Jaunākais izdevums

Minimālās algas nosprausto apmēru 430 eiro mēnesī nākamgad nekoriģēs, un arī Latgalē citādas minimālās algas nebūs, tomēr problēmu risināšanai reģionos būs jāmeklē instrumenti

Tāds ir vakardienas Saeimas plenārsēdes darba rezultāts, izskatot 10 deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par minimālās algas celšanu, kuru vairākums parlamentāriešu neatbalstīja.

Pieprasījumā tika lūgts atcelt minimālo algas paaugstināšanu vai vismaz nepieļaut minimālās algas kāpumu vairāk nekā par 20 eiro gadā, noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu vismaz 430 eiro apmērā un arī uzdot VARAM sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un uzņēmējiem vienoties par straujas uzņēmējdarbības, tai skaitā Latgales plānā 2010. – 2030. paredzēto uzņēmējdarbības attīstības fonda radīšanu, lai nepieļautu pilnīgu rūpniecības iznīcināšanu Latgalē. Lai arī tautas kalpi atzina, ka minimālās algas celšana no 380 eiro uz 430 eiro ir straujš kāpums, tomēr vairāki DB aptaujātie uzņēmēji šo pasākumu nodēvēja par cirku un izrādi, kas vērsta uz vēlētāju balsu zvejošanu, nevis problēmu risinājumu meklējumiem.

Saeimas deputāts Juris Viļums norādīja, ka pašlaik valsts ekonomikas un nodokļu politika ir piemērota galvaspilsētai un vairāk attīstītajiem Pierīgas novadiem, ignorējot reģionālās atšķirības. «Nodokļu politika, Nodarbinātības valsts aģentūras un izglītības iestāžu stratēģija nerada priekšnoteikumus tam, lai reģionu ekonomikā būtu iespējama izaugsme,» uzsvēra J. Viļums. Viņš atgādināja, ka liela daļa Latvijas teritorijas šobrīd ir uz ļoti milzīga nabadzības riska sliekšņa - reģionos vairāk nekā 30% jau šobrīd saņem atalgojumu, kas ir vienāds vai mazāks par pašreiz noteikto minimālo algu. «Tas nozīmē, ka, paceļot minimālo algu, šie ienākumi cilvēkam uz rokas diemžēl nepieaugs, jo minimālā alga vienkārši nav paceļama, ja uzņēmuma peļņa nav lielāka par 1-2%,» skaidroja J. Viļums.

Visu rakstu Minimālās algas apcirpšanas apvērsums izgāžas lasiet 17.novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Minimālās algas pacelšana izdevīga politiķiem

Māris Ķirsons, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķiem izdevīgāka ir minimālās mēnešalgas, kas rada papildus ieņēmumus sociālajās iemaksās, nevis neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nepalielina darba devēju izmaksas, bet tik un tā dod lielākus ienākumus darbinieku maciņos

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini.

«Lielāka minimālā alga nozīmē, ka darba devējiem palielinās izmaksas, nodokļos valsts iegūs vairāk un valdošie politiķi varēs pārdalīt vairāk nodokļu naudas nekā iepriekš, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri pieaugs ne tikai uz minimālās algas saņēmēju rēķina, bet arī uz strādājošo darba samaksas (pašlaik ir nedaudz - 50-100 eiro - virs minimālās algas) pieauguma,» skaidro A. Dābols. Viņš norāda, ka papildu nauda, ko pārdalīt, politiķiem nerodas tad, ja tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums. «Cilvēkam būtībā ir vienalga, vai makā banknošu paliek vairāk tāpēc, ka tiek paaugstināta minimālā alga vai neapliekamais minimums, savukārt darba devējiem svarīgākais, lai netiktu palielinātas izmaksas un līdz ar to ietekmēta konkurētspēja, – tātad viņi iestāsies par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas savukārt valdošajiem politiķiem samazina budžetā ienākošās naudas pārdales priekus,» tā A. Dābols. Viņš piekrīt daudzu uzņēmēju viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Nodokļu reformas kontekstā jau ir paredzēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā, taču ar to nepietiek,» tā A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Minimālās algas paaugstināšana var novest pie bankrotiem

