No šī gada 10. augusta viena no lielākajām un veiksmīgākajām koka izejmateriālu grīdas segumu tirdzniecības kompānijām Baltijas reģionā SIA "Parketa centrs" uzsāk Latvijā neparastu grīdu seguma testēšanas programmu, kuras mērķis ir gan nodemonstrēt klientam gan arī pašiem pārliecināties par piedāvāto grīdas seguma materiālu kvalitāti un izturību, kā arī par grīdas piemērotību telpā. Testēšana sākta SIA "Parketa centrs" salonā Matīsa ielā 13, salonos "Gratia" Brīvības ielā 195 un Mūkusalas ielā 33, un Rēzeknē, Latgales ielā 87.

"Neatkarīgi no tā, kur cilvēki pērk grīdas segumu, viņus vienmēr interesē, kā attiecīgais iepakojumā esošais lamināts, parkets vai korķis izskatīsies lielākā laukumā uz grīdas, kāda būs sajūta pa to ejot un cik tas būs izturīgs. Tieši tāpēc mēs esam uzsākuši "Parketa centrs" veikalu pārveidošanu par saloniem, kur visas produktu grupas interesenti varēs tuvāk iepazīt ne tikai pieskaroties ar roku, kā tas ir citur, bet arī ar papēdi. Pie reizes reālos intensīvas telpu noslodzes apstākļos ir uzsākts dažādu grīdas segumu veidu - lamināts, parkets un korķis - izturības tests," stāsta SIA "Parketa centrs" izpilddirektors Kaspars Devīts.

"Grīdas segumu tests ilgs vairākus gadus, līdz ar to arī pircējiem būs iespēja vairāk būt informētiem par materiālu izturību. Tā, piemēram, vienā no Matīsa ielas 15 salona telpām ir ieklāta dažādu veidu dabīgā korķa grīda un ražotāja Quick Step jaunums - lielās koka grīdas flīzes, kurām ir 18. gadsimta parketa grīdas faktūra. Ražotāji apliecina, ka tā ir ļoti kvalitatīva, ilgi kalpo. Mums pašiem būs ļoti interesanti novērot, cik noturīgs ir šis segums intensīvas slodzes apstākļos," stāsta Kaspars Devīts.

Biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Riga Parket» Ķekavas ražotnē, lai vērotu, kā tiek ražoti grīdas dēļi.

«Riga Parket» ražo ozolkoka, oša, kā arī dažādu eksotisko Indonēzijas un Āfrikas koku sugu grīdas dēļus. Uzņēmums visbiežāk ražo divslāņu un trīsslāņu parketa dēļus. Šobrīd masīvkoka grīdas dēļi gandrīz vairs netiek ražoti, jo zāģbaļķu cenas kāpj un pieprasījums krīt - reti kurš tos var atļauties iegādāties. «Mēs specializējamies platu dēļu ražošanā, un dēļu ražošanā ar speciālajām apdarēm. Mūsu stiprā puse ir vecināti dēļi un nestandarta risinājumi,» stāsta Aldis Balodis, «Riga Parket» līdzīpašnieks.

Parketa dēļu ražošana notiek trīs SIA «Riga Parket» ražotnēs – Ukrainā, Skultē un Ķekavā. Ražošanas process sākas Ukrainā, kur atrodas uzņēmuma galvenā zāģētava. 90% no zāģbaļķiem tiek iegādāti Ukrainā un tikai 10% - no vietējiem Latvijas uzņēmumiem. Četras reizes nedēļā zāģmateriāli tiek sūtīti uz Skulti. Šobrīd Skultes ražotnē notiek paplašināšanās darbi, lai varētu palielināt ražošanas jaudu. Esošās ražotnes telpas tiek paplašinātas, iegādātas jaunas iekārtas, investējot kopā 700 tūkstošus eiro. Lielākajai daļai investīciju piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Skultes ražotnē baļķi tiek zāģēti plānās lamelēs, kaltēti, kalibrēti un šķiroti. Tālāk dēļi tiek transportēti uz Ķekavas ražotni, kur tie tiek līmēti uz saplākšņa, izzāģēti defekti, aizšpaktelētas dēļu plaisas un veikta apdare. Ozolkoka grīdas dēļu ražošana prasa lielus kapitālieguldījumus, jo ražošanas un realizācijas cikls ir aptuveni pieci mēneši. Vidēji gada laikā «Riga Parket» saražo aptuveni 40 tūkstošus kvadrātmetru parketa, vidēji mēnesī ap 3,5 tūkstošiem kvadrātmetru koka grīdas dēļu.

