Pelmeņu ražošanā tiek ievērota proporcija: 55% mīklas un 45% gaļas. A/s Rīgas miesnieks piekrita Db.lv parādīt, kā tiek ražoti pelmeņi, kādas ir to sastāvdaļas un no kurienes nāk gaļa, kas tajos pildīta. Vairāk uzziniet šīs nedēļas rubrikā Kā top?!

Kā top Rīgas miensieka «Pilsētas pelmeņi», skatieties augstāk galerijā!

No kopējiem Jelgavas ražotnē saražotiem pelmeņiem aptuveni 40% tiek eksportēti un aptuveni 60% nonāk Latvijas tirgū. Latvieši ir lielākie pelmeņu ēdāji Baltijas valstīs, zināja stāstīt Rīgas miesnieka ražošanas vadītājs Prīts Dreimans (Priit Dreimann).

Viņš atzina - latviešu un igauņu gaumes ir diezgan līdzīgas, lai arī igauņi pelmeņus ēd mazliet mazāk, savukārt lietvieši izvēlas nedaudz citādākas garšas. Pēdējā laikā aug arī Igaunijā pārdoto pelmeņu apjomi, saka P. Dreimans.

Koncerns AB Holding tuvākajos gados plāno produkcijas eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras tirgum piedāvājot īpašus «halal» pelmeņus ar brieža gaļu, kūpinātas brieža un arī zirga gaļas desas, atzīst holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš norādīja, ka minētā reģiona tirgus ir ļoti perspektīvs, tomēr jārēķinās ar garšas īpatnībām un ļoti augstām kvalitātes prasībām.

«Pagājušajā gadā premjera vadībā liela delegācija brauca uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru un citām reģiona valstīm. Politiķi «atvēra durvis» uz šo tirgu, tālāk ir biznesa uzdevums - to apgūt. Reģionā darbojas kompānija Hassad food - tas ir valsts fonds ar septiņu miljardu gada apgrozījumu, kas nodarbojas ar pārtikas produktu iepirkumiem arābu tirgiem. Vienīgais, kas viņus ieinteresēja Latvijā, ir lauksaimniecības produkcija un «halal» gaļa, kas iegūta atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām. Šajā reģionā ļoti iecienīta kūpināta desa, kur iespējami daudz piparu un sāls. Tāpat ļoti lielā cieņā brieža un zirga gaļa un tās izstrādājumi. Piemēram, mēs sākām pārrunas par iespējām piegādāt reģionam vītinātu «halal» briežu un arī zirga gaļas desu,» sacīja Abdulmuslimovs.

Svaigās pastas ColorPasta ražotājs Arno Polītis par svarīgāko iemeslu pievērsties savam biznesam uzskata iespēju vairāk laika pavadīt kopā ar meitu

Iepriekš Arno strādāja par pavāru, un šis darbs nozīmē to, ka katru dienu vairāk nekā desmit stundas nākas pavadīt, kājās stāvot, līdz ar to spēka ir vien tik, cik aiziet mājās, atlūzt un pamosties. «Diena, kas seko, ir tāda pati, privātās dzīves nekādas. Gribot negribot sāku domāt, kā to mainītu un izdarīt tā, lai darbs strādā manā labā un varētu pietiekami daudz laika pavadīt ar bērnu. Laiku, ko sanāk pavadīt kopā ar meitu, neatsver nekas. Tā ir tāda vērtība! Tas ir primāri, un tādā gadījumā vienīgā iespēja ir izveidot savu biznesu,» skaidro Arno.

Tieši meitai ir nopelni biznesa idejas radīšanā. Viņa kādudien pateica, ka vēlas vakariņās pelmeņus. Arno negribēja iet uz veikalu un atcerējās, ka mājās ir pastas mašīna. Tā viņš pagatavoja pelmeņus, un sāka raisīties domas par paštaisītu pastu un ravioli. Kopā ar meitu sākuši mājās eksperimentēt, pievienojot masai dārzeņu sulas un biezeņus, pakāpeniski izkristalizējās doma pārvērst to biznesā.

Laikā, kad tiek prognozēta ekonomiskā lejupslīde līdz ar Eiropas struktūrfondu atbalsta izbeigšanos 2020. gadā, likumdevējam vairāk nekā jebkad būtu jārada pēc iespējas labvēlīgāka vide tiem, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību.

Par nožēlu jāteic, ka likumdevējs kārtējo reizi rīkojas pretēji. 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas negatīvi ietekmē nekustamo īpašumu attīstītājus.

Likuma 4. pantā pirmās daļas 1. punktā vārdi «dzīvojamā māja» aizstāti ar vārdiem «atsevišķa dzīvojamā māja». No pirmā acu uzmetiena šķiet nebūtiski, taču velns ir paslēpies detaļās. Kaut gan likuma gramatiskā jēga ir neskaidra, pēc būtības grozījumi paredz, ka daudzdzīvokļu māju var sadalīt dzīvokļu īpašumos tikai tad, ja šī daudzdzīvokļu māja atrodas uz atsevišķa zemes gabala.

Šādu regulējumu piedāvājusi Tieslietu ministrija jau pēc tam, kad likumprojekts «Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā» bija nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Tādēļ likumprojekta anotācijā nav atrodams pamatojums un nozares speciālistu viedoklis par šādu grozījumu nepieciešamību un ietekmi uz nekustamo īpašumu jomu. Vienīgais skaidrojums atrodams Tieslietu ministrijas sniegtajā motivācijā – līdz šim radušās problēmas saistībā ar dzīvokļa īpašumam piekritīgo kopīpašuma daļu aprēķināšanu. Proti, ja uz vienas zemes vienības atradās vairākas dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašumam piekritīgās kopīpašuma daļas tika aprēķinātas ne tikai no tās dzīvojamās mājas, kurā atrodas dzīvokļa īpašums, bet no visām uz zemes gabala esošajām dzīvojamām mājām. Tas radījis praktiskas problēmas katras dzīvojamās mājas iedzīvotājiem pārvaldīt savu dzīvojamo māju.

Novembra nakts lielā izpārdošana, Ziemassvētku atlaides, maza atelpa un priekšā jau Jaunā gada plauktu tīrīšana. Tuvojas gada lielākais iepirkšanās maratons. Neskatoties tu to, ka iedzīvotāji samazinājuši dažādus tēriņus, lai kompensētu dzīves dārdzību, piemēram, izdevumus izklaidei un ceļošanai, kā arī citus ikdienas izdevumus, svētkus neviens nav atcēlis un vairums tos gribēs izbaudīt. Lai piesaistītu maksimāli daudz pircēju, nepieciešams nodrošināt pēc iespējas labāku klienta pieredzi – pārskatīt, cik ērti un ātri var iepirkties jūsu e-veikalā.

Ja e-veikals, tad cik viegli ir tikt pie preces?

Iepirkšanās no vienas puses ir ļoti vienkāršs process, no otras – tā ietver ļoti svarīgu sastāvdaļu – savas naudas nodošanu cita rokās un uzticību, ka pretī tiks saņemta prece vai pakalpojums. Vienkārši tas ir, ja apmaiņa notiek klātienē, tomēr uzticības faktors spēlē nozīmīgāku lomu, ja iegāde notiek internetā. Līdz ar to katram tirgotājam būtu jārūpējas, lai no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, ka veikals ir uzticams. Profesionāls mājaslapas dizains, plaši un gramatiski pareizi produktu apraksti, informācija par uzņēmumu – tās ir pamata lietas. Nepieciešams arī pietiekami detalizēti aprakstīt, kādā veidā ir iespējams tikt pie preces jeb norādīt piegādes iespējas. Tāpat klientam būs svarīgi zināt, kādā veidā var sazināties ar veikala klientu apkalpošanu. Bieži ir situācijas, kad preci vajag uzreiz, tāpēc ir svarīgi klientam sniegt skaidrojumu par piegādes ilgumu.

Saeima šodien pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem nodokļu maksājumus sadalīt līdz 2023.gada vidum.

Pieņemtās izmaiņas paredz, ka nodokļu maksātājam, kurš no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskās darbības pamatdarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, būs tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam VID administrēto nodokļu maksājumu samaksu.

Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka nodokļu maksājumu samaksu var pagarināt līdz 2022.gada 31.decembrim un visi lēmumi jāpieņem līdz 2021.gada 31.decembrim. Vienlaikus Eiropas Komisija noteikusi, ka minētais atbalsts būs pieejams līdz 2023.gada 30.jūnijam, savukārt lēmumi jāpieņem līdz 2022.gada 30.jūnijam.

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Ar vienu latu dienā pārtikai pilnīgi pietiek, turklāt nemaz nav jāēd tikai pelmeņi un roltoni, pārliecinājies Deniss Barteckis (27) paša izdomātajā mēnesi ilgajā eksperimentā, šodien, 23.maijā, vēsta laikraksta Diena pielikums SestDiena.

D. Barteckim esot apnikušas apkārtējo žēlabas par grūtajiem laikiem un naudas trūkumu, tādēļ sagribējies pierādīt, ka arī saspringtajos apstākļos cilvēks var normāli izdzīvot.

Eksperimentam tikuši izvirzīti sekojoši nosacījumi: galvenais - pārtikai dienā drīkst tērēt tikai vienu latu jeb 30 latu mēnesī. Viss pārtikas grozs bija jāpērk no jauna. Ja kādu iemeslu dēļ dienai atvēlētā nauda netika iztērēta, tā pārgāja «depozītā» un nākamajā dienā varēja sapirkties jau par diviem latiem. Apēstais pie kolēģa svinību galda vai ciemos netika skaitīts. Vienīgā vājība, ko D. Barteckis sev šajā sūrajā periodā ļāvis, bijusi kafijas tase bārā kolēģu kompānijā. Viens no eksperimenta uzstādījumiem bijis ēst ja ne ļoti veselīgi, tad vismaz tā, lai nesaindētos un nesabojātu kuņģi.

Janvāra vidū Ministru kabinets atbalstīja grozījumus kārtībā, kādā tiks vērtēti darbības rezultāti un finanšu rādītāji valstij piederošajos uzņēmumos.

Proti, valsts kapitālsabiedrībām būs skaidri jādefinē sasniedzamie finanšu mērķi. Šī iniciatīva ir rezultāts tam, ka Pārresoru koordinācijas centrs ir konstatējis gadījumus, ka valsts uzņēmumos nav stratēģiski noteiktu vai atbilstoši apstiprinātu finanšu mērķu. Attiecīgi, ja nav skaidrības par mērķiem, tad nevar veikt darbības novērtējumu. Šīs iniciatīvas loģika ir saprotama, taču uzņēmumu finanšu mērķtiecīga un vienotos principos balstīta plānošana var izrādīties ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Tam ir vairāki iemesli – dažādas uzņēmumu prioritātes, atšķirīga tirgus situācija, uzņēmumu tirgus pozīciju atšķirīgs briedums, naudas plūsmas, dividenžu un investīciju politikas var būt kardināli atšķirīgas. Piemēram, uzņēmumu dividenžu sadales vai kapitāla piesaistes politiku tieši ietekmē tā izaugsmes potenciāls – vai uzņēmumam ir, kur augt.

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Ražotājs HKScan Latvia pelmeņu ražošanas iekārtā ieguldījis gandrīz 300 tūkstošus eiro, šodien informēja uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā iekārta sniedz iespēju palielināt ražošanas apjomus par 50%. Visu zīmolu «Rakvere» un «Rīgas Miesnieks» pelmeņu ražošana notiek tieši Jelgavā, ar tiem apgādājot vietējo tirgu, kā arī eksportējot tos uz Baltijas valstīm. Turklāt nākotnē iecerēts eksporta zonas paplašināt.

Pelmeņi ir populāri Āzijā, Itālijā, Baltijā, norādīja HKScan Latvia prezidents Jari Latvanens (Jari Latvanen), tādēļ uzņēmums izskata eksporta iespējas.

«Pasaulē aizvien straujāku popularitāti gūst kulinārija un šefpavāru radītie ēdieni, un arī mūsu uzņēmums ir sekojis šīm tendencēm, integrējot tās pelmeņu ražošanā,» viņš uzsvēra.

Mēs cenšamies būt tuvu saviem patērētājiem un investēt jaunās tehnoloģijās. Pirms pelmeņu līnijas ieguldījām arī gaļas kūpināšanas tehnoloģijās, uzsver J. Latvanens.

Skolu un bērnudārzu ēdienkartēs turpmāk vairs nedrīkstēs iekļaut frī kartupeļus un piedevās piedāvāt kečupu vai majonēzi, savukārt cīsiņiem, sardelēm un citiem gaļas izstrādājumiem būs jāsatur vismaz 70% gaļas.

To paredz valdībā otrdien apstiprinātie Veselības ministrijas (VM) priekšlikumi bērnu ēdienkartes uzlabošanai.

Bērnudārzos un skolās bērniem nevarēs pasniegt frī kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus, mehāniski atdalītu gaļu, majonēzi, kečupu, tomātu mērci, krējuma izstrādājumus piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu gatavošanā majonēzi, kečupu, tomātu mērci ir atļauts izmantot).

Tāpat skolu un bērnudārzu ēdienkartēs nedrīkstēs iekļaut konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki.

Tādi paši ierobežojumi attieksies arī uz 18 gadu vecumu nesasniegušiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru klientiem un mazajiem slimnīcu pacientiem.

Tirdzniecības centrā Galerija Centrs apmeklētājiem durvis vērusi Burzma – garšu un notikumu telpa, kas vienuviet pulcē vairāk nekā 10 kafejnīcas, restorānus un bāru, kas viesus gaida unikālā vidē ar vienotu interjera dizainu un viesmīlības konceptu.

Burzmas izveidē investēti divi miljoni eiro.

Burzma zīmola līdzautors Arvis Zēmanis stāsta, ka šī garšu un notikumu telpa tika radīta ar izteiktu komūnas un piederības sajūtu mūsdienīgiem gardēžiem.

Vairāk nekā 1500 kvadrātmetru platībā tirdzniecības centra 4. stāvā pieejamas divas zonas – Grab&Go un Rest&Taste. Tajās iespējams baudīt Meksikas virtuvi no L-Taco, Gruzīnu virtuvi no Hačapuri un Āzijas virtuzvi no Ginger. Papildu tam, bistro maltītes nodrošinās Boom Cafe, malkas krāsnī ceptas picas gatavos Vīnkalni, pelmeņus un pankūkas būs iespējams iegādāties no Zeest, par suši rūpēsies DERBRUDER, savukārt Holy Sip piedāvās kokteiļus un uzkodas.

Ņemot vērā pircēju interesi un vēlmi iegādāties Latvijā audzētus un ražotus produktus, Rimi hipermārketā Pulkveža Brieža ielā sadarbībā ar lauku labumu tirgotāju SIA Lauku Rudzupuķe atvērts zemnieku produkcijas veikaliņš Klēts.

Tajā Rimi pircējiem būšot iespēja iegādāties gandrīz 1000 dažādus produktus, ko piegādās vairāk nekā 75 zemnieku saimniecības no visas Latvijas.

Jaunatvērtā zemnieku veikaliņa Klēts platība ir apmēram 70m2, tajā kopumā nodrošinātas 4 jaunas darba vietas.

No gaļas produkcijas Klētī būs iespējams iegādāties, piemēram, SIA Rāmkalni Serviss gaļas izstrādājumus, tostarp arī pelmeņus. Piedāvājumā būs arī SIA Sidrabjērs jēra gaļa un z/s Jaunliepas savvaļā augušie broilercālīši un pīles. Savukārt dārzeņu un dažādu pavasara zaļumu sortimentā pircējiem būs pieejami z/s Eicēni un zemnieku kooperatīva Zaļais Grozs bioloģiskie dārzeņi un zemnieka Jāņa Bērziņa audzētā produkcija.

SIA Rāmkalni Nordeco saražotās dažādu ogu sukādes piedāvā ne vien vietējā tirgū, bet arī eksportā, kur šādā veidā apstrādāti augļi ir pārsteigums

Rāmkalni pastāv jau 13 gadus, un kompānijas pirmsākumi saistās ar laivu nomu, krodziņu un rodeļu trasi. Ar to bizness iesākās, bet līdz ar krīzi radās jautājums – būt vai nebūt. Tika pieņemts lēmums biznesu turpināt un attīstīt. «Sākām ar dažādām lietām – kūpinājām vistas un gaļu, ražojām saldējumu, pelmeņus un arī sukādes. Skatījāmies, kas ir perspektīvākais, un uz to koncentrējām uzmanību. Tās ir sukādes. Tās man ir interesantākā tēma, turklāt var nodarboties arī ar lauksaimniecību, kas man kā juristam pēc izglītības, bet zemniekam sirdī ļoti patīk,» stāsta Viktors Grūtups, SIA Rāmkalni Nordeco līdzīpašnieks. Ogu sukāžu ražošanas virziens nodalīts atsevišķi, uz tā bāzes ir izaugusi kompānija SIA Rāmklani Nordeco.

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Labrīt!

Vai tu zini, kur atrodas tava pensijas nauda? Labāk padomā divreiz! - Tā intervijā DB brīdina finanšu analīzes kompānijas AlphaMetrics (ASV) dibinātājs un vadītājs, otrās paaudzes Amerikas latvietis Aleksis Kīns. Viņš plāno Latvijas programmētājus iesaistīt fundamentālu finanšu tirgu problēmu novēršanā.

DB šorīt raksta par draudošiem zaudējumiem dažādās uzņēmējdarbības sfērās. Subsidētās elektrības nodokļa ieviešana apturēs jaunas investīcijas enerģētikā, ievainos elektroenerģijas ražotājus, sāpīgi sitīs pa siltumtarifiem un kaitēs cūkkopjiem .

Savukārt Eiropas Komisijas rosinātā pārkāpumu procedūra par prasību neizpildi mēslošanā draud ar zaudējumiem valstij un zemniekiem.

Uzņēmēji var sākt iesniegt piedāvājumus divos centralizēto iepirkumu konkursos – par pārtikas preču piegādi un mēbeļu piegādi Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) dalībniekiem, paziņojusi Valsts reģionālās attīstība saģentūra (VRAA).

EIS abos minētajos katalogos tiks izmantots «reģionālais princips», kas nozīmē to, ka pretendents savas preces var piedāvāt arī pa atsevišķiem Latvijas reģioniem.

«Reģionālajiem uzņēmējiem ir atviegloti dalības nosacījumi. EIS pretendentiem, kas startēs atsevišķos reģionos attiecīgi ir noteiktas dažādas prasības par pretendenta iespējām, saimniecisko un finansiālo stāvokli,» skaidro VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, norādot, ka «šī ir jauna iespēja uzņēmumiem no attālākiem Latvijas reģioniem piedāvāt savu preci EIS reģiona ietvaros, kas faktiski nozīmē - uzņēmējam jānodrošina piegādes tikai viena vai dažu reģionu ietvaros, jo katram reģionam - Rīgai un četriem pārējiem reģioniem, tiks noteikti savi uzvarētāji, tādējādi paverot plašākas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem».

Tirdzniecības centrā Galerija Centrs februārī atklās garšu un notikumu telpu Burzma, kur vienuviet atradīsies 11 kafejnīcas, restorāni un bārs.

Investīcijas jaunās koncepta vietas izveidē ir divi miljoni eiro.

“Šīs garšu un notikumu telpas izveide nav nejauša. Mēs vēlējāmies radīt telpu, kas apvienos visu ko vēlas mūsdienu gardēži – izcilu lokāciju, plašu ēdienu un dzērienu izvēli, kā arī Instagram cienīgu interjeru. Burzma ar baudāmu atmosfēru, neatkarīgi no tā, vai plānotas ātras pusdienas vai nesteidzīgas vakariņas draugu kompānijā,” norāda Arvis Zēmanis, Burzma zīmola līdzautors.

Vairāk nekā 1500 kvadrātmetru platībā Burzmas apmeklētājiem būs pieejama divas zonas – Grab&Go un Rest&Taste. Tajās būs iespējams baudīt Meksikas virtuvi no L-Taco, Gruzīnu virtuvi no Chacapuri un Āzijas virtuvi no Ginger. Papildu tam, bistro maltītes nodrošinās Boom Cafe, malkas krāsnī ceptas picas gatavos Vīnkalni, pelmeņus un pankūkas būs iespējams iegādāties no Zeest, par suši rūpēsies Der Bruder, savukārt Holy Sip piedāvās kokteiļus un uzkodas.

Minskas motoru rūpnīca (MMR) piedāvā traktorus un citu tehniku un to rezerves daļas apmaiņā pret gaļu.

No telefonsarunas ar kādu anonīmu rūpnīcas pārstāvi noskaidrojies, ka MMR saņēmis traktorus no Minskas traktoru rūpnīcas apmaiņā pret parādiem. Paredzams, ka saņemto gaļu nopirks rūpnīcas strādnieki. Rūpnīcas teritorijā ir trīs veikali un savs pārstrādes cehs, kas gatavo produkciju rūpnīcas strādniekiem. Tāpēc arī esot nepieciešama cūkgaļa un liellopu gaļa, skaidrojis rūpnīcas pārstāvis.

Jau augusta sākumā ziņots, ka Minskas Traktoru rūpnīca nolēmusi saviem darbiniekiem uz algas rēķina ņemt pelmeņus un vareņikus. Savukārt citi baltkrievu uzņēmumi sākuši izmaksāt algās preces, ko ražo, tajā skaitā sīpolus, sautētas gaļas konservus, paklājus un audumus.

Neraugoties uz Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatīšanos, Lietuva saņēmusi atļauju eksportēt uz Ukrainu cūkas, cūkgaļu un tās pusfabrikātus.

Šādu vienošanos panākuši abu valstu pārtikas un veterinārie dienesti. Ukrainas dienests atzinis, ka ĀCM kontroles un prevencijas pasākumi Lietuvā garantē pietiekamu drošību.

Kā norādījis Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta direktors Darjus Remeika, Ukrainas noteikumi attiecībā uz importu ir ļoti stingri.

Savukārt cūku audzētāji uzskata, ka jaunā alternatīva lauksaimniekiem pavērs lielākas iespējas kaulēties par cenu.

Lietuvas cūku audzētāju asociācijas direktors Aļģis Baravīks atgādinājis, ka lietuvieši cūkgaļu uz Ukrainu nav eksportējuši vismaz piecus gadus, jo ukraiņi to iepērk lielākoties no Polijas.

«Tuvumā alternatīvu tirgu nav. Baltkrievija nepieņem, Krievija neielaiž. Ukrainas tirgus atvēršanos vērtējam pozitīvi - lai gan milzīgus apjomus nevedīsim, tomēr jebkāda eksporta iespēju izvēle palīdz saimniecībām sarunās. Ja alternatīvas nav, nākas būt mierā ar piedāvāto cenu,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Tirdzniecības centrā "Galerija Centrs" nākamnedēļ, 27.februārī, atvērs garšu un notikumu telpu "Burzma", informē tirdzniecības centra vadītāja Sanita Krīgere.

"Garšu un notikumu telpa vienuviet pulcēs vairāk nekā desmit autentiskas un mūsdienīgas Latvijas kafejnīcas, restorānus un bārus, kas viesus gaidīs vidē ar vienotu interjera dizaina un viesmīlības konceptu. Tās platība būs vairāk nekā 1500 kvadrātmetru," atzīmē Krīgere. Viņa arī informē, ka garšu un notikumu telpa "Burzma" atradīsies tirdzniecības centra ceturtajā stāvā.

Atklāšanas pasākums notiks plkst.17.

Garšu un notikumu telpas atklāšanas dienā par atmosfēru rūpēsies Burzma zīmola līdzautors Arvis Zēmanis, kas apmeklētājiem būs sarūpējis vairākas aktivitātes un pārsteigumus. Pasākuma laikā apmeklētājus pārsteigs grupa Citi Zēni, savukārt pasākuma norises laikā par muzikālo pavadījumu rūpēsies DJ Aspirins, DJ Linda Samsonova un perkusiju pavēlnieks Oskars Deko.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.