Jaunākais izdevums

Vai jūs varat nosaukt vienīgo Eiropas Savienības valsti, kurā nodokļi tiek nevis palielināti, bet samazināti? Vai jūs zināt, kura valsts pavisam drīz kļūs par labāko vietu pasaulē, kur dzīvot, strādāt un audzināt bērnus? Un kur mēs jau šobrīd redzam nākotnes sabiedrību, kas ir draudzīga un iekļaujoša pilnīgi visām ļaužu grupām? Sakiet droši - Latvija! Jūs nebūsiet kļūdījies. Vismaz nebūsiet vienīgais, kas tā domā. Šie ir apgalvojumi no Vienotības politiķu izteikumiem, jūsmojot par nupat pieņemto budžetu.

Parasti sausnējais premjers Dombrovskis, kurš pat Jaunā gada runām liek izklausīties pēc informātikas pulciņa salidojuma, budžeta aplaistīšanai piegājis negaidīti radoši. Mūsu valsts ekonomika tagad ir kā augošs vilnis, kas ceļ visus kuģus, viņš saka. Turpat blakus spurdz premjera krāsainā pusīte Solvita Āboltiņa - bet visvairāk ir pacelts pensionāru kuģis! Tieši pensionāri, saskaņā ar Āboltiņu, ir «gatavi izvest Latviju uz stabilas attīstības un labklājības ceļa».

Šie ir Vienotības politiķu citāti, kas līdz ar krāsainiem grafikiem tika izsūtīti tūliņ pēc trešdienas nakts budžeta pieņemšanas. Var jau saprast, ka politiķiem sevi jāparāda labā gaismā, it īpaši tik tuvu pie vēlēšanām. Taču parasti to gaismu vismaz cenšas saglabāt kādu puslīdz naturālistisku. Vienotības vēstījums sabiedrībai šobrīd drīzāk atgādina Jehoviešu bukletu, kur visas ļaužu grupas līksmo labākajā vietā pasaulē. Tikai tā labākā vieta, citējot latviešu klasiku, šodien vēl ne, bet rītdien pavisam noteikti būs klāt. Atnāks pie mums pa galveno ielu, tā ka visa pamale dārd.

Nodokļi tiek samazināti? Turklāt, vienīgajiem Eiropas savienībā? Tas tiešām ir domāts nopietni? Labākā vieta pasaulē, kur dzīvot, strādāt un audzināt bērnus? Vilnis, kurš mūs ceļ? Sabiedrība, kas mīl visus? Un pensionāri, kas ved valsti pa stabilas attīstības ceļu?

Argumentēt pret šādiem apgalvojumiem būtu kā strīdēties ar kaislīgu sektantu. Šīs vīzijas vienkārši nāk no citas dimensijas. No tās, kura pieejama diezgan šaurai un elitārai ļaužu grupai. Galīgi nav šaubu, ka Dombrovskim Latvija patiešām bijis vilnis, kas viņu kārtīgi pacēlis. Un nav pamata apstrīdēt, ka Solvitai Āboltiņai šī būtu izdevīgākā vieta pasaulē, kur dzīvot, strādāt un audzināt bērnus. Visiem pārējiem - ne tik ļoti. Sākot ar uzņēmējiem, kuri, maigi sakot, varētu būt nedaudz aizvainoti - stāstīt viņiem par nodokļu samazinājumu tomēr nozīmē uztvert auditoriju par drusciņ muļķiem. Un beidzot ar pensionāriem, kas būs ne mazāk pārsteigti, kad uzzinās - viņi atrodas trieciena pirmajās rindās, vedot Latviju iekšā stabilajā attīstībā.

Tādi nu ir tie divi bieži piesaukti realitātes līmeņi. Vara un sabiedrība, kas savstarpēji nepārklājas. Vieni sasnieguši labāko vietu pasaulē un slīgst nirvānā, kavējot laiku ar visādām preambulām, rotaļu vilcieniņiem un citiem niekiem. Un tad pārējie, kas pārsvarā maksā nodokļus. Un ja nu ko šī Latvijas budžeta pieņemšana ir stiprinājusi, tad tikai neglītos stereotipus par austrumeiropiešu politiķiem - ar visiem viņu kašķiem, ultimātiem, kāju sišanām un fināla aprobežotību, grozot valsts budžetu, lai atriebtos Stendzeniekam, jo viņš par kādu uztaisījis sliktu reklāmu.

Bet nav jau Vienotība vienīgie, kas dzīvo pa atsevišķām dimensijām. Līdzīgi iet arī Rīgas domes deputātiem. Deputāts Jānis Šmits no Gods kalpot Rīgai! beidzot gatavs izsvēpēt no mūsu galvaspilsētas tās lielāko problēmu - uzņēmumus, kuru nosaukumos figurē visādi mošķi un velni. SIA “Raganu ķēķis” izrādījies īpaši aizvainojošs deputāta smalkajiem jutekļiem. Protams, atklāts paliek jautājums, ko darīt ar apdzīvoto vietu vārdā Ragana? Šeit ieteikums Šmitam - pārdēvēt to par godu savam partijas vadītājam un turpmāk saukt par Ameriku. Pilsētai arī laba reklāma sanāktu - Laipni lūgti Amerikā, labākajā vietā pasaulē!

Nākamajā uzreiz pēc Latvijas, protams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FM: Aizņemšanās ieguldījumiem ceļos nav risinājums

LETA, 21.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemšanās, lai līdzekļus ieguldītu ceļos, nav risinājums, šodien ikgadējā ceļinieku konferencē sacīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Viņš uzsvēra, ka šāds risinājums nav iespējams un tas nav ceļš, kuru būtu jāiet.

Sakss skaidroja, ka Latvijai ir plašas iespējas aizņemties "lētu naudu" finanšu tirgos, taču, investējot šos līdzekļus ceļos, ir atsauce uz valsts budžeta deficītu.

Mēs kā valsts nevaram pārāk daudz aizņemties un dzīvot uz nākamo paaudžu rēķina, pauda Sakss.

Vienīgā situācija, kad aizņemties investīcijām ceļos būtu pamatoti, ir privātās-publiskās partnerības (PPP) projektos, taču tajos galvenie riski jāuzņemas privātajam partneriem. Tiklīdz valsts šādos projektos uzņemas galvenos riskus un garantē ieņēmumus partnerim, tas parādīsies deficītā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: 0,7% budžeta konsolidācija nav joka lieta un ar kosmētiskiem līdzekļiem to izdarīt nevarēs

Žanete Hāka, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu, viņš uzsver.

Reāli raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka Finanšu ministrijas viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP, uzsver N. Sakss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadalītas Lielā Kristapa balvas

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasniegtas mūzikas balvas Zelta mikrofons 2013

Dienas Bizness, 06.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

88 izdevēji šoreiz gada balvai bija pieteikuši vairāk nekā 200 ierakstus. Žūrija mūziķa Aivara Hermaņa vadībā atlasīja 79, kuri pretendēja uz Zelta mikrofonu 19 nominācijās.

No 19 nominācijām trīs Zelta mikrofonus ieguva dziedātājs Dons, tostarp par gada labāko dziesmu.

Uzvarētājus visās 19 nominācijās skatieties arī augstāk galerijā!

Gada labākā dziesma:

Dons - Pēdējā vēstule

Labākais metāla un rokmūzikas albums:

RŪSA - No vāka līdz vākam

Labākais pop albums:

Otra puse - Uzzīmē mani

Labākais pop-rock albums:

The Sound Poets - Tavs stāsts

Labākais kantri un šlāgermūzikas albums:

Mēs tikāmies... (Žoržs Siksna dzied Raimonda Paula dziesmas)

Labākais tautas mūzikas albums:

Auļi - Dižducis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā notiekošajā diskusijā par valsts budžetu pirmdien izskanēja viedoklis par nepieciešamību ietvert Satversmē fiskālo disciplīnu.

Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) rosināja ietvert Satversmē atrunu, ka laikā, kad valstī nav krīzes, ir jāveido bezdeficīta budžets.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šim viedoklim piekrita. «Ja Saeima sekotu Igaunijas piemēram un tā rīkotos, tas būtu apsveicami,» uzsvēra Latvijas Bankas vadītājs.

Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss norādīja - ja ir vēlme ierakstīt Satversmē, ka «labajos laikos» krāj un «sliktajos laikos» tērē, tad ir vērts ņemt vērā Vācijas pieredzi, kura savā konstitūcijā runā par strukturālā ziņā sabalansētu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

ES fondu Latvijai nākamajā plānošanas periodā varētu sarukt par 60 miljoniem eiro gadā

LETA, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā, kas sāksies 2021.gadā, Latvijai varētu būt par 17% jeb 60 miljoniem eiro mazāks, nekā šajā ES fondu plānošanas periodā, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Pēc FM aplēsēm, šis ir reālistiskais scenārijs. Optimistiskais scenārijs paredz, ka ES fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā saruks par 6%, savukārt pēc pesimistiskā scenārija fondu līdzekļi saruks par 20-30%.

FM prognozē, ka Kohēzijas politikas finansējums līdz 2022.gadam reālistiskajā scenārijā varētu saglabāties. Bet no 2023.gada tas varētu samazināties par 6-30%. Reālistiskajā scenārijā samazinājums būtu 17% apmērā jeb vidēji ikgadējais samazinājums būtu 60 miljoni eiro, salīdzinot ar 2017.gadu.

FM pārstāvis Nils Sakss skaidroja, ka ES fondu samazinājumu pēc 2020.gada kompensēs nodokļu reforma, kas ir lielākais fiskālais instruments "ekonomiskā izrāviena" nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Straujuma: Par nākamā gada budžeta izdevumiem spriedīs augustā, šogad nevar runāt par konsolidāciju

LETA, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentējot prognozes par iespējamu nākamā gada budžeta konsolidāciju, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norāda, ka par budžeta izdevumu apjomu runās augustā, bet šogad par budžeta konsolidāciju nevar runāt, aģentūrai LETA pavēstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Par izdevumu apjomu nākamā gada budžetā tiks spriests augustā, veidojot nākamā gada valsts budžetu, līdz ar to ir pāragri spriest, kāds būs izdevumu apjoms un kādās nozarē. Patlaban valsts ieņēmumi tiek iekasēti praktiski 100% apmērā, līdz ar to ir skaidrs, ka šogad nevar runāt par budžeta konsolidāciju, uzsver valdības vadītāja. Straujuma arī aicina pāragri neizdarīt secinājumus.

Viņa atgādina, ka ekonomiskā situācija valstī ir stabila un saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm Latvijai nākamgad ir gaidāma lielāka izaugsme nekā šogad.

Jau ziņots, ka saskaņā ar 5.maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016.gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne Satiksmes ministrijai, ne ekspertiem pašlaik nav vienota risinājuma, kā pilnībā kompensēt trūkstošo ES naudu pēc 2020. gada

Atjaunot Autoceļu fondu, ieviest maksas autoceļus, iedzīvināt publiskās privātās partnerības (PPP) projektus – tie ir daži no risinājumiem, kā palielināt finansējumu ceļu nozarei, kas izskanēja ceļu nozares konferencē Latvijas ceļi nākamajos simts gados.

Kompānijas KPMG Baltics direktors Edgars Voļskis kā vienu no risinājuma variantiem redz atsevišķu maksas ceļu ieviešanu. Kravas mašīnām jau tagad par vairāku ceļu lietošanu ir jāiegādājas vinjetes. Pērn ieņēmumi no vinjetēm bija 18 milj. eiro, bet šogad ir plānoti 27,8 milj. eiro. E. Voļskis skaidro, ka cilvēkiem nākotnē būtu izvēle, vai nu braukt bez maksas pa mazākiem ceļiem, vai arī par maksu izmantot uzbūvētas ātrgaitas šosejas. Autoceļu fonda atjaunošana un maksas ceļu ieviešana ir priekšnoteikums tam, lai vēl viens finansējuma avots ceļiem būtu aizdevumi – gan valsts budžeta, gan starptautisko finanšu institūciju, gan obligāciju izlaišana un pensiju fondu līdzekļu ieguldīšana, domā E. Voļskis. Tam, ka autoceļus varētu finansēt ar aizdevumu palīdzību, gan kategoriski iebilst N. Sakss, kā arī Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš teic, ka tikpat labi ceļiem varētu izmantot ātros kredītus. N. Sakss gan bilst, ka aizdevumi būtu pieļaujami PPP projektos, kas arī varētu būt viens no finansējuma avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Apbalvo Gada labākos ekonomikā 2015

Žanete Hāka, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturdien Rīgas Latviešu biedrības namā praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēdza mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2015 - skolotāju, skolēnu un skolu direktoru sumināšanu, informē organizētāji.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš apsveikuma vēstulē Gada labākais ekonomikā 2015 laureātiem uzsver: «Mūsdienu mainīgajā pasaulē līdz ar daudziem sarežģītiem notikumiem, īpaši svarīga ir jauniešu mērķtiecīga izvēle, radot jaunus, ilgtspējīgus un inovatīvus uzņēmumus, tādejādi sekmējot valsts attīstības un sabiedrības labklājības vairošanu. Tam visam pamatā ir iegūtās zināšanas, kas ir labākais iespējamais kredīts Jūsu nākotnei. Pateicos visiem Latvijas skolotājiem, kuri ir pielikuši lielas pūles un turpina bagātināt jauniešus ar dzīvei tik nepieciešamajām zināšanām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta fotogalerija - Starptautiskie nekustamā īpašuma izcilnieki novērtēti

Ingrīda Drazdovska, 17.03.2014

Labākā inovatīvā zaļā ēka, Žūrijas speciālbalva

Singapūras līča Dārzi

Arhitekti: Grant Associates, Wilkinson Eyre Architects; piedaloties inženieriem no Atelier Ten Ltd

Attīstītājs: Singapūras Nacionālā parku padome

2006. gadā Singapūrā noticis konkurss, kura mērķis bija atrast inovatīvu, bet arī realizējamu Dārzu attīstības plānu. Dienvidu līča konkursā uzvarēja Endrjū Granta komanda no Grant Associates, kurai bija iesaistīti Wilkinson Eyre arhitekti, inženieri no Atelier One, Atelier Ten. Priekšlikums cita starpā ietvēra divu milzīgu (ap 20 tūkst. m2) stiklotu «vēso» dārzu – «biomu» un astoņpadsmit «superkoku» (25–50 m) izveidi.

Avots: MIPIM

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Singapūrā, Zviedrijā un Vācijā realizētie projekti šogad ieņēmuši «olimpisko» pjedestālu globālajā nekustamā īpašuma tirgus arēnā.

Jau 25.reizi Kannās Francijā norisinājies viens no lielākajiem starptautiskiem nekustamā īpašuma biznesa pasākumiem – MIPIM. Jau 24 reizi profesionāļi no visas pasaules balso par tikko īstenotajiem labākajiem, augstvērtīgākajiem nekustamā īpašuma projektiem. Šā gada sākumā kompetenta žūrija, kuru vadīja Maikls Strongs (Michael Strong), kompānijas CBRE vadītājs Eiropas un Tuvējo austrumu reģionā (EMEA) no Apvienotās Karalistes, atlasīja 28 nekustamā īpašuma projektus – finālistus vairākās kateforijās. Laiku pa laikam konkursā tiek izcelta un ieviesta kāda jauna kategorija. Šogad šāds jaunievedums bija kategorija Labākais pilsētvides atjaunošanas projekts un Labākā inovatīvā «zaļā» ēka. Forumam MIPIM šoreiz goda «viesi» jeb valstis bija Krievija, Brazīlija, Turcija, tādēļ atsevišķi novērtēti veiksmīgākie projekti arī šajos pasaules reģionos. Labākie projekti tiek noteikti summējot gan žūrijas, gan MIPIM apmeklētāju balsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimuldas novads ar apdzīvotām vietām Turaidu un Raganu ir uzsācis jauna novada koncepcijas «Teiksmainā Krimulda» ieviešanu.

«Krimuldas novadam ir augsts tūrisma potenciāls, kas līdz šim nav ticis attīstīts. Mums ir apdzīvota vieta Ragana, kas ir jau pateicīgs nosaukums, lai mēs izveidotu savu stāstu par brīnumaino raganiņu pasauli,» stāstīja Guntars Grīnvalds, Krimuldas novada domes priekšsēdētājs. Viņš uzsvēra, ka pasaulē ir atzīts, ka raganu pilsētas ir vienas no veiksmīgākajiem tūrisma koncepcijām.

«Līdz šim nav izmantots Turaidas potenciāls, klinšainā un skaistā daba pie Lojas upītes, kā arī viens no vecākajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā – Lēdurgas dendroparks, ko vēlamies pārvērst par skaņu un sajūtu parku,» par jaunajiem tūrisma plāniem stāsta G. Grīnvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr tas tiks virzīts uz Saeimu

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Lomu spēles un teatrāla poza nelīdzēs

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gribas rīkot raganu medības, tad jāsāk ar galvenajiem lēmuma pieņēmējiem, nevis ar izpildītājiem

Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir kļuvusi barga pret ierēdņiem. Viņa paudusi, ka ir ļoti nikna par absolūto bezatbildību Latvijas ierēdniecībā. Viņasprāt, ierēdņi neciena darba kultūru, jo kā varot būt, ka 20 cilvēki ar savu parakstu apliecina, ka ar valsts virzītu projektu viss ir kārtībā, ja beigās izrādās, ka galīgi nav kārtībā? Runa šoreiz ir par Izglītības un zinātnes ministrijas kūrēto interaktīvo vietni skolniekiem, skolotājiem un vecākiem Skolas.lv. «Sakūrēts» viss izrādās tik pamatīgi, ka arī trīs miljoni no ES struktūrfondu līdzekļiem, šķiet, ir pazaudēti. Un ja vēl šis būtu vienīgais šāds gadījums, kad prasmīgi «apgūtie» miljoni aizplūduši gluži kā pa notekcaurules reni. Nesen mums te atklājās skandāls ar Latvijas dalību Milānas Expo, uz izgāšanās sliekšņa ir pēdējo gadu vērienīgākais Veselības ministrijas projekts e-veselība, par visādiem jaunceļamiem slimnīcu korpusiem pat nerunājot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rumānijas raganas izmanto tīmekļa iespējas

Lelde Petrāne, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atkārtojiet pēc manis! Būt kopā ar to, ar ko es gribu,» Rumānijas raganu grupa skaita videozvana laikā ar klientu Indijā, kurš maksā par mīlestības burvestību. Šī sesija dekorētā pagalma nojumē 15 kilometrus no Bukarestes ir viena no daudzajām konsultācijām, kas tiek sniegtas tiešsaistē, vēsta Reuters.

Savukārt, sociālajā tīklā Facebook tiek organizētas rituālu tiešraides, lai iegūtu vairāk sekotāju.

«Patiešām spēcīga ragana var atrisināt problēmas arī no attāluma,» paskaidro 20 gadus jaunā Kassandra Buzea. «Tas nav tālrunis vai Facebook, kas dara brīnumus. Tie ir vārdi, ko mēs sakām, rituāli, ko veicam,» viņa paskaidro.

Tiek lēsts, ka Rumānijā ir aptuveni četri tūkstoši raganu, kas tagad arī ar tīmekļa palīdzību vilina klientus no Eiropas, Āzijas un ASV. K. Buzea stāsta, ka jaunajai paaudzei ātri izdevies pārliecināt vecāka gadagājuma raganas par interneta spēku. «Nekas nav mainījies, prakse ir tā pati, bet tagad ir daudz vieglāk kontaktēties ar klientiem no citām valstīm,» teic ragana Mihaela Minca.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TietoEVRY" sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru izstrādā virtuālās terapijas laboratoriju.

Pilotprojekta mērķis paredz nodrošināt pacientiem psihoterapijas seansus ar virtuālās paplašinātās realitātes palīdzību.

Virtuālās terapijas laboratorija, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas, uzlabos pusaudžu un jauniešu garīgo veselību. Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā jāievēro fiziskā distance, valstī noteiktie ierobežojumi un jāmazina inficēšanās risks, pilotprojekts sniegs priekšrocību - apgūt svarīgas emociju kontroles prasmes attālinātā saskarsmē ar speciālistu.

"Tā ir veiksmīga sadarbība starp garīgās veselības profesionāļiem un informācijas tehnoloģiju ekspertiem ne tikai Latvijā, bet arī Somijā. No tās ieguvēji būs galalietotāji - bērni, pusaudži un viņu ģimenes. Virtuālās terapijas laboratorija ir inovāciju solījums padarīt šādus pakalpojumus cilvēkiem pieejamākus, tāpēc nākotnes ambīcija ir terapijas metodi izmantot arī reģionos," pauž informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapņu fabrikā pirmizrādi vakar piedzīvoja Gardēžu teātra pirmais īstenotais izsmalcinātu vakariņu un teatrāla uzveduma iestudējums Kriminālās vakariņas Latvijā.

Pasākuma rīkotāji sola, ka vakariņu laikā ikviens apmeklētājs negaidīti kļūs par kāda neparedzēta notikuma dalībnieku.

«Pasaulē ir bijuši daudzi līdzīgi projekti Gardēžu teātrim, kur tiek apvienots ēdiens un izklaide – aklās vakariņas, kabarē utt. Arī Kriminālās vakariņas nav jauna ideja – jau kopš 80. gadiem tādas notiek daudzos Vācijas mazpilsētu krodziņos. Mūsu gadījumā pareizā atbilde ir augstāks līmenis, lai viens plus viens būtu trīs, nevis divi. Sākām sadarbību ar augstākā līmeņa teātra personām, un pirmajā gadā tas līdzinājās neiespējamai misijai. Iedomājieties – pat tad, ja cilvēkam piemīt harisma, piesaistīt projektam top līmeņa cilvēkus ir grūti,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness iepriekš pastāstīja igauņu uzņēmējs Risto Meigass. Viņa uzņēmums Skyworld Service vienpadsmit Eiropas valstīs vada Dinner in the Sky – burtiskā nozīmē tie ir īstermiņa restorāni, maltītes gaisā. Tagad tas ir ķēries pie jauna izaicinājuma – izklaides un ēdiena apvienojuma projektā Kriminālās vakariņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nordea un DNB apvienotās bankas padomes priekšsēdētājs būs Nils Melngailis

Lelde Petrāne, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea un DNB bankas apstiprinājušas plānotās apvienotās bankas Izpilddirektora un Padomes priekšsēdētāja amatus.

Par jaunās bankas Izpilddirektoru iecelts Erkki Raasuke, bet Padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Nils Melngailis.

Darījumu plānots slēgt 2017. gada 2. ceturksnī, tikmēr sasniedzot nākamos būtiskos posmus jaunās bankas izveidē - valdes apstiprināšanu un jauna zīmola izveidi. Mērķis ir radīt vadošu, uz klientiem orientētu banku Baltijas valstīs, vēsta abas kredītiestādes.

«Uzskatu, ka šī nav tikai divu banku apvienošana, bet ir spēcīgs sākuma punkts vēl fokusētākai pieejai un straujāk augošai bankai. Ar nepacietību gaidu tikšanos ar visiem abu banku darbiniekiem, lai uzsāktu darbu pie jaunās bankas izveides,» komentē Erkki Raasuke, plānotās apvienotās bankas Izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās cīņas par budžeta finansējumu veselības nozarei ierobežotā fiskālā telpā; Eiropas Komisija ir «pārdevusi laiku» un 34 milj. eiro šim gadam, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvija ir saņēmusi atkāpi no vidējā termiņa mērķa 0,1% apmērā no IKP, ja tiek veiktas strukturālas reformas ar pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz publiskajām finansēm un izaugsmi veselības nozarē. Šis pienesums ir būtisks, taču ne pietiekams, lai īstenotu visus pamatnostādnēs paredzētos pasākumus un nodrošinātu vajadzības. Tāpat šis finansējuma avots ir terminēts, mainīgās likmes atkāpi ir iespējams izmantot trīs gadus. Tātad, kā atzīmē Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, esam nopirkuši laiku. Bet paliek jautājums – kas notiks pēc tam, 2020. gadā? Šīs divas tēmas kā karsti kartupeļi no rokas rokā mētāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē ar Sociālo un darba lietu komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Apstiprināta VAS Latvijas Loto padome

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 23. decembrī, apstiprināta VAS Latvijas Loto padome, kuras galvenais uzdevums būs pārraudzīt akciju sabiedrības valdes darbu, apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt akcionāru sapulcei, informē Finanšu ministrija.

Latvijas Loto padome apstiprināta, ievērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, kā arī Ministru kabineta rīkojumu par nepieciešamību izveidot kapitālsabiedrības padomi. Tā apstiprināta uz 5 gadiem.

OECD rekomendācijās Latvijai tika ieteikts atjaunot valsts kapitālsabiedrību padomes vismaz ekonomiski nozīmīgajos uzņēmumos, pamatojot to ar faktu, ka Latvija ir vienīgā no pasaules attīstītajām tautsaimniecībām, kurā valsts uzņēmumiem nav izveidotas padomes. Šis aspekts bija arī priekšnosacījums, lai sekmīgi pabeigtu Latvijas iestāšanos OECD. Tādējādi atbilstoši MK rīkojumam Finanšu ministrijai tika dots uzdevums līdz 2016. gada beigām izveidot kapitālsabiedrības VAS Latvijas Loto padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Papildināta - Latvija iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā nepieciešamo finansējumu aizņemsies

LETA, db.lv, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija aizņemsies līdzekļus, kas mūsu valstij līdz ar pievienošanos eirozonai būs jāiemaksā Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM).

Dalība ESM tā dalībvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā ieguldījumu veikšana ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Pēc sākotnējiem aprēķiniem pirmajos piecos gados pēc iestāšanas eirozonā Latvijai ESM būs jāiegulda aptuveni 40,4 miljoni eiro (28,4 miljoni latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī ieguldāmā summa veidos aptuveni 113 miljonus eiro (79,42 miljonus latu). Līdz ar to kopējā iemaksu summa būs 315 miljoni eiro (221,4 miljoni latu).

Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss šodien žurnālistiem uzsvēra, ka šie 40,4 miljoni eiro, kas mūsu valstij nākamgad jāiegulda ESM, ir nevis izdevumi, bet gan ieguldījums pamatkapitālā. Latvija summu, kas jāiemaksā ESM, aizņemsies, par šo aizņēmumu maksājot procentus. Tādējādi iemaksas ESM nepalielinās budžeta deficītu un arī nesamazinās nākamā gada budžetā papildu tēriņiem pieejamo finansējuma apmēru jeb fiskālo telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru