Finanses

Nerezidentu noguldījumi nedaudz sarukuši

Žanete Hāka, 30.04.2014

Jaunākais izdevums

Martā banku piesaistīto kopējo noguldījumu atlikums saruka par 3,2% jeb 633 miljoniem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Rezidentu noguldījumi iepriekšējā mēnesī samazinājās par 5,3% jeb 539,1 miljonu eiro, ko galvenokārt noteica valdības noguldījumu sarukums par 39% jeb 516,8 miljoniem eiro, atmaksājot Eiropas Komisijai daļu no starptautiskā aizdevuma.

Tāpat nedaudz saruka arī nerezidentu noguldījumi - par 1% jeb 93,9 miljoniem eiro, ko pamatā noteica ASV dolāra vērtības samazināšanās, skaidro FKTK pārstāvji.

Laikraksts Dienas Bizness jau martā rakstīja, ka Krievijas un Ukrainas konflikts pagaidām neatspoguļojas pieaugošās nerezidentu naudas plūsmās uz Latviju.

FKTK pārstāvji skaidro, ka janvārī bija vērojams straujāks nerezidentu noguldījumu apjoma kāpums – par 3,5% jeb 330 miljoniem eiro, taču nākamajā mēnesī tas atkal samazinājies. FKTK min, ka jau iepriekšējos gados ziemas mēnešos varēja vērot līdzīgas tendences, un, kā norāda komisijas pārstāve Laima Auza, nerezidentu noguldījumi, it īpaši, ja salīdzina datus tik īsā termiņā kā mēnesis, mēdz būt svārstīgāki, jo pietiek ar to, ka viens vai pāris ārvalstu klienti veic kādu lielāku regulāro maksājumu mēneša beigās, lai kopējā statistika mainītos.

Nākotnē ietekme būs iespējamajām Rietumvalstu sankcijām pret Krieviju, tomēr, ņemot vērā, ka pagaidām nekādas būtiskas izmaiņas politikā nav apstiprinātas, arī nākotnē, visticamāk, sankcijas nebūs tik stingras, lai ietekmētu nerezidentu naudas plūsmas, pieļauj banku pārstāvji.

«FKTK prognoze ir nemainīga – prognozējam, ka nerezidentu noguldījumu apjoms šogad varētu turpināt pakāpeniski pieaugt atbilstoši iepriekš novērotajai tendencei,» norāda FKTK. Latvijas Komercbanku asociācija pieļauj, ka nākotnē daļa Krievijas vai Ukrainas noguldītāju savas naudas glabāšanai varētu izvēlēties Latvijas bankas, tomēr, visticamāk, ļoti liels līdzekļu apjoms bankās neieplūdīs, norāda LKA vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs: no nerezidentu naudas nav jābaidās

Inguna Ukenābele, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Certus domnīcas pētījumā secināts, ka jaunie noteikumi, kas pieprasa lielāku kontroli nerezidentu noguldījumos, nozīmē, ka valsts IKP var samazināties pat par apmēram 2,45%. BDO Law galvenā partnere Vita Liberte norāda, ka stingrāki ierobežojumi nav pareizais veids, kā nodrošināt godīgu un konkurētspējīgu tirgus attīstību.

Nerezidentu noguldījumi veido apmēram pusi banku uzkrājumu Latvijā, un pēc jauno ierobežojumu pieņemšanas 2016. gada pirmajos sešos mēnešos juridisko klientu skaits jau ir samazinājies par 3,5%, bet noguldījumu apjoms – par 11%, vēsta domnīcas pētījums (1). Tas nozīmē, ka līdz jūlijam no bankām jau bija izņemts apmēram viens miljards eiro, turklāt paredzams, ka šīs tendences turpināsies.

