes ilgtermiņa lietošanas tiesības ir pirmais sagatavošanās solis vēja parku būvniecībā. “Šobrīd plānojam uzsākt komunikāciju ar attiecīgajām iestādēm un pašvaldībām, kam sekos ietekmes uz vidi novērtējums. Paredzam, ka saskaņošanas un izpētes posms var ilgt vismaz trīs gadus, taču šo periodu var ietekmēt Latvijas valdības lēmums vienkāršot procedūras un noteikumus atjaunīgās enerģijas attīstības projektiem,” piebilda Kērmass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā darbību izvērš attālinātas darbinieku nolīgšanas platforma Deel

Db.lv, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā attālinātas darbinieku nolīgšanas platforma Deel paplašina darbību Latvijā.

Platforma atvieglo pastāvīgu un ārštata darbinieku pieņemšanu darbā 150 valstīs, piedāvājot ātru risinājumu vairāk nekā 6000 klientu visā pasaulē, tostarp tādiem uzņēmumiem kā Dropbox, Shopify, Coinbase un citiem. Savukārt Latvijā Deel pakalpojumus jau izmanto tādi vietējie “vienradži” kā Printful un Printify, un citi uzņēmumi.

“Deel palīdz klientiem, kas jau atraduši piemērotus kandidātus dažādās valstīs attālinātam darbam savā uzņēmumā – sakārtojam formalitātes bez nepieciešamības tērēt laiku, lai iedziļinātos citas valsts darba likumos. Klients var justies drošs, ka līgumi atbilst visām prasībām, nodokļi nomaksāti pareizi, darbiniekam tiek nodrošinātas visas tiesības un priekšrocības, kas aktuālas valstī, kurā viņš dzīvo. Neesam darbinieku rekrutēšanas platforma, bet gan atbalsts uzņēmumiem noalgot darbiniekus jebkur pasaulē, pēc kā strauji pieaug pieprasījums, jo uzņēmēji ir sapratuši, ka talantu piesaiste ārpus savas valsts ir izšķirošs faktors viņu globālās konkurētspējas veicināšanā. Vienlaikus tas saistīts ar darba devēju un darba ņēmēju abpusēju izpratni, ka jebkurš darbs, ko var veikt pie datora, var būt 100% attālināts darbs. Turklāt arvien vairāk pieaug digitālo nomadu skaits, cilvēkiem dzīvesvietu izvēloties pēc dzīves kvalitātes, nevis darba vietas atrašanās kritērija,“ stāsta Līna Lāsa (Liina Laas), Deel paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli bioloģiskās pārtikas tirgus piedzīvojis strauju izaugsmi, palielinājušās bioloģiski apsaimniekotās zemes platības un kuplinājies bioloģisko ražotāju pulks.

Latvija ir to 18 pasaules valstu vidū, kur bioloģiski apsaimnieko vairāk nekā 10% no kopējās lauksaimniecības zemes, informē biedrības "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, pasaules bioloģiskās pārtikas tirgus 2020.gadā uzrādīja visu laiku augstāko izaugsmi, pārsniedzot 120 miljardus eiro, liecina pētniecības institūta FIBL un organizācijas IFOAM apkopotie dati. Kopējais pieaugums ir 14 miljardi eiro.

ASV joprojām ir vadošais bioloģiskās pārtikas tirgus (49,5 miljardi eiro), kam seko Vācija (15 miljardi eiro) un Francija (12,7 miljardi eiro). Vairākos no lielajiem bioloģiskās pārtikas tirgiem 2020.gadā bija vērojams sevišķi spēcīgs izaugsmes temps. Piemēram, Vācijas bio tirgus pieauga par vairāk nekā 22 procentiem. Šveices iedzīvotāji visvairāk tērēja bioloģiskajai pārtikai (418 eiro uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā), kamēr Dānijā joprojām ir lielākā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirgus daļa ar 13 procentiem no valsts kopējā pārtikas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank ilggadējas sadarbības laikā kopumā ir piešķīrusi klienta kokapstrādes uzņēmumiem SIA "BS-HOLZ" un SIA "GBM" finansējumu vairāk kā 5 miljonu eiro apmērā, ar mērķi modernas un inovatīvas kokapstrādes rūpnīcas izveidei un renovācijai, ražošanas iekārtu iegādei.

Viena no kokapstrādes rūpnīcām SIA "BS-HOLZ" atrodas Bīriņos, kura ražo līmētās brusas logiem no priedes, ozola, eikalipta un citiem koksnes materiāliem.

Ražošanā tiek izmantota inovatīva vācu tehnoloģija, kas nodrošina, ka logi nebojājas, nedeformējas un to kvalitāte nepasliktinās. Ar jauno tehnoloģiju palīdzību ražošanas procesā tiek nodrošināta augsta pievienotā vērtība un koksnes kā izejmateriāla maksimāla izmantošana. Ražošanas tehnoloģija pastāvīgi tiek uzlabota. Saražotā produkcija tiek realizēta ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Vācijā, Dānijā, Šveicē, Norvēģijā un Somijā.

Otra kokapstrādes rūpnīca SIA "GBM", atrodas Ciemupē. SIA "GBM" ir viens no vadošajiem līmētās brusas ražotājiem Baltijā, kas specializējas uz speciālo izmēru brusu izgatavošanu. Uzņēmums piedāvā koka logu un durvju līmētās brusas, "Passivehaus" enerģiju taupošas brusas, Glulam-nesošās līmētās koka konstrukcijas, priedes galdniecības dēļus, dekoratīvās līstes, stūrīšus, latas, apdares un grīdas dēļus. Uzņēmums nodrošina bezatlikumu ražošanu - veicot pilnu koksnes pārstrādes ciklu, sākot no apaļkoku sazāģēšanas līdz gatavās produkcijas ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Nelabvēlīga zaļās vienošanās politika var izraisīt mežsaimniecības sašaurināšanos

LETA, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīga un neapdomīga politika zaļās vienošanās īstenošanas laikā var izraisīt mežsaimniecības sašaurināšanos, intervijā sacīja VAS "Latvijas valsts meži" valdes priekšsēdētājs Arnis Melnis.

Viņš norādīja, lai arī pandēmijas ietekmē mežsaimniecībā bijuši vairāki būtiski izaicinājumi, tostarp produkcijas cenu pieaugums, kas pašlaik ir stabilizējies, pašlaik aktuāli ir citi riski, kas var rasties mežsaimniecības sašaurināšanās rezultātā un novest pie tā, ka koksnes produktu pietrūks, jo mežsaimniecībā netiks ražota koksne.

Vaicāts par mežu sašaurināšanās iemesliem, Melis skaidroja, ka to var izraisīt neapdomīga vai mežsaimniecībai nelabvēlīga politika zaļās vienošanās īstenošanas laikā - apzināti vai neapzināti.

"Neviens nepateiks priekšā, kā tas ir jāievieš Latvijā, - tie būs mūsu pašu politiskie lēmumi," norādīja LVM vadītājs, piebilstot, ja meža zemi izņems no ražošanas kā pamatlīdzekli, tad tam būs sekas un koksne būs mazāk pieejama.

Komentāri

Pievienot komentāru