SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Lai gan atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā patēriņā Baltijas valstu vidū ir visaugstākais tieši Latvijā, patērētājiem no tā nav nekāda labuma, secinājusi biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics.

Uzņēmums to skaidro ar līdzšinējo politiku. KPMG Baltics vecākais menedžeris Edgars Voļskis biznesa portālam Nozare.lv skaidroja, ka kompānijas ieskatā līdzšinējais politiskais virziens nebija pareizs - liekot uzsvaru uz fosilajiem resursiem, valsts padarīta vairāk atkarīga no ārējām cenu tendencēm. Līdz ar to atjaunojamā enerģija ir maz attīstīta.

Komentējot bieži izteiktos iebildumus, ka atjaunojamā enerģija arī ir dārga, Voļskis atsaucās uz Vācijas piemēru. Viņš pirms kāda laika bijis šajā valstī un bijis «pozitīvi šokēts» par lielo vēja enerģijas parku skaitu, kas turpina pieaugt. «Ja atjaunojamā enerģija ir dārgāka, kādēļ tad Vācija to dara?» vaicāja kompānijas pārstāvis. Viņš pauda viedokli, ka jautājums ir par to, cik pamatoti ir noteikti tarifi, un pieļāva, ka būtu jāpiesaista neatkarīgi auditori, kas katru gadu tarifus izvērtētu.

Liepājas enerģija ir viens no projektiem, kas pierāda, ka, pareizi plānojot investīciju stratēģiju, izvēloties vietējos atjaunīgos energoresursu un piesaistot ES fondu līdzekļus, ir iespējams sasniegt rezultātus, kur ieguvēji ir visi – iedzīvotāji, saņemot zemākus tarifus, uzņēmums, kas spēj finansiāli veiksmīgi strādāt un sabiedrība, kas iegūst no atjaunīgo energoresursu izmantošanas ilgtspējīgas attīstības griezumā.

Tā laikraksta Dienas Bizness rīkotajā konferencē Atjaunojamā enerģija norādīja a/s Latvenergo korporatīvās stratēģijas direktors Alnis Bāliņš, nosaucot Liepājas projektu par Latvijas veiksmes stāstu: «Savā ziņā Liepājas enerģija ir ideālais siltuma un energoapgādes modelis, kas atbilst mūsdienu galvenajām prasībām – diversifikācija, drošība un ilgtspēja. Šo var vērtēt kā veiksmes stāstu ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas mērogā – stiprinot Latvijas kā zaļās enerģijas ražotājas un lietotājas tēlu.»

DB jau rakstīja, ka SIA Liepājas enerģija, kuras akcionāre ir arī a/s Latvenergo, realizē vienu no lielākajiem atjaunīgo energoresursu izmantošanas projektiem Latvijā. Jau 2012./2013. gada apkures sezonā Liepājai siltumu piegādās no jaunās biokoģenerācijas stacijas. Šis projekts ir daļa no SIA Liepājas enerģija septiņu gadu siltumapgādes attīstības programmas, kur kopējais investīciju apjoms tiek lēsts ap 30 miljoniem latu.

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Foto: www.autarco.com

Pirms veicat izvēli par to, vai jūsu īpašumam nepieciešami saules paneļi, ir svarīgi apzināt to plusus un mīnusus. Lai palīdzētu pieņem Jums lēmumu, esam apkopojuši dažus no tiem.

Priekšrocības:

1. Samaziniet elektrības rēķinu izmaksas

Visplašāk zināmā saules paneļu priekšrocība ir tā, ka tie samazinās jūsu elektrības rēķinu izmaksas. Ražojot savu enerģiju caur sauli, jūs galu galā iegādāsieties mazāk enerģijas no tīkla. Tā kā saules enerģija ir atjaunojama un bez maksas, tas nozīmē, ka jums nebūs jāmaksā par enerģiju, ko saražojat, izmantojot saules paneļus.

2. Palieliniet sava īpašuma vērtību

Saules paneļu uzstādīšana savā īpašumā palielinās tā vērtību. Īpašumi, kuriem ir saules paneļi, būs vērtīgāki par tie, kuriem nav. Tas ir tāpēc, ka viens īpašums ir pilnībā atkarīgs no tīkla, bet otrs pats spēj ražot enerģiju. Saules paneļiem ir augstas sākotnējās izmaksas un tos var uzskatīt par lielisku ieguldījumu līdzekli.

Latvijā enerģija, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, veido 32,6% no kopējā enerģijas patēriņa, kas ir otrs augstākais rādītājs Eiropas savienībā uzreiz aiz Zviedrijas. Turklāt līdz 2020. gadam Latvijas mērķis ir palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru līdz 40%, liecina ES statistikas biroja Eurostat šā gada jūnijā publiskotie dati par situāciju ES enerģētikas jomā 2010. gadā.

Vidēji visās 27 ES valstīs atjaunojamā enerģija veidoja 12% no kopējā enerģijas patēriņa. Augstāks enerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, īpatsvars nekā Latvijā ir vien Zviedrijā, kur atjaunojamā enerģija veido 47,9% no kopējā enerģijas patēriņa.

Salīdzinoši augsts atjaunojamās enerģijas īpatsvars ES, kas tomēr zemāks par Latvijas rādītājiem, ir Somijā (32,2%), Austrijā (30,1%) un Portugālē (24,6%).

Vismazākais atjaunojamās enerģijas īpatsvars no visām ES valstīm ir Maltā (0,4%), Luksemburgā (2,8%), Lielbritānijā (3,2%) un Nīderlandē (3,8%). Igaunijā šis skaitlis ir 24%, bet Lietuvā – aptuveni 20%.

Kaimiņi igauņi ir ES rekordisti enerģijas, kas gūta no atjaunojamiem resursiem, īpatsvara kāpināšanā – laikā no 2006. līdz 2010. gadam Igaunijā vērojams atjaunojamās enerģijas pieaugums no 16% līdz 24%. Ievērojama izaugsme šajā jomā vērojama arī Rumānijā (no17% līdz 23%), Dānijā (no 16% līdz 22%) un Spānijā (no 9% līdz 14%). Arī Zviedrija šajā laika posmā iespaidīgos 43% paaugstinājusi līdz teju 48%.

Par Baltijas Ilgtspējas balvas uzvarētājiem atzīti tostarp Latvijas uzņēmumi SIA "Aerones" un SIA "Eco bus", informē Baltijas Ilgtspējas un inovāciju foruma pārstāvji.

No vairāk nekā 240 saņemtajiem pieteikumiem un 29 atlasītajiem finālistiem starptautiska žūrija izvēlējās astoņus uzvarētājus, kas Baltijā uzrādījuši īpaši augstus sasniegumus ilgtspējas inovāciju jomā.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva ir apbalvojums, ko saņem Baltijas ilgtspējas inovāciju līderi - uzņēmumi, organizācijas, jaunuzņēmumi un privātpersonas, kas ar saviem sasniegumiem ilgtspējas jomā iedvesmo citus.

Šogad balvai bija iespējams pieteikties astoņās kategorijās - "Ietekme uz vidi" apakškategorijās "Atjaunojamā enerģija", "Resursu atkārtota izmantošana", "Mobilitāte", "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" un "Sociālās iniciatīvas", kategorijā "Zaļās inovācijas" uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kā arī kategorijā "Pārmaiņu vēstneši", kurā tika vērtēti individuālie sasniegumi. Iesniegtos pieteikumus izvērtēja starptautiska žūrija balstoties uz stratēģiskā partnera EY Baltic izstrādāto metodoloģiju.

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Noslēdzies iepirkums par kurināmās šķeldas piegādi SIA Liepājas enerģija laika posmā no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam. No 31 pretendenta iesniegtajiem piedāvājumiem, Liepājas enerģija ir izvēlējusies 12 atbilstošākos, noslēdzot līgumus ar sadarbības partneriem visam šķeldas piegādes periodam, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

Izvērtējot iesniegtos piedāvājums, tika ņemta vērā pretendenta pieredze, piedāvātā kurināmā kvalitāte un cena, pretendentra tehniskais nodrošinājums un šķeldas piegādes iespējas, kā arī tika vērtēta iepriekšējo gadu sadarbība. Kopumā kā atbilstošākie izvēlēti 12 šķeldas piegādes uzņēmumi, tostarp deviņi uzņēmumi, kas pakalpojumu sniedza arī iepriekšējā periodā. Šobrīd ar visiem šķeldas piegādātājiem ir noslēgti līgumi par atjaunojamā kurināmā nodrošināšanu Liepājas enerģijai no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam.