Māris Ķirsons, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētais minimālās algas paaugstinājums par 50 eiro jeb 26,3% var nebūt paceļams daļai uzņēmēju, it īpaši attālākajos reģionos, kas varētu novest pie bankrotiem un bezdarbniekiem

Vairāki darba devēji laukos arī vērš uzmanību, ka ar minimālās algas mehānisku celšanu faktiski tiek veikta mazāko algu saņēmēju ienākumu līmeņa pacelšana, taču vienlaikus darba algu varot pacelt, tikai paaugstinot darba ražīgumu. Savukārt, ja šāds darba efektivitātes pieaugums neesot iespējams, tad spiediens ir vērsts uz gala produkta vai pakalpojuma cenu. Tomēr jārēķinās, ka eksporta tirgū tikai tāpēc, ka Latvijā tiek paaugstināta minimālā darba alga, realizācijas cenas paaugstināt neesot iespējams, kas nozīmējot produkcijas pasūtījumu portfeļa maiņu, peļņas vai izmaksu samazināšanu, vai arī visus minētos procesus vienlaikus. Tāpat jārēķinās, ka minimālās algas palielināšanas rezultātā strādājošo oficiālā alga var būt arī mazāka par valstī noteikto, jo «juridiski» piemēros mazāku slodzi. To, ka uzņēmēju reakcija varētu būt atšķirīga, atzīst arī VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča. Pieredze liecinot, ka ir tādi uzņēmēji, kuri seko līdzi minimālās algas izmaiņām un, tai pieaugot, «samazina» aplokšņu algas apmēru; ir arī tādi, kuri sāk manipulēt ar stundu likmēm. Pēc CSP datiem, šā gada martā līdz 380 eiro bruto darba algu saņēma 162 302 strādājošo, jeb 20,7% no visiem strādājošajiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš: Prātīgāk būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo minimumu

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prātīgāk Latvijā būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, šādu viedokli šorīt intervijā telekanālā LNT pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc premjera vārdiem, uz minimālās algas celšanu uzstājot viens valdības partneris, bet lēmums šajā jautājumā vēl neesot pieņemts un diskusijas turpinoties.

Kariņš uzskata, ka svarīgāk būtu celt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu, jo ar minimālās algas celšanu tiekot dzīta augšā algu inflācija, kas nav vēlams.

Ministru prezidents atgādināja savu nostāju, ka nodokļus viņš vēlētos mainīt tikai vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, attiecīgi viņš uzskata, ka labāk izmaiņas būtu ieviest ar 2021.gadu.

Kā ziņots, koalīcijā ir apspriesta minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro. Šāds minimālās algas palielinājums ir viens no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu solījumiem, par kuru nepildīšanu opozīcija bieži kaunina valdošo koalīciju. JKP solīja ieviest programmu «3x500», atbilstoši kurai minimālo algu paaugstinātu līdz 500 eiro mēnesī jau no šī gada, ieviestu neapliekamo minimumu algai līdz 500 eiro mēnesī un arī ar nodokli neapliekamo minimumu pensijai noteiktu 500 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju ceturtajai daļai nodarbināto bruto algas apmērs pērn nepārsniedza valstī noteikto minimālo algu, un šāda līmeņa atalgojumu maksāja vairāk nekā 65% darba devēju.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. DB aptaujātie neapstrīd nodokļu administrācijas minētos ciparus, bet norāda uz to zemo sasaisti ar realitāti un ticamību mazinošajiem faktoriem, kā galveno minot ēnu ekonomikas jeb aplokšņu algu radīto defektu. Jaunievēlētajā Saeimā, visticamāk, šie jautājumi būs dienaskārtībā saistībā ar valsts noteiktās minimālās algas paaugstināšanu no pašlaik spēkā esošajiem 430 eiro uz priekšvēlēšanu laikā solītajiem 500 eiro mēnesī, solīts līdz šim apjomam palielināt arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Salīdzinot VID datus ar statistikas pārvaldes datiem par mājsaimniecību ienākumiem, rodas jautājums, vai patiešām tik daudz darba ņēmēju spēj reāli izdzīvot ar to, kas saņemts algā, it īpaši tie strādājošie, kuriem ir bērni. Vienkāršākā atbilde – daļa algas tiek maksāta aploksnē. Kā zāles pret šo sērgu bieži tiek minēta minimālās algas paaugstināšana – jo tā ir lielāka un lielāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, jo mazāka būšot aplokšņu algas daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kad runas vēršas darbos

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku uzņēmēju brīdinājumi par to, ka minimālās algas mehāniska pacelšana, par to atsvešināti lemjot galvaspilsētā, var novest pie bezdarba līmeņa saasināšanās un uzņēmumu bankrotiem, sāk ieņemt konkrētākas aprises.

