Negrib būt sapieri būvniecības mīnu laukā 

Saeimas deputāti ir gatavi veikt tikai tādus grozījumus Būvniecības likumā, pret kuru redakciju visām iesaistītajām pusēm nav pretenziju

Māris Ķirsons, 09.2.2017

Foto: Ieva Lūka/LETA

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un vides politikas komisijas sēdes rezultāts, vērtējot iespējamos grozījumus Būvniecības likumā.

Komisija aicināja mēneša laikā visas iesaistītās puses – Ekonomikas ministriju, pašvaldības, arhitektus, būvniekus – vienoties par konkrētām likuma grozījumu redakcijām un ar tām arī nākt uz Saeimu. Deputāti Ingmārs Līdaka un Ivars Zariņš atzina, ka «atvērt likumu», ja nav visu pušu vienošanās, nozīmētu grozījumu pieņemšanas ievilkšanu neprognozējamā laikā. Savukārt to, ka izmaiņas ir nepieciešamas, atzīst visi iesaistītie, jo tālāk dzīvot kā pašlaik vairs nevar, tāpēc ka pašreizējais regulējums būtiski apgrūtina gan būvniecības procesā iesaistīto, gan arī pasūtītāju nākotnes attīstību.

Komisijas sēdē bieži tika locīts investoru vārds. Jau iepriekš par to, ka neprognozējamība būvniecības procesā atbaida ārvalstu investorus, stāstīja ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns. Viņš savu sacīto pamatoja, ka lielais administratīvais slogs, atšķirīgās likuma interpretācijas un sadrumstalotais valsts institūciju atbildību sadalījums būvniecības procesu ir padarījis teju neparedzamu, kavējot iesākto projektu realizāciju un atturot no jaunu projektu uzsākšanas. «Nereti investoriem nākas saskarties ar piespiedu būvniecības ieceru atlikšanu dažādu viltus iemeslu, piemēram, populārsūdzību, dēļ, kuru izskatīšana tiesā var ilgt pat četrus piecus gadus,» skaidroja Ģ. Greiškalns. Rezultātā netiek īstenoti nedz plānotie projekti, nedz radītas darba vietas, nedz piesaistītas jaunas investīcijas.

Visu rakstu Negrib būt sapieri būvniecības mīnu laukā lasiet 9. februāra laikrakstā Dienas Bizness.