Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Ziņa par Latvijas premjera Valda Dombrovska atkāpšanos no amata nonākusi arī starp pasaules lielāko mediju «karstajām» ziņām.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata saistībā ar lielveikala jumta sabrukšanu,» virsrakstā ziņo USA TODAY.

«Pēc traģēdijas atkāpjas Latvijas premjers,» - tā Washington Post.

«Latvijas premjers Dombrovskis atkāpjas pēc jumta nāvējošās sabrukšanas,» - Bloomberg.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata pēc Rīgas lielveikala katastrofas,» - Reuters.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Kuveita labprāt redzētu naftas cenu došanos zemākos līmeņos, tomēr diez vai naftas cenas spētu krist zem 90 ASV dolāru par barelu atzīmes, uzskata valsts naftas kompānijas Kuwait Petroleum vadītājs Farouks al-Zanki.

Nemieri Tuvo Austrumu reģionā var izrādīties īslaicīgi , kas liktu naftas cenām samazināties. Tiesa gan, samazinājums nebūtu tikt liels, lai naftas cenas atgrieztos tādos līmeņos kā pirms konfliktiem reģionā, skaidro Kuveitas pārstāvis. «Kad naftas cena jebkāda iemesla dēļ kāpj, tā pēc kāda laika atkal krīt, bet uz līmeņiem, kas ir augstāki nekā pirms tam. Tāpēc sagaidu, ka tad, kad naftas cena kritīs, tā atradīsies 90 līdz 100 USD/bbl robežās,» uzskata F. al-Zanki

Jāpiebilst, ka dati liecina, ka Kuveita martā ir aptuveni ieguvusi vidēji 2,4 milj. barelu dienā (februārī tie bija vidēji 2,3 milj. bbl dienā). Šobrīd oficiālā Kuveitas naftas ieguves kvota ir 2,22 milj. barelu dienā. Tāpat Kuveita ir viena no tām retajām valstīm, kas var kādu neparedzētu apstākļu dēļ manāmi palielināt savu naftas ieguves kapacitāti (Tuvajos Austrumos vēl tādas valstis ir Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti). Pēc amatpersonu sacītā, Kuveita ir spējīga dienā iegūt par 600 līdz 700 tūkst. barelu naftas vairāk nekā pašreiz (naftas patērētājvalstis gan par šādiem apjomiem ir skeptiskas).

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Naftas cenas pieaugums pasaulē var palielināt benzīna cenas Latvijā par dažiem centiem.

Jau ierasts benzīna cenu izmaiņas vietējā tirgū nosaka krietni vairāk faktoru nekā naftas cenu izmaiņas pasaules tirgū, stāsta SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēdējā laikā ģeopolitiskie faktori ir veicinājuši naftas cenu kāpumu. Šķiet, ka to ietekme tuvākajā laikā saglabāsies, vai pat pieaugs, kas nozīmē, ka pastāv iemesli arī naftas produktu cenu kāpumam. Tāpat pēdējā laikā ir vājinājusies arī eiro vērtība, līdz ar to potenciāls pieaugumam ir.

Tomēr patlaban ir vērojama pietiekami plaša cenu amplitūda gan viena tīkla, gan arī nozares uzņēmumu piedāvājumos, kas varētu norādīt, ka arī reakcija uz izmaiņām varētu būt atšķirīga. Potenciālais kāpums varētu būt dažu centu robežās, jo, neskatoties uz iespējamām izmaiņām, cenu šoku iespējamība pagaidām vērtējama kā zema, uzsver eksperts.

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Prieciņš par naftas cenu ceļošanu zemākos līmeņos izrādījies īslaicīgs – pēdējo dienu laikā novērojams straujš melnā zelta cenu kāpums, kur Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena atkal pietuvojusies zīmīgajai 100 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Ja naftas cena šādos līmeņos stabilizēsies, arī par degvielu varam maksāt vairāk. Jāpiebilst, ka Brent jēlnaftas cena kopš pagājušas nedēļas vidus ir pieaugusi jau gandrīz par 10% (no 91 USD/bbl). Līdz tam naftas cena kopš aprīļa sākuma pakāpeniski samazinājās.

