AdobeStock / Joshua Newto

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā mēs paļaujamies uz redzi ik uz soļa – gan lasot sīku tekstu, gan braucot automašīnā, gan pildot darba pienākumus. Brilles ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā koriģēt redzes problēmas un nodrošināt labu redzamību jebkurā situācijā. Līdzīgi kā jebkuras lietas, kas mums pieder, arī briļļu lēcas laika gaitā nolietojas.

Briļļu lēcu aizsardzība – kādēļ tā ir svarīga

Visbiežākais iemesls, kādēļ ir jānomaina briļļu lēcas, ir to mehāniskie skrāpējumi un bojājumi. Tā kā briļļu lēcu galvenais uzdevums ir nodrošināt ikvienam briļļu lietotājam labāko redzes kvalitāti, lēcām ir jābūt maksimāli dzidrām, jānoņem liekos atspulgus un caur lēcu jāizlaiž pēc iespējas lielāku redzamās gaismas daudzumu.

Acu lēcas ir lieliska alternatīva brillēm, piedāvājot ērtu un nepamanāmu veidu, kā uzlabot redzi. Tomēr, lai izvēlētos piemērotākās lēcas acīm, ir svarīgi zināt dažus būtiskus faktorus un nianses. Šajā rakstā aplūkosim, kā izvēlēties lēcas, ņemot vērā individuālās vajadzības un acu veselību.

Acu lēcu veidi

Laika gaitā tika izveidotas lēcas acīm dažādu vajadzību apmierināšanai.

• Mīkstās lēcas - populārākais lēcu veids. Tās ir izgatavotas no elastīga materiāla, kas ļauj tām pielāgoties acs formai. Mīkstās acu lēcas ir ērtas un viegli lietojamas, un tās ir piemērotas gan ikdienas, gan ilgstošai lietošanai;

• Cietās lēcas - pazīstamas arī kā gāzes caurlaidīgās lēcas, ir izgatavotas no stingra materiāla, kas ļauj acīm elpot. Šīs lēcas acīm piedāvā asāku redzi un ir izturīgākas, taču tās var būt mazāk ērtas sākotnēji, līdz acis pierod;

• Toriskās lēcas - īpaši izstrādātas astigmātisma korekcijai. Tās nodrošina skaidru redzi, pateicoties to specifiskajai formai un dizainam. Toriskās lēcas ir pieejamas gan mīkstajā, gan cietajā versijā;

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Pirms tam dzinies pakaļ slepkavām un pedofiliem, Guntis Bojārs aiz muguras atstājis darbu avīzē Diena un atvēris savu interneta portālu. Portālu – sievietēm. Viņa grāmata Zīda čūska pagājušā gada nogalē bija desmit pirktāko vidū – blakus bestselleriem un klasiķiem.

"..zini, Žak, viņš atkal man zvanīja un taujāja, vai es neesot Žoržs ..un zini, man beidzot bija gana, es viņam pateicu to, ko viņš ik reizes tik ļoti no manis gaidīja ..jā, es esmu Žoržs, un es regulāri guļu ar jūsu sievu, un vismaz kādam taču ir ar viņu jāguļ.."

Grāmata ir ļoti personiska... Aizvēru to un domāju – kāpēc tu to darīji – vai tam vajadzīga drosme, izmisums, mazohisms?

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Domāju, ka lielākā daļa lasītāju atceras un ir redzējuši aizgājušā gadsimta par teju vai klasiku kļuvušās asa sižeta filmas Plēsoņa un Terminators. Fantastika? Nereāli? Pasaka pieaugušajiem? Iespējams. Bet dažas lietas šajās grāvējfilmās ir bijušas patiesas. Piemēram, iespēja saredzēt cilvēka acīm nesaredzamo siltuma jeb infrasarkano starojumu.

Pavisam nesen tepat pie mums – Latvijā, Rēzeknē – norisinājās gana spraigi notikumi. Policijai izdevās aizturēt bēguļojošo laupītāju Ralfu Tokaho, izmantojot uz robežsardzes helikoptera uzstādīto termālo kameru – iekārtu, kas uztver objektu izstaroto siltumu. Tika konstatēts siltuma izdales avots kādā Rēzeknes pilsētas nomales dārza mājiņā. Un voila – noziedznieks atrasts, kaut gulēja, domādams, ka ir labi noslēpies.

Tas, ka cilvēks kaut ko neredz, nenozīmē, ka nav iespējams redzēt neredzamo. Ir iespējams! Kā? Izmantojot tehniskus līdzekļus, kas cilvēka acij neredzamo pārvērš saprotamā attēlā. Izklausās gana mistiski. Taču pat dzīvnieku pasaulē ir būtnes, kuras redz ķermeņu siltuma starojumu. Piemēram, čūskas, kurām ir divi acu pāri. Parastās acis (šoreiz ne par tām) un acis (tās pat nav acis, bet bedrītes), ko var salīdzināt ar infrasarkano staru detektoru. Šāda brīnumaina spēja redzēt šķietami nesaredzamo piemīt arī vampīrsikspārņiem, kā arī dažiem kukaiņiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas Velosipēdu redzi? ietvaros gandrīz pustūkstotis dalībnieki piedalījās konkursā un virtuālā vidē uzkonstruēja drošu savu sapņu velosipēdu. Konkursa galveno balvu – pēc paša autora radītās idejas un velodarbnīcas Miit dzīvē izveidoto braucamrīku jau tuvākajās nedēļās saņems Kristīna Putinceva.

Tāpat viņa balvā saņems CSDD drošas velo braukšanas komplektu (velosaslēdzējs, kameras labošanas komplekts, trīs dažādi atstarotāji, lukturītis un kampaņas Velosipēdu redzi? atstarojošā veste).

Piecus, vislielāko atbalstu Facebook balsojumā ieguvušos velosipēdus vērtēja eksperti no CSDD, velodarbnīcas Miit un SIA McCann Rīga. Pārējie četri, visvairāk balsu saņēmušo braucamo autori – Ingmārs Felcis, Ieva Strazdiņa, Taņa Samoviča un Vladimirs Govorins – saņem CSDD velo drošības komplektu. Ar visiem pieciem konkursa laureātiem CSDD sazināsies personīgi.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Valsts policiju uzsāk satiksmes drošības kampaņu Redzi jostu – sprādzējies!. Tās mērķis ir pārliecināt cilvēkus, ka drošības josta ir vienkāršākais, bet vienlaikus arī efektīvākais līdzeklis, kā satiksmes negadījumā ne vien pasargāties no ievainojumiem, bet pat nosargāt dzīvību. Tādēļ josta ir obligāta kā vadītājiem, tā arī priekšā un aizmugurē sēdošajiem pasažieriem.

Lai uzskatāmi parādītu kādu ļaunumu var nodarīt nepiesprādzēti automašīnas aizmugurē sēdoši pasažieri preses pārstavjiem Spilves lidostā tika uzrīkota imitēta autoavārija. Drošības jostu lietošanas problēma vēl aizvien ir ļoti aktuāla. Pētījums liecina, ka, ja autovadītāji un blakussēdētāji 90% gadījumos lieto drošības jostas, tad tikai 60 - 70% aizmugurē sēdošo pasažieru ir piesprādzējušies. Kā galvenie nepiesprādzēšanās iemesli tiek minēti, ka tas nav bīstami un ka drošības josta aizmugurē sēdošajiem nav obligāta.

Papildus informācija:

Sods par drošības jostas nelietošanu autovadītājam ir 1 pārkāpuma uzskaites punkts un brīdinājums vai naudas sods Ls 20, pasažieriem – brīdinājums vai Ls 10, bet, ja nav piesprādzēts bērns, tad autovadītājam tiek noteikts sods – 2 pārkāpuma uzskaites punkti un Ls 20 .

Populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams.

Paši esam vainīgi, ka strādājam kā apmāti un neļaujam nedz sev, nedz acīm atpūsties, tik strikta ir dabiskas redzes skolotāja Vija Buša. Viņas zināšanu bagāžā ir kaudze ieteikumu un secinājumu, kas attiecas uz acu veselību un redzi. Rīgas 1. slimnīcas Arodveselības nodaļas optometriste Varvara Kuple norāda, ka pēdējā laikā no birojos strādājošajiem un citiem darba ņēmējiem ir daudz sūdzību par sausām, žūstošām acīm, graušanas sajūtu. Turklāt nereti gadās ielaistas redzes problēmas nezināšanas pēc. Proti, daudzi nemaz nenojauš, ka viņiem ir slikta redze, un brilles nelieto. Tomēr V. Buša ir pārliecināta, ka ikviens var saglabāt skaidru redzi un pat tikt vaļā no brillēm, taču tam ir nepieciešama, pirmkārt, pārliecība, ka tas ir iespējams, un, otrkārt, ir jāpiestrādā.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) virtuālā vidē piedāvā ikvienam uzkonstruēt savu sapņu velosipēdu. Labākā dizaina autors saņems pilnībā aprīkotu velosipēdu, kas taps pēc izveidotā dizaina parauga.

Velokonstruktors bez maksas pieejams visiem Facebook reģistrētiem lietotājiem, kuri seko CSDD lapai. Lai piedalītos konkursā, sociālā tīkla lietotājiem jāsaliek savs sapņu velosipēds, izvēloties tā rāmi, sēdekli, aksesuārus, krāsu, saslēdzējatslēgu, kā arī savu atstarojošo vesti un ķiveri.

Pabeidzot velosipēda konstruēšanu, tas jāsaglabā nospiežot pogu «saglabāt». Saglabātie velosipēdi piedalās Facebook lietotāju balsojumā. Piecus vislielāko balsu skaitu ieguvušos velosipēdus vērtēs žūrija, kurā būs eksperti no velodarbnīcas Miit, CSDD un SIA McCann Rīga.

Labākā velosipēda dizaina autors balvā saņems velosipēdu, ko pēc uzvarētāja konstruētā parauga un dizaina izgatavos velodarbnīca Miit, bet pārējie četru paškonstruēto braucamo autori saņems CSDD velo drošības komplektu, kurā ir velosaslēdzējs, kameras labošanas komplekts, trīs dažādi atstarotāji, lukturītis un kampaņas Velosipēdu redzi? atstarojošā veste.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons pārliecināts, ka neviena Latvijas komercbanka grūtībās nav nonākusi.

„Banku stāvoklis ir vairāk nekā stabils. Un par to liecina dažādi svarīgi cipari. Piemēram, viens no būtiskākajiem banku stabilitāti raksturojošajiem rādītājiem ir likviditāte. Latvijas banku likviditāte ir 50.7%, kaut normatīvs prasa 30%. Pasaules finanšu tirgos notikušo satricinājumu cēloņi bija saistīti ar likviditātes trūkumu un bankrotējušo banku apjomīgajiem ieguldījumiem sarežģītos finanšu instrumentos. Latvijā nav nevienas bankas, kas ir pakļauta šāda veida krīzei. Tāpat Latvijas komercbankām pašu kapitāls pārsniedz minimālo kapitāla prasību. Likums paredz – kapitāla pietiekamības rādītājam jābūt 8%, Latvijas bankām tas ir virs 12 procentiem. Tas nozīmē, ka šodien kapitāla pietiekamība bankās ir par 52 % lielāka nekā to prasa likums. Tādēļ varu droši apgalvot, ka nevienai bankai nepatikšanas nedraud,’’ Latvijas Avīzei skaidro T. Tverijons.

AS SEB banka Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš, kā ik gadu, sagatavojis aizvadītā gada notikumu apskatu dzejā.

Portāls db.lv saviem lasītājiem iepazīties ar eksperta sagatavoto dzejoli!

Gada sākumā biedēja Ķīna

To grūti bij’ pārciest bez glāzītes vīna

Akciju cenām planējot lejā

Izmisums mājoja brokeru sejās

Janvārī pārsteidza melnais zelts

Vienalga no zemes vai smiltīm tas smelts

Tirgū uz brīdi barelu vienu

Varēja nopirkt lētāk par pienu

Vasaras saulgriežos sešos no rīta

Mūs pārsteidza Eiropa sadalīta

No britiem gaida ieslēgtu pantu

Kas ļautu beidzot sadalīt mantu

Fonā tam Dragi ar superlīmi

Pie likmēm pielika mīnusa zīmi

Virkne valdību klusītēm smaida

Par aizņemto naudu procentus gaida

Tikmēr štatos parāds vēl pamps

Tāpēc ka vinnēja kandidāts Tramps

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Ar viņu ir pārsteidzoši viegli runāt. Ļoti atvērts un pozitīvi noskaņots Jēkabs Nākums ar smaidu un pat tādu kā bērnišķīgu naivumu runā par lietām un situācijām, kas daudzus citus, visticamāk, būtu iedzinušas izmisumā. Un tikko es esmu nonākusi pie šādas atziņas, Jēkabs, it kā nolasījis manas domas, saka: «Zini, es šobrīd esmu atgriezies pie tā, kā pasauli uztvēru bērnībā. Uz visām lietām skatos vienkārši, bez šaubīšanās un domāju tikai labas domas.»

Domāju, ka 2004. gadā par Jēkaba Nākuma lēmumu doties prom no Latvijas bija pārsteigti ne tikai sporta līdzjutēji. Pēc astoņpadsmit biatlonā pavadītiem gadiem viņš pēkšņi, vienā dienā visu pameta un aizbrauca uz Īriju. Viens no Latvijas labākajiem sportistiem, kurš Nagano olimpiskajās spēlēs izcīnīja 5. vietu, bet Pasaules kausa posmā Oberhofā – 4.vietu, izlēma aiziet no aktīvā sporta, lai mazgātu mašīnas un darītu melno darbu. «Latvijā iztikt nav iespējams. Traki. Un es Īrijā darīšu jebkuru darbu, lai būtu paēdis, izgulējies un nopelnījis,» 2004. gadā īsi pēc aizbraukšanas žurnālam Privātā Dzīve teica Jēkabs.

Foto: visioncenter.lv

Brilles ir viens no populārākajiem redzes korekcijas līdzekļiem, ko visā pasaulē lieto vairāk nekā 4 miljardi iedzīvotāju. Brillēm mūsdienu cilvēka dzīvē ir nozīmīga loma, jo tās ne tikai nodrošina skaidru redzi, bet aizsargā acis no kaitīgā UV starojuma un ierīču izstarotās zilās gaismas, vienlaikus kalpojot par gaumīgu aksesuāru. Pateicoties mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem, ir iespējama mūsdienīgu un individualizētu briļļu lēcu izgatavošana. Raksta turpinājumā noskaidro, kādas brilles redzes uzlabošanai piedāvā pasaulē atpazīstamais ZEISS zīmols!

Zīmējumu teātris, kas savu stāstu skatītājiem pasniedz ne tikai ar kustībām, skaņu, runu, bet arī izsakot to ar zīmējumu, pirmo sezonu strādā pastāvīgās telpās, bet taciņa uz tām skatītājiem vēl jāiestaigā .

Šajā sezonā Zīmējumu teātrim pirmo reizi ir savas telpas, izrādes notiek tējnīcā Materia. Tur esošajā izstāžu zālē ir Latvijas zemnieku produkcijas tiešpārdošana, tango nodarbības, novusa mači, bet vienreiz nedēļā ir improvizēta zīmējumu izrāde un divreiz mēnesī – iestudētas izrādes. Zīmējumu teātris darbojas jau kopš 2008. gada, bet iepriekš tas lielākoties uzstājās vietās, kur skatītāji vēlējās izrādi redzēt. «Daudzi skatītāji jautāja, kur mūs var redzēt ikdienā, ne tikai tajās reizēs, kad pie viņiem aizbraucam. Mums nebija, ko atbildēt, jo nebija tādas vietas. Tagad vieta ir, un mums vienkārši daudz jāiegulda, lai pastāstītu tiem cilvēki, kas vēlējās nākt un skatīties, – nāciet! Tas nav nemaz tik vienkārši,» atzīst Varis Klausītājs, SIA Zīmējumu teātris režisors. Pirmā izrāde tējnīcā notika pērnā gada oktobrī un sākumā apmeklētāju bija daudz. Ziemā, aukstumā cilvēki nāca kūtrāk, viņiem svētku laikā bija arī pilnīgi citas prioritātes. «Tā kā neatrodamies blakus Nacionālajam teātrim, bet gan Nacionālajai bibliotēkai, šī ir neiestaigāta taciņa. Ir jāveido tradīcijas. Ja tās ir, tad nekas nav tālu, bet, ja nav tradīciju, tālu ir arī tas, ko var ar roku aizsniegt,» saka Varis.

«Esmu izvēlējies šo ceļu iet, un noguruma nav,» jautāts, vai nav paguris, jau no 2001. gada vadot Jelgavu, atbildējis Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

«Tā dzīve ir pietiekami strauja...pilsēta ir ļoti daudzveidīga, tā daudz prasa. Pašvaldībā tas ir raksturīgi, ka tev ir visas dzīves sfēras. Tev jābūt gan uzņēmējam, gan administratoram, gan medicīna jāpārzina,» A. Rāviņš skaidrojis laikrakstam Diena.

Vaicāts, vai pašvaldību vadīšanai tomēr nav kāda ilguma cenza, pēc kura draud zināma stagnācija, Jelgavas domes priekšsēdētājs sacījis: «Grūti ir pateikt, varbūt attīstītā sabiedrībā tas būtu savādāk, ļoti iespējams, ka iestājas stagnācija. Bet mums dzīve tik strauji rit uz priekšu... un tu nevari ne mirkli tā atlaisties un teikt - nu viss ir padarīts.»

Izstāžu zālē Arsenāls līdz pat janvāra beigām būs skatāma izstāde no Gunta Belēviča kolekcijas Blīvā telpa. Interesanti, ka izstādi veido ne tikai mākslas darbi klasiskā izpratnē, bet laikmeta politiku un vēsturi raksturojošie darbi, piemēram, reklāmista Ērika Stendzenieka vadītās aģentūras Mooz! darbi, kas pilsētniekus tradicionāli uzrunāja ielās pirms vēlēšanām.

Ierodoties izstāžu zālē, pirmā, kas uzrunā apmeklētāju ir bijusī Kultūras ministre Helēna Demakova no kādreiz skandalozās kampaņas Pa Saulei. Nodibinājums rīkoja tā dēvēto pozitīvisma kampaņu, kurā slavināja LPP/LC politiķus. Šie un citi atpazīstami plakāti kalpo kā atgādinājums par Latvijai vēsturiski būtisko pārmaiņu laiku politikā un ekonomikā.

Visi izstādes dalībnieki ir laikabiedri. Viņu darbi rada situāciju, kurā mākslas formālā un saturiskā daudzveidība rosina domāt par laikmeta politisko kontekstu, privātām brīvības ilgām un komerciālajām iespējām, iezīmējot Latvijai vēsturiski būtisko 1980.–1990. gadu pārmaiņu laiku. Izstādē kopumā apskatāmi 76 autoru darbi, kas tapuši laikā no 1960. gadu sākuma līdz 2011. gadam, norāda izstādes kuratore Agnese Vanaga.

Vadīt mazu, jaunu uzņēmumu nav viegli, tas ir izaicinājums, tomēr dzīvē ir jādara tas, ko mīli, ir pārliecināts SIA Kokradis īpašnieks Juris Laveiķis.

Viņa uzņēmums piedāvā dažādus koka un organiskā stikla izstrādājumus – dāvanas, balvas, dekorācijas, prezentmateriālus. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē Juris cer attīstīt arī eksportu.

SIA Kokradis faktiski ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2016. gada nogalē piemājas garāžā. Nosaukums Kokradis tapa, savienojot divus vārdus «koks» un «radīt», jo pamatā tiek strādāts ar koku, kam ir plašs pielietojums un iespējas radīt kaut ko arvien no jauna. «Vadot ģimenes biznesu, ir daudz pozitīvā. Pēdējos desmit gados nebijām tik daudz kam izgājuši cauri kā tagad, kad ir kopīgs bizness. Senāk ar kokapstrādi mums nebija nekādas saistības; Juris strādāja metālapstrādes uzņēmumā, es – izglītības sfērā, tāpēc mums kopīgi nācās iziet cauri tādai kā dzīves skolai. Šis mums ir kas jauns, kas rada milzīgu azartu, tas ir kā mūsu dzinulis virzībai uz priekšu,» atzīst Jura sieva Elīna Laveiķe. Viņš pats savukārt piebilst, ka aizraujošākais darbā ir tieši jaunu produktu izveide.

Kontaktlēcu lietošana nozīmē kustību brīvību, komfortu un nemainīgi skaidru redzi visas dienas garumā. Taču, ko vēl ir svarīgi par tām zināt un kādas ir to galvenās priekšrocības? Uzzini raksta turpinājumā!

Vispirms – vizīte pie optometrista

Ja esi izlēmis par labu kontaktlēcām, pirmkārt, būs nepieciešama optometrista konsultācija. Šis pakalpojums ir pieejams visos METROPOLE optikas salonos Latvijā. Speciālists veiks redzes pārbaudi, kā arī Tev būs iespēja pielaikot kontaktlēcas, lai pārliecinātos par to saderību ar Tavām acīm. Tāpat vizītes laikā tiks izstāstīts viss par kontaktlēcu pareizu kopšanu un uzglabāšanu, kā arī optometrists iemācīs tās pareizi ielikt un izņemt no acīm. Noslēgumā Tev tiks izrakstīta kontaktlēcu recepte.

Kontatklēcu priekšorcības

Brīvdabas reiva ballītē, kas notika netālu no Maskavas, lāzeru iespaidā redzi zaudējuši 29 cilvēki. Spēcīgie lāzera stari apdedzinājuši acs tīkleni. Šāda veida traumas ir neatgriezeniskas, ziņo aģentūra Reuters.

Maskavas Veselības centrs ziņo par 12 cilvēkiem, kas bijuši pasākumā un guvuši redzes traumas, savukārt laikraksts Kommersant ziņo par vēl 17, kas ievietoti citā slimnīcā.

Visiem cietušajiem novēroti acs tīklenes apdegumi. Individuālos gadījumos cilvēki redzi zaudējuši līdz pat 80%, pie kam to atgūt esot neiespējami.

Iemesls, kāpēc lāzeru stari nonākuši apmeklētāju acīs, ir tehniķu nekompetence. Lielā lietus dēļ āras pasākums daļēji tika pārcelts arī teltīs, un lāzeru stari, kas parasti vērsti gaisā, bija zemāki un nonāca apmeklētāju acīs.

Zinātnieki izstrādājuši kontaktlēcas, kuras, izmantojot kopā ar speciālām brillēm, to valkātājiem nodrošinās «teleskopisku redzi» jeb sniegs iespējas palielināt attēlu, vēsta BBC.

Speciālā kontaktlēcu un briļļu kombinācija spēs pietuvināt attēlu 2,8 reizes. Tāpat lēcu valkātājiem būs iespēja pārslēgties no «teleskopiskā režīma» uz parasto un otrādi.

Šī redzi uzlabojošā sistēma radīta speciāli tiem cilvēkiem, kas cieš no redzes traucējumiem, kuri rodas novecojot, vēsta medijs. Tāpat pastāv iespēja, ka kontaktlēcas un speciālais aprīkojums noderēs arī kareivjiem.

Kontaktlēcu prototipa diametrs ir astoņi milimetri, biezums – viens milimetrs lēcas centrā.

«Šī ideja aizsākās pirms aptuveni trīs, četriem gadiem, es sapratu, ka mani piesaista viss par un ap augiem,» saka bāra «Herbārijs» līdzīpašnieks Arvis Zēmanis.

Jaunatvērtais Herbārijs izvietojies uz tirdzniecības centra Galleria Riga terases.

Pārdomām un interesei par augu tēmu sekoja ideja par pop up kafejnīcas izveidi un tās nosaukumu saistībā ar dabu. Kopā ar domubiedriem bāra - kafejnīcas līdzīpašnieks nonāca pie nosaukuma - Herbārijs. Tika izstrādāts vietas koncepts un meklētas atbilstošas telpas. «Sākotnēji gribējām to izveidot nedaudz plašāku – ar brūvētavu un uzlējumu gatavošanu, bet mēs nevarējām atrast telpas, jo mums bija konkrēta vīzija, kā mēs vēlamies, lai vieta izskatītos - plaši un ar lieliem logiem,» saka «Herbārija» līdzīpašnieks.

Rezultātā kopā ar restorānu «Andalūzijas suns» un «KOYA» līdzīpašnieku Māri Kreili izveidots bārs - kafejnīca «Herbārijs» uz tirdzniecības centra terases.