Pedagoģe: Programmēšana kļūst par vienu no mūsdienu pamatprasmēm 

Mūsdienās, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, ir vērts apgūt programmēšanu. Tā attīsta loģisko, algoritmisko un analītisko domāšanu, kā arī uzmanību, pacietību un spēju ieraudzīt kopsakarības. Programmēšana attīsta arī bērnu lasītprasmi.

Rīgas Tālmācības vidusskolas programmēšanas pamatu skolotāja, Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultāte lektore Inta Znotiņa, 2019. gada 22. jūlijs plkst. 11:02

Foto: no personīgā arhīva

No skolas ar trīs datoriem līdz programmēšanai tālmācībā

Mana pieredze darbā ar bērniem pirms deviņpadsmit gadiem sākās skolā, kurā bija trīs datori. Pirmajās nodarbībās mācījāmies lietot peli un meklējām burtus uz tastatūras, mūsdienu skatījumā strādājām ļoti vienkārši, tomēr bērniem bija lielas acis un šajās stundās pat divnieku karaļi bija uzmanīgi un ar interesi apguva visu jauno.

Šobrīd, kad gandrīz ikviens bērns lieto kādu viedierīci, programmēšanas stundās acis izbrīnā vairs tik bieži netiek ieplestas, ir sarežģītāk piesaistīt uzmanību, taču, runājot tieši par programmēšanu, jāsaka, ka tas nekad nav bijis viegli. Tas ir līdzīgi kā brīvprātīgi pildīt matemātikas uzdevumus. Tomēr daudz kas ir atkarīgs tieši no pedagoga un viņa prasmes ieinteresēt bērnus. Katrs bērns lieto telefonu un, ja mācību stundā ir iespēja izveidot nelielu programmiņu savam telefonam, tas var kļūt par āķi lūpā.

Dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek – tieši tā laikam arī es kļuvu par programmēšanas pasniedzēju, lai gan šobrīd ikdienā vairāk sanāk strādāt ar studentiem, nevis skolēniem. Vidusskolas laikā skaidri zināju, ka vēlos kļūt par matemātikas skolotāju, taču gadā, kad beidzu vidusskolu, Liepājas Pedagoģijas augstskola (tagadējā Liepājas Universitāte) izsludināja uzņemšanu studiju programmā «Informātikas skolotājs - datorspeciālists». Līdz tam bija nācies strādāt tikai ar pirmajiem IBM datoriem un iespēja iepazīt tolaik jaunas datoru un to kontroles iespējas šķita ļoti saistoša. Man programmēšana ir iespēja radīt, ne vienmēr kaut ko nebijušu un unikālu, tomēr tieši tādu, kas kādam nepieciešams. Pa šiem gadiem ļoti mainījušās ne tikai datorprogrammas un to iespējas, bet arī nepieciešamība pēc programmēšanas prasmēm.

Programmēšana kā pamatprasme

Programmējamas jeb programmvadāmas ierīces jau šodien tiek plaši izmantotas dažādās ražošanas sfērās un arvien plašāks to pielietojums sagaidāms arī mājsaimniecībās. Mūsdienās programmēšana, neatkarīgi no izvēlētās nākotnes profesijas, kļūst par vienu no pamatprasmēm. Pat, ja cilvēks dzīvē darīs kaut ko pilnīgi citu, tas nāks tikai par labu. Programmēšana māca, ne tikai to, kā tikt pie rezultāta ierobežotā vidē, bet arī palīdz izprast procesus, kas noved līdz rezultātam. Tas attīsta loģisko un algoritmisko domāšanu, analītisko domāšanu, un spēju saskatīt sakarības. Uzskatu, ka programmēšanu nav par agru sākt apgūt pat 1. klasē. Jāsaprot, ka pašos pirmsākumos tas nebūt nav tā, kā rāda filmās. Neviens nesāk ar kodēšanu, kā varētu domāt. Bērni sākumā pilda loģikas uzdevumus, meklē kopsakarības un tikai pakāpeniski nonāk pie grūtākiem uzdevumiem. Mūsdienās ir izstrādātas daudzas bērniem draudzīgas vides, kas spēļu veidā viegli ļauj apgūt programmēšanas pamatkonstrukcijas.

Attīsta lasītprasmi un uzlabo sekmes

Pat, ja bērnam kādā brīdī tas apniks un viņš nolems mest programmēšanu pie malas, mācības būs bijušas vērtīgas. Jo ātrāk mēs iemācāmies domāt kopsakarībās, jo labāk mums pašiem. Dzimtā valoda nosaka, ka mums vairāk ir attīstīta tā smadzeņu puslode, kas atbild par mākslu un valodu, tāpēc īpaši svarīgi attīstīt sevī arī izpratni par t.s. ciparu valodām. Turklāt programmēšana palīdz pilnveidot arī lasītprasmi, palīdzot lasīt dažādus tekstus ar izpratni, un ir ciešā sasaistē ar citiem mācību priekšmetiem. Ir novērots, ka bērniem, kuri apgūst programmēšanu, uzlabojas sekmes arī matemātikā.

Tālmācība nav mājmācība

Es palīdzu bērniem un jauniešiem apgūt programmēšanu tālmācībā. Pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem tā izpaudās kā disketes ar uzdevumu nosūtīšana jaunietim, kurš, izpildot uzdevumu, ierakstīja to disketē un sūtīja atpakaļ. Šodien, pateicoties saziņas iespējām internetā, mācīties attālināti kļuvis daudz ērtāk un ātrāk. Protams, apgūt programmēšanas prasmes tālmācībā nav tik viegli, tā arī nav literatūra, kurā uzdoto var izlasīt dažās dienās un atstāstīt skolotājam. Daudz vairāk ir atkarīgs tieši no paša jaunieša un viņa vēlmes darīt, taču vienlaikus ir būtiski saprast, ka tālmācība nav mājmācība – bērni un vecāki netiek atstāti vieni paši, lai tiek galā, kā spēj.

To, kā strādāt ar bērniem attālināti, man palīdz izprast arī manas meitas piemērs, kura pirmās trīs klases mācījās tieši tālmācībā. Šādā veidā viņa neko nezaudēja, tieši pretēji – meita bija lepna, ka mācās citādāk un patstāvīgāk. Pirmais gads parastā skolā arī jau ir aizvadīts, turklāt saņemta zelta liecība. Tas ļāvis man secināt, ka šādā veidā bērni var mācīties arī agrīnā vecumā, tomēr viss ir atkarīgs no paša skolēna motivācijas, no vecāku atbalsta un apstākļiem, kādos bērns atrodas.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 08. aprīlis plkst. 12:48

Būtisks maksas kāpums sagaidāms Latvijas Universitātes studiju programmās. Bezmaksas izglītība...

2019. gada 26. marts plkst. 9:42

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt...

2019. gada 07. marts plkst. 8:29

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā...

2019. gada 28. februāris plkst. 11:55

E-mācību uzņēmums Intea vēlas panākt, ka Latvija ir e-mācību galvaspilsēta Eiropā...

2018. gada 03. augusts plkst. 7:49

Vecāki redz savus bērnus studējam informācijas tehnoloģijas (IT), uzņēmējdarbību, medicīnu,...

Nepalaid garām

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 18. jūlijs plkst. 12:13

Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka...

2019. gada 15. jūlijs plkst. 12:17

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google,...

2019. gada 15. jūlijs plkst. 10:21

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes...

2019. gada 11. jūlijs plkst. 15:42

Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā mediju telpā un sabiedrībā sākās...

2019. gada 10. jūlijs plkst. 7:09

Apspriežot Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, ik pa laikam kā viena no...

2019. gada 08. jūlijs plkst. 6:44

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu,...

2019. gada 05. jūlijs plkst. 10:17

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas...

2019. gada 05. jūlijs plkst. 9:33

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas...

2019. gada 04. jūlijs plkst. 15:38

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir...

2019. gada 01. jūlijs plkst. 6:43

Pieceļoties no rīta, cilvēkam vairs nav jāmēro ceļš līdz birojam, viņš var...