Kopējais 31 iepirkuma pretendenta piedāvātais šķeldas apjoms sasniedza nepilnus divus miljonus beramo kubikmetru, un tas vairakkārt pārsniedz apjomu, kas nepieciešams Liepājas enerģijai «zaļās» enerģijas ražošanai. Šķeldas patēriņa apjoms 2015./2016. gada sezonā plānots līdzīgs kā gadu iepriekš, t.i. 221 500 beramo kubikmetru šķeldas jeb aptuveni 2 750 automašīnu kravu, lai ar kurināmo nodrošinātu abu uzņēmuma siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību. Ikdienā patērētās šķeldas apjomu ietekmē gadalaiks un laika apstākļi, piemēram, vasaras mēnešos apjoms ir salīdzinoši neliels, bet ziemas mēnešos var sasniegt pat 40 000 beramo kubikmetru šķeldas.

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Rīgā reģistrētās SIA Apaella un SIA Almez katra ieguldīs 10,95 milj. eiro (aptuveni 7,7 milj. Ls) vēja enerģijas attīstībā.

Kurzemes prospektā reģistrētā SIA Apaella un Ganību dambī reģistrētā SIA Almez noslēgusi iepirkumu konkursus, kuros uzvarējusi Tallinā bāzēta kompānija Triple Team OU. Igaunijas uzņēmums bija arī vienīgais, kas iesniedza savu piedāvājumu iepirkumu konkursā.

Informācija IUB liecina, ka 2004. gadā reģistrētais uzņēmums pērnā gada 1. novembrī noslēdza iepirkumu konkursu par vēja elektrostacijas Apaella būvprojekta izstrādi un saskaņošanu vairāk nekā 88,4 tūkst. Ls apmērā. Iepirkumu konkursā par uzvarētāju tika atzīta Ķekavas pagastā reģistrētā SIA Artris.

Tajā pašā datumā vairāk nekā 62,1 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par vēja elektrostacijas Almez būvprojekta izstrādi noslēdza arī 2006. gadā dibinātā SIA Almez. Arī šīs kompānijas izsludinātajā iepirkumu konkursā no diviem pretendentiem par uzvarētāju tika noteikts SIA Artris.

Atjaunojamā enerģija vairs nav tikai alternatīva, šobrīd jau var runāt par visu fosilo enerģijas veidu aizvietošanu vēl mūsu dzīves laikā, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Eiropas Savienības mērķis ir panākt 20% atjaunojamās enerģijas izmantošanu gala patēriņā līdz 2020. gadam un 35% līdz 2030. gadam, taču šie mērķi tehnoloģiju attīstības iespaidā jau tiek uzskatīti par pārāk pieticīgiem,» atzīst K.Stepanovs, norādot, ka atjaunojamo energoresursu (AER) progresu virza ne tikai Eiropas Savienība (ES). «Kalifornija sasniegs 50% AER mērķi 2020. gadā, kas ir 10 gadus ātrāk nekā sākotnēji plānots. Arī citi ASV štati izvirza, piemēram, 75% vai 100% mērķus noteiktā periodā. 20-30% līmenis jau kļūst par vakardienu,» pauž VEA valdes loceklis.

Tāpat K.Stepanovs norāda, ka attīstījušās ir arī AER tehnoloģijas. «Tehnoloģijas attīstība saules, vēja un biomasas izmantošanā būtiski palielina atjaunojamās enerģijas ražošanas efektivitāti, kā arī samazina pašizmaksu līdz konkurētspējīgam līmenim, ļaujot zaļajai enerģijai pietuvoties tirgus cenai,» atzīmē K.Stepanovs, aicinot atjaunojamo enerģiju neuztvert tikai kā iespēju sasniegt uzstādītos mērķus. «AER spēj nodrošināt arī zemāku elektroenerģijas cenu, apgādes drošību un kliedētās enerģijas attīstību,» uzsver VEA valdes loceklis.

Ekonomikas ministrijas izstrādātais Energoefektivitātes likumprojekts paredz galalietotājiem īstenoto energoefektivitātes pasākumu izmaksas, kas radušās sadales sistēmas operatoram vai enerģijas mazumtirgotājam (kuram saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma), iekļaut enerģijas tarifos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajai metodikai.

SPRK uzskata, ka šāds likumprojektā ietvertais nosacījums radīs nevienlīdzīgus un netaisnīgus apstākļus, kad par vienam galalietotājam veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem maksās visi galalietotāji, tai skaitā tie, kam šādi pasākumi nav un nebūs nepieciešami vai kuri jau ir veikuši šos pasākumus par saviem finanšu līdzekļiem, informē komisijas pārstāvji.

Regulatora ieskatā sadales sistēmas operators vai enerģijas mazumtirgotājs, kuram ir saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma, radušās izmaksas par energoefektivitātes pasākumiem pie galalietotāja pēc to īstenošanas var iekļaut konkrētā galalietotāja enerģijas maksā, nevis sadales vai pārvades sistēmas tarifā. Tādējādi tas būtu atsevišķs maksājums par energoefektivitātes pasākumiem konkrētam galalietotājam, kam šie energoefektivitātes pasākumi ir veikti. Līdzīgi kā tas ir noteiks Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs papildu sabiedrisko pakalpojumu tarifiem aprēķina maksu par rēķinu izsniegšanu tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies tiešos norēķinus.

Baltijas mērogā vislielākais jeb 184 vēja staciju skaits ir Igaunijā, tam ar 179 vēja stacijām seko Lietuva, taču Latvijā ir vismazākais vēja staciju skaits - tikai 31, tā Dienas bizness konferencē Atjaunojamā enerģija 2012 norādīja 4energia valdes priekšsēdētājs Martins Krūss.

Kopumā viņš norādīja, ka Baltijas jūra dod labu iespēju vēja enerģijas izmantošanā, turklāt Latvijai labāk vajadzētu izmantot šīs iespējas, ko varētu sekmēt ar konkrētiem attīstības mērķiem šajā jomā.

Lai gan sākotnēji nepieciešamās investīcijas ir lielas, tomēr, ilgtermiņā skatoties, vēja enerģijas izmantošana sniedz būtiskas priekšrocības. Proti, ja citiem enerģijas veidiem ir jārēķinās ar izmaksām trīs pozīcijās - aprīkojuma, degvielas un atkritumu jomā, vēja enerģijā investīcijas ir nepieciešamas tikai aprīkojumā, stāstīja M. Krūss.

4energia darbojas vēja enerģijas jomā Baltijā. Kopumā uzņēmums pārvalda 12 vēja parkus, paralēli tiem trīs parku būvniecība vēl nav pabeigta.

Pasaulē pieaug pieredze saules enerģijas izmantošanā, turklāt pēdējo gadu laikā ir samazinājušās saules paneļu cenas, bet ir palielinājusies paneļu efektivitāte, tā Dienas Bizness konferencē Atjaunojamā enerģija 2012 norādīja SIA Eko Osta konsultants enerģētikas un atjaunojamo resursu jautājumos Mihails Pavlovs.

Saules enerģiju galvenokārt izmanto siltuma un elektrības iegūšanai, turklāt aiz vien plašākas perspektīvas ir tieši saules paneļu jomā. Saules enerģiju plaši izmanto Vācijā, kur to izmanto kā drošu un ekoloģisku kodolenerģijas alternatīvu.

Turklāt M.Pavlovs atzīmēja, ka Vācijā saules radiācija vidēji nav lielāka kā Latvijā, taču valsts saules enerģiju izmanto daudz aktīvāk.

Latvijā šobrīd aptuveni 70% energoresursu tiek importēti, bet atjaunojamie energoresursi mūsu valstī ir saule, vējš un bioresursi. Tāpēc nākotnē saules enerģijas jomai vajadzētu pievērst daudz lielāku vērību, rosināja M. Pavlovs. Kā mīnusus saules enerģijas jomā viņš minēja ekonomisko pamatu un atbalsta mehānisma trūkumu.

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Globālais enerģijas pieprasījums līdz 2040.gadam pieaugs par 60%, videi kaitīgajiem fosilajiem kurināmajiem joprojām esot cilvēces galvenajam enerģijas avotam, ceturtdien prognozē naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC.

OPEC prognozē, ka naftas ieguves apjoms pasaulē laika periodā no 2010.gada līdz 2040.gadam palielināsies no 81,8 miljoniem barelu dienā līdz 99,6 miljoniem barelu dienā.

Taču naftas īpatsvars globālajā enerģijas patēriņā šajā periodā samazināsies no 31,9% līdz 24,3%, bet fosilo kurināmo - naftas, ogļu un gāzes - īpatsvars saruks no 81,6% līdz 78,4%.

Tikmēr hidroenerģijas, biomasas un citu atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvars palielināsies no 12,7% līdz 15,8%, bet kodolenerģijas īpatsvars mainīsies vien nedaudz, pieaugot no 5,6% līdz 5,7%, prognozē OPEC.

Organizācija norāda, ka tāda atjaunojamā enerģija kā saules un vēja enerģija turpinās strauju izaugsmi, daļēji pateicoties valdības atbalstam. Taču, ņemot vērā to zemo sākotnējo bāzi, šīs enerģijas īpatsvars pasaules līmenī saglabāsies pieticīgs.

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

15.jūnijā Rīgā plānota pirmā Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klastera biedru tikšanās, kur klastera vadība iepazīstinās ar iecerēto darbības stratēģiju un taktiku.

Tikšanās paredzēta semināra Vēja enerģija Latvijā un Baltijas valstīs ietvaros.

Savukārt jūlija vidū klastera pārstāvji dosies uz Brēmeni, Vācijā, lai iepazītos ar vietējo organizāciju, kas apvieno «zaļi domājošos» uzņēmumus. Latvijas delegācijas mērķis ir izprast līdzīgu institūciju specifiku, finansēšanas modeli un gūt priekšstatu par Eiropas veiksmes stāstiem alternatīvās enerģijas jomā.

Latvijas klastera pārstāvju brauciens notiks projekta BalticSupply ietvaros, kuru finansē Baltijas jūras reģiona transnacionālā programma. Projekta ietvaros š.g. pavasarī tika atklāts biznesa atbalsta portāls eubizz.net, kura mērķis ir veicināt uzņēmumu darbību Eiropas tirgū, piedāvājot tiem e-apmācības, pieredzes apmaiņas pasākumus, kā arī informāciju par iepirkumiem Baltijas jūras reģionā. Īpaši tiek veicināta jūras, pārtikas un enerģētikas jomā strādājošo uzņēmumu attīstība.

Lai gan atjaunojamie energoresursi kļūst arvien aktuālāki un pieejamāki, Latvijas uzņēmēji daudz pasīvāk iegulda “zaļajā” enerģijā un retāk to lieto, salīdzinot ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā.

Kamēr Igaunijā ilgtspējīgus energoresursus izmanto 19%, Lietuvā – 18%, Latvijā tikai 8% uzņēmēju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja*.

Daļa plāno investēt tuvāko gadu laikāKatrs septītais aptaujātais Latvijas mazais un vidējais uzņēmums plāno ieguldīt vai sākt izmantot alternatīvus energoresursus, piemēram, saules paneļus vai vēja ģeneratorus, tuvāko 5 gadu laikā. 6% Latvijas uzņēmēju to plāno darīt tuvāko divu gadu laikā, bet 8% - trīs līdz piecu gadu periodā.

“Zaļās enerģijas projektiem ir nākotne, un tas tiek ņemts vērā, izvērtējot uzņēmēju biznesa attīstības plānus, kuriem nepieciešams finansējums. Pagājušajā gadā pieprasījumu pēc investīcijām atjaunojamo energoresursu projektiem bija lielāks, šogad interese ir samazinājusies, lai gan banka nodrošina labus finansējuma risinājumus. Neskatoties uz ekonomiski sarežģīto laiku, uzņēmējiem iesakām rūpīgi izvērtēt savu darbību ilgtermiņā un lūkoties pēc ilgtspējīgiem risinājumiem savai biznesa jomai, jo tie atmaksāsies,” saka Luminor mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas.

Smaidu zemē nākotnes enerģiju plāno iegūt no lauksaimniecības un cilvēku radītājiem atkritumiem, kas ar laiku likvidēs atkritumu kaudzes, pārstrādājot tās atjaunojamā un videi tīrā enerģijā.

Taizemes Enerģijas ministrs Anantaporns Kanjanarats (Anantaporn Kanjanarat) pateicās Kazahstānas valdībai par viesmīlību un uzsvēra videi draudzīgas enerģijas ieguves nepieciešamību mūsdienu straujajā pasaulē.

«Mūsu valsts enerģijas politika ir virzīta uz ilgtspējību un tehnoloģisko attīstību. Taizemes izstāžu paviljons ir veidots saskaņā ar konceptu “Bioenerģija visiem” un mēs esam gatavi visai pasaulei parādīt savus panākumus šajā jomā, iegūstot enerģiju no lauksaimniecības un citu veidu atkritumiem,» savā runā teica A. Kanjarats.

Kazahstānas Veselības ministra vietnieks Aleksejs Cojs (Alexei Tsoy) norādīja, ka starp abām valstīm ir ciešas diplomātiskās saites un Astanas EXPO izstāde ir pirmais solis ceļā uz jaunām idejām, projektiem un panākumiem pretim progresam. Pēc oficiālās daļas beigām uz Nacionālās dienas skatuves kāpa dažādi Taizemes skatuves mākslinieki, kuri demonstrēja tradicionālās taizemiešu dejas un teatrālos priekšnesumus.

Pēdējā laikā modē ir vides un klimata izaicinājumu aktīvisms. Ne visas tā izpausmes gan ir draudzīgas uzņēmējdarbībai.

Zināmu bīstamību rada tas, ka vērojama tādu industriju un patērētāju paradumu kaunināšana, kas saistās ar arvien zaļāk domāt gribošā pūļa gudrībai netīkamiem produktiem vai pakalpojumiem.

Skaļāk pēdējā laikā izskanējusi, piemēram, aviācijas kaunināšana. Lidmašīnas piesārņo gaisu, kas nozīmē, ka nopelt ir iespējams gan šādas kompānijas, gan to klientus, kas turklāt paši par sevi lielākā mērā nu mēģina izvēlēties citus transporta veidus vai kādā ceļojumā nedodas vispār (cerot neatstāt negatīvu ietekmi uz vidi). Vēl ar zaļākas pasaules solījumiem var gūt popularitāti, un Rietumvalstīs nomanāmas politiķu runas par nepieciešamību ierobežot lidojumus vai aviācijas nozarei noteikt papildu nodokļus.

Ražošanas telpu būvniecībai un ražošanas iekārtu iegādei Luminor banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 11,3 miljonu eiro apmērā koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmumam SIA Cewood. Projekta kopējā summa ir ap 20 miljoniem eiro.

Jauno ražotni uzņēmums būvēs Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, kur jau šobrīd atrodas uzņēmuma moderna rūpnīca. Ražotnes paplašināšana ļaus būtiski palielināt ražošanas apjomus.

Investīcijas plānots veikt divu gadu laikā, un jaunā ražotne darbu varētu sākt 2024. gada 2. ceturksnī, palielinot ražošanas jaudu no 1,7 miljoniem m2 līdz 4,7 miljoniem m2 gadā. Pēc ražotnes atklāšanas darbu turpinās arī esošā rūpnīca, kuru izmantos noteiktiem produktu veidiem.

“Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums savus pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Uzņēmuma augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā. Arī pērn palielinājām pārdošanas apjomus, jo produkcijas galvenajos noieta tirgos bija pozitīva makroekonomiskā situācija, un spējām nodrošināt augstu kvalitāti un konkurētspējīgu cenu. Līdz šim uzņēmuma attīstību galvenokārt finansēja tā īpašnieki, taču, uzsākot tik vērienīgu projektu kā ražotnes celtniecība, bankas atbalsts ir ļoti būtisks,” stāsta SIA Cewood valdes loceklis Ingars Ūdris.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.