No Latvijas 29 bankām gandrīz puse jeb 13 bankas ir vērstas uz ārzemju tirgus apkalpošanu - tas nozīmē, ka nerezidentu depozīti šajās bankās pārsniedz 20% no to aktīviem, un tās pārsvarā ir vietējās bankas, piemēram, otrā lielākā Latvijas banka ABLV, kas izjutusi lielu ierobežojumu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā dolāra loma Latvijas bankās, kas apkalpo nerezidentu klientus, ievērojami samazinājusies, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bankas, kas apkalpo nerezidentus, atsakās no dolāru norēķiniem un prognozējams, ka tuvākajā laikā noguldījumu apjomi šajā valūtā saruks.

Nav iecienīti

Līdz ar ASV banku korespondējošo kontu slēgšanu un nerezidentu biznesa pamatīgo vētīšanu pēdējo gadu laikā ievērojami mazinājušies starptautisko klientu ASV dolāru noguldījumi Latvijas kredītiestādēs. Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, pagājušā gada nogalē nerezidentu noguldījumi ASV dolāros sasniedza 4,3 miljardus eiro. Salīdzinājumam – vēl pirms pāris gadiem šo noguldījumu kopējais apmērs bija virs astoņiem miljardiem eiro. Eiro noguldījumu apjoms būtiski nav mainījies un turas virs trīs miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nerezidentu noguldījumi auguši straujāk

Žanete Hāka, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā ceturksnī bija vērojama nerezidentu noguldījumu pieauguma tempa palēnināšanās, tomēr otrajā ceturksnī nerezidentu noguldījumi pieauga straujāk – par 336 miljoniem eiro jeb 3,6%, sasniedzot 9,7 miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Kopējais rezidentu un nerezidentu noguldījumu apjoms bankās otrā ceturkšņa laikā palielinājās par miljardu eiro jeb 5,3%, pirmoreiz pārsniedzot 20 miljardus eiro.

Rezidentu noguldījumi pieauga par 673 miljoniem eiro jeb 6,9%, sasniedzot 10,4 miljardus eiro, tai skaitā, valdības noguldījumi palielinājās par 708 miljoniem eiro (ECB noteiktā negatīvā procentu likme veicināja Valsts Kases līdzekļu izvietošanu komercbankās) un mājsaimniecību noguldījumi - par 110 miljoniemeiro, savukārt uzņēmumu noguldījumi saruka par 150 miljoniem eiro.

Rezidentu noguldījumos īstermiņa noguldījumu apmērs pieauga straujāk par pieprasījuma noguldījumiem, kā rezultātā pieprasījumu noguldījumu īpatsvars samazinājās līdz 63,5% (2014. gada 1. ceturksnī 66,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Skandināvu bankas: Pašreizējais nerezidentu bizness nav ilgtspējīgs

Žanete Hāka, 19.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nerezidentu banku biznesu nākotnē nevarēs uzturēt ar pārskaitījumiem un ikdienas darījumiem

Tā uzskata Latvijā strādājošās skandināvu bankas, kas orientējas uz vietējo klientu apkalpošanu. To vadītāji uzsver, ka pašreizējais nerezidentu bizness nav ilgtspējīgs un jāmodificē, veidojot kredītiestāžu biznesa modeļus tā, lai Latvijas finanšu sektors nākotnē netiktu izolēts no starptautiskajiem tirgiem, ņemot vērā augošās starpvalstu naudas plūsmas kontroli. Savukārt nerezidentu sektorā strādājošās bankas ir pārliecinātas, ka krasas izmaiņas nav nepieciešamas un pietiek ar stingrākām prasībām.

Pērnā gada nogalē nerezidentu noguldījumu apmērs Latvijas kredītiestādēs sasniedza 12,4 miljardus eiro, kas ir 53% no kopējā banku sektorā noguldītā naudas apmēra, turklāt 90% no šīs naudas glabājas kā pieprasījuma noguldījumi, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Augstais noguldījumu īpatsvars ne reizi vien raisījis starptautisko institūciju pārmetumu vētru, taču līdz šim tas nav veicinājis būtisku darbības virziena maiņu nerezidentu segmentā. Lielākās bažas pastāv par riskiem finanšu sektoram un nelegālās naudas klātbūtni, kuras dēļ ne reizi vien Latvijas banku nosaukumi izskanējuši starptautiskā mērogā. Šajā gadā FKTK, ņemot vērā ārvalstu institūciju iniciatīvu, sākusi uzlabot banku sektora spēju kontrolēt naudas izcelsmi un plūsmu, un patlaban kredītiestādēs, kuras orientējas uz nerezidentu klientu apkalpošanu, auditu veic neatkarīgas ASV kompānijas. Latvijā strādājošo banku pārstāvji gan uzskata, ka nepietiek ar prasību paaugstināšanu – ir jāveic radikālas izmaiņas nerezidentu banku stratēģijā, mainot pakalpojumu veidu, jo ilgtermiņā pašreizējais modelis nedarbosies, turklāt beigās var ciest ne tikai ārvalstu klientus apkalpojošās kredītiestādes, bet arī pārējās, savukārt banku klientiem tas var atspoguļoties dārgākos pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ERAB: Latvijas bankām un pārvaldes iestādēm pievērsīs krietni lielāku uzmanību

LETA, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankām un pārvaldes iestādēm pēc «ABLV Bank» gadījuma turpmāk tiks pievērsta krietni lielāka uzmanība, taču tā ir arī iespēja parādīt progresu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) finanšu institūciju grupas direktore Eiropas Savienības (ES) banku jautājumos Lucina Staņčaka-Vučiņska.

Viņa norādīja, ka «ABLV Bank» un «Danske Bank» Igaunijas filiāles gadījumi bija modinātājzvans, ka regulējošā vide un pastāvošo noteikumu stingra īstenošana joprojām ir ārkārtīgi svarīga veselīgai banku nozarei.

«Lai gan mēs brīdinātu pret vispārinājumiem, ir tikai normāli, ka pēc šiem nesenajiem incidentiem Latvijas bankām un pārvaldes iestādēm tiks pievērsta krietni lielāka uzmanība. Tas noteikti nav jāuztver slikti, jo šī uzmanība var tikt pārvērsta par iespēju parādīt progresu un uzlabot pārvaldības, uzraudzības un vadības standartus bankās, tostarp tādās jutīgās jomās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Protams, pastāv reputācijas problēma, un tas atstās ietekmi uz tirgu, jo īpaši uz Eiropas un globālo investoru uztveri. Tāpēc ir svarīgi nekavējoties rīkoties un rūpīgi visu pārbaudīt, parādot iestāžu un regulatora reakciju,» sacīja Staņčaka-Vučiņska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bramvels: Banku saistīšana ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju dažkārt ir tikai minējums

BNS, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumi, kad Latvijas bankas tiek saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, dažkārt ir tikai minējumi, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

«Jāsaprot, ka dažkārt tie ir tikai minējumi. Ja palūkojamies uz Latvijas banku sistēmu kopumā, teju 50% noguldījumu ir nerezidentu noguldījumi, kas, piemēram, amerikāņiem vai angļiem šķiet jocīgi un neparasti. Taču aizdomas, ka tur notiek kaut kas nelegāls, ir tikai aizdomas. Mums ir vietējais regulators, Eiropas Savienības regulas, Drošības policija, kas regulāri pārbauda darījumus un kam ir visas tiesības uzdot jautājumus. Šie jautājumi nereti ir ar ģeopolitisku nokrāsu. Piemēram, runājot par Amerikas Savienotajām Valstīm un, kā tās skatās uz Eiropu, redzams, ka tās labprātāk atbalsta lietas, kuras tām ir saprotamas, savukārt lietas, kuras tām ir nepierastas, dažkārt tiek izmantotas, lai panāktu kaut ko savu,» teica Bramvels.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Bailes no netīrās naudas un pārāk īsā atmiņa

Inguna Ukenābele, Dienas Bizness, 09.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas par to, ir vai nav Latvija jaunais eirozonas naudas tirgus «tīrības» bieds, pagaidām izraisa smaidu. Tomēr potenciālas problēmas pastāv un tās ignorēt būtu muļķīgi.

Latvijas iesoļošanu eirozonā ārvalstu medijos pavadīja vietējām amatpersonām ne visai patīkami spriedelējumi par to, ka nu tik eirozonā caur Latviju ieplūdīs netīra nauda. Lai būtu skaidrāk – neskaidrās un, iespējams, ne visai likumīgās operācijās iegūti līdzekļi, kurus to īpašnieki, kas tīri labi jūtas ārpus Eiropas Savienības, glabāt tomēr izvēlas ES un vēl vēlamāks eirozonā. Iemesls, kādēļ tieši Latvija varētu kļūt par šādas naudas vārtiem uz eirozonu, ir tas, ka Latvijas banku uzraudzība esot apšaubāmas kvalitātes, bet pašām bankām ir liela patika pret nerezidentu naudu.

Šīs runas vēl arī sakrita ar ASV bankas JPMorgan Chase & Co, kas iepriekš ASV bija dabūjusi sutu par nepietiekamu centību naudas atmazgāšanas apkarošanā, lēmumu apturēt ASV dolāru maksājumus no Latvijas bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank vadītājs: Konsolidācija var turpināties

Inguna Ukenābele, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektora šā gada izaicinājums ir iemācīties veidot biznesu bez lata, izmaiņas tirgū var nest arī valdības lēmumi par tālāko rīcību ar banku Citadele.

Par to, kā arī par pirmajām dienām pēc eiro ieviešanas intervijā DB stāsta Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Kādi ir pirmie secinājumi pēc eiro ieviešanas un kāda ir sākotnējā cilvēku aktivitāte?

Pagaidām aktivitāte ir tāda kā mēs cerējām, bet mazāka, nekā mēs baidījāmies.

Latvijas Bankas dati liecina, ka skaidrā naudā apgrozībā gada sākumā ir vairāk nekā 600 miljoni latu. Vai tas ir liels daudzums un vai ar tādu rēķinājāties iepriekš?

Tas ir liels apjoms, taču mēs ar to arī aptuveni rēķinājāmies. Ir skaidrs, ka diezgan daudz skaidras naudas joprojām ir apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas peļņu audzējušas par ceturtdaļu

Žanete Hāka, 30.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors šā gada pirmajos deviņos mēnešos darbojās ar peļņu 239,7 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Septembrī ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 84,2%).

Pateicoties uzņēmumu kredītu atlikuma pieaugumam, septembrī rezidentu kredītportfelis pieauga par 0,1%. Tomēr kopējais banku kredītportfelis turpināja samazināties - septembrī par 0,2%, ko noteica nerezidentu kredītatlikuma sarukums par 2,4%.

Banku sektora kopējais aktīvu apmērs septembra laikā palielinājās par 1,5% jeb 434 miljoniem eiro un mēneša beigās sasniedza 29,4 miljardus eiro.

Banku sektora noguldījumi septembrī pieauga par 2% jeb 420 miljoniem eiro un kopējais noguldījumu atlikums sasniedza 21 miljardu eiro. Rezidentu noguldījumi palielinājušies par 0,4% jeb 38 miljoniem eiro, pieaugot valdības un mājsaimniecību noguldījumiem, savukārt finanšu institūciju un privāto nefinanšu uzņēmumu noguldījumi samazinājās. Nerezidentu noguldījumi pieauga par 3,8% jeb 381 miljonu eiro. Arī septembrī nerezidentu noguldījumu kāpumu galvenokārt ietekmēja ASV dolāra vērtības palielināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stingrās prasības un klientu skaita sarukums var veicināt tālākas izmaiņas nerezidentus apkalpojošo banku skaitā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bankas, kas strādā ar starptautiskajiem klientiem, pēdējo pāris gadu laikā piedzīvojušas ievērojamu noguldījumu samazinājumu un ne viena vien aizvadītajā gadā strādājusi ar zaudējumiem (plašāk par banku darbības rādītājiem lasāms 7. marta laikrakstā Dienas Bizness). Bankas patlaban pārorientē darbību uz citiem segmentiem. Cik veiksmīgi tas notiks, rādīs laiks, taču nav izslēgts, ka nākotnē redzēsim izmaiņas tirgū.