Protams, algu līmenim vajadzētu augt, taču tas nevar notikt uz mazāk aizsargāto uzņēmēju rēķina. Bez reģionu uzņēmējiem lauku iedzīvotājiem būtu par vēl vienu nopietnu iemeslu mazāk, lai paliktu dzīvot Latvijā. Bez darbavietām laukiem nav nākotnes. Ja nespējam adekvāti risināt reemigrācijas pasākumus, vismaz nevajadzētu darbaspēka aizbraukšanu veicināt, izdarot spiedienu uz darba devējiem. Turklāt reģionos minimālās algas saņēmēju skaits mērāms ne jau dažos procentos, bet pat 30% no nodarbināto skaita, kā tas ir Latgalē. DB jau rakstīja (13.11.), ka minimālās algas paaugstinājums par 50 eiro jeb 26% var būt izšķirošs daļai uzņēmēju attālākajos reģionos. Minimālo algu ceļot ar politisku lēmumu, nevis, augot biznesa efektivitātei un produktivitātei, agri vai vēlu var rasties problēmas – pamatā tiem uzņēmumiem, kas «skaita kapeikas» un lāpās, kā māk. Turklāt darbaspēka izmaksu palielināšanās (tā būs ievērojama uzņēmumos, kas nodarbina daudz strādājošo) būs kaut kur jākompensē, un tā var atstāt ietekmi uz produkcijas gala cenu. Lai gan pamatoti lepojamies ar Latvijas ražojumu augsto kvalitāti, ar konkurētnespējīgu cenu tā var tikt ātri vien izspiesta no ārējiem tirgiem. Saviem ārvalstu klientiem ieskaidrot, ka Latvijā tika uzspiests minimālās algas pieaugums vai ir konkurētnespējīgas elektroenerģijas cenas, tāpēc produkcija maksās vairāk, gluži vienkārši nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas nodokļu sudoku

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Ostas kopumā nav skatāmas kā no Latvijas tautsaimniecības nodalīts mehānisms, bet gan kā visas Latvijas tautsaimniecības atslēgas. Pēc būtības ostas nosaka dzelzceļa noslodzi, lielu daļu naudas plūsmas caur bankām, kokmateriālu eksporta jaudas. Iedomājieties situāciju kokrūpniecībā, ja Latvijas ostas tiktu slēgtas kaut vai uz mēnesi, vai arī ko teiktu Latvijas graudu audzētāji, ja ostas darbību apturētu kāda nepārvarama vara.

Ostu reforma nav skatāma nodalīti no pašvaldību teritoriālās reformas un tādēļ šīm ekonomiskām izmaiņām klāt liekams politiskais vārdiņš apvērsums.

Visu šo reformu rezultātā Kariņa - Bordāna valdība iegūs teju neierobežotu politisko un ekonomisko varu valstī. Noteikt toni Latvijas ostās bijis visu varas partiju mērķis jau teju 30 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1. Liepājā durvis vēris gastrobārs "WoodStock". Gastrobāra koncepcija ir plaša sortimenta dzērienu un kokteiļu piedāvājums.

Rīgas pieredzi aizved uz Liepāju 

Liepājā durvis vēris gastrobārs "WoodStock", biznesa portālu Db.lv informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs...

2. Kopš 2018. gada ir būtiski samazinātas izmaksas par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu, kas ļāvis ietaupīt ievērojamu līdzekļu apjomu.

Pensiju komisijas maksu izmaiņas ļauj ietaupīt 62 miljonus eiro 

Kopš 2018. gada ir būtiski samazinātas izmaksas par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu, kas...

3. Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm - galerija "Fantasy", kas izveidota sadarbībā ar leļļu mākslinieci Vladlenu.

FOTO: Jaunā izklaides vietā Vecrīgā iegulda 150 tūkstošus eiro 

Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm -...