Rīgas Domes Sapulču, gājienu un piketu pieteikumu izskatīšanas komisija atkārtoti apspriežoties nolēma neatļaut lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības Mozaīka plānoto gājienu Vērmanes dārzā.

U. Vidauskis arī teica, ka komisija piedāvājusi mainīt «praida» rīkošanas vietu uz 11. novembra krastmalu, taču Mozaīkas pārstāvji atteikušies. Piedāvāts arī rīkot gājienu Vērmanes dārzā, neizejot no tā, taču arī no tā Mozaīka atteikusies. Rezultātā nolemts aizliegt gājiena rīkošanu.

Mozaīka nolēmusi šo lēmumu apstrīdēt tiesā.

Līdzšinējā prakse liecina, ka Rīgas dome jau divreiz ir zaudējusi tiesā pret Mozaīku. Tiesa šo pasākumu līdz šim ir atļāvusi.

Veicot plānotos Kultūras ministrijas kamīnzāles restaurācijas darbus, atklāti Jūlija Madernieka sienu krāsojuma fragmenti, kā arī vēsturisks parkets, informē VAS Valsts nekustami īpašumi (VNĪ).

Restaurācijas darbu laikā, pēc iebūvēto krēslu un paneļu demontāžas zem sekundāra pārzieduma atklājušies polihroma sienu krāsojuma fragmenti – trafarēts ornaments nacionālā romantisma stilistikā. Fragmentāri nolasāma arī krāsojuma kompozicionālā sistēma – cokoldaļā pelēka toņa fons ar gaišāk pelēcīgu ornamentu, virs tā vairākos aktīvos toņos (dzeltens, sarkans, melns) krāsots, domājams, ierāmēts paklājveida raksts.

Atbilstoši vēsturiskajai informācijai, zināms, ka 20.gs.20.-30.gados, kad ēkā atradās Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, daļā telpu interjera dekoratīvo apdari veidojis mākslinieks, dizaineris, viens no latviešu profesionālās lietišķās mākslas pamatlicējiem Jūlijs Madernieks (1870-1955). Minētais fakts ir ļoti nozīmīgs kultūrvēsturisks atklājums gan kā konkrētās telpas vēsturiskais interjers, gan kā ievērojamā mākslinieka radošās darbības līdz šim nezināms paraugs.

Pēdējā laikā tiek plaši diskutēts jautājums par cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā ar arvien jūtamāku ievirzi attaisnot tās izbeigšanu, atstājot šī jautājuma izlemšanu cukurfabriku īpašnieku ziņā.

Pirmkārt, ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk, vismaz par 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Kāpēc būtu jāieved tas, ko mēs paši varam saražot? Kāpēc būtu vajadzīgs kārtējais malēniskais risinājums. Latvijā cukuru ražo par trešdaļu mazāk nekā ir tā patēriņš un tas nekādi nedeformē cukura tirgu. Lai cukura ražošanu samazina valstis, kurās tā ir krietni lielāka par pašu vajadzībām, piemēram, Vācija, kas ražoja par 40% vairāk cukura, nekā vajadzīgs pašapgādei un tāpēc liekais cukurs bija jāeksportē maksājot par to eksporta subsīdijas. Kāpēc Latvijai par to būtu jācieš? Kāpēc mums jābūt peramajam zēnam par citu pārkāpumiem? Nesaprotami, kāpēc mūsu valsts vadītāji un atbildīgie darbinieki to nav pratuši izskaidrot ES vadītājiem. Bet varbūt, atsevišķu personu savtīgo interešu dēļ, kā tas pavīd dažās ziņās, to nav gribējuši. Varbūt vēl tagad var protestēt pret šo Latvijai netaisnīgo lēmumu un panākt nosacījumu mīkstināšanu.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut AS "Cēsu alus" iegūt izšķirošu ietekmi pār daļu no SIA "Orkla Foods Latvija" aktīviem - zīmolu "Everest", kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu un tirdzniecību, informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Cēsu alus" darbība Latvijā saistīta ar alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu, tostarp pudelēs pildīta dzeramā ūdens ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Uzņēmums realizē pudelēs pildītu dzeramo ūdeni ar zīmolu "Lielbāta" un "Bērzūdens".

Savukārt SIA "Orkla Foods Latvija" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijā ir saistīta ar augļu, ogu, dārzeņu, majonēžu, kečupu un dažādu ēdienu piedevu ražošanu un vairumtirdzniecību, garšvielu un piedevu ražošanu, bezalkohola dzērienu ražošanu, minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošanu un vairumtirdzniecību, augļu un dārzeņu sulu ražošanu un vairumtirdzniecību, kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošanu, cukura, šokolādes un cukuroto konditorejas izstrādājumu vairumtirdzniecību, sausiņu un cepumu ražošanu, ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošanu, maizes ražošanu, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošanu, konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanu un kartupeļu pārstrādi. Uzņēmums ražo un realizē dzeramo ūdeni ar zīmolu "Everest".

Līdz ar Kokmuižas alus brūža atjaunošanu, Kokmuižas alus ieguvis jaunu dizainu un identitāti, informē Valmiermuižas alus darītava.

Jaunā dizaina izveidē investēti 10 000 eiro.

Pirmās no Kokmuižas garšām, kuras ietērps jaunā dizaina etiķetes, ir Kokmuižas Mozaīka APA un Biezoknis IPA. Tās pirmo reizi tiks prezentētas šajā nedēļas nogalē un pakāpeniski tās nomainīs pudeles ar esošā dizaina etiķetēm tirdzniecības vietās.

«Vēlamies ar jauno dizainu vēl izteiksmīgāk parādīt Kokmuižas garšu daudzveidību un atšķirību. Kokmuiža kļūs pamanāmāka, raksturā izteiksmīgāka, krāsaināka un atmiņā paliekošāka,» komentēja Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Pašlaik ar Kokmuižas zīmolu top eili Kaskādes krāces, Mozaīka APA, Trīs čiekuri, Biezoknis IPA, Kirasao Witbier, Tropu tango session IPA, kā arī bezalkoholiskie dzērieni - toniks ar pienenes sakni, citra kvass un mate tējas dzēriens.

2024. gads būs nogaidīšanas laiks, kurā būs salīdzinoši maz jaunu projektu, lielākā aktivitāte sagaidāma sabiedriskā sektora projektos, kuri tiks īstenoti, izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu, bet klusums gaidāms privātajā segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus. Viņš norāda, ka jau kopš 2023. gada rudens privātpersonas kā klienti Latvijā ir pazuduši un faktiski pašlaik ir tikai publiskā sektora (valsts vai pašvaldību) vai arī tā pasūtījumu izpildei jau esošie vai sagaidāmie iepirkumi.

Kāda ir pašreizējā situācija tirgū?

Vienā vārdā — sarežģīta, bet ne bezcerīga. Jārēķinās, ka betona bruģakmens un mazās arhitektūras elementu ražotāji ir tie, kuri ekonomisko lejupslīdi izjūt pēdējie no visa attiecīgā segmenta un vienlaikus arī ir pēdējie, kuri sāk izjust ekonomisko izaugsmi. To arī labi rāda Betono Mozaika saimnieciskās darbības — bruģakmens pārdošana – rezultāti (piegādā lielākajiem būvniecības uzņēmumiem, būvmateriālu veikaliem, bruģēšanas kompānijām un privātiem klientiem). Proti, nekustamā īpašuma projekti, kuru pabeigšanai bija nepieciešams ieklāt celiņus, to arī paveica, neraugoties ne uz 2022. gadā pieredzēto inflācijas lēcienu, ne tam sekojošo kredītprocentlikmju kāpumu.

Izskatot lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības Mozaīka sūdzību par Rīgas domes aizliegumu organizēt tā dēvēto praida gājienu, Administratīvā rajona tiesa gājienu tomēr atļāvusi.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas Domes Sapulču, gājienu un piketu pieteikumu izskatīšanas komisija atkārtoti apspriežoties 14. maijā nolēma neatļaut lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības Mozaīka plānoto gājienu Vērmanes dārzā.

drošības struktūras komisijas sēdē paziņojušas, ka situācija ir saspringta un gājiens ir riskants pasākums.

Līdzšinējā prakse liecina, ka Rīgas dome līdz šim divreiz ir zaudējusi tiesā pret Mozaīku. Paredzēts, ka gājiens Vērmanes dārzā notiks 16. maijā.