Kopš pagājušas nedēļas vidus pasaules finanšu tirgi, šķiet, gatavojas, ka vadošās pasaules centrālās bankas drīzumā izsludinās jaunu monetāro stimulu vilni. Nav izslēgts, ka aktīvu lomu atkal uzņemsies ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), kura realizēs ASV dolāru drukāšanas trešo kārtu. Jāpiebilst, ka iepriekšējās divas ASV FRS kvantitatīvās mīkstināšanas programmas izraisīja plašu riska aktīvu, tostarp izejvielu, cenu kāpumu. Tāpat jūtamu devu optimisma tirgū ienesis pagājušas nedēļas Eiropas Savienības samita rezultāts (tiks piešķirtas jaunas pilnvaras Eiropas glābšanas fondiem).

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Naftas cenu straujais samazinājums no pērnā gada jūnija nebija nedz pilnīgi neparedzams, nedz arī negaidīts

Tas izriet no jaunākā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojuma, jo tirgū sakarā ar pieprasījuma un piedāvājuma disproporciju, par ko lielā mērā atbildīgs slānekļa naftas apjoma pieaugums ASV, jau labu laiku tika aizturētas OPEC valstu ieguves jaudas, lai saglabātu ražošanas pārsvaru pār pieprasījumu. Atjaunot iepriekšējo līdzsvaru starp naftas cenām un pieprasījumu var izrādīties gana sarežģīti, un šeit lomu spēlē ne tikai slānekļa nafta.

Neskatoties uz zemajām naftas cenām, pasaules ekonomika aug lēnāk, nekā iepriekš lēsts, kas savukārt liek samazināt investīcijas ne tikai naftas ieguvē, bet arī konvencionālās enerģētikas nozarē kopumā. Turklāt pasaules ekonomika, jo īpaši arī tā sauktās straujās izaugsmes valstis kā Ķīna, kas iepriekš gādāja par naftas cenas šaušanos teju vai debesīs, pārstrukturējas no tradicionālās energointensīvās rūpniecības uz informācijas tehnoloģijām. Tas savukārt nozīmē, ka naftas pieprasījums samazinās. Klāt jāmin vēl arī ievērojamā atjaunojamo energoresursu ekspansija pasaulē, klimata pārmaiņu veicinātais siltums, kas samazina pieprasījumu pēc energoresursiem, un kļūst skaidrs, ka pie visiem šiem apstākļiem naftas cenu samazinājums bija praktiski neizbēgams.

Ekonomikas ministrijai (EM) 75% naftas produktu – degvielas – drošības rezervju uzglabāšana Eiropas Savienības (ES) teritorijā izmaksās 8,968 miljonus latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums. Naftas produktu rezerves uzglabās Šveicē reģistrētā Vitol SA un ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistīta Latvijas kompānija Baltimar VT.

Publiskotā informācija atklāj, ka ministrijas izsludinātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu – degvielas – rezervju izveidei 75% apmērā ES dalībvalstu – Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas – teritorijā, pirmās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā saņemts viens piedāvājums, taču konkurss pārtraukts, ņemot vērā nesamērīgi augsto piedāvāto cenu par vienas tonnas naftas produktu uzglabāšanu vienam mēnesim, kas būtiski ietekmēs benzīna cenu mazumtirdzniecībā.

Otrās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Šveicē reģistrētā kompānija Vitol Sa, kuras piedāvātā līgumcena ir 8,551 miljons latu. Arī trešās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Latvijā reģistrētā kompānija Baltimar VT, kuras piedāvātā līgumcena ir 417,1 tūkstotis latu.

Naftas cenas kritums zem 50 dolāru par barelu atzīmes patlaban veicina runas tirgus dalībnieku vidū par jaunu, zemāku cenu ēru melnajam zeltam, kaut arī atgriešanās ļoti zemas cenas teritorijā ir diezgan nereāls scenārijs, raksta CNBC.

Gan Ziemeļjūras naftas markas Brent, gan ASV naftas WTI cena zem 50 dolāriem bija normāla situācija līdz 2005. gadam. 1990. gadu laikā Brent vidējā cena bija vien 18,37 dolāri, WTI – 19,7 dolāri par barelu, un abu marku nafta virs 50 dolāru atzīmes pirmo reizi pakāpās 2004.gada nogalē.

Ķīnas straujā ekonomikas izaugsme pēdējā desmitgadē kombinācijā ar pasaules naftas ražošanas apjomu stabilizāciju 2008. gadā uzdzina Brent cenu virs 140 dolāru atzīmes, un 90% laika pēdējā desmitgadē tā pavadījusi virs 50 dolāru atzīmes.

Patlaban naftas ražotāji, īpaši ASV, ražo rekordapmērus, neskatoties uz to, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ir stabilizējusies zemākos līmeņos nekā iepriekš, turklāt alternatīvie enerģijas avoti un labāka efektivitāte mazina pieprasījumu pēc naftas attīstīto valstu vidū.

Šodien jēlnaftas cenas zemākos līmeņos mēģināja nodzīt Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) ietekmīgākās valsts – Saūda Arābijas – amatpersonu paziņojumi. Tiesa gan, visai neveiksmīgi.

Saūda Arābijas naftas ministrs ziņoja, ka esošā naftas cena pie 150 ASV dolāru atzīmes par barelu vienkārši nav pamatota, ja ņem vērā pasaules ekonomikas anēmisko stāvokli. Tāpat minētās valsts pārstāvji teica, ka jebkurā brīdī ir gatavi palielināt naftas piedāvājumu, ja tas būs nepieciešams.

«Naftas cena šobrīd, ja skatās uz piedāvājuma un pieprasījuma pusi, ir nepamatota, un mēs patiešām nesaprotam, kāpēc cenas uzvedās tā, kā tās uzvedās,» esošo situāciju apraksta Saūda Arābijas naftas ministrs, norādot, ka šobrīd naftas piedāvājums tās pieprasījumu pasaulē pārsniedzot aptuveni par vienu miljonu barelu.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Šogad, visticamāk, būs novērojama naftas vērtības turpmāka palielināšanās, pēc kuras, iespējams, būs strauja «melnā zelta» cenas korekcija, spriež ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

Šis gads pagaidām iezīmējies ar naftas cenu pieaugumu. Turklāt straujāks naftas cenu pieaugums bija vērojams šā gada februārī. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent markas naftas cena mēneša laikā pieauga vairāk nekā par 11%, bet Amerikas vieglās jēlnaftas (WTI) markas nafta – par 9%. Martā šis pieaugums turpinās un Brent markas nafta jau pārsniegusi 126 ASV dolāru par barelu atzīmi, kas ir augtākais līmenis kopš 2011. gada aprīļa.

«Šādas cenas kustības ir likušas daudziem analītiķiem uzsākt diskusiju par naftas cenu ilgtermiņa pieauguma atjaunošanos, kas varētu tās aizvest augstāk par to vēsturisko maksimumu pie 147,5 USD par barelu atzīmes, kas tika sasniegta 2008. gada jūlijā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēta krīze attiecībās starp Rietumvalstīm un Irānu, kā arī nestabilitāte Magribas reģionā pēc arābu revolūcijām,» esošo situāciju naftas tirgū apraksta ABLV Bank analītiķis.

Krievijas arktiskās naftas ieguve apdraudēta; tas sagādās problēmas valsts maciņam

Jaunu potenciālu rietumvalstu sankciju pret Krieviju paēnā ekonomisti turpina minēt to, cik ilgi šī valsts spēs piepildīt savu kasi. Nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas budžets ir atkarīgs no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem. Pieejamie ASV Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka vairāk nekā 50% Krievijas budžeta ieņēmumu veido tieši naftas un gāzes pārdošana, bet šo izejvielu īpatsvars valsts eksportā ir ap 70%. Jau pašlaik daudzi sliecas domāt, ka radušies vajadzīgie nosacījumi, lai Krievijas naftas ieguve ilgtermiņā stagnētu vai pat samazinātos. Turklāt tas būtu, pat neņemot vērā to, ka problēmas jau esošo un visai ticamo jauno sankciju iespaidā gaidīs šīs valsts finanšu iestādes. Ja Krievija iegūs mazāk naftu, tad arī šīs valsts kase būs tukšāka un papildu problēmas var sagādāt tās cenas kritums. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šonedēļ atrodas pie 102 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir tuvu zemākajam līmenim gada laikā. Krievijai nākamo ceturkšņu laikā tiek paredzēta recesija, bet ilgtermiņa problēmas valstij svarīgajam naftas sektoram, visticamāk, nozīmēs, ka būtisku izaugsmi šajā valsī neredzēsim gadiem.

Arvien uzstājīgāk dzirdamas runas, ka naftas cena kādā brīdī un jau, iespējams, visai tuvā nākotnē nonāks pie 100 ASV dolāriem par barelu.

Šīs nedēļas sākumā šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 73 ASV dolāriem par barelu. Savukārt pie pagājušā gada pirmajiem Covid-19 vīrusa uzplūdiem Brent jēlnaftas cena uz brīdi saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Naftas cenas pārmaiņas bijušas ievērojamas, un tas tā var turpināties. Piemēram, viena no pasaules ievērojamākajām investīciju bankām - Bank of America - nupat ziņojusi, ka jēlnaftas cena jau nākamgad var nonākt pie 100 ASV dolāriem par barelu. Ja tas tā būs, tad bilde ar cenrāžiem degvielas uzpildes stacijās daudziem autobraucējiem var kļūt pat vēl krietni krietni nepatīkamāka.

Šajā gadā vidējā gada inflācija būs augstāka par 2024.gadā vēroto - aptuveni 2% robežās, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus būtiska ietekme uz cenu izmaiņām arī turpmāk būs cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība, īpaši ģeopolitiskā situācija.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2024.gada novembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%, kas bija straujākais cenu kāpums decembra mēnesī pēdējo trīs gadu laikā.

Precēm vidējais cenu līmenis nemainījās, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai, pakalpojumiem un degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un ar mājokli saistītiem energoresursiem.

Šodien Amerikas vieglās jēlnaftas marta kontrakta cena spēja aizsniegties līdz 78.04 ASV dolāru atzīmei, kas ir augstākā naftas cena kopš pagājuša gada 21. janvāra (pēcpusdienā gan minētās markas degviela atkāpās līdz 77.5 ASV dolāriem par barelu).

Šodien investoru uzmanība būs pievērsta Amerikas enerģētikas departamenta (EIA) jēlnaftas un naftas produktu krājumu atskaitei. Analītiķi prognozē, ka tā uzrādīs rezervju apjomu pieaugumu. Ja pieaugums būs lielāks nekā tika gaidīts, naftas cenas var atkal noslīdēt zemākos līmeņos. Vakardienas Amerikas Naftas institūta (API) atskaite (kas ir neprecīzāka par EIA datiem) atklāja, ka jēlnaftas krājumi ASV pagājušas nedēļas laikā palielinājusies par iespaidīgiem 4.7 milj. barelu.

Kopumā naftas cenas šonedēļ spējušas pakāpties jau par 5 ASV dolāriem par barelu, pārtraucot iepriekšējo naftas cenu lejupslīdi, kas ilga no pagājuša gada 11. janvāra, kad Amerikas vieglās jēlnaftas nākošā mēneša kontrakta cena sasniedza 83.95 ASV dolārus par barelu.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.