4. "Rīgas satiksme" jūlijā rīkos izsoli, kurā kopumā tiks piedāvāti 38 transportlīdzekļi - no tiem 20 ir trolejbusi.

Izsolē varēs iegādāties trolejbusus 

"Rīgas satiksme" jūlijā rīkos izsoli, kurā kopumā tiks piedāvāti 38 transportlīdzekļi, informē...

5. Biroju noslogojumā paredzams apvērsums, kura ietvaros uzņēmumi tieksies līdzsvarot kolektīvu sadarbību klātienē ar efektīvām attālinātā darba iespējām.

Birojos gaidāms apvērsums 

Biroju noslogojumā paredzams apvērsums, kura ietvaros uzņēmumi tieksies līdzsvarot kolektīvu sadarbību...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Centrālā darba devēju savienība un Centrālā arodbiedrību savienība ceturtdien parakstījušas vienošanos, kas paredz no 2018.gada paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī un minimālo stundas likmi - līdz 2,97 eiro.

Kā izteicies Centrālās darba devēju savienības vadītājs Tomass Tamsars, «minimālās algas pieaugums, kas divkārt pārsniedz darba ražīguma pieaugumu, mudina darba devējus pieprasīt arī lielāku darba ražīgumu». Pēc viņa teiktā, vienošanās tekstā ietverta svarīga norāde, ka algu pieaugums «nevar rasties ne no kurienes - tas rodas no darba ražīguma pieauguma».

Tikmēr Centrālās arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēps Petersons atzinis, ka sarunas par minimālās algas apmēriem šai reizē bijušas grūtākas nekā parasti, jo vispirms bijis jāvienojas par ilgtermiņa metodoloģiju minimālās algas pieauguma noteikšanai nākotnē.

«Pēdējo piecu gadu laikā mēs bijām pieraduši pie strauja minimālās algas kāpuma - vidēji par 10% gadā, un tas pozitīvi ietekmējis algu izlīdzināšanos. Tagad tempi palēninās, bet saskaņā ar formulu, par kuru vienojāmies, visi strādājošie varēs saņemt taisnīgu daļu no ekonomikas pieauguma,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada 1. janvāra valstī minimālā alga būs noteikta 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā, otrdien lēma valdība.

Labklājības ministrijā norāda, ka minimālās mēneša darba algas paaugstinājums tiek realizēts vienlaikus ar darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, vienlaikus mazinot šī lēmuma ietekmi uz darbaspēka izmaksu pieaugumu. Plānots, ka minimālās mēneša darba algas apmērs 430 eiro paliks nemainīgs trīs gadus.

Minimālā mēneša darba alga tiek ņemta vērā kā mērs arī dažādās tiesiskajās situācijās – piemēram, nosakot minimālos uzturlīdzekļus bērnam vai izmaksājot tos no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, sodu sistēmā, personas materiālā stāvokļa noteikšanā un zaudējumu apmēra noteikšanā.

Noteikumus izstrādāja Labklājības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministrija, kas sakarā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 380 eiro līdz 430 eiro veica finanšu aprēķinus par ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle ar atklātām kārtīm, kur likme – darbinieks

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā, gan Baltijas reģionā.

Proti, LTRK satrauc tas, ka publiska informācija par piedāvātās algas lielumu var veicināt darbinieku pārpirkšanu. Savukārt potenciālie darba ņēmēji uzstāj uz nepieciešamību darba sludinājumos algas koridoru minēt, lai velti netiktu tērēts laiks, piesakoties uz darba interviju darba vietā, kuras piedāvātais atalgojums nav atbilstošs vēlamajam. Jāteic, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, ir – darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.

Tiesa, par to vēl būs jāvienojas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, taču jau tagad skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo to varētu neatbalstīt darba devēji. Darba meklētāju gadījumā argumenti ir skaidri un vienkārši – algas norādīšana darba sludinājumā vieglāk ļautu atsijāt tos darba piedāvājumus, kuri tieši piedāvātās darba samaksas dēļ šķiet neatbilstoši. Savukārt darba devēji uzsver, ka algas ir komercnoslēpums, jo ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. Savukārt DB aptaujātie personālspeciālisti teic, ka algas koridora norādīšana, visticamāk, nekādu lielu kaitējumu nevar nodarīt. Jo konkurents no koridora, piemēram, 1000 līdz 1500 eiro, nevar izsecināt, kāda tad alga tiek maksāta konkrētajam speciālistam. Turklāt, ja runā par augsta līmeņa speciālistiem, par kuriem konkurē uzņēmumi Baltijas reģiona mērogā, tad algas koridora norādīšanai, visticamāk, ietekmes nebūs, jo šajā segmentā nevienu neiekārdinās ar 50 eiro lielāku algu, jo izšķiroši svarīga ir uzņēmuma reputācija un piedāvātā darba prestižs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Muižnieks, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID publiskos darba devējus, kuri darbiniekiem maksā minimālo algu vai mazāk

LETA, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sākot no šodienas VID publiskos informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Sākot no šodienas Valsts ieņēmumu dienests (VID) reizi mēnesī publiskos informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, informē VID.

Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, šodien spēkā stājas grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Publiskoti 2604 darba devēji, kuri maksā minimālo algu vai mazāk

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lietuvas valdība piekrīt no nākamā gada paaugstināt minimālo algu līdz 607 eiro

LETA/BNS, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien piekritusi no nākamā gada janvāra paaugstināt minimālo algu par 9% jeb no pašreizējiem 555 eiro līdz 607 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Lēsts, ka šim nolūkam no valsts budžeta būs jāatvēl aptuveni 17 miljoni eiro gadā.

Kā uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis, pašlaik valstij tādas iespējas ir.

«Ieturam tādu proporciju, lai minimālā alga nebūtu nedz mazāka kā 45%, nedz arī lielāka kā 50% vidējās darba samaksas. Tas atbilst daudzās Eiropas valstīs ievērotajai proporcijai. Tagad būs 47,5%, un tas iekļausies intervālā, ko esam apņēmušies sasniegt un noturēt,» viņš sacījis žurnālistiem pēc valdības sēdes.

Valdības vadītājs noraidījis darba devēju bažas, ka šis minimālās algas paaugstinājums negatīvi ietekmēs mazo un vidējo uzņēmējdarbību.

Lietuvas Trīspusējā sadarbības padome maija beigās nespēja vienoties, cik lielam no nākamā gada būtu jābūt minimālās algas kāpumam. Arodorganizāciju un valdības pārstāvji aicināja to palielināt līdz 607 eiro, tikmēr darba devēji ieteica nepārsniegt 580 eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Četri iemesli, kāpēc inflācija šogad būs straujāka nekā pērn

Linda Vildava - Swedbank jaunākā ekonomiste, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc četriem gadiem zemas inflācijas zīmē 2017. gads ienesa zināmas pārmaiņas – straujāku cenu pieaugumu. Atbilstoši prognozētajam, 2017. gada vidējā inflācija bijusi 2.9%. Gandrīz puse no cenu kāpuma bijusi dārgākas pārtikas, īpaši piena, gaļas produktu un dārzeņu, dēļ.

Pārtikas cenas 2017. gadā augušas vidēji par 6%. Būtisks devums bijis arī degvielas cenām, kas pērn kāpušas par 8.5%. Tāpat telekomunikāciju un apdrošināšanas pakalpojumi veicināja cenu kāpumu, kā arī jau 2016. gadā ieviestais PVN palielinājums mājokļa pakalpojumiem.

Šajā gadā jārēķinās ar vēl straujāku cenu kāpumu nekā pērn. Swedbank prognoze šī gada inflācijai ir 3.5%. Straujāku inflāciju šogad galvenokārt varētu noteikt:

  • Strauja ekonomikas izaugsme. Latvijas ekonomika strauji augs, kas atstās iespaidu uz darba tirgu. Bezdarba līmenis saruks un darbaspēka trūkums aizvien ņemsies spēkā. Tas savukārt spiedīs uzņēmējiem maksāt lielākas algas gan, lai piesaistītu jaunus darbiniekus, gan, lai noturētu esošos. Tā rezultātā saglabāsies augšupvērsts spiediens uz inflāciju, īpaši pakalpojumu.

  • Minimālās algas kāpums. Pēc vairāku gadu klusāka minimālās algas kāpuma šogad tā pieaug par 13%. Minimālās algas kāpums veicinās algu izaugsmi, un īpaši ietekmēs tos sektorus, kur vidējais algu līmenis ir zemāks, piemēram, apkalpojošo sfēru. Tādējādi šogad redzēsim straujāku pakalpojumu inflāciju.

  • Naftas cena. Naftas cena šobrīd ir nostabilizējusies virs 60 dolāriem, un šobrīd prognozējam, ka tā arī saglabāsies virs 60 dolāriem visa gada garumā. Tas nozīmē, ka degviela būs dārgāka nekā pērn.

  • Akcīzes nodokļu kāpums. Straujāks akcīzes likmju kāpums alkoholam un tabakai sadārdzinās šo produktu cenas kā veikalos, tā restorānos un bāros, bet naftas produktu akcīzes kāpums – degvielas cenas uzpildes stacijās (papildus naftas cenas kāpumam).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas gaitā vēlētos "neskart nevienu no lielajiem nodokļiem".

Kariņš intervijā telekanālam "TV3" stāstīja, ka līdzšinējās diskusijas par nodokļiem bijušas diezgan ilgas un spraigas. Tagad darbs ir apkopots un to iecerēts nodot sabiedrībai apspriešanai.

Taujāts, vai līdz ar pārmaiņām būtu iespējama darbaspēka nodokļu samazināšana, Kariņš noteica, ka tā "būtu laba lieta", tomēr esot jautājums, kādi šādām izmaiņām varētu būt kompensējoši mehānismi, lai nemazinās valsts budžeta ieņēmumi. Konkrētu redzējumu, kādas varētu būt šīs kompensējošās izmaiņas, Kariņš nesniedza.

Savukārt vaicāts, vai varētu tikt palielināts pievienotās vērtības nodoklis, Kariņš teica, ka viņa mērķis esot neskart nevienu no lielajiem nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienojas nākamgad Igaunijā minimālo algu celt līdz 584 eiro mēnesī

LETA--BNS, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas (EAKL) un Igaunijas Darba devēju konfederācija pieņēmusi publiskā vidutāja ierosinājumu vienoties par valstī noteikto minimālo algu nākamajiem diviem gadiem, nosakot, ka nākamgad tā būs 584 eiro mēnesī, bet 2021.gadā sasniegs 40% no vidējās algas valstī.

2020.gadā minimālā alga Igaunijā būs 584 eiro mēnesī jeb 3,48 eiro stundā, paziņoja publiskais vidutājs.

Precīzu minimālās algas apmēru 2021.gadam darba devēji un darba ņēmēji noteiks nākamajā vasarā, balstoties uz jūnijā prognozētajām centrālās bankas ekonomikas prognozēm, bet tai būs jāsasniedz 40% no valstī vidējās algas.

Puses vienojās rosināt kopīgu pētījumu par minimālās algas ietekmi uz Igaunijas sociāli ekonomisko attīstību.

Vienošanos par nacionālo minimālo algu Igaunijas darba devēji un ņēmēji parakstīs pirmdien.

Pašlaik minimālā alga Igaunijā ir 540 eiro mēnesī un 3,21 eiro stundā.

Septembrī EAKL padome noraidīja plānu nākamgad minimālo algu noteikt 578 eiro mēnesī un 3,44 eiro stundā. Tā kā turpmākās sarunās puses nespēja vienoties, tika piesaistīts publisks vidutājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsstundu apmaksas samazināšana no pašreizējiem 100% līdz 50% tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu, atduras pret iespējamu neatbilstību Satversmei; meklēs citu risinājumu

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot Ministru kabineta atsūtītos grozījumus Darba likumā.

Uz augsto risku, ka grozījumi nonāks Satversmes tiesā, savos atzinumos norādīja gan tiesībsargs Juris Jansons, gan arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare. Proti, piedāvātā grozījumu redakcija pieļauj situāciju, kad darbiniekam ar algu, piemēram, 1000 vai 1500 eiro tiek samazināta piemaksa par virsstundu darbu, lai gan tiek garantēts būtisks minimālās algas (darba samaksas) pieaugums. Tādējādi faktiski cietēji būtu tie darbinieki, kuri saņem atalgojumu, kas pārsniedz ģenerālvienošanās noslēgšanā paredzētu minimālo atalgojuma līmeni. «Nav pieļaujams samazināt virsstundu darba apmaksas likmi vieniem un radīt tiem sliktākus nosacījumus nekā citās nozarēs strādājošajiem,» skaidroja J. Jansons. Viņš arī atgādināja, ka nav saprotams, kas piedāvātajā grozījumu projektā domāts ar ierakstu «būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas paaugstināšana». «Nekur nav teikts, kas ir būtisks – vienam 10% būs būtisks, citam 20%, vēl citam kāds cits skaitlis, un nav arī pateikts, kurš tad vērtēs, vai minimālās algas pieaugums nozarē ir būtisks,» savus argumentus skaidroja J. Jansons. Vienlaikus viņš norādīja, ka ģenerālvienošanās noslēgšana ir atļauta jau pašlaik.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpē pārejas periods tiks pagarināts no šā gada 1. jūlija līdz pat 2021. gadam, vienlaikus paliks jautājumi attiecībā par tiem, kuriem iemaksas jāveic pašiem.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums pirmajā lasījumā, izvērtējot piedāvātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Veselības ministre Ilze Viņķele atzina, ka savulaik, 2017. gada nogalē, pieņemot minēto likumu, tajā tika «iebūvētas» vairākas problēmas. Pirmā – dažāda attieksme pret nodokļu maksātājiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā, viņiem iemaksu likme tika palielināta par vienu procentpunktu.

Savukārt pārējiem – mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzības saņēmējiem – bija jāmaksā pašiem noteikta summa: 2018. gadā 1% no minimālās algas jeb 4,3 eiro mēnesī, 2019. gadā – 3% no minimālās algas jeb 12,9 eiro mēnesī un 2020. gadā jau 5% no minimālās algas, kas ir identisks maksājums kā no pieckāršas minimālās algas parastajā režīmā. Otrā problēma – divi veselības pakalpojumu grozi: viens tiem, par kuriem ir samaksāts, un pie aizsargātajām grupām piederošajiem, otrs – visiem pārējiem. «Iecerētais mehānisms atklāja plašāku problēmu loku – mazo nodokļu režīmu ietekmi uz tautsaimniecību ar vāju sociālās apdrošināšanas paku nākotnē, tādējādi Veselības ministrijas vēlme labot šo situāciju aktualizēja jau lielāku izmaiņu nepieciešamību, kas skatāmas nodokļu izvērtēšanas kontekstā. Rezultātā būsim spiesti gaidīt, kad tiks vērtēta visa nodokļu sistēma,» iemeslu, kāpēc pašlaik ir jāaptur divu grozu sistēma, norādīja I. Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem 2018. gadā papildus esošajiem nodokļiem būs jāmaksā 1% no valstī noteiktās minimālās darba algas jeb 4,3 eiro mēnesī par veselības apdrošināšanu

Šodien valdības sēdē paredzēts skatīt Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kurā paredzēts ieraksts: «Mikrouzņēmuma darbinieki nav pakļauti veselības apdrošināšanai.»

Tas nozīmē, ka par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) darbiniekiem nākamgad būs jāmaksā 1% no valstī noteiktās minimālās darba algas jeb 4,3 eiro mēnesī (51,6 eiro gadā). Jāņem vērā, ka likumprojekts paredz veselības apdrošināšanas likmes pieaugumu, un 2019. gadā tam būtu jābūt jau 3% no valstī noteiktās minimālās darba algas, bet 2020. gadā – jau 5%. Tādējādi, nemainoties minimālās algas apmēram, kas no 2018. līdz 2020. gadam plānots 430 eiro mēnesī, 2019. gadā ikmēneša maksājums būtu jau 12,9 eiro mēnesī (154,8 eiro gadā), bet 2020. gadā attiecīgi – 21,5 eiro mēnesī jeb 258 eiro gadā. Iepriekšminēto paredz pagājušajā nedēļā vadībā akceptētais un tālākai izskatīšanai Saeimā nodotais veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts. Tā anotācijā Veselības ministrija norāda uz prognozi, ka aptuveni 300 tūkstoši nodokļu nemaksātāju būs spiesti veikt attiecīgās iemaksas, tā rezultātā radīšoties 15,48 milj. eiro lieli ieņēmumi. To, vai patiešām šādi papildu ieņēmumi radīsies, pašlaik ir grūti spriest.

Komentāri

Pievienot komentāru