Tiesas priekšā šonedēļ stājās nevis neizglītots bezdarbnieks vai neaudzināts nekauņa, bet gan valsts galvenās lēmējinstitūcijas darbinieks - Jānis Dzelme. Viņš atzīts par vainīgu mēslu mešanā seksuālo minoritāšu organizācijas Mozaīka draudzības dienu laikā, šodien, 20.janvārī, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

J. Dzelme ir aktīvs Jaunās paaudzes un Latvijas Pirmās partijas biedrs, Saeimas deputāta Daiņa Turlā palīgs. Par huligānismu piespriestās 100 stundas piespiedu darba viņš atstrādāt neplāno, jo uzskata, ka spriedums ir provokācija un to pārsūdzēs. Arī viņa partija un darba devējs nedomā no J. Dzelmes novērsties, informēja raidījums.

"Gaiteņa durvis ver jauns un labi ģērbts vīrietis, pieklājīgi pasveicina, nedaudz samulsis un kautrīgs. Šis tēls stipri kontrastē ar to, kuru sabiedrība aptuveni pirms diviem gadiem iepazina pret geju propagandu organizētā pasākumā seksuālo minoritāšu organizācijas Mozaīka draudzības dienu laikā.

J. Dzelme ir ne tikai Saeimas deputāta Daiņa Turlā palīgs, jau vairākus gadus viņš ir arī Latvijas Pirmās partijas biedrs un draudzes Jaunā paaudze aktīvs dalībnieks.

Atšķirībā no citiem gadiem šogad praida laikā īpaši starpgadījumi nav notikuši, šovakar ziņoja TV3. Praida pretinieki ielenkuši Vērmanes dārzu, taču policijai izdevies novērst sadursmes.

Šodien, 16.maijā, Rīgā norisinājās seksuālo minoritāšu gājiens. Tajā piedalījušies vairāki simti dalībnieku.

Pasākumu apmeklēja gan dalībnieki, gan protestētāji. Kā norāda TV3, pasākumā bijuši redzami daudzi viesi no ārvalstīm. Draudzības dienu organizētāji priecājoties, ka attieksme pret gejiem un lezbietēm Latvijas sabiedrībā uzlabojoties.

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības Mozaīka izplatītajā paziņojumā medijiem apvienība norāda, ka tā «pateicas policijai par paveikto darbu un izsaka nožēlu, ka mūsu valstī ir tik daudz agresīvi noskaņotu cilvēku, kuru aktivitāšu dēļ policijai nācās celt barjeras un noslēgt vairākas ielas». Mozaīka esot «priecīga, ka šogad gājiens bija krāsains un pilns ar pārsteigumiem - gājiena priekšgalā atradās Līga Dimitere, kas kopā ar pārējiem gājiena dalībniekiem pieveica visu gājiena maršrutu, ejot atmuguriski».

Runājot par nākotni un reģionālo reformu, limbažnieki sevi uzskata par piederīgiem Rīgai. Apzinoties, ka Limbažiem lielražošana nekad nav bijusi raksturīga, par perspektīvu te uzskata pakalpojumu jomu, tūrismu un iespēju kļūt par pievilcīgu pierīgas dzīvojamo zonu jūras un mežu tuvumā. «Tādēļ uzmanība jāpievērš tam, lai te būtu patīkama dzīvojamā vide, attīstīta infrastruktūra, parocīga satiksme ar Rīgu,» plānus kaļ Limbažu domes priekšsēdētājs Juris Žūriņš. Ražošanā tradicionāli Limbažos ir saglabājusies piena pārstrāde a/s Limbažu piens, kokapstrādē — parketa ražotne SIA Mozaīka un vairāki guļbūvju ražotāji. Pārējais ir pakalpojumu sfēra — pasažieru pārvadājumu veicēji a/s CATA, veikali, saloni, trīs vidusskolas, vakara vidusskola, divu augstskolu filiāles.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Cēlkoka grīdu ražošanas uzņēmums Jelgavā SIA Amber wood ar bankas Citadele līdzfinansējumu investēs pusmiljonu eiro un iegādāsies ražošanas tehniku, lai ieviestu un ražotu jaunu produktu - shevron jeb franču skujiņas parketu. Amber wood klientu pieprasījums liecinot, ka šobrīd Eiropā šis grīdas segums ir modes tendence, informē bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Jaunais produkts - franču skujiņas parkets - ir neregulāras formas ar slīpiem gala griezumiem un interjeram sniedz jaunas dizaina iespējas. «Aptuveni 80% no Amber wood saražotā tiek eksportēts, un šobrīd jūtam pieprasījumu no mūsu ārzemju partneriem, kas vēlas iegādāties tieši shevron parketu. Arī grīdu segumiem ir modes tendences, un mūsu uzstādījums ir tām pielāgoties. Samēra liels klientu pieprasījums ir arī pēc dārga un specifiska apdares materiāla, piemēram, ar dažādiem sena koka efektiem,» stāsta Amber wood vadītājs Ivars Akerfelds.

