Dzīvesstils

No Nīderlandes uz Ukrainu virzās vētra, lielākie postījumi gaidāmi Vācijā un Polijā

LETA, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Aktīvs ciklons, kam Vācijā dots vārds «Ksavjērs» (Xavier), no Ziemeļjūras ceturtdien strauji virzīsies uz dienvidaustrumiem un kļūs spēcīgāks. Vācijā un Polijā gaidāma postoša vētra, kas daudzviet gāzīs kokus, brīdina sinoptiķi.

Nīderlandē un Polijā spēkā oranžais brīdinājums, lielā daļā Vācijas izsludināta sarkanā trauksme. Vietējie sinoptiķi brīdina par vēja pastiprināšanos brāzmās līdz 31-36 metriem sekundē, kalnos gaidāmas vēl lielākas vēja brāzmas.

Sagaidāms, ka vētra vissmagāk skars Vācijas ziemeļu un austrumu daļu, kā arī Polijas rietumu un dienvidu rajonus.

Stiprākie vēji Vācijā gaidāmi ceturtdienas pēcpusdienā, Polijā - vakarā. Naktī uz piektdienu vētra pamazām zaudēs spēku un sasniegs Ukrainu.

Vēja brāzmas virs 30 metriem sekundē iekšzemes rajonos ir reta parādība, tādēļ iespējami plaši postījumi. Paredzams liels izgāztu un nolauztu koku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Roga uzņēmis filmu par latvieti dimantu racēju Āfrikā

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandei un Latvijai ir vēsturiski labas ekonomiskās attiecības, kuras apstiprina šonedēļ notiekošā Nīderlandes karaļa Vilema Aleksandra valsts vizīte Latvijā un Baltijā

Iepriekšējā nedēļā notikušajā Baltijas žurnālistu vizītē Nīderlandē karalis Vilems Aleksandrs norādīja, ka priecāsies redzēt, kā Baltijas valstis attīstījušās 16 gadu laikā, kopš viņš šo reģionu apmeklēja pirmo reizi. Vizītes laikā plānots tikties ar Nīderlandes un Latvijas biznesa semināra Get Connected dalībniekiem Rīgas brīvostas pārvaldē.

Līdzīgas vērtības

Ekonomiskās attiecības starp Latviju un Nīderlandi Vilems Aleksandrs raksturo kā labas, vienlaikus norādot, ka tās vienmēr var būt labākas. Tāpēc valsts vizītei ar paralēli notiekošām ekonomiskajām misijām ir nozīmīga loma. Vizīte Latvijā būs fokusēta uz loģistikas jautājumiem, Igaunijā – uz lauksaimniecību, bet Lietuvā – uz enerģētiku. Nīderlandes karalis arī norāda, ka jau vēsturiski Nīderlandei un Baltijas valstīm ir bijušas labas attiecības un tirdzniecība caur Hanzas savienību bija mugurkauls Nīderlandes attīstībai Tālajos Austrumos XVI un XVII gadsimtā. Šodien Baltiju un Nīderlandi vieno līdzīgas vērtības un ekonomiskā sadarbība. Karalis akcentē, ka kopība ir svarīga, jo īpaši sarežģītos laikos, kad tuvojas Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Irma Francijai piederošajās salās nodarījusi postījumus vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā

LETA--AFP, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesuļvētra Irma Francijai piederošajās salās Karību jūrā nodarījusi postījumus vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā, piektdien paziņojusi Francijas nacionālā apdrošināšanas kompānija CCR.

Parasti viesuļvētru nodarītie postījumi naudas izteiksmē ir no 100 miljoniem līdz 200 miljoniem, norādīja CCR vadītājs, uzsverot, ka Irmas radītais kaitējums būs daudz lielāks.

Taču vēl ir pāragri nosaukt precīzu skaitli, viņš piebilda.

«Lielākie postījumi no Irmas vēl tikai gaidāmi, sevišķi Floridā, kur apdrošināts īpašums par aptuveni 100 miljardiem eiro,» sacīja CCR vadītājs.

Jau ziņots, ka Irma, kas ir pēdējās desmitgades spēcīgākā Atlantijas vētra, šonedēļ traucās pāri Karību jūras salām, nodarot tur plašus postījumus, bet nedēļas nogalē varētu sasniegt arī ASV Floridas štatu.

Viesuļvētrā Irma cietuši aptuveni 1,2 miljoni cilvēku, bet šis skaitlis var pieaugt līdz 26 miljoniem, ceturtdien brīdināja Sarkanais Krusts. Vairāki cilvēki vētras dēļ zaudējuši dzīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Prāta vētras koncertu Mežaparka lielajā estrādē varētu apmeklēt 50 000 cilvēku

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vētras dēļ arī Rīgas lidostā atcelti vai kavējas vairāki avioreisi

LETA, 10.02.2020

Lielbritānijā, kas sagaida spēcīgu vēju un stipras lietusgāzes, atcelti jau vairāki desmiti avioreisu, un par atceltajiem vilcienu reisiem ziņo arī dzelzceļa operatori.

Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļeiropas vētras dēļ izmaiņas notikušas arī starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidojošajos un izlidojošajos avioreisos, tādēļ ceļotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajam lidojumu sarakstam, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka vētras dēļ Eiropā ir atcelti vairāki reisi uz citām lidostām, tostarp arī Rīgas. Karnīte papildināja, ka aviokompānijas ir atcēlušas vai paziņojušas par izlidošanas kavēšanos arī vairākiem reisiem no Rīgas uz vētras skartajiem galamērķiem Eiropā, patlaban galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

Karnīte uzsvēra, ka pasažieriem jāseko aviokompāniju sniegtajai informācijai par tālāko rīcību. Reisu izmaiņu vai atcelšanas gadījumos ceļotāji tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju.

Jau ziņots, ka, Ziemeļeiropai sākot izjust spēcīgas ziemas vētras ietekmi, svētdien tika saņemtas ziņas par avioreisu atcelšanu un dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas jau restrukturizē savus uzņēmumus Vācijā un Polijā, veiks arī Lietuvas uzņēmuma restrukturizāciju, un tāpēc vērsusies tiesā.

«Small Planet Airlines» norāda, ka Lietuvas uzņēmuma darbības turpināšanai nav nepieciešams investors, tomēr ir sākusi to meklēt.

Kompānija arī uzsver, ka restrukturizācija Lietuvā atšķirsies no restrukturizācijas Vācijā un Polijā.

«Abās šajās valstīs kompānijas nespēja kontrolēt paplašināšanos un izmaksu pieaugumu, un tāpēc mēs tur šoruden sākām restrukturizāciju. Vācijas un Polijas kompāniju reorganizācijas dēļ »Small Planet Airlines« Lietuvā nesaņems ieņēmumus par pakalpojumiem no šiem uzņēmumiem, tāpēc tā centīsies samazināt infrastruktūru un arī aizsargāt savu darbību no ārējo pakalpojumu sniedzēju prasībām,» teikts «Small Planet Airlines» paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējīgajā PNB Bankā arestēti desmit ukraiņu IT uzņēmumu konti

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas "PNB Bankā", kas 12.septembrī tika atzīta par maksātnespējīgu, arestēti desmit Ukrainas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu konti, jo uzņēmumi tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu, vēsta ukraiņu žurnāla "NB Biznes" tīmekļa vietne.

Žurnāla rīcībā nonākusi vēstule, kuru cietušie uzņēmumi nosūtījuši Ukrainas vicepremjeram Dmitrijam Kulebam. Kā vēsta "NB Biznes", minēto uzņēmumu pārstāvji arī personīgi tikušies ar Kulebu.

Vēstulē teikts, ka šie uzņēmumi kontu aresta dēļ nevar saņemt pat garantētos 100 000 eiro.

"Mūs satrauc prakse, kas tiek piemērota pret tiem ukraiņu uzņēmumiem, īpaši IT kompānijām, kas bijušas "PNB Banka" klienti," teikts vēstulē. Gatavojot dokumentus garantēto 100 000 eiro saņemšanai, uzņēmumi saņēmuši Latvijas Finanšu izlūkdienesta paziņojumu, ka to konti ir arestēti, jo uzņēmumi tiek apsūdzēti par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Prāta Vētra mūzikas biznesā kopš 1989. gada

Laura Mazbērziņa, 10.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Cilvēku pūļi plūst uz Prāta Vētras koncertturnejas pirmo koncertu Jelgavā

Laura Mazbērziņa, 21.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien uz grupas «Prāta Vētra» «Skārda bungu tūres» pirmo koncertu Jelgavā plūda fanu straumes.

Db.lv novēroja, ka cilvēki seko «Prāta Vētras» aicinājumam uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Koncerttūres atklāšanas koncerts kā ierasti notiek grupas dzimtajā pilsētā Jelgavā, Lielupes pļavā pretim Jelgavas pilij. Pēc ilgāka pārtaukuma «Prāta vētra» piestās arī Latgalē, kur daudziem spilgtā atmiņā palicis sirsnīgais koncerts Preiļos pirms gandrīz 10 gadiem. Šoreiz koncerts notiks Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Teksasas štatā, kuru skāruši spēcīgi plūdi, draud eksplodēt un aizdegties ķīmiskā rūpnīca netālu no Hjūstonas.

Vētras Hārvijs izraisīto plūdu dēļ rūpnīcā Arkema pārstājušas darboties dzesēšanas iekārtas, un uzņēmums apgalvo, kas pašreiz nav nekādu iespēju novērst ugunsgrēku.

Jau ziņots, ka Hārvijs ASV Teksasas štatā izraisījis postošus plūdus un tagad, tiesa jau ar mazāku spēku, virzās dziļāk Luiziānas štatā.

Teksasā vētra prasījusi vismaz 25 cilvēku dzīvības, bet simtiem cilvēku liktenis nav zināms.

Vētras dēļ traucēta arī energoapgāde un slēgti naftas cauruļvadi.

Teksasas dienvidos pārplūdušas divas cisternas, kā rezultātā noplūduši gandrīz 30 000 galoni naftas.

Arkema pārtrauca darbu piektdien, vēl pirms vētra sasniedza Hjūstonu. Tomēr plūdi rūpnīcu nesaudzēja, tostarp applūda rezerves ģeneratori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lielākie postījumi konstatēti Hualiaņā, kur gājuši bojā četri cilvēki, bet vairāk nekā 200 guvuši dažādas traumas.

Pēdējo dienu laikā Taivānu satricinājušas vairākas zemestrīces, bet visstiprākā - 6,4 magnitūdas stipra zemestrīce – otrdien pirms pusnakts notika valsts austrumos, vēsta ārvalstu mediji.

Lielākie postījumi konstatēti Hualiaņā, kur gājuši bojā četri cilvēki, bet vairāk nekā 200 guvuši dažādas traumas. Vēl daudzi pašlaik ir pazuduši bez vēsts. Zemestrīce sašķobījusi vairākas ēkas, sabrukusi arī kāda viesnīca, daudzviet ielās uzlauzts asfalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ASV Kongress gatavo likumprojektu par sankciju piemērošanu Nord Stream 2

LETA--POLSKIE RADIO, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Kongress gatavo likumprojektu sankciju piemērošanai gāzesvada projektam "Nord Stream 2", kas pa Baltijas jūras dibenu savienos Krieviju ar Vāciju, lai piegādātu Rietumeiropai dabasgāzi, apejot Ukrainu un Poliju, ziņo mediji.

Jaunā likumprojekta mērķis ir nepieļaut dabasgāzes piegādāšanu Eiropai pa šo gāzesvadu, ziņo izdevums "Defensenews.com".

"Defensenews.com" citē kādu ASV senatoru sakām, ka likumprojekts paredz piemērot sankcijas uzņēmumiem, kas iesaistīti "Nord Stream 2" projektā.

ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Džims Rišs pauda ticību, ka sankcijas pārliecinās projektā iesaistītās būvfirmas apturēt dalību "Nord Stream 2", vēsta "Defensenews.com".

Rišs, republikāņu senators no Aidaho, piektdien sacīja, ka likumprojekts tiek izstrādāts, jo laika kļūst arvien mazāk un liela daļa "Nord Stream 2" jau ir pabeigta.

"Tas viņiem dārgi maksās. Es domāju, ja sankcijas tiks pieņemtas, kompānijas tiks slēgtas, un es domāju, ka krieviem būs jāmeklē cits veids, kā to paveikt, ja viņi to spēs," saskaņā ar "Defensenews.com" sacīja Rišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas un Nīderlandes aviokompānijas "Air France-KLM" izdzīvošana nav garantēta, ja koronavīrusa pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze turpināsies, svētdien brīdināja Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hūkstra.

Francijas un Nīderlandes valdībai katrai pieder 14% grupas akciju, un tās nacionālajās aviokompānijās iepludinājušas miljardiem eiro, lai palīdzētu pārciest pandēmijas izraisīto krīzi aviācijas nozarē.

"Tā [izdzīvošana] nav garantēta," intervijā Nīderlandes televīzijai NPO sacīja Hūkstra, uzsverot uz nepieciešamību samazināt izdevumus.

Pavasarī Francijas valdība "Air France" aizdevumos piešķīra septiņus miljardus eiro, bet Nīderlandes valdība KLM nodrošināja 3,4 miljardu eiro aizdevumu. KLM glābšanu nepieciešams papildināt ar daudzpusīgu restrukturizācijas plānu, kā arī apņemšanos atjaunot veiktspēju un konkurētspēju, norāda Hūkstra.

"Air France-KLM" tīrie zaudējumi šogad otrajā ceturksnī pieauguši līdz 2,6 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,8 miljardu eiro zaudējumiem pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas katastrofām ļoti ilgstošas ietekmes uz finanšu tirgiem nemēdz būt

ASV plosoties viesuļvētrai Hārvijs, ekonomisti un finanšu tirgus dalībnieki jau tagad mēģina izrēķināt šīs katastrofas postījumu izmaksas un ietekmi uz dažādu vērtspapīru cenām. Vismaz pašlaik Hārvija prognozēto postījumu diapazons ir visai plašs un svārstās 30 līdz 100 miljardu ASV dolāru robežās. Jebkurā gadījumā – pašlaik skaidrs ir tas, ka Hārvija postījumu izmaksas būs visai lielas.

Daudzu ASV apdrošinātāju bilances pašlaik gan ir visai labāk stāvoklī – pieejamā informācija liecina, ka tiem ir pietiekams kapitāls, lai tie varētu veikt nepieciešamos maksājumus. ASV vairākus gadus iztikusi bez ļoti nopietnām dabas katastrofām, kas nozīmējis, ka apdrošinātājiem mazākā mērā nācies izmaksāt atlīdzības. Valdot šādam fonam, arī The Wall Street Journal aptaujātie eksperti norāda, ka Hārvijs, visticamāk, nebūs ļoti liels drauds šīs nozares finansiālajam spēkam. Šajā pašā laikā notiekošajam būšot negatīva ietekme uz vairāku individuālu apdrošinātāju, kuriem ir bizness katastrofas skartajos reģionos (tie, piem., ASV Teksasas štatā apdrošinājuši mājokļus, automašīnas un uzņēmumus), ceturkšņa rezultātiem. Kā pirmie rindā tiek izcelti tādi apdrošinātāji kā Travelers, Progressive (auto apdrošinātājs), State Farm, Allstate un Farmers Insurance. Nozīmīgs auto apdrošinātājs Teksasā ir arī Geico, kas pieder slavenā investora Vorena Bafeta stūrētajai Berkshire Hathaway. Tāpat cietēju vidū pēdējā laikā ir arī vairāku pārapdrošinātāju akcijas, kas pārdod lielu risku apdrošināšanu pašām apdrošināšanas kompānijām. Šīs nedēļas sākumā straujāk saruka, piemēram, tādu uzņēmumu kā Axis Capital Holdings, Aspen Insurance Holdings un XL Group akciju vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 2.janvārī, Latvijas rietumu un centrālajos novados būtiski pastiprināsies ziemeļu vējš, tādēļ sinoptiķi izsludinājuši oranžās krāsas brīdinājumu.

Piekrastē vēja ātrums brāzmās sasniegs 23-28 metrus sekundē (m/s), lielākās brāzmas skars Kurzemes rietumkrastu - Ventspili, Pāvilostu un Liepājas jūrmalu.

Tālāk no jūras ziemeļu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 16-22 m/s, bet ciklona centrā Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumos līdz vakaram gaidāms lēns vējš.

Tā kā stiprākais vējš paliks jūrā un uz Latvijas zemes atbilstoši Boforta skalai tas nesasniegs vētras spēku, nav gaidāmi būtiski vēja postījumi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis arī dzeltenās krāsas brīdinājumu par ilgstošu sniegputeni, kas izraisīs redzamības pasliktināšanos un sniega sanesumu veidošanos atsevišķos ceļa posmos. Sniega segas vidējais biezums dienas laikā vietām pieaugs par sešiem centimetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Balta: Atlīdzību apjoms par zādzībām nekustamajos īpašumos šogad audzis par 73%

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī izmaksātais atlīdzību apjoms par zādzībām nekustamajos īpašumos, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 73%, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) dati.

«Pavasara siltās dienas, kuras bieži izvēlamies baudīt ārpus pilsētas pie dabas, diemžēl aktīvi izmanto arī garnadži. Ne visos nekustamā īpašuma apzagšanas gadījumos lielākie zaudējumi apdrošinātajam tiek nodarīti, nozogot tam piederošo mantu. Bieži ielaušanās vai tā mēģinājuma rezultātā nopietnākie postījumi finansiālā izteiksmē tiek nodarīti pašam dzīvoklim vai privātmājai – ārdurvis tiek uzlauztas tā, ka pēcāk jāmaina ne tikai slēdzene vai vērtne, bet viss durvju bloks, tiek bojāti logi, gan veicot urbumus tajos, gan sabojājot stikla paketes un vērtnes daļu. Tāpat zādzības procesā tiek nodarīti postījumi grīdas klājumiem, kāpnēm, sienām, mēbelēm un pat santehnikai,» pieteikto atlīdzību gadījumus komentē Līva Bogdanova, BALTA īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka nopietnus šķēršļus iekļūšanai īpašumā profesionāliem zagļiem nespēj sagādāt ne ārdurvju kods vai aizslēgta kāpņu telpa, ne arī stiklots balkons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar kravu apstrādes problēmām Ukrainas galvaspilsētas Kijevas lidostā pilnībā apturēta pasta sūtījumu aviosatiksme uz Ukrainu, informē VAS Latvijas Pasts.

Patlaban aviokompānijas noteikušas aizliegumu šo sūtījumu pieņemšanā līdz pat 2019.janvāra otrajai nedēļai, informē uzņēmumā.

Līdz ar Ukrainas galvaspilsētas Kijevas lidostas problēmām kravu apstrādē aviokompānijas, kas piegādā pasta sūtījumus uz šo valsti, noteikušas aizliegumu visa veida sūtījumu pieņemšanā uz Ukrainu. Tas nozīmē, ka patlaban nosūtīšanai saņemtie pasta sūtījumi uz Ukrainu tiek uzglabāti Latvijas Pasta šķirošanas kompleksā, un tie tiks nekavējoties izsūtīti pēc aizlieguma atcelšanas.

Latvijas Pasts norāda, ka vienlaikus jāņem vērā, ka tiek kavēta arī to sūtījumu piegāde gala adresātiem, kas no Latvijas jau nosūtīti uz Ukrainu – tas saistīts ar apstrādes, šķirošanas un tālākas nosūtīšanas problēmām Kijevas lidostā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatīšanos, Lietuva saņēmusi atļauju eksportēt uz Ukrainu cūkas, cūkgaļu un tās pusfabrikātus.

Šādu vienošanos panākuši abu valstu pārtikas un veterinārie dienesti. Ukrainas dienests atzinis, ka ĀCM kontroles un prevencijas pasākumi Lietuvā garantē pietiekamu drošību.

Kā norādījis Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta direktors Darjus Remeika, Ukrainas noteikumi attiecībā uz importu ir ļoti stingri.

Savukārt cūku audzētāji uzskata, ka jaunā alternatīva lauksaimniekiem pavērs lielākas iespējas kaulēties par cenu.

Lietuvas cūku audzētāju asociācijas direktors Aļģis Baravīks atgādinājis, ka lietuvieši cūkgaļu uz Ukrainu nav eksportējuši vismaz piecus gadus, jo ukraiņi to iepērk lielākoties no Polijas.

«Tuvumā alternatīvu tirgu nav. Baltkrievija nepieņem, Krievija neielaiž. Ukrainas tirgus atvēršanos vērtējam pozitīvi - lai gan milzīgus apjomus nevedīsim, tomēr jebkāda eksporta iespēju izvēle palīdz saimniecībām sarunās. Ja alternatīvas nav, nākas būt mierā ar piedāvāto cenu,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģija, Lietuva un Somija ir nākamās valstis, kurās būs skatāma režisora Andreja Ēķa spēlfilma Svingeri, vēsta screendaily.com.

Šogad tapušas komēdijas versijas igauņu un ukraiņu auditorijai.

Kā pastāstījis Platforma Film pārstāvis Kristiāns Alhimionoks, kā franžīzes partneris ir piesaistīts kāds Norvēģijas uzņēmums. Filma uz ekrāniem Norvēģijā būs skatāma 2018. gadā. Lietuvā darbi jau notiek, bet plāni Somijā ir pārrunu stadijā.

Turklāt Norvēģijas partneris izteicis vēlmi, lai filmas režisors arī norvēģu versijā būtu Andrejs Ēķis, tāpat kā tas bijis igauņu un ukraiņu versijās.

Komēdiju Svingeri Latvijā sāka rādīt 2016. gada decembrī, un tā guva lielus panākumus. Vēlāk dzima ideja par «Baltijas franšīzi», un 2017. gada vasarā Svingeri tika uzfilmēti Igaunijā. Ukraiņu versija būs skatāma nākamā gada janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru