Citas ziņas

NEPLP aizliedz Krievijas kanālu "Rossija" un "Rossija 24" retranslāciju Latvijā

LETA, 24.02.2022

Jaunākais izdevums

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizliegusi Krievijas kanālu "Rossija" un "Rossija 24" retranslāciju Latvijā, ceturtdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" informēja padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Kanāla "Rossija" retranslācija aizliegta uz pieciem gadiem, kanālu "Rossija 24" nevarēs pārraidīt četrus gadus. Savukārt "TV Centr International" retranslācija aizliegta uz trim gadiem.

Pēc Āboliņa paustā, lēmumi pieņemti saistībā ar tiešiem draudiem valsts drošībai.

Jau ziņots, ka iepriekš Valsts prezidents Egils Levits aicināja Latvijā aizliegt Krievijas propagandas kanālu retranslāciju.

"Latvijas informācijas telpā nav pieļaujama naida kurināšana pret Ukrainu un dezinformācija," ierakstā mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzsvēra Valsts prezidents.

Ar līdzīgu paziņojumu klajā nāca ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ministrs "Twitter" atzīmēja, ka, ņemot vērā etniskā naida veicināšanu un nozieguma pret mieru un kara attaisnošanu, kas katru dienu redzama minētajos kanālos, Latvijas atbildīgajām iestādēm būtu pamats izvērtēt to darbību Latvijā un pārtraukt to retranslāciju.

Ziņots arī, ka Vladimirs Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija 24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Īsi pēc tam televīzijas kanāls "Doždj" vēstīja, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, tostarp no Kijevas pienāk ziņas par sprādzieniem.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņoja, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz grozījumiem likumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šorīt nolēmusi aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistros televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pavēstīja, ka lēmums pieņemts, balstoties uz jauno likuma normu, kas paredz, ka Latvijā nedrīkst darboties programmas, kas reģistrētas valstī, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti un neatkarību.

Šāds lēmums būs spēkā līdz brīdim, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu. Lēmums stāsies spēkā 9.jūnijā.

Aizliegto kanālu klāstā ir, piemēram, TV programma "E TV", "Иллюзион+", "Кино24", "Мир ТВ", "Охота и рыбалка", "Перец!", "Русский Иллюзион" un citi.

NEPLP jau iepriekš, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pieņēma virkni lēmumu, aizliedzot Latvijā rādīt galvenos Kremļa propagandas kanālus gan televīzijā, gan interneta vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paužot nosodījumu Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu, "TV3 Group" nolēmusi visās mediju grupas video platformās apturēt Krievijā ražotā satura retranslāciju un izplatīšanu, informē "TV3 Group".

"Visās "TV3 Group" video platformās tiek apturēta Krievijā ražoto kanālu izplatīšana, kā arī no mediju grupas piederošo kanālu ētera tiks izņemts Krievijā ražotais saturs. Apturēta arī "CTC Baltics" veidošana un izplatīšana," klāsta "TV3 Group" pārstāvji.

Jau vēstīts, ka "TV3 Group" televīzijā "Go3", satelīttelevīzijā "Home3" un platformā "TV3 Play" piedāvās Ukrainas ziņu kanālu "Ukraina 24". Šobrīd noris darbs pie kanāla satura tulkojuma nodrošināšanas vairākās valodās.

"TV3 Group" iepriekš ziņoja, ka apturēti ir ne vien kanāli "PBK Lietuva" un "PBK Igaunija", kuriem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) anulēja retranslācijas atļaujas, bet arī visi citi Krievijā ražotie kanāli - "Mir", "CTC", "Ohota&Rybalka", "RTVi" un "TVCi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) oficiāli apstiprinājusi sesto sankciju paketi Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā.

"Mēs pastiprinām ierobežojumus, kas ietekmē Kremļa spējas finansēt karu, ieviešot jaunas ekonomiskās sankcijas. Mēs aizliedzam Krievijas naftas importu ES un tādējādi samazinām milzīgu ienākumu avotu Krievijai. Mēs no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēdzam vairāk galveno Krievijas banku. Mēs arī uzliekam sankcijas dezinformācijas izplatītajiem, kas aktīvi līdzdarbojas prezidenta Putina kara propagandā," paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

