Jaunākais izdevums

Neskatoties uz uzlādes staciju tīkla plānoto izveidi un pasaules vadošo autoražotāju paziņojumiem par jaunu elektromobiļu ražošanas uzsākšanu, to skaits bez publiskā atbalsta Latvijā varētu arī būtiski nepalielināties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan pēdējo gadu laikā interese par elektromobiļiem pieaugusi, to lietošanu apgrūtina uzlādes staciju trūkums, tāpēc tālāku galamērķu sasniegšanai joprojām tiek izvēlēti fosilās enerģijas tērētāji. Turklāt iepriekš elektromobiļu iegādi līdzfinansējusi valsts, bet sagaidāms, ka turpmāk šāda atbalsta nebūs, tāpēc interese par to iegādi varētu noplakt.

Elektromobiļiem un to īpašniekiem Latvijā noteikti vairāki atvieglojumi un priekšrocības – tiem netiek piemērots transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, ir samazināta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme, kā arī ir atļauts izmantot sabiedriskā transporta joslas un bez maksas novietot auto Rīgas satiksmes un Liepājas pašvaldības maksas stāvvietās. Tāpat elektromobiļi ir atbrīvoti no iebraukšanas maksas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šogad Latvijā no jauna reģistrēti 53 elektroauto, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn. Elektromobiļu skaits pieaudzis, pateicoties Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansiālajam atbalstam to iegādei. Piemēram, 2014. gadā ar šo līdzfinansējumu tika iegādāti 174 elektroauto. Tomēr pašlaik nekādi papildus finansiālie atvieglojumi elektromobiļu īpašniekiem un lietotājiem plānoti netiek, DB informēja Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds. «Valsts budžetā nav lieku līdzekļu. Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.–2020. gadam paredzētie 1,05 miljoni eiro elektromobiļu iegādes veicināšanai 2018. gadā tiktu piešķirti tikai tādā gadījumā, ja valsts budžetā tam būtu pieejami līdzekļi. Jau pašlaik ir skaidrs, ka naudas, lai kompensētu elektromobiļu iegādes izdevumus, nebūs. Ir paredzēts finansējums videi draudzīgo autobusu iegādei lielajās pilsētās, bet vieglajiem transporta līdzekļiem naudas nav. Elektromobiļiem ir ļoti daudz plusu, bet ir arī ļoti daudz mīnusu,» norāda Satiksmes ministrijas pārstāvis.

Visu rakstu Veidos uzlādes tīklu, bet jaunus elektromobiļus pirkt nepalīdzēs lasiet 26. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bijušais Klīversalas pārvaldnieks: Atvēršu citu restorānu, taču visdrīzāk, ne Latvijā

Olga Kņazeva, 23.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānoju atvērt jaunu ēdināšanas uzņēmumu, taču citā valstī, intervijā norāda bijušā Nacionālās bibliotēkas restorāna Klīversala pārvaldītāja - kompānijas OZRT līdzīpašnieks Lauris Streņģe.

Kā ziņots, kompānija OZRT iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, kā iemeslu minot pārāk augstus nodokļus, kas neļauj biznesam strādāt ar peļņu.

«Mums nav problēmu ar Valsts ieņēmumu dienestu – šajā ziņā viss ir kārtībā,» viņš stāsta. «Tomēr iedzīvotāju maksātspēja ir ļoti zema, bet nodokļi ir augsti, tādēļ mēs noteikti atvērsim kādu citu kafejnīcu, taču, iespējams, ne Latvijā. Situācija ir vienkārša – ja nevēlies izvairīties no nodokļu maksāšanas un valstij kaut ko nozagt, tādējādi godīgi maksā visus nodokļus, kurus ir jāmaksā, tad restorānu biznesā Latvijā izdzīvot ir ļoti grūti. Mēs to nespējām.»

