Narkotisko un psihotropo vielu lietošanas līmenis jauniešu auditorijā izklaides vietās ir ievērojami augstāks nekā katras valsts iedzīvotāju vidū kopumā, secināts Sabiedrības veselības aģentūras 2008. gada pētījumā Narkotiku lietošana izklaides vietās.

Kā minēts pētījumā, 2007. gadā uzsākti 54 kriminālprocesi par narkotisko vielu glabāšanu reiva pasākumos (10 pasākumi), trīs personas aizturētas par narkotisko vielu iegādāšanos un glabāšanu nakts klubos; izņemts 0.38g kokaīna, 0.25g kokaīna un 5 MDMA tabletes; par narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā pie nakts kluba aizturēta persona, pie kuras atradās 92 MDMA tabletes.

Pērn nelegālajā atkarību izraisošo vielu apritē visvairāk izplatīti ir amfetamīna tipa stimulanti un kanabis grupas narkotiskās vielas. Šo vielu lietošanā un izplatīšanā tiek iesaistīti arvien jaunāki cilvēki, kuri lieto sintētiskās narkotiskās vielas, it īpaši amfetamīna grupas, kuras tiek lietotas un izplatītas jauniešu izklaides vietās. Palielinājies izņemto MDMA tablešu daudzums, tāpat pieaug arī heroīna un kokaīna daudzums narkotisko vielu nelegālajā apritē.

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

AdobeStock / Joshua Newto

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā mēs paļaujamies uz redzi ik uz soļa – gan lasot sīku tekstu, gan braucot automašīnā, gan pildot darba pienākumus. Brilles ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā koriģēt redzes problēmas un nodrošināt labu redzamību jebkurā situācijā. Līdzīgi kā jebkuras lietas, kas mums pieder, arī briļļu lēcas laika gaitā nolietojas.

Briļļu lēcu aizsardzība – kādēļ tā ir svarīga

Visbiežākais iemesls, kādēļ ir jānomaina briļļu lēcas, ir to mehāniskie skrāpējumi un bojājumi. Tā kā briļļu lēcu galvenais uzdevums ir nodrošināt ikvienam briļļu lietotājam labāko redzes kvalitāti, lēcām ir jābūt maksimāli dzidrām, jānoņem liekos atspulgus un caur lēcu jāizlaiž pēc iespējas lielāku redzamās gaismas daudzumu.

Acu lēcas ir lieliska alternatīva brillēm, piedāvājot ērtu un nepamanāmu veidu, kā uzlabot redzi. Tomēr, lai izvēlētos piemērotākās lēcas acīm, ir svarīgi zināt dažus būtiskus faktorus un nianses. Šajā rakstā aplūkosim, kā izvēlēties lēcas, ņemot vērā individuālās vajadzības un acu veselību.

Acu lēcu veidi

Laika gaitā tika izveidotas lēcas acīm dažādu vajadzību apmierināšanai.

• Mīkstās lēcas - populārākais lēcu veids. Tās ir izgatavotas no elastīga materiāla, kas ļauj tām pielāgoties acs formai. Mīkstās acu lēcas ir ērtas un viegli lietojamas, un tās ir piemērotas gan ikdienas, gan ilgstošai lietošanai;

• Cietās lēcas - pazīstamas arī kā gāzes caurlaidīgās lēcas, ir izgatavotas no stingra materiāla, kas ļauj acīm elpot. Šīs lēcas acīm piedāvā asāku redzi un ir izturīgākas, taču tās var būt mazāk ērtas sākotnēji, līdz acis pierod;

• Toriskās lēcas - īpaši izstrādātas astigmātisma korekcijai. Tās nodrošina skaidru redzi, pateicoties to specifiskajai formai un dizainam. Toriskās lēcas ir pieejamas gan mīkstajā, gan cietajā versijā;

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Ar dievu šampanietim un kaviāram – laiks atgriezties pie šņabja un pelmeņiem. Krievijas bagātie, kurus skārušas valsts ekonomikas lielākā uzplaukuma beigas, sākuši ierobežot tēriņus ekstravagantam dzīvesveidam, raksta Bloomberg.

"Veidojas jauna izpratne par dzīvesveidu. Cilvēkiem vairs nav noskaņojuma ballēties," sacījis Krievijas miljardieris Romāns Trotšenko, kurš ir lidostu būvniecības kompānijas Novaport dibinātājs.

Vēl pirms gada Maskavā bija 74 miljardieri, kas ir vairāk nekā jebkur citur pasaulē. Tagad šis skaits ir 27. Krievijas 25 bagātākie cilvēki sešu mēnešu laikā ir zaudējuši aptuveni 230 miljardus dolāru.

Rolls-Royce Motor Cars Moscow prezidents Boris Teterevs norāda, ka Krievijas bagātie aizvien biežāk izvēlas laiku pavadīt ģimenes lokā, apmeklējot teātri vai muzeju, vai uzrīkojot ballīti mājās ar degvīnu un pelmeņiem.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Domāju, ka lielākā daļa lasītāju atceras un ir redzējuši aizgājušā gadsimta par teju vai klasiku kļuvušās asa sižeta filmas Plēsoņa un Terminators. Fantastika? Nereāli? Pasaka pieaugušajiem? Iespējams. Bet dažas lietas šajās grāvējfilmās ir bijušas patiesas. Piemēram, iespēja saredzēt cilvēka acīm nesaredzamo siltuma jeb infrasarkano starojumu.

Pavisam nesen tepat pie mums – Latvijā, Rēzeknē – norisinājās gana spraigi notikumi. Policijai izdevās aizturēt bēguļojošo laupītāju Ralfu Tokaho, izmantojot uz robežsardzes helikoptera uzstādīto termālo kameru – iekārtu, kas uztver objektu izstaroto siltumu. Tika konstatēts siltuma izdales avots kādā Rēzeknes pilsētas nomales dārza mājiņā. Un voila – noziedznieks atrasts, kaut gulēja, domādams, ka ir labi noslēpies.

Tas, ka cilvēks kaut ko neredz, nenozīmē, ka nav iespējams redzēt neredzamo. Ir iespējams! Kā? Izmantojot tehniskus līdzekļus, kas cilvēka acij neredzamo pārvērš saprotamā attēlā. Izklausās gana mistiski. Taču pat dzīvnieku pasaulē ir būtnes, kuras redz ķermeņu siltuma starojumu. Piemēram, čūskas, kurām ir divi acu pāri. Parastās acis (šoreiz ne par tām) un acis (tās pat nav acis, bet bedrītes), ko var salīdzināt ar infrasarkano staru detektoru. Šāda brīnumaina spēja redzēt šķietami nesaredzamo piemīt arī vampīrsikspārņiem, kā arī dažiem kukaiņiem.

Viņu dzīvē virzījuši divi sapņi – kļūt par pasaules klases futbolistu un restorāna īpašnieku. Jaunībā atvadījies no lielā futbola, Elmārs pārcēlās uz tēva zemi. Kamēr daudzi joprojām skatās Īrijas virzienā, viņš pamatīgi, tā sakot, stingri uz abām kājām nostiprinājies Latvijā.

Ēst gatavošanu dažreiz salīdzina ar mūzikas radīšanu – vai tu arī tā domā? Vai tev patīk sarežģīti ēdieni?

Zini, kā tas ir? Kas vienam ir sarežģīti, otram būs vienkārši. Šodien saprast, kas ir sarežģīti, gandrīz nav iespējams. Tas atkarīgs no auditorijas. Bet man patīk gatavot kā mājās, lai cilvēks saprastu, ko viņš bāž mutē, un būtu garšīgi paēdis, nevis ieknābājis kaut ko ļoti smalku – nezinu, vai ikdienā pie galda ir vajadzīga dārga izsmalcinātība. Protams, ir forši dažreiz aiziet uz kādu šiku restorānu, bet es dodu priekšroku vienkāršākām lietām. Ja man, piemēram, būtu jāēd steiks par 90 latiem, man to būtu ļoti grūti sagremot, jo es meklētu, kur tā lielā vērtība. Tiklīdz tev pie galda kaut kas jāmeklē, tā zūd patiesā bauda. Cita lieta, ja cilvēks ir ļoti turīgs un viņam tie deviņdesmit lati ir kā deviņi. Bet man nekad nav paticis no ēdiena gaidīt dārgus brīnumus un, izgaršojot katru kumosiņu, meklēt augstās cenas iemeslus. Nesaskatu šādā procesā ne prieku, ne jēgu. Varbūt tāpēc esmu tāds demokrāts.

Populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams.

Paši esam vainīgi, ka strādājam kā apmāti un neļaujam nedz sev, nedz acīm atpūsties, tik strikta ir dabiskas redzes skolotāja Vija Buša. Viņas zināšanu bagāžā ir kaudze ieteikumu un secinājumu, kas attiecas uz acu veselību un redzi. Rīgas 1. slimnīcas Arodveselības nodaļas optometriste Varvara Kuple norāda, ka pēdējā laikā no birojos strādājošajiem un citiem darba ņēmējiem ir daudz sūdzību par sausām, žūstošām acīm, graušanas sajūtu. Turklāt nereti gadās ielaistas redzes problēmas nezināšanas pēc. Proti, daudzi nemaz nenojauš, ka viņiem ir slikta redze, un brilles nelieto. Tomēr V. Buša ir pārliecināta, ka ikviens var saglabāt skaidru redzi un pat tikt vaļā no brillēm, taču tam ir nepieciešama, pirmkārt, pārliecība, ka tas ir iespējams, un, otrkārt, ir jāpiestrādā.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) virtuālā vidē piedāvā ikvienam uzkonstruēt savu sapņu velosipēdu. Labākā dizaina autors saņems pilnībā aprīkotu velosipēdu, kas taps pēc izveidotā dizaina parauga.

Velokonstruktors bez maksas pieejams visiem Facebook reģistrētiem lietotājiem, kuri seko CSDD lapai. Lai piedalītos konkursā, sociālā tīkla lietotājiem jāsaliek savs sapņu velosipēds, izvēloties tā rāmi, sēdekli, aksesuārus, krāsu, saslēdzējatslēgu, kā arī savu atstarojošo vesti un ķiveri.

Pabeidzot velosipēda konstruēšanu, tas jāsaglabā nospiežot pogu «saglabāt». Saglabātie velosipēdi piedalās Facebook lietotāju balsojumā. Piecus vislielāko balsu skaitu ieguvušos velosipēdus vērtēs žūrija, kurā būs eksperti no velodarbnīcas Miit, CSDD un SIA McCann Rīga.

Labākā velosipēda dizaina autors balvā saņems velosipēdu, ko pēc uzvarētāja konstruētā parauga un dizaina izgatavos velodarbnīca Miit, bet pārējie četru paškonstruēto braucamo autori saņems CSDD velo drošības komplektu, kurā ir velosaslēdzējs, kameras labošanas komplekts, trīs dažādi atstarotāji, lukturītis un kampaņas Velosipēdu redzi? atstarojošā veste.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas Velosipēdu redzi? ietvaros gandrīz pustūkstotis dalībnieki piedalījās konkursā un virtuālā vidē uzkonstruēja drošu savu sapņu velosipēdu. Konkursa galveno balvu – pēc paša autora radītās idejas un velodarbnīcas Miit dzīvē izveidoto braucamrīku jau tuvākajās nedēļās saņems Kristīna Putinceva.

Tāpat viņa balvā saņems CSDD drošas velo braukšanas komplektu (velosaslēdzējs, kameras labošanas komplekts, trīs dažādi atstarotāji, lukturītis un kampaņas Velosipēdu redzi? atstarojošā veste).

Piecus, vislielāko atbalstu Facebook balsojumā ieguvušos velosipēdus vērtēja eksperti no CSDD, velodarbnīcas Miit un SIA McCann Rīga. Pārējie četri, visvairāk balsu saņēmušo braucamo autori – Ingmārs Felcis, Ieva Strazdiņa, Taņa Samoviča un Vladimirs Govorins – saņem CSDD velo drošības komplektu. Ar visiem pieciem konkursa laureātiem CSDD sazināsies personīgi.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Valsts policiju uzsāk satiksmes drošības kampaņu Redzi jostu – sprādzējies!. Tās mērķis ir pārliecināt cilvēkus, ka drošības josta ir vienkāršākais, bet vienlaikus arī efektīvākais līdzeklis, kā satiksmes negadījumā ne vien pasargāties no ievainojumiem, bet pat nosargāt dzīvību. Tādēļ josta ir obligāta kā vadītājiem, tā arī priekšā un aizmugurē sēdošajiem pasažieriem.

Lai uzskatāmi parādītu kādu ļaunumu var nodarīt nepiesprādzēti automašīnas aizmugurē sēdoši pasažieri preses pārstavjiem Spilves lidostā tika uzrīkota imitēta autoavārija. Drošības jostu lietošanas problēma vēl aizvien ir ļoti aktuāla. Pētījums liecina, ka, ja autovadītāji un blakussēdētāji 90% gadījumos lieto drošības jostas, tad tikai 60 - 70% aizmugurē sēdošo pasažieru ir piesprādzējušies. Kā galvenie nepiesprādzēšanās iemesli tiek minēti, ka tas nav bīstami un ka drošības josta aizmugurē sēdošajiem nav obligāta.

Papildus informācija:

Sods par drošības jostas nelietošanu autovadītājam ir 1 pārkāpuma uzskaites punkts un brīdinājums vai naudas sods Ls 20, pasažieriem – brīdinājums vai Ls 10, bet, ja nav piesprādzēts bērns, tad autovadītājam tiek noteikts sods – 2 pārkāpuma uzskaites punkti un Ls 20 .

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

«Šī ideja aizsākās pirms aptuveni trīs, četriem gadiem, es sapratu, ka mani piesaista viss par un ap augiem,» saka bāra «Herbārijs» līdzīpašnieks Arvis Zēmanis.

Jaunatvērtais Herbārijs izvietojies uz tirdzniecības centra Galleria Riga terases.

Pārdomām un interesei par augu tēmu sekoja ideja par pop up kafejnīcas izveidi un tās nosaukumu saistībā ar dabu. Kopā ar domubiedriem bāra - kafejnīcas līdzīpašnieks nonāca pie nosaukuma - Herbārijs. Tika izstrādāts vietas koncepts un meklētas atbilstošas telpas. «Sākotnēji gribējām to izveidot nedaudz plašāku – ar brūvētavu un uzlējumu gatavošanu, bet mēs nevarējām atrast telpas, jo mums bija konkrēta vīzija, kā mēs vēlamies, lai vieta izskatītos - plaši un ar lieliem logiem,» saka «Herbārija» līdzīpašnieks.

Rezultātā kopā ar restorānu «Andalūzijas suns» un «KOYA» līdzīpašnieku Māri Kreili izveidots bārs - kafejnīca «Herbārijs» uz tirdzniecības centra terases.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Ar viņu ir pārsteidzoši viegli runāt. Ļoti atvērts un pozitīvi noskaņots Jēkabs Nākums ar smaidu un pat tādu kā bērnišķīgu naivumu runā par lietām un situācijām, kas daudzus citus, visticamāk, būtu iedzinušas izmisumā. Un tikko es esmu nonākusi pie šādas atziņas, Jēkabs, it kā nolasījis manas domas, saka: «Zini, es šobrīd esmu atgriezies pie tā, kā pasauli uztvēru bērnībā. Uz visām lietām skatos vienkārši, bez šaubīšanās un domāju tikai labas domas.»

Domāju, ka 2004. gadā par Jēkaba Nākuma lēmumu doties prom no Latvijas bija pārsteigti ne tikai sporta līdzjutēji. Pēc astoņpadsmit biatlonā pavadītiem gadiem viņš pēkšņi, vienā dienā visu pameta un aizbrauca uz Īriju. Viens no Latvijas labākajiem sportistiem, kurš Nagano olimpiskajās spēlēs izcīnīja 5. vietu, bet Pasaules kausa posmā Oberhofā – 4.vietu, izlēma aiziet no aktīvā sporta, lai mazgātu mašīnas un darītu melno darbu. «Latvijā iztikt nav iespējams. Traki. Un es Īrijā darīšu jebkuru darbu, lai būtu paēdis, izgulējies un nopelnījis,» 2004. gadā īsi pēc aizbraukšanas žurnālam Privātā Dzīve teica Jēkabs.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.