Jaunās ES sankcijas aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus. Pakāpeniska atteikšanās no Krievijas naftas prasīs sešus mēnešus jēlnaftai un līdz astoņiem mēnešiem citiem naftas pārstrādes produktiem. Pagaidu izņēmums jēlnaftas importam pa cauruļvadiem attiecināts uz tām ES dalībvalstīm, "kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ cieš no īpašas Krievijas piegāžu atkarības un kurām nav dzīvotspējīgas alternatīvas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā nenovērstos iebildumus un nesaderību ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, Valsts prezidents Egils Levits otrreizējai caurlūkošanai nodevis jauno Elektronisko sakaru likumu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Levits norāda, ka likuma izstrādes gaitā likumdevējs izvēlējās izstrādāt jaunu likumu, vienlaikus tajā bez būtiskām izmaiņām un atbilstoša izvērtējuma pārņemot vairākas tiesību normas no spēkā esošā likuma.

"Nepastarpināti uzklausot Satiksmes ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli, esmu pārliecinājies, ka nevienam nav šaubu, ka jau šobrīd attiecīgais spēkā esošais regulējums nav saderīgs ar ES tiesībām un ES Tiesas judikatūru," savā pamatojumā norāda prezidents.

Amatpersona arī pauž, ka labas likumdošanas princips pieprasa likumprojekta sagatavotājam un pašam likumdevējam likumdošanas procesā pienācīgi izvērtēt arī tādu tiesību normu, kas likumprojektā tiek pārņemtas no jau spēkā esoša likuma, atbilstību ES. Tāpat likumprojekta iesniedzējam un likumdevējam pašam jāizvērtē, vai spēkā esošais regulējums un tā iecerētās izmaiņas ir atbilstošas aktuālajai nacionālajai un pārnacionālajai tiesību realitātei un neprasa pilnveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģipte sestdien paziņoja, ka no nākamā gada paaugstinās tranzīta nodevu kuģiem, kas šķērso Suecas kanālu, kas ir viens no pasaules nozīmīgākajiem ūdens ceļiem.

Suecas kanāla pārvalde paziņoja, ka naftas un degvielas tankkuģiem nodeva tiks palielināta par 15%, bet sauso beramkravu un kruīza kuģiem tā kāps par 10%.

Pārvaldes vadītājs Osama Rabijs uzsvēra, ka nodevu palielinājums no 1.janvāra ir "nenovēršams un nepieciešams". Viņš vainoja inflācijas kāpumu pasaulē, kura dēļ palielinās ūdens ceļa darbības, uzturēšanas un jūras pakalpojumu cenas.

Caur Suecas kanālu notiek apmēram 10% pasaules tirdzniecības un 7% no pasaules naftas plūst caur šo kanālu, kas ir nozīmīgs valūtas ieņēmumu avots Ēģiptei.

Amatpersonas informē, ka pērn Suecas kanālu šķērsoja 20 649 kuģi, kas ir par 10% vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt kanāla ienākumi sasniedza visu laiku augstāko līmei - 6,3 miljardus ASV dolāru (5,3 miljardi eiro pēc 2021.gada vidējā Eiropas Centrālās bankas kursa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Japānas sankcijas Krievijai vērstas pret pusvadītāju eksportu un finanšu institūcijām

LETA--AFP, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Japāna noteiks sankcijas Krievijai, kas būs vērstas pret pusvadītāju eksportu un finanšu institūcijām, piektdien paziņoja valsts premjerministrs Fumio Kisida.

Viņš norādīja, ka Japāna plāno pārtraukt izsniegt vīzas Krievijas privātpersonām un organizācijām un iesaldēt to aktīvus. Paredzēts iesaldēt arī Krievijas finanšu institūciju aktīvus.

"Treškārt, mēs noteiksim sankcijas eksportam, kas paredzēts ar Krievijas militārajiem spēkiem saistītām organizācijām, un vispārējās nozīmes preču, tādu kā pusvadītāju, eksportam uz Krieviju," sacīja premjers.

Viņš atteicās precizēt šo sankciju apjomu vai to, kuras privātpersonas un institūcijas tās skars, taču Japānas mediji vēstī, ka sankcijas ietekmēs bankas "Rossija", "Promsvjazjbank" un VTB.

Tikmēr ceturtdien Tokija paziņoja, ka aizliedz Krievijas valdības vērtspapīru emitēšanu un tirdzniecību Japānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Holivuda aptur filmu izlaišanu Krievijā; Netflix netranslēs Krievijas kanālus

LETA--AP/POLITICO, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinostudijas "Warner Bros.", "Walt Disney Company" un "Sony Pictures" atlikušas savu filmu izplatīšanu Krievijā, pirmdien paziņojuši ietekmīgie mediju un izklaides industrijas uzņēmumi.

Kinostudijas šādu lēmumu pieņēmušas pirmdien, reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

Visām trim studijām gaidāmas svarīgas pirmizrādes, tostarp "Warner Bros." filmai "The Batman", kas ir viena no šī gada gaidītākajām filmām.

"Ņemot vērā humāno krīzi Ukrainā, "WarnerMedia" aptur savas filmas "The Batman" iznākšanu Krievijā," teikts studijas pārstāvja paziņojumā.

"Mēs turpināsim sekot līdzi situācijas attīstībai. Mēs ceram uz ātru un miermīlīgu šīs traģēdijas atrisinājumu," paziņoja uzņēmums.

"Walt Disney Company" paziņoja, ka uz laiku atliek "Pixar" filmas "Turning Red" izplatīšanu Krievijā.

"Ņemot vērā neprovocētu iebrukumu Ukrainā un traģisko humāno krīzi, mēs apturam filmu izlaišanu Krievijā, tostarp gaidāmo filmu "Turning Red"," paziņoja uzņēmuma preses pārstāvis, piebilstot, ka turpmākie biznesa lēmumi tiks pieņemti atkarībā no situācijas, bet tikmēr uzņēmums sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, lai sniegtu humāno palīdzību bēgļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Polija plāno atteikties no Krievijas naftas, gāzes un oglēm

LETA--INTERFAX/AFP, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija sāk īstenot plānu par atteikšanos no Krievijas naftas, gāzes un oglēm un ir apņēmības pilna to realizēt līdz gada beigām, trešdien paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

"Šodien mēs prezentējam visradikālāko plānu Eiropā par atteikšanos no Krievijas ogļūdeņražiem - Krievijas naftas, Krievijas gāzes un Krievijas oglēm. Šis plāns ir nepieciešams Eiropas atjaunošanai," preses konferencē sacīja premjers.

Varšava noteiks "totālu embargo Krievijas ogļu importam aprīlī, vēlākais maijā", norādīja Moraveckis.

Polija jau zināmā mērā ir samazinājusi atkarību no Krievijas naftas un vēlas "īstenot visus pūliņus, lai līdz gada beigām atteiktos no Krievijas naftas", uzsvēra premjers.

Moraveckis sagaida, ka maijā samazināsies Krievijas gāzes imports.

Kā norāda mediji, Polijas plāns paredz pilnībā atteikties no Krievijas gāzes līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs nodrošinājumu Baltijā

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices valdība trešdien paziņoja, ka aizliedz zelta importu no Krievijas.

Šveice pievienojusies Eiropas Savienības (ES) sankcijām, kas 21.jūlijā iekļāva Krievijas izcelsmes zelta importa aizliegumu.

Aizliegums stājas spēkā trešdien plkst.18.00, teikts Šveices Federālās padomes paziņojumā. Šveice ir viens no vadošajiem zelta pārstrādātājiem un zelta stieņu ražotājiem.

Saskaņā ar jaunajām sankcijām Šveice aizliedz "pirkt, importēt vai transportēt zeltu un zelta izstrādājumus no Krievijas", teikts paziņojumā, piebilstot, ka "aizliegti arī pakalpojumi saistībā ar šīm precēm".

Tradicionāli neitrālā Šveice pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mainīja savu ierasto nostāju, pieskaņojoties ES noteiktajām ekonomiskajām sankcijām.

Maijā no Lielbritānijas tika importētas trīs tonnas zelta no Krievijas, taču nebija skaidrs, kura kompānija ir atbildīga par tā nogādāšanu Šveicē, vēstīja "Bloomberg News".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis karu Eiropā, un visa atbildība par sekām gulstas uz viņa pleciem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Vienlaikus viņš norāda, ka Latvija joprojām ir drošībā. "Mēs tuvākajā laikā plānojam konsultēties ar sabiedrotajiem par tālākajiem soļiem," informē Pabriks.

Viņš novēl spēku un izturību ukraiņu tautai, kuru ir piemeklējusi šī nelaime.

Kā ziņots, Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls '"Doždj" vēsta, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, arī no Kijevas, pienāk ziņas par sprādzieniem, tiek vēstīts par uzbrukumiem militārajiem objektiem un desanta izsēdināšanu.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņo, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Likumā plāno aizliegt pasākumu rīkošanu blakus visiem padomju armijas pieminekļiem

LETA, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes (K) priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.

Komisijas sēdes diskusijās izskanēja, ka aizliegums attiektos arī uz pasākumu rīkošanu blakus Uzvaras parkā esošajam piemineklim.

Sākotnējo versiju likuma grozījumiem iesniedza Zaļo un zemniekus savienība (ZZS). Grozījumu viens no mērķiem ir aizliegt militāro agresiju slavinošu simbolu izmantošanu publiskos pasākumos, tajā skaitā burta "Z" izmantošanu šādam nolūkam.

Tāpēc likumā atbalstīts priekšlikums, kas aizliedz izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā izmantotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt.

Tāpat šodien tika atbalstīts Kaimiņa un Mednes priekšlikums, kas publiskos pasākumos aizliedz popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzes apstākļos ir svarīgi neapjukt: uzņēmumi jau šodien var izstrādāt krīzes vadības plānu

Jānis Vanags AS “Repharm” valdes loceklis un korporatīvais vadītājs, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielbritānija nosaka sankcijas septiņiem Krievijas oligarhiem, arī Abramovičam

LETA--AFP, 10.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība ceturtdien noteikusi sankcijas septiņiem Krievijas oligarhiem, arī Romanam Abramovičam, kam tiek iesaldēti aktīvi un noteikts ceļošanas aizliegums.

Sankcijas noteiktas vienam no vadošajiem Krievijas rūpniekiem Oļegam Deripaskam, "Rosņeftj" vadītājam Igoram Sečinam, "Gazprom" vadītājam Aleksejam Milleram, pavēstīja valdība.

Londonā jau vairākas nedēļas skanēja minējumi, vai sankcijām Kremlim tuvajiem Krievijas miljardieriem tiks pakļauts arī Abramovičs.

Pagājušajā nedēļā Abramovičs pavēstīja, ka pārdod Lielbritānijas futbola klubu "Chelsea", taču gaidāms, ka sankciju dēļ šis process kavēsies.

Lielbritānijas valdība lēš, ka Abramoviča aktīvu vērtība ir 9,4 miljardi sterliņu mārciņu (11,1 miljards eiro), vienlaikus norādot, ka mazinās sankciju ietekmi uz "Chelsea", lai ļautu klubam turpināt darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV noteiks jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, svētdien paziņoja Baltais nams.

Jaunās sankcijas aizliegs ASV grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Krievijas klientiem.

Tiks arī noteiktas sankcijas Krievijas telekompānijām "Pervij kanal", "Rossija 1" un "NTV", jo tās izplata dezinformāciju par karu Ukrainā. ASV uzņēmumiem būs aizliegts reklamēties šo telekompāniju kanālos un pārdot tām tehniku.

ASV uzņēmumiem arī nebūs atļauts eksportēt uz Krieviju kokrūpniecības izstrādājumus, rūpnieciskos dzinējus, boilerus, buldozerus un citas preces.

Vēl tiks aizliegts iebraukt Savienotajās Valstīs apmēram 2600 Krievijas un Baltkrievijas valsts un militārajām amatpersonām.

"Melnajā sarakstā" tiks iekļautas arī 27 Krievijas bankas "Gazprombank" amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt gandrīz pusei valsts finanšu rezervju

LETA--DPA, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru (273 miljardu eiro) vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts rezervēm, Krievijas valsts telekanālam "Rossija-1" paziņojis valsts finanšu ministrs Antons Siluanovs.

"Mūsu kopējās rezerves ir ap 640 miljardiem ASV dolāru. Pašlaik mēs nevaram izmantot apmēram 300 miljardus ASV dolāru no šīm rezervēm," klāstīja ministrs.

ASV, Eiropas Savienības (ES) un citu valstu īstenotā Krievijas aktīvu iesaldēšana nozīmē, ka Krievijai ir problēmas izpildīt noteiktas saistības un samaksāt daļu parādu, paskaidroja Siluanovs.

Viņš teica, ka daļa zelta un ārvalstu valūtas rezervju tiek glabātas Ķīnas juaņās un Rietumvalstis izdara spiedienu uz Pekinu ierobežot tirdzniecības attiecības ar Maskavu.

Tomēr ministrs pauda pārliecību, ka attiecības ar Ķīnu tiks saglabātas, un atkārtoti paziņoja, ka parādi "naidīgajām valstīm", piemēram, ASV un ES dalībvalstīm tiks maksāti vienīgi rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas sāktā uzbrukuma Ukrainai Latvija prasa sākt konsultācijas atbilstoši NATO līguma 4.pantam, ierakstā "Twitter" paziņojis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

"Krievijas uzbrukums Ukrainai ir nepieņemama vēršanās pret tās suverenitāti, demokrātiju un sabiedrību," uzsver Latvijas valdības vadītājs.

Kariņš vērš uzmanību, ka Latvija ir ciešā kontaktā ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO par turpmāko rīcību un ka mēs "prasām uzsākt NATO 4.panta konsultācijas".

Premjers aicina iedzīvotājus būt modriem un vienotiem, atzīmējot, ka "mūsu dienesti strādā pastiprinātā režīmā".

Kā ziņots, arī Valsts prezidents Egils Levits paudis nosodījumu Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā un uzsvēris, ka jāseko stingrai starptautiskās sabiedrības reakcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu sistēmai tiešā ekspozīcija pret Krievijas vērtspapīriem kopumā ir zema

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sistēmai tiešā ekspozīcija pret Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem kopumā ir zema, tāpēc tiešā ietekme no jebkādiem pavērsieniem ar Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem, piemēram, parādu atmaksāšanas rubļos, uz Latvijas kredītiestādēm nav sagaidāma, pavēstīja Latvijas Bankas eksperte Olga Lielkalne.

Viņa norādīja, ka finanšu tirgus dalībnieki ļoti uzmanīgi gaida ziņas par divu ASV dolāros denominēto Krievijas valsts obligāciju procentu maksājumu izmaksām, un kopumā situācija ap Krievijas ārējā parāda apkalpošanu ir ļoti neviennozīmīga.

Eksperte atzīmēja, ka Krievijas finanšu ministrs ziņoja, ka ir dots rīkojums veikt izmaksas ASV dolāros, bet, ja ārvalstu bankas Krievijas piemēroto sankciju dēļ nevarēs izpildīt rīkojumu, izmaksas notiks Krievijas rubļos. Savukārt, pēc "Bloomberg" sniegtās informācijas, ASV Finanšu ministrijas pārstāvis skaidrojis, ka sankcijas neierobežo Krievijas valdības spēju apkalpot ASV dolāros denominētu parādu vismaz līdz maija beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Stājušās spēkā ES sankcijas par septiņu Krievijas banku atslēgšanu no SWIFT

LETA--BLOOMBERG, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien līdz ar publicēšanu Eiropas Savienības (ES) oficiālajā vēstnesī stājušās spēkā sankcijas par septiņu Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

Sankciju ieviešanai noteikts desmit dienu pārejas periods.

Starp šīm bankām iekļautas finanšu institūcijas, pret kurām jau vērstas ES sankcijas, taču starp tām nav Krievijas lielākā banka "Sberbank" un "Gazprombank".

No SWIFT paredzēts izslēgt "VTB Bank", "Rossija", "Otkritije", "Novikombank", "Sovkombank", "Promsvjazjbank" un "VEB.RF".

Kā ziņots, ES, ASV, Lielbritānija un Kanāda sestdien vienojās atslēgt vairākas Krievijas bankas no SWIFT, sodot Krieviju par agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pirmdien paziņoja, ka Kanāda aizliedz Krievijas naftas importu, no kura gūtie ienākumi palīdzējuši atbalstīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas oligarhus, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Šodien mēs paziņojam par visa jēlnaftas importa aizliegšanu no Krievijas; šī nozare ir lielā mērā devusi labumu prezidentam Putinam un viņa oligarhiem," preses konferencē sacīja Trudo.

"Lai gan Kanāda pēdējos gados ir importējusi ļoti mazus daudzumus [Krievijas naftas], šis pasākums ir spēcīgs vēstījums," viņš piebilda.

Trudo sacīja, ka Kanāda arī piegādās Ukrainai prettanku ieročus un munīciju papildus trim iepriekšējām bruņojuma piegādēm.

Kanāda ar ceturtām lielākajām naftas iegulām pasaulē ir naftas neto eksportētāja, bet pašmāju patēriņam importē ievērojamus naftas daudzumus no tādām valstīm kā ASV un Saūda Arābijas, un līdz šim - arī no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru