Esam sākuši pierast pie būvniecības ar lielākām konstrukcijām, tāpēc mūrnieka amata pratēju skaits iet mazumā
Tomēr nepieciešamība renovēt PSRS laikos uzbūvētās mājas, kā arī pieaugošā interese par energoefektīvo māju būvniecību silikāta ķieģeļu iepriekš paplēnējušo popularitāti var atjaunot, ļauj secināt būvniecības nozares ekspertu teiktais. Visticamāk, lielo ēku segmentā izturīgajiem, bet darbietilpīgāku būvniecības procesu prasošajiem silikāta ķieģeļiem bijušo popularitāti atjaunot neizdosies, tomēr individuālo ēku būvniecībā to ražotājiem par savu vietu ir vērts pacīnīties, prognozē eksperti.
Atjauno interesi
«Vai tad kāds vēl tos izmanto?» – šādu atbildi uz jautājumu par to, kādu vietu silikāta ķieģeļi ieņem Latvijas būvniecības nozarē, pēdējos gados pauž vairāki būvnieki, būvmateriālu ražotāji un arhitekti, neslēpjot to, ka jau vairākus gadu desmitus būvnieki dod priekšroku mazāk darbietilpīgām tehnoloģijām. Tomēr vienlaikus eksperti neslēpj – ja silikāta ķieģeļu cena ir konkurētspējīga, tad tas ir nopietni apsverams materiāls ar nozīmīgām priekšrocībām. «Kaut kad PSRS laikos, šos ķieģeļus ražoja arī Latvijā, Bolderājā, un tad piegādes bija tik sasteigtas, ka ķieģeļi nereti nebija atdzisuši un drupa. Vēlāk sāka piegādāt ķieģeļus no Lietuvas vai Igaunijas, un tad to kvalitāte jau bija laba, un šiem ķieģeļiem jau bija tukšumi, kas uzlaboja siltumnoturību,» atceras arhitekte Inguna Jekale.
Pēc viņas teiktā, pēc savām konstruktīvajām īpašībām silikāta ķieģeļiem ir daudz priekšrocību. Pirmkārt, tas iztur ļoti lielu slodzi, otrkārt, tas sevī uzsūc ļoti maz mitruma, tāpēc ir izturīgs arī pret straujām laika apstākļu pārmaiņām, kā arī labi slāpē skaņas. Kā būtiskāko šī būvmateriāla trūkumu var minēt ķieģeļu lielo svaru, kas ietekmē transportēšanas izmaksas, ierobežotas iespējas tos krāsot, kā arī to, ka ķieģeļi biežāk pieejami vienā – pelēcīgi baltā – krāsā.
«Dažus gadus Latvijā tos neizmantoja gandrīz nemaz, tomēr pēdējos gados tie ir nedaudz atgriezušies, jo radusies nepieciešamība renovēt jau senākos laikos būvētās ēkas, kā arī ir palielinājusies to izmantošana, piemēram, fasādēs,» norāda I. Jekale. Viņa prognozē, ka iespējas atkarot zaudētās pozīcijasšim būvmateriālam ir atkarīgas no cenu konkurētspējas, jo, rodoties nepieciešamībai renovēt daudzas senākos laikos būvētās ēkas, interese par šo būvmateriālu saglabāsies.
Enerģiju taupoši
Silikāta ķieģeļu sienas praktiski vienmēr ir jāsiltina, tomēr no energoefektivitātes viedokļa materiāls ir pateicīgs, ļauj secināt energoefektivitātes eksperta, uzņēmuma Energodata.lv vadītāja Jāņa Šipkova teiktais. «Ķieģeļi ir smags un blīvs materiāls, bet no pasīvo un energoefektīvo māju būvniecības viedokļa tas ir ļoti labi,» skaidro J. Šipkovs, pievēršot uzmanību tam, ka blīvās silikāta ķieģeļu sienas gan lēni uzsilst, gan lēni atdziest un tā iespaidā, piemēram, vasarā, gaiss telpās ilgstoši saglabājas patīkami vēss un nav nepieciešamības izmantot papildu dzesēšanu. «Nereti pozitīva ietekme uz klimatu telpā var būt pat ķieģeļu starpsienai vai kamīnam,» piebilst eksperts, minot, ka daudzas modernākās ēku konstrukcijas, pateicoties siltumizolācijai, labi saglabā siltumu ziemas apstākļos, bet tomēr pārlieku pārkarst siltajā laikā. Pretstatā tam var minēt senākas ēkas, piemēram, Rīgas centrā, kurās arī vasaras vidū saglabājas vēsums, skaidro J.Šipkovs.
Arī I. Jekale uzsver – bez siltumizolācijas silikātu ķieģeļu sienas biezumam, lai tā spētu izpildīt mūsdienu energoefektivitātes prasības, būtu jābūt ļoti lielam, tomēr nereti ekonomiski izdevīgāk var būt izmantot biezāku siltumizolācijas materiāla slāni, bet ietaupīt, pateicoties nesošo konstrukciju izturībai. «Nav gandrīz neviena tāda būvmateriāla, kuru būtu praktiski izmantot bez siltuma izolācijas, savukārt, ja materiāls pats par sevi ir izturīgs, tad iespējams iztikt ar mazāka biezuma sienu un mazāku būvmateriāla apjomu, kas tad arī var kompensēt ar siltumizolāciju saistītās izmaksas,» skaidro arhitekte.
Cer atgriezties tirgū
Vēlmi vismaz daļēji atjaunot silikātķieģeļu tirgu Latvijā neslēpj Lietuvas ražotājs AB Silikatas, kas Latvijā ir pārstāvēts ar zīmolu Arko. Uzņēmuma pārstāvis Latvijā Nauris Vaitkevičus skaidro – silikāta ķieģeļi ir visai smags būvmateriāls, tāpēc tos neatmaksājas piegādāt lielos attālumos, un katra kompānija var aptvert noieta tirgus aptuveni 500 kilometru rādiusā. Interesi par Latvijas tirgu Lietuvas ražotājam uzjundīja fakts, ka mūsu valstī silikāta ķieģeļus neražo, bet tirgū pieejamais piedāvājums bijis izteikti dārgs. Iespējams, arī tas bija viens no iemesliem, kāpēc šī būvmateriāla tirdzniecība iepriekš tik ļoti samazinājusies, un tas nozīmē, ka Lietuvas ražotājam nav jārēķinās ar asu konkurenci, bet vienlaikus arī jāatjauno pircēju interese. «Lietuvā silikāta ķieģeļu popularitāte ir saglabājusies ievērojami augstāka, un jāatzīst, ka arī iedzīvotāju interese par energoefektīvu būvniecību ir lielāka,» atšķirības starp valstīm raksturo uzņēmējs, kurš cer, ka arī enerģijas taupība varētu palīdzēt atjaunot interesi par silikāta ķieģeļiem Latvijā.
«Nevēlamies uzstājīgi teikt pircējiem, ka mūsu būvmateriāls ir vislabākais, bet gribam atgādināt, ka tas ir apsvēršanas vērts būvmateriāls gan no izturības, gan izmaksu viedokļa,» savas ieceres atklāj N. Vaitkevičus. Tādas priekšrocības kā liela izturība pret ūdeni, laika apstākļu maiņu, slodzi un mehānisku iedarbību, piemēram, veicot urbumus ķieģelī, patērētājiem ir izprotamas viegli, savukārt grūtāks uzdevums ir pārliecināt tos arī par ekonomisko ieguvumu. AB Silikatas pārstāvis pievērš uzmanību arī tam, ka silikāta ķieģeļi ir labi piemēroti konstrukcijām, kurās ar nelielu materiāla daudzumu vēlams panākt lielu izturību, piemēram, kolonnām, arkām un starpsienām, kā arī konstrukcijām, kuras iecerēts apšūt, jo silikāta ķieģeļi ir pateicīgs materiāls urbšanai.
N. Vaitkevičus atzīst – ja uzņēmuma ieceres īstenotos un silikāta ķieģeļi atgūtu popularitāti, apsverama būtu arī ražotnes izveide Latvijā. «Silikātu ķieģeļu ražotne ir visai kapitālietilpīga, bet pietiekams tirgus pieprasījums un silikāta ķieģeļu transportēšanas īpatnības pietiekama pieprasījuma apstākļos var radīt tam vajadzīgos priekšnosacījumus,» skaidro AB Silikatas pārstāvis.
#1/2
N. Vaitkevičus
#2/2
N. Vaitkevičus