Viņš skaidro, ka kvalitatīva shevron parketa izveidei ir nepieciešama speciāla tehnika, jo materiāls grūti pakļaujas industriālai apstrādei. Ar Citadeles finansējumu uzsākta ražotnes angāra paplašināšana un tiks iegādāta jaunu ražošanas tehnika ne tikai konkrētā parketa, bet arī dažādu apdares materiālu izveidei. «Ticam, ka varēsim paplašināt pircēju loku, piedāvājot pēc iespējas dažādākas dizaina iespējas,» pārliecināts ir uzņēmējs.

Visstraujākais lamināta grīdas segumu pārdošanas pieaugums Eiropā 2006. gadā bijis Latvijā, kur tas sasniedzis 37%. Salīdzinājumam - Lietuvā pieaugums šajā segmentā bijis 5%, bet Igaunijā - 4%, bet Rietumeiropas valstīs kopumā - 4%, liecina SIA Parketa centrs rīcībā esošie dati.

"Augstais pieprasījuma pieaugums pēc lamināta grīdas seguma izskaidrojams ar straujo būvniecības apjomu pieauguma tempu, kas Latvijā 2006 gadā sasniedza 14,4 %, kā arī rekonstrukcijas un remonta darbu apjomu pieaugumu par 7,1%," skaidro SIA Parketa centrs izpilddirektors Kaspars Devīts.

Zemos tirdzniecības pieauguma rādītājus kaimiņvalstīs uzņēmuma pārstāvis pamato ar klimatisku apstākļu vadītu izvēli par labu paklājiem Igaunijā un specifisko tirgus situāciju Lietuvā.

"Ja Rietumvalstīs cilvēku izvēli lielā mērā nosaka tradīcija, tad pie mums - praktiski apsvērumi un tieksme būt moderniem. Jāņem vērā, ka lamināts ir salīdzinoši jauns grīdas seguma materiāls, kas pēdējos gados piedzīvo ļoti strauju tehnoloģisko attīstību. Tā montāža kļuvusi daudz vienkāršāka, nekā sākotnēji. Materiāls pieejams ar plašu toņu un faktūru dažādību, to var izmantot uz apsildāmajām grīdām, tas ir nodilumizturīgs, nekaitīgs veselībai, izturīgs pret skrāpējumiem, tam ir zema degtspēja, izturība pret (UV) starojumu, kā ar viegla kopana," laminātu slavē Kaspars Devīts.

Kustība Nepērc svešu! ar atklātu vēstuli vērsusies pie kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes prasot nomainīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdas segumam paredzēto Kanādas kļavas materiālu ar Latvijas ozolu. Arī Db.lv uzrunātais eksperts atzīst, ka Kanādas kļava nav labāka par Latvijas kokiem.

Vēstulē kustība aicina pamatot Kultūras ministrijas izvēli projektā izmantot Kanādas kļavu un skaidrot minētās izvēles atbilstību «Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā» noteiktajam mērķim sekmēt «Latvijas resursu izmantošanu».

Kā Db.lv skaidroja koksnes eksperts Jānis Dolacis, Kanādas kļavu viņš nevērtē labāku par Latvijas osi vai ozolu. Viņš norādīja, ka Kanādas kļavas blīvums ir 660 kg/m3. Savukārt Latvijā augušam ozolam tas var sasniegt 750 kg/m3.

Tāpat eksperts skaidroja, ka ozols vai osis ir tehnoloģiski noderīgāks, savukārt Kanādas kļavu lielākoties izmantojot sportam paredzēto laukumu grīdas seguma ieklāšanai, kā, piemēram, skeitborda vai basketbola laukumiem. J. Dolcis norādīja, ka Eiropā Kanādas kļava augot maz – galvenokārt apstādījumos, kas nozīmē, ka Kanāda ir šī koka galvenā piegādātāja.

Gaismas pils grīdu nav iespējams izklāt ar Latvijas ozolu, jo Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 - 18 centimetru platumā, turklāt, būvējot kādu projektu, jāpieturas pie arhitekta izstrādātajām idejām, komentējot kustības Nepērc svešu! satraukumu par Kanādas kļavas izmantošanu Gaismas pils grīdai Latvijas ozola vietā, Db.lv norādīja autoruzraudzības grupas vadītājs Mārcis Mežulis.

«Ja arī Latvijā ir tādi parketa ražotāji, tad viņi noteikti ozolus iepērk Baltkrievijā vai kādā citā valstī, tādēļ runas par ozola izmantošanu Gaismas pils grīdā, ir demagoģija,» norāda M. Mežulis.

Lēmums par kļavas koka izmantošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdu izbūvē bija Gunāra Birkerta kā būves arhitekta sākotnējā iecere un G. Birkerts iebilda pret grīdas materiāla nomaiņu pret ozolu vai osi arhitektoniski estētisku apsvērumu dēļ, Db.lv skaidroja Kultūras ministrijas pārstāve Lolita Rūsiņa. Tam piekrīt arī M. Mežulis norādot, ka, realizējot kādu projektu, ir jāpieturas pie arhitekta iecerēm, un nevar izmantot materiālus, kādi ienāk prātā.

SIA Amber Wood Eiropas grīdu seguma tirgu cenšas iekarot, izmantojot invotīvus ražošanas un pārdošanas risinājumus.

Ozols jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīts par ļoti vērtīgu koksni, no kura gatavoti izstrādājumi ir ne tikai ļoti izturīgi, bet arī prestiži. Pagājušajā gadsimtā ozolkoka mēbeles tika uzskatītas kā savdabīgs varas un ietekmes simbols. Ozolkoka karotes, mucas, arī kalšanai nepieciešamās kokogles un pat finiera ražošana – tā ir vēsture, taču pašlaik ozols lielākoties tiek izmantots kā grīdas materiāls – gan grīdas dēļu, gan parketa veidolā. To, ka Latvijā izaugušo ozolu koksni var sekmīgi pārstrādāt augstas pievienotās vērības produktā – grīdās – pierāda arī SIA Amber Wood.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.

„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta...

Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.

„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.

„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.

Izstrādā paplašināšanās projektu

Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.

Sava elektrība

Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.

Viedoklis

Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.

Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".

Mūsdienās, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, ir vērts apgūt programmēšanu. Tā attīsta loģisko, algoritmisko un analītisko domāšanu, kā arī uzmanību, pacietību un spēju ieraudzīt kopsakarības. Programmēšana attīsta arī bērnu lasītprasmi.

No skolas ar trīs datoriem līdz programmēšanai tālmācībā

Mana pieredze darbā ar bērniem pirms deviņpadsmit gadiem sākās skolā, kurā bija trīs datori. Pirmajās nodarbībās mācījāmies lietot peli un meklējām burtus uz tastatūras, mūsdienu skatījumā strādājām ļoti vienkārši, tomēr bērniem bija lielas acis un šajās stundās pat divnieku karaļi bija uzmanīgi un ar interesi apguva visu jauno.

Šobrīd, kad gandrīz ikviens bērns lieto kādu viedierīci, programmēšanas stundās acis izbrīnā vairs tik bieži netiek ieplestas, ir sarežģītāk piesaistīt uzmanību, taču, runājot tieši par programmēšanu, jāsaka, ka tas nekad nav bijis viegli. Tas ir līdzīgi kā brīvprātīgi pildīt matemātikas uzdevumus. Tomēr daudz kas ir atkarīgs tieši no pedagoga un viņa prasmes ieinteresēt bērnus. Katrs bērns lieto telefonu un, ja mācību stundā ir iespēja izveidot nelielu programmiņu savam telefonam, tas var kļūt par āķi lūpā.

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

"Draugiem Group" uzņēmuma "Printful" ieņēmumi pērn pieauguši par 39%, pārsniedzot 289 miljonus ASV dolāru, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Uzņēmums paplašināja savu darbību ASV un Meksikā, kā arī atvēra jaunu ražotni Apvienotajā Karalistē. Lai turpinātu komandas attīstību, tika atklāts arī jauns birojs pašā Rīgas centrā.

Pērn Printful, Inc. ieņēmumi pieauguši par 39%, salīdzinot ar 2020. gadu, kad uzņēmuma ieņēmumi bija 208 miljoni ASV dolāru. Tas ļāvis uzņēmumam pagājušajā gadā ieguldīt 32.4 miljonus ASV dolāru drukas iekārtās un tehnoloģijās, palielinot uzņēmuma kopējās investīcijas līdz 83.8 miljoniem ASV dolāru. Printful izpildījis jau vairāk nekā 48 miljonus pasūtījumu un tā saražoto preču kopējā bruto vērtība sasniegusi vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru kopš uzņēmuma darbības sākuma 2013. gadā.