Uz jautājumu, vai jaunā nodokļu reforma nozares uzņēmumiem nepalīdzēs, L. Streņģe atbild, ka nepalīdzēs gan. «Mēs esam rēķinājuši, kādus nodokļus mums būs jāmaksā pēc 2018.gada 1.janvāra, un secinājām, ka nodokļu slogs tikai pieaugs,» viņš uzsver. «Mums nāksies maksāt vairāk nodokļus uz minimālās algas pieauguma rēķina, kas nozīmē vēl lielākus izdevumus. Mums par minimālo algu strādā apkopēji un trauku mazgātāji, un šie izdevumi palielināsies. Jā, it kā būs nulles likme reinvestētajai peļņai, taču šī peļņa sākotnēji ir jānomaksā, lai to ieguldītu tālāk. Un tā ir galvenā problēma!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur jau ir ieviests skaidras naudas limits fizisko personu darījumos, iespējamie jaunie liegumi auto un īpašumu darījumos izmantot skaidru naudu valsti padarīs par līderi visā ES cīņā pret skaidru naudu.

To liecina ZAB BDO Law pētījums par skaidras naudas darījumu ierobežošanu. DB jau 9.02.2019. rakstīja par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu, kurā ir paredzēta skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus. Jāatgādina, ka no 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, kas ierobežo darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijā ģimenēm maksās 300 eiro par bērnu, stimulējot ekonomiku

Lelde Petrāne, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienreizējais maksājums ģimenēm ir daļa no pasākumiem Covid-19 uzliesmojuma skartās ekonomikas stimulēšanai, ziņo BBC.

Vācijas koalīcijas valdība ir vienojusies par 130 miljardu eiro vērtu fiskālo stimulu paketi, kas samazina nodokļus un katrai ģimenei piešķir 300 eiro par bērnu. Šis solis sperts, lai atbalstītu ekonomiku, kuru smagi skārusi koronavīrusa krīze.

Vācija ir ceļā uz smagāko recesiju 70 gadu laikā, un paredzams, ka IKP šogad saruks par 6,3%.

"Mums tagad jāķeras pie ekonomikas stimulēšanas," sacījusi kanclere Angela Merkele.

Līdztekus PVN samazināšanai un naudas izdalei ģimenēm ar bērniem pasākumi iekļauj arī jaunus stimulus elektromobiļu iegādei.

Lai palielinātu patērētāju tēriņus, no šā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim PVN tiks samazināts no 19% līdz 16%, un tas Vācijas valdībai izmaksās 20 miljardus eiro. Ģimenes saņems vienreizēju pārskaitījumu 300 eiro par katru bērnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ja uz Latvijas robežas radīsies aizdomas par skaidras naudas izcelsmi, to varēs konfiscēt

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka 2019.gada 1.jūlijā stāsies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un likuma «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas» grozījumi, kuru mērķis ir novērst nedeklarētas un noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas Republikas, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Grozījumi ietver noteikt nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu, šķērsojot valsts iekšējo robežu.

Likuma grozījumos tiks precizēta personas administratīvā atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu uz valsts robežas un kompetence sodu piemērošanā, kā arī ir precizētas kompetentās iestādes - Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts robežsardzes – tiesības pieprasīt personai, aizpildīt skaidras naudas deklarācijas veidlapu, šķērsojot valsts robežu, ja skaidra nauda ir saistīta vai ir pamatotas aizdomas, ka skaidra nauda saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un proliferāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brabantia vadītājs: Mums ir augstāka produktivitāte nekā ķīniešiem

Olga Kņazeva, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008.gadā Talsu novada Pastendē tika atklāta nīderlandiešu ražotāja Brabantia rūpnīca. Nīderlandes uzņēmums Latvijas meitasuzņēmumā ieguldīja aptuveni 5 miljonus eiro. Latvijas rūpnīca ražo veļas žāvētājus un gludināmos dēļus, kurus eksportē uz ārvalstīm ar atzīmi Made in Latvia. Ražotnē patlaban strādā 120 cilvēku, un pēc rūpnīcas vadītāja Georgija Buklovska teiktā intervijā, nav izslēgts, ka Latvijā ražošana tiks paplašināta.

Lēmums par to, ka Latvijā būs rūpnīca, tika pieņemts jau 2007.gadā, viņš stāsta. Kad rūpnīcu sāka būvēt, sākās krīze, un šis periods bija ļoti sarežģīts. Piemēram, kad pieņēmām darbā pirmos cilvēkus, uzreiz viņiem apsolījām, ka darba alga nekad netiks samazināta, bet tikai paaugstināta, kā minimums, inflācijas apmērā. Un lūk, inflācija 2008.-2009.gadā bija lielāka nekā 10%, bija krīze, taču solījumu mēs pildījām. Tas mums deva to darbinieku mugurkaulu, kuri līdz šim strādā ražotnē.

Pašreiz visi darba devēji žēlojas, ka viņiem nav darbinieku, vai jums nav šādu problēmu?

Mēs to īpaši neizjūtam. Ir neliela darbinieku mainība, taču vissvarīgākais, ko mēs jau sen sapratām – ir jābūt skaidrai personāla apmācības sistēmai, kas palīdz šo deficītu aizpildīt. Kad pie mums atnāk jauns darbinieks, viņš nestrādās pusgadu zemas kvalifikācijas amatā. Viņš tiks ļoti ātri apmācīts, lai varētu veikt sarežģītu darbu. Bet galvenais ir tas, ka uz vienu darbinieku stundā un dienā mēs saražojam vairāk, nekā ES vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektriskais skrejritenis "Ninebot KickScooter E22E" noderēs nelielu attālumu veikšanai pa gludām pilsētas ietvēm.

Pasaule ap mums nudien strauji mainās. Vēl pirms dažiem mēnešiem sabiedriskais transports tika pozicionēts kā pilsētas satiksmes problēmu efektīvākais risinājums un nu retais vairs uzdrošinās ieteikt pilsētniekiem kāpt autobusā vai tramvajā. Par laimi vasarā pārvietošanās alternatīvu netrūkst – velosipēdi, skrituļslidas un arī elektriskie skrejriteņi. To piedāvājumam šogad pievienojies "Ninebot KickScooter E22E".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Šis "Segway Ninebot" zīmola braucamrīks ir pērnajā vasarā "Dienas Biznesā" aprakstītā "KickScooter ES4" elektroskūtera nākamā paaudze. Vizuāli ārkārtīgi līdzīgs, vien ieguvis dažus uzlabojumus. Tas ir saglabājis kompakto izmēru un pārdomāto salocīšanas mehānismu, tādēļ ir parocīgs ienešanai telpās un glabāšanai kaut zem biroja galda. Ilgstoši nēsāt braucamo rokā, piemēram, ieejot veikalā, gan nebūs patīkami. 13,5 kilogramu svars agrāk vai vēlāk nogurdinās ikvienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība joprojām cer 2018.gadā strādāt ar peļņu, saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

«Mēs uz to ceram vienmēr, un tas attiecas uz jebkuru uzņēmumu. Tomēr šogad liek vilties frakts likmes. Pusgada finanšu datus mēs paziņosim augusta beigās, tādēļ pašlaik es vēl nevaru runāt par konkrētiem skaitļiem. Vienlaikus, neraugoties uz neapmierinošajām frakts likmēm, mēs spējam pildīt savas saistības, kas ir vissvarīgākais,» sacīja Kirkups.

FOTO: Latvijas kuģniecība par 4,2 miljoniem eiro pārdevusi savu biroja ēku Elizabetes ielā

Pēc viņa teiktā, nākotnē situācijai frakts likmju tirgū vajadzētu uzlaboties. «Ņemot vērā to, ko mēs redzam kuģu būves tirgū, nākotnē situācijai vajadzētu uzlaboties. Tas nav vienīgais aspekts, no kura ir atkarīgas likmes. Piemēram, tās būtiski atšķiras no kuģu reisa garuma. Ja ir jāved krava no Ventspils uz Čīli, tad nav daudz kuģu, kuri to spētu, un frakts likmes attiecīgi ir augstas. Ja ir īss reiss no Ventspils uz Sanktpēterburgu, tad pieejami ir daudzi kuģi un likmes ir zemas. Tāpat daudz ir atkarīgs no naftas tirgus un no tā, uz kurieni un no kurienes tiek transportēta nafta. Ietekme ir arī sezonāliem faktoriem. Piemēram, bargu ziemu laikā kuģu kustība ir kavēta un likmes aug. Tas ir visai sarežģīts tirgus, kuru ietekmē daudzi faktori,» klāstīja Latvijas kuģniecības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir milzu priekšrocības, lai kļūtu par vienu no vadošajām Eiropas valstīm pārejā uz tīru enerģiju, tomēr valdībai šajā jautājumā trūkst izpratnes un skaidras stratēģijas, tā intervijā DB atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš

Viņš uzskata, ka valstī būtu jāattīsta atjaunojamo energoresursu izmantošana, elektromobilitāte un jāmeklē veidi, kā uzlabot industriju, izmantojot emisiju kvotas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai mēs esam gatavi pārejai uz tīru enerģiju, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm? Kā mums pietrūkst?

Mums trūkst izpratnes par to. Dānijas valdība un parlaments ar visām partijām ir pieņēmuši skaidru stratēģiju - līdz 2050. gadam pārtraukt fosilās degvielas izmantošanu, saprotot, ka tas ir nākotnes ceļš. Dānija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai ir pozitīva bilance enerģētikā - viņi pārdod vairāk, nekā patērē. Saprotot, ka resursi no atradnēm Ziemeļjūrā tuvāko 10 - 15 gadu laikā tiks izsmelti, dāņiem bija jāizlemj - kļūt par importētājiem vai ražot no vietējā vēja un saules. Viņi nolēma ražot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā

Lelde Petrāne, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? e-Mobility network elektromobiļu uzlādes stacijas

Lelde Petrāne, 09.02.2018

Uzņēmums e-Mobility network iekārtojies VEF Kvartālā, bijušās rūpnīcas VEF teritorijā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Eiropas tirgū šajā jomā ir liels potenciāls, un uzņēmums jau sācis īstenot pirmos pilotprojektus ārpus mūsu valsts robežām

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas uzņēmumā e-Mobility network, kas Rīgā, VEF Kvartālā, bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, ražo elektromobiļu uzlādes stacijas.

Uzņēmums ir dibināts 2014. gadā un kā savas darbības pamatmērķi definējis elektromobilitātes attīstību. Tas orientējas gan uz Latvijas, gan Eiropas tirgu. Uzņēmumam ir divi galvenie pamatdarbības virzieni. Pirmais ir elektromobiļu uzlādes staciju ražošana, otrs – programmatūras izstrāde. Uzņēmums nodrošina pilnu ražošanas ciklu, sākot no iekārtu dizaina izstrādes, komponenšu izstrādes un iegādes, beidzot ar šo iekārtu komplektēšanu, uzstādīšanu un servisa nodrošināšanu. Uzņēmums to akcentē kā savu priekšrocību - tas ne tikai iekārtas saražo, bet arī nodrošina servisu, kas saistīts ar šo iekārtu pārbaudi, garantijām, konsultēšanu par autoparka paplašināšanu. Tas darbojas kā ekspertu kopa. Pagaidām gan uzņēmuma komanda nav liela, bet tā strādā, izmantojot intelektuālo potenciālu un zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru interese par virtuālajām valūtām aug; daudzi brīdina par burbuli šajā tirgū

Ja vērtē dažādu aktīvu cenu pieauguma straujumu, tad šo droši vien varētu saukt par virtuālās valūtas – bitkoina – gadu. Šī veidojuma vienības cena janvāra sākuma atradās pie 890 ASV dolāru atzīmes, kur pašlaik tā ir palielinājusies jau gandrīz līdz 7,4 tūkst. ASV dolāru atzīmei, liecina internetā pieejamā informācija. Tas nozīmē, ka šogad vien bitkoina cena ir augusi par 730%.

Katrā ziņā pasaulē šobrīd, šķiet, turpinās zināms aptrakums ap šo «kriptovalūtu», par ko liek domāt arī citi faktori. Eksperti turklāt piebilst, ka virtuālo valūtu popularitāte no tradicionālo dārgmetālu tirgus aizvilina prom daļu investoru. Piemēram, Google Trends apkopotā informācija liecina, ka meklējumu skaits internetā vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» nupat pirmo reizi vēsturē pārsniedzis meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt zeltu». Jau pagājušajā mēnesī meklējumu skaits vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» pārsniedza meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt sudrabu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

CityBee Solutions pērk 5000 automobiļus; sāks darbu arī Latvijā un Igaunijā

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajai uzņēmumu grupai ar lietuviešu kapitālu Modus group gatavojoties ienākt Latvijas un Igaunijas tirgū ar automašīnu koplietošanas pakalpojumu CityBee un tālāk attīstīt šo darbību Polijā, tai piederošā kompānija CityBee Solutions izsludinājusi starptautisku iepirkuma konkursu 5360 jaunu automašīnu iegādei, vēsta Lietuvas biznesa laikraksts Verslo žinios.

Lēsts, ka līdz ar šo pirkumu, kurā Modus group investēs aptuveni 110 miljoni eiro, CityBee palielinās savu automašīnu parku vairāk nekā sešas reizes un kļūs par vienu no lielākajām automašīnu koplietošanas pakalpojumu kompānijām visā Eiropā.

Kā norādījis CityBee Solutions vadītājs Aurims Čagus, iepirkuma konkurss izsludināts, plānojot ienākšanu Latvijas un Igaunijas tirgū un darbības paplašināšanu Polijā, kur kopš rudens tiek piedāvāts CityBee transports dažādu mantu pārvadāšanai. Vienlaikus tas ļaus kompānijai tālāk attīstīties arī Lietuvā.

Latvijā un Igaunijā sākumā iecerēts izmantot automobiļus, kas paredzēti mantu pārvadāšanai un lielu kravu transportēšanai. Rīgā un Tallinā CityBee gatavojas startēt ar 50 kravas automobiļu parku, kas pakāpeniski tiks paplašināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā - nams Sporta ielā 11

Zane Atlāce-Bistere, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzfunkcionālā daudzstāvu ēkā Sporta ielā 11.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāves Ivetas Grīviņas vērtējumā šis ir gadījums, kad bez saulē zaigojošiem fasādes māla paneļiem un stikliem, uzmanību piesaista arī ēkas apkārtne. Brīvā teritorija apkārt ēkai ir salīdzinoši neliela, bet tajā ir daudz labu publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementu, kas mājas iedzīvotājiem –biroju ēkas darbiniekiem un apmeklētājiem ikdienas darba rutīnu padara mājīgāku un arī košāku.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Košumu dod krāšņie dekoratīvie augi, kas sagrupēti ievērojot ekoloģiskas saderības principus un sortiments piemeklēts tāds, lai no agra pavasara līdz vēlam rudenim biroju ēkas apkārtne būt ziedoša un krāsaina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves uzņēmuma «Bayerische Motoren Werke» (BMW) vadītāja amatā Haraldu Krīgeru nomainīs Olivers Cipse, kompānija paziņoja pēc padomes sēdes.

55 gadus vecais Cipse darbu jaunajā amatā sāks 16.augustā. Pēdējos četrus gadus viņš bijis BMW valdes loceklis, kas atbildīgs par ražošanu kompānijas 31 rūpnīcā visā pasaulē.

BMW padomes sēde notika ceturtdien kompānijas lielākajā ASV rūpnīcā Dienvidkarolīnas štata Spartenburgā.

Kompānijas padomes priekšsēdētājs Norberts Reithofers Cipsi raksturoja kā «izlēmīgu, stratēģiski un analītiski domājošu līderi». «Viņš «BMW Group» sniegs jaunu pamudinājumu, veidojot nākotnes mobilitāti,» piebilda Reithofers.

Cipse, kurš pēc profesijas ir inženieris, kompānijā pazīstams kā mierīgs, patstāvīgs un ar labām spējām panākt savu prasību izpildi.

53 gadus vecais Krīgers atstāj kompāniju pēc četriem gadiem BMW vadītāja amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Daimler AG» mērķis ir dīzeļdzinēju uzlabošana, nevis aizliegšana. Dzinēju optimizēšana viennozīmīgi ir viens no stūrakmeņiem, lai mazinātu CO2 izmešu daudzumu, kas atstātu pozitīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām.»

«Daimler AG» jau līdz šim ir ieguldījuši miljardiem eiro, lai attīstītu dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju tehnoloģijas. Tuvāko desmit gadu laikā «Daimler AG» plāno atvērt četras jaunas un modernas ražotnes, kurās tiks ražoti hibrīddzinēji - Polijā, Ungārijā, Krievijā un Ķīnā.

Daimler» arī jau vairākus gadus ražo elektromobiļus. Plānots, ka līdz 2022. gadam mēs piedāvāsim ar elektrodzinēju aprīkotus Mercedess-Benz modeļus katrā no mūsu ražotajiem auto segmentiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vispirms produkts, tad tā stāsts

Anda Asere, 21.05.2019

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos.

Foto: Vlad Albu

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visunikālākie plānošanas instrumenti ir bezspēcīgi pret valdības vienaldzību

Andris Bērziņš- biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektromobiļi Latvijā: Pērkot lietotu mašīnu, jāuzmanās

Lelde Petrāne, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstoties elektromobiļu nozarei, tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti elektromobiļi, un kļūst aktuāls jautājums – vai ir vērts iegādāties lietotu elektroauto un kas būtu jāņem vērā, lai pirkums būtu veiksmīgs.

Elektromobilis zaudē savu vērtību pēc apmēram desmit gadiem, bet, veicot samērā nelielas investīcijas (7 500 – 13 000 eiro apmērā) un aprīkojot to ar jaunu bateriju, ir iespējams automašīnas mūžu pagarināt un atkal celt tās vērtību, biznesa portālam db.lv skaidro SIA e-Mobility network vadītājs Dainis Tropiņš. Viņš gan piebilst, ka, pērkot lietotu elektromobili, ir jābūt piesardzīgiem, jo īpaši ar vecām un lētām automašīnām, jo tajās investēt nereti vairs nav vērts.

Uzņēmuma, kas Rīgā, bijušās VEF rūpnīcas teritorijā, ražo elektromobiļu uzlādes iekārtas, ieskaitot to programmatūru, kā arī attīsta uzlādes iekārtu tīklu, mērķis ir nākotnē piedāvāt konsultācijas pirms lietotu elektromobiļu iegādes, lai izglītotu un pasargātu cilvēkus no nepatīkamiem pirkumiem. Arī šobrīd klienti, kuriem tas bijis aktuāli, tiek konsultēti pirms auto iegādes, bet tas nav piedāvāts kā pakalpojums. Taču elektromobiļu nozare attīstās strauji, un tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti auto otrreizējā pārdošanā – gan ļoti labi, gan tādi, no kuriem labāk turēties pa gabalu. «Var būt situācijas, kad lietotai automašīnai akumulatora kapacitāte ir vairs tikai piecdesmit procenti un ar to arī pēc pilnas uzlādes varēs nobraukt vairs tikai piecdesmit līdz sešdesmit kilometrus,» stāsta D. Tropiņš. Viņš kā spilgtu piemēru stāsta gadījumu, kad kāds cilvēks iegādājies pavecu Nissan Leaf, pievienojis to ātrās uzlādes iekārtai, bet pusstundas laikā tas uzlādējies tikai četrdesmit līdz piedesmit kilometru braucienam. «Lēti viņš nopirka šo automašīnu, bet skaidrs, ka baterija vairs nefunkcionē,» skaidro D. Tropiņš. Viņš stāsta, ka ir ļoti daudz automašīnu, kuras var pirkt otrreizējā tirgū un uzlabot, bet vienlaikus ir arī tādas, kuras noteikti pirkt nevajadzētu, jo tajās vairs nav izdevīgi investēt. Un šis bijis tas gadījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru