NA līdzpriekšsēdētājs kritizē Rasnača ministrijas sagatavotos grozījumus Maksātnespējas likumā 

Neapmierinātību ar uz valsts rēķina mēbeles pārvadāt kārā Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas darbu paudis arī viņa partijas biedrs - Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, specializētā juridiskā izdevumā Jurista vārds kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors analizējot un kritizējot grozījumus Maksātnespējas likumā.

Žanete Hāka, 24.1.2017

Bērziņš norādījis, ka ministrijas sagatavotajā likuma anotācijā nav iespējams atrast precīzi definētu šo grozījumu mērķi, lai gan tie paredz būtiskas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Bērziņš, kurš ir arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, izvērstā analītiskā publikācijā skaidro iespējamos riskus un problēmas, kas var rasties saistībā ar šiem grozījumiem, un secina, ka grozījumi tiesiskās aizsardzības procesā visdrīzāk pilnībā nesasniegs savu mērķi: tiesiskās aizsardzības process balstīsies uz kreditoru vairākuma un parādnieka vienošanos, kuras noslēgšanu valsts nevar tieši ietekmēt; mērķa sasniegšanu neveicinās arī tas, ka procesu uzraugošajai personai tiks izmaksāta no to kreditoru līdzekļiem, kuri atbalstījuši šī procesa pasākumu plānu.

Juridiskās komisijas vadītājs arī secinājis, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības mehānisms paredzēts, lai nepieļautu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu pretlikumīgu rīcību (piemēram, sadarbību ar fiktīvu kreditoru), kas aizskartu citu kreditoru intereses. Tomēr mehānisms var izrādīties neefektīvs, ja par uzraugošo personu tiks iecelts citas valsts pilsonis, kuru šādam amatam kreditoru vairākums izvēlēsies iespējamu prettiesisku darbību veikšanai.

Pēc Bērziņa domām, tiesiskās aizsardzības procesa mērķa sasniegšanu neveicinās arī Rasnača vadītās ministrijas piedāvātais likumā noteiktais regulējums, kas paredz, ka atlīdzība tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai tiks maksā nevis visi kreditori, bet tikai tie, kuri atbalstījuši tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Tāpat Rasnača partijas biedrs norāda, ka brīvā tirgus principa ieviešana attiecībā uz to personu loku, kurām ir tiesības kļūt par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām, rada riskus šo personu efektīvas uzraudzīšanas iespējai no valsts puses, tādējādi var rasties problēmas ar tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu norisi.