Vairums atbirst

Pēdējā laika notikumi saistībā ar ABLV Bank raisījuši plašas diskusijas par potenciālo nerezidentu klientu skaita samazināšanu nākotnē un svītru pāri šim biznesam, kaut arī starptautisko klientu apkalpošana ne vienmēr saistās ar nelegāliem darījumiem un varētu nest papildu ienākumus budžetā. Tāpat bankas jau ir veikušas daudz pasākumu, lai atbrīvotos no riskantajiem klientiem. Tajā pašā laikā vairākas amatpersonas uzsvērušas, ka nerezidentu klientu skaitam jārūk vēl vairāk. Jaunākie dati uzrāda, ka kredītiestādes, kas iepriekš ir apkalpojušas klientus no Krievijas un NVS valstīm, pēdējo pāris gadu laikā ievērojami samazinājušas šos noguldījumus, vienlaikus pasliktinājušies arī to finanšu rādītāji. Banku pārstāvji skaidro, ka pēdējo gadu laikā veikts pamatīgs darbs saistībā ar stratēģijas maiņu, un daudzas kredītiestādes patlaban pārorientē darbību – lielākoties uz vietējo tirgu vai aktīvu pārvaldes pakalpojumu sniegšanu starptautiskajiem klientiem. Tomēr viņi arī atzīst, ka, ņemot vērā stingrās prasības, kas min uz papēžiem, un to, ka kompensēt rūkošo klientu skaitu nav tik vienkārši, nākotnē tirgū var gaidīt izmaiņas banku vidū – akcionāru maiņu, konsolidāciju vai kādu tirgus spēlētāju aiziešanu no tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nerezidentu noguldījumu apjomi pārsniedz vietējo depozītu apmērus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzlabojoties iedzīvotāju ieņēmumiem, palielinās arī naudas apjoms, ko viņi nogulda bankās – tiesa gan, zemo likmju dēļ liekie līdzekļi tiek turēti kontos, un lēnām izvēle sliecas par labu alternatīviem ieguldījumiem. Neskatoties uz augstākām likmēm atsevišķu valūtu depozītiem, eksperti norāda, ka valūtu svārstību rezultātā ieguvums var nebūt tik liels, kā gaidīts.

Kontos pieaugums

Šī gada pirmajā ceturksnī kopējais noguldījumu apjoms bankās sasniedzis 22,3 miljardus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Skatoties uz noguldījumu struktūru, pēdējā gada laikā būtiskas izmaiņas nav vērojamas, jo rezidenti savu naudu aizvien nav ieinteresēti noguldīt termiņdepozītos, bet tur kontos kā pieprasījuma noguldījumus – to summa sasniegusi 10 miljardus eiro, savukārt īstermiņa noguldījumi (līdz gadam) sasnieguši 7,44 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par 3,3 miljardiem eiro sarucis ārvalstu klientu noguldījumu apmērs bankās

Žanete Hāka, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noguldījumos pērnais gads bija ievērojamu izmaiņu gads – iekšzemes noguldījumi sasnieguši 12,2 miljardus eiro, augot par 1,4 miljardiem, otrdien informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš.

Pretēja tendence vērojama ārvalstu klientu noguldījumos – tie samazinājušies par 3,3 miljardiem, sarūkot zem 10 miljardiem eiro. Tādējādi samazinājies arī nerezidentu noguldījumu īpatsvars - 43% ārvalstu, vietējie 57,2%. Jāatgādina, ka līdz šim nerezidentu noguldījumi turējās aptuveni vienādā līmenī kā vietējo klientu noguldījumi, vai pat tos pārsniedza.

P. Putniņš uzsvēra, ka šī tendence vismaz pašreizējos apmēros ir pareiza, un iekšzemes noguldījumiem Latvijā būtu piešķirama prioritāte, un tas norāda arī uz apstākļiem, ka tas ir tiešs rezultāts banku darbam. Bankas aizvadītā gada otro pusgadu veltījušas ārvalstu klientu bāzes pastiprinātai kontrolei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors kopumā šā gada pirmajos trīs mēnešos darbojās ar peļņu 104,6 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija.

Minētajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un sešas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 96,6%).

Pērn pirmajā ceturksnī banku peļņa bija 43 miljoni eiro.

Banku sektora kopējo noguldījumu apmērs martā palielinājās par 1% jeb 229 miljoniem eiro.

Rezidentu noguldījumi pieauga par 0,9% jeb par 92 miljoniem eiro, ko galvenokārt ietekmēja uzņēmumu un valdības noguldījumu kāpums. Savukārt nerezidentu noguldījumi palielinājās par 1,1% jeb 138 miljoniem eiro, ko noteica ASV dolāra vērtības kāpums (ja to neņem vērā, tad nerezidentu noguldījumi martā samazinājušies).

Banku sektora kopējais aktīvu apmērs marta laikā palielinājās par 1% jeb 311,4 miljoniem eiro un mēneša beigās sasniedza 31,2 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

LETA, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie «ABLV Bank» ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Šā gada aprīļa beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās bija samazinājies līdz 30%, norādīja Vojevoda, piebilstot, ka 2015.gadā ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars bija 53%.

Viņa norādīja, ka pērn pasliktinājusies banku pelnītspēja un sešas bankas gadu noslēgušas ar zaudējumiem. «Vairākām bankām šogad būs izaicinājums saglabāt pelnītspēju un pielāgot biznesa modeļus jaunajiem apstākļiem,» sacīja Vojevoda.

Ārvalstu klientu skaita samazinājums sākās jau 2016.gadā, bet paātrinājās pēc šā gada februāra. Kopš 2015.gada kritums jau ir par 60%, bet pēdējos 12 mēnešos - par 40%, informēja Vojevoda.

FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne piebilda, ka tā dēvētu «čaulas» kompāniju konta atlikums kopš gada sākuma ir samazinājies par 38% - līdz 1,5 miljardiem eiro šā gada aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada piecos mēnešos banku sektors strādājis ar peļņu 151,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 128,4 miljonus eiro.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, maijā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 84,4%).

Banku piesaistīto noguldījumu atlikums šā gada maijā palielinājās par 2,4% jeb 463,7 miljoniem eiro, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Rezidentu noguldījumi palielinājušies par 3,7% jeb 360 miljoniem eiro, ko galvenokārt ietekmēja valdības noguldījumu kāpums par 376 miljoniem eiro, tajā skaitā, daļu no aprīļa beigās veiktās eiro obligāciju emisijas izvietojot komercbankās.

Par 1,1% jeb 103,7 miljoniem eiro pieauga arī nerezidentu noguldījumi. Tādejādi maija beigās kopējais noguldījumu apjoms Latvijas bankās sasniedza aptuveni 19,6 miljardus eiro, no kuriem rezidentu noguldījumi bija 10 miljardi eiro, bet nerezidentu noguldījumi – 9,6 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā banku piesaistītie noguldījumi pieauguši par 2,5% jeb 489,7 miljoniem eiro, kopējo noguldījumu atlikumam pirmoreiz pārsniedzot 20 miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.

Būtiski palielinājās rezidentu noguldījumi – par 4% jeb 402 miljoniem eiro, sasniedzot 10,4 miljardus eiro.

Lielākoties pieauga valdības noguldījumi (par 341 milj. eiro) un mājsaimniecību noguldījumi (par 60 miljoniem eiro). Arī nerezidentu noguldījumi palielinājās – par 0,9% jeb 87,9 miljardiem eiro, sasniedzot 9,7 miljardus eiro.

Banku sektora kopējais kredītportfelis mēneša laikā samazinājās par 1%, tai skaitā, rezidentu korporatīvais kredītportfelis – par 0,5%, rezidentu mājsaimniecību – par 0,6%, bet nerezidentiem izsniegto kredītu atlikums – par 4,1%.

Jūnijā banku sektora kopējais aktīvu apmērs, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 1,1% un jūnija beigās sasniedza 28,3 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Centrālās bankas vadītājs: Naudas atmazgāšanas skandāli met ēnu uz visu Baltijas banku nozares reputāciju

LETA, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesenie naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, met ēnu uz visa reģiona banku nozares reputāciju, intervijā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Vienlaikus viņš norādījis, ka Lietuvā nerezidentu noguldījumu portfelis šobrīd ir minimāls, un divas bankas, kas savulaik ar tiem aktīvi strādājušas - «Snoras» un «Ūkio bankas» - zaudējušas licences un bankrotējušas.

«Neraugoties uz to, Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens tirgus, tāpēc mums nav vienalga, kas notiek uz ziemeļiem no Lietuvas robežas. Dažkārt, runājot ar uzraudzības dienestu pārstāvjiem, īpaši no Atlantijas okeāna otra krasta, nākas vispirms skaidrot, kas ir Balkānu valstis un kas - Baltijas valstis, un tikai pēc tam var sākt runāt, ar ko atšķiras Lietuva, Latvija un Igaunija,» stāstījis Vasiļausks.

Lūgts komentēt Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera apsūdzības, ka Norvēģijas banka DNB no 2007. līdz 2010.gadam caur kontiem Igaunijā un Lietuvā, tostarp bankā «Ūkio bankas», palīdzējusi pārskaitīt netīro naudu no Krievijas pusmiljona ASV dolāru apmērā, Lietuvas Centrālās bankas vadītājs atbildējis, ka «Snoras» un «Ūkio bankas» darbošanās galvenokārt ar nerezidentu noguldījumiem ir vispārzināma, taču kopš tā laika situācija ir krasi mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Latvijai ir iespējas turpināt ceļu starptautiskās naudas piesaistē

Žanete Hāka, 23.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā piesaista aptuveni 72% no kopējiem nerezidentu noguldījumiem, kuru plūst caur Baltijas valstīm, 20. Baltijas finanšu forumā sacīja eksperti, uzsverot, ka Latvijai jāturpina iesāktais ceļš virzībā uz reģiona finanšu centru.

KPMG vecākais partneris Stīvens Jangs uzsver, ka nerezidentu noguldījumi arī ir viens no finansējuma veidiem bankām, kas tiek izmantoti kreditēšanā. Tos, protams, nepieciešams sabalansēt arī ar pastāvošajiem riskiem, tomēr nākotnē Latvijai pastāv iespēja piesaistīt noguldījumus no ārvalstīm.

Latvijas konkurētspēju, salīdzinot ar citām valstīm uzlabo vēsturiskais aspekts, zināšanas un valoda, kultūras sapratne, arī augošā uzraudzība, mazinot naudas atmazgāšanas iespējas.

Tāpat eksperti uzsver, ka atbildība par riskiem, kas sastiti ar klientiem, ir banku ziņā, tomēr ir vēl perspektīva augt nerezidentu sektorā, saglabājot sabalansētību tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada beigās nerezidentu noguldījumi Latvijas komercbankās pēc ilgāka pārtraukumu pārsniedza rezidentu noguldījumu apjomu, jaunākajā ekonomikas apskata prezentācijā trešdien sacīja Nordea ekonomists Gints Belēvičs.

2014.gada beigās nerezidentu depozīti sasnieguši 11,2 miljardus eiro pretstatā 10,7 miljardiem eiro rezidentu noguldījumu.

Riskus Latvijas banku sektoram tas gan, pēc eksperta domām, nerada, jo vietējie iedzīvotāji pārsvarā izmanto to banku pakalpojumus, kas neorientējas uz nerezidentu noguldījumu piesaisti. Turklāt bankām, kas piesaista nerezidentu naudas līdzekļus, ir daudz stingrākas kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības.

Pretstatā noguldījumiem, kredītportfelis Latvijas komercbankām turpina samazināties, šobrīd atrodoties 2006. gada līmenī, kas ir teju divas reizes mazāk nekā 2008. gadā. Visticamāk, straujš kredītportfeļu samazinājums vairs nav gaidāms un aktīvāka kreditēšana varētu atsākties gada beigās vai 2016. gadā, uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Latvijā ir zemas spējas savaldīt nerezidentu noguldījumu risku

LETA, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nerezidentu apkalpošana bankās ir augsta riska bizness, bet Latvijā patlaban ir zemas spējas savaldīt šo risku, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka nerezidentu naudas apkalpošana nav negatīva parādība pati par sevi. Tomēr ir jārēķinās ar riskiem, ko nerezidentu noguldījumi nes, jābūt spējai tos kontrolēt. Latvijā patlaban šī spējas esot zemas.

Vienlaikus Putniņš piebilda, ka ir jautājums par to, vai Latvijas bankās saglabāsies tik liela proporcija nerezidentu noguldījumu, kad spējas tos kontrolēt uzlabosies.

Apstāklis, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm skandalozie gadījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pārkāpumu jomā Latvijas kredītiestādēs ir pārāk bieži, ir rādītājs, ka situācija ir jāuzlabo un steidzami, sacīja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Meridian Trade Bank pakāpeniski pāriet uz eiro kā pamata valūtu

Dienas Bizness, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāru izmantošanas samazinājums AS «Meridian Trade Bank» klientu vidū sākās jau pirms pāris gadiem, informē bankas Mārketinga un produktu attīstības nodaļas vadītāja Elīna Kovaļova.

Ņemot vērā esošo situāciju finanšu sektorā, šis process turpināsies, kamēr banka pilnībā nepāries uz eiro kā pamata valūtu. Izmaiņas gaidāmas arī AS «Meridian Trade Bank», par ko klienti tiks laicīgi informēti bankas mājas lapā un internetbankā, viņa uzsver.

Pēdējo gadu laikā dolāra loma Latvijas bankās, kas apkalpo nerezidentu klientus, ievērojami samazinājusies, pirmdien, 19.martā, vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Bankas, kas apkalpo nerezidentus, atsakās no dolāru norēķiniem un prognozējams, ka tuvākajā laikā noguldījumu apjomi šajā valūtā saruks.

Līdz ar ASV banku korespondējošo kontu slēgšanu un nerezidentu biznesa pamatīgo vētīšanu pēdējo gadu laikā ievērojami mazinājušies starptautisko klientu ASV dolāru noguldījumi Latvijas kredītiestādēs. Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, pagājušā gada nogalē nerezidentu noguldījumi ASV dolāros sasniedza 4,3 miljardus eiro. Salīdzinājumam – vēl pirms pāris gadiem šo noguldījumu kopējais apmērs bija virs astoņiem miljardiem eiro. Eiro noguldījumu apjoms būtiski nav mainījies un turas virs trīs miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors šā gada janvārī nopelnījis 32,5 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.

Ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 88,9%).

Gada laikā banku peļņa sarukusi, jo pērnā gada attiecīgajā mēnesī tā bija 45,7 miljoni eiro.

Banku sektora kopējo noguldījumu apmērs janvārī sarucis par 1,5% jeb 325 miljoniem eiro.

Rezidentu noguldījumi samazinājās par 7,5% jeb 802 miljoniem eiro, ko galvenokārt ietekmēja valdības noguldījumu sarukums par 601 miljonu eiro, kā arī sezonāla uzņēmumu noguldījumu samazināšanās. Savukārt nerezidentu noguldījumi palielinājās par 4,2% jeb 477 miljoniem eiro, ko pilnībā noteica ASV dolāra vērtības kāpums (divas trešdaļas nerezidentu noguldījumu ir ASV dolāros).

Komentāri

Pievienot komentāru