Pēc diezgan lēnās “ieskriešanās” šā gada pirmajā ceturksnī, kad izsniegtā faktoringa finansējuma apmērs Latvijā atpalika no 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, otrajā ceturksnī nozare kļuvusi aktīvāka - pret 2022. gada atbilstošo periodu atkal vērojams pieaugums.

Proti, ja pērn no aprīļa līdz jūnija beigām faktoringā tika izsniegti 142 miljoni eiro, tad šogad šajā pašā laikā - 155 miljoni. Atlikums perioda beigās gan samazinājies līdz 177 miljoniem eiro, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes informācija. Kamēr pasaulē faktoringa apgrozījums uzrāda strauju izaugsmi, Latvijā tas daudziem uzņēmējiem joprojām ir kā “neredzamais potenciālais zilonis istabā” – tas pastāv, bet tā iespējas līdz galam neizprot un nenovērtē.

Baltijas līderis - Lietuva

Mūsu kaimiņiem Lietuvā apgriezieni krietni vērienīgāki. Par šāgada otro ceturksni datu gan vēl nav, taču gada pirmajos trijos mēnešos kopējais faktoringa portfelis Lietuvā bijis 578 miljonu eiro apmērā, apgrozījums sasniedzis pat gandrīz 1,3 miljardus eiro. Savukārt Igaunijā faktoringa portfelis šogad ik mēnesi krietni pārsniedzis 300 miljonus eiro, kopumā gada pirmajā pusē tas jau tuvojas 2 miljardiem eiro. Savukārt apgrozījums svārstījies no 219 (jūnijā) līdz 294 miljoniem eiro (martā) mēnesī, vēsta Igaunijas Centrālās bankas dati.

Latvijā un Lietuvā uzņēmumi saskārušies ar jauna veida krāpniecības mēģinājumiem, izmantojot rēķinu finansēšanas pakalpojumu (faktoringu), brīdina faktoringa kompānijas “Factris Latvia” izpilddirektors Kaspars Barons.

Krāpniecības shēma visos pieredzētajos gadījumos pamatā ir viena un tā pati, vienīgi mazliet atšķiras nianses, kādā veidā mēģināts iemidzināt uzņēmēju modrību. Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, K. Barons iesaka dažus vienkāršus, konkrētus ieteikumus potenciālo sadarbības partneru piedāvājumu patiesuma pārbaudei.

Jaunā krāpniecības shēma zīmīga ar to, ka no uzņēmumiem tiek mēģināts izkrāpt nevis naudu, bet preces. Proti, preču viltus pircējs, uzdodoties par kādu citu, tirgū zināmu un uzticamu kompāniju, pats sazinās ar pārdevēju un izsaka interesi par ievērojama apjoma preču pasūtījumu, stāsta K. Barons. Vienlaikus tiek norādīts, ka pircējs strādā tikai ar pēcapmaksu. Ja pārdevējs tomēr uzstāj uz vismaz daļējas priekšapmaksas saņemšanu, pircējs piedāvā pārdevējam vērsties pie faktoringa kompānijas, lai saņemtu rēķina apmaksu (līdz 90% apmērā) no tās.

Apgrozāmā kapitāla ātra aprite ir būtiska uzņēmumu naudas plūsmai un finansiālajai stabilitātei. Latvijā gari norēķinu termiņi un to apmaksas kavēšanās nereti skar mazos un vidējos uzņēmumus, ierobežojot to spēju investēt un efektīvi pārvaldīt finanšu resursus.

Šādās situācijās piemērots ir faktoringa risinājums, kas palīdz paātrināt naudas apriti, ļaujot ātrāk saņemt līdzekļus par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem, pat ja pircējs norēķinās ar atlikto maksājumu. Taču izpratne par faktoringa iespējām uzņēmumu vidū ir atšķirīga, un diemžēl Latvijā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.

Bankas Citadele Baltijas tirdzniecības finansēšanas un faktoringa daļas faktoringa projektu vadītājs Kristaps Velmers stāsta: “Mums šobrīd ir vismazākais faktoringa apjoms Baltijā. Igaunijā un Lietuvā tas ir divas līdz trīs reizes lielāks, ja skatāmies gan portfeļa, gan apgrozījuma līmenī.”

Statistika apstiprina: faktoringa apgrozījums Latvijā ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 7%. Velmers skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc Igaunija un Lietuva ir ievērojamu soli priekšā Latvijai faktoringa jomā, ir uzņēmēju gatavība eksperimentēt ar dažādiem finanšu rīkiem un plašāka izpratne par to priekšrocībām. “Igaunijā īpaši aktīvi darbojas tehnoloģiju uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kuri meklē dinamiskas finansēšanas iespējas, savukārt Lietuva ir attīstījusi spēcīgu alternatīvā finansējuma ekosistēmu,” viņš piebilst.

Pieprasījums pēc faktoringa palielinās, un, ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šis pakalpojums ir vēl maz pieprasīts, nākotnē var gaidīt straujāku izaugsmi, prognozē banku pārstāvji.

Lielāko īpatsvaru limitu ziņā aizņem lielie uzņēmumi, kas pārstāv tādas nozares kā graudkopība, metālapstrāde, kokrūpniecība un pārtikas tirdzniecība, stāsta Swedbank Faktoringa nodaļas projektu vadītājs Arnis Ārmanis. Arvien vairāk klientus interesē eksporta faktorings un vietējais faktorings ar apdrošināšanu, jo klients tādā veidā pasargājas no pircēja nemaksāšanas riska.

Nordea Finance Latvia faktoringa portfelis šī gada sākumā bija mazāks, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, taču vasarā atgriezās iepriekšējā gada līmenī, sasniedzot 21 miljonu latu, norāda Nordea Finance valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits. Kopumā faktoringa darījumiem ir tendence pieaugt, taču Latvijā faktoringa izmantošana ievērojami, apjomu ziņā par 3-4 reizēm, atpaliek no citām Baltijas valstīm.

Situācijā, kamēr Eiropā un pat Igaunijā un Lietuvā preču ražotāji ātrāk samaksu par piegādātajām precēm saņem, izmantojot faktoringa pakalpojumus, Latvijā šo finanšu pakalpojumu izmanto tikai neliela daļa, tādējādi straujā cenu pieauguma apstākļos daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cīnās ar apgrozāmo līdzekļu deficītu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas uzņēmuma, reversā faktoringa pakalpojumu sniedzēja SupplierPlus pārdošanas nodaļas vadītājs Latvijā Bruno Puriņš.

Viņš atgādina, ka faktorings un reversais faktorings ir sava veida apgrozāmo līdzekļu kreditēšana, kā garantu izmantojot preces pircēja parādu. Faktoringa pakalpojumus ārzemēs izmanto ļoti daudzi uzņēmumi, tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot biznesa attīstībai un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši pašlaik, kad daudzu preču un pakalpojumu cenas pieaug.

Kāda šobrīd ir situācija faktoringa segmentā?

Latvijā faktorings nekad nav bijis populārākais apgrozāmo līdzekļu iztrūkuma segšanas avots. Tieši tāpēc Latvija faktoringa apmēros būtiski atpaliek salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Salīdzinājumam – 2020. gada kopējais faktoringa apgrozījums Latvijā bija 815 milj. eiro, Igaunijā – 3900 milj. eiro, bet Lietuvā – 2700 milj. eiro. Tātad Latvijā tas ir vairāk nekā 4,8 reizes mazāks nekā Igaunijai un 3,3 reizes mazāks nekā Lietuvai. Nenoliedzami, ka katrai no Baltijas valstīm ir atšķirīgi tautsaimniecības pamati, taču šaubos, ka Igaunijas ekonomika ir tuvu vai 5 reizes lielāka nekā Latvijā. Kopumā Eiropā faktoringa pakalpojumus izmanto aktīvā, un to apmēri ir krietni lielāki nekā Baltijā. Pagarināts rēķinu apmaksas laiks – 90 vai pat 180 dienas – nozīmē apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu preču piegādātājiem, tai skaitā ražošanai nepieciešamo izejvielu iegādei (it īpaši situācijā, kad to cenas nemainīgi turpina pieaugt) un ārpakalpojumu pirkšanai, kā arī nodokļu nomaksai.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Krīzes laikā, pasliktinoties tirgus situācijai, vājinās daudzu uzņēmumu asinsrite jeb likviditāte, un tas rada vajadzību pēc apgrozāmajiem līdzekļiem.

Vienlaikus Latvijā turpinās kreditēšanas tempu kritums, kas nozīmē, ka daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir grūti piesaistīt finansējumu, ko veicina arī banku striktās kreditēšanas prasības. Viens no būtiskiem riskiem, ar ko krīzē sastopas MVU, ir neparedzami ieņēmumi un nevēlamas parādsaistības. Kādas ir iespējas mazināt šos riskus, lai veiksmīgāk pārvarētu krīzi?

Svarīgas garantijas un darījumu drošība

Izvērtējot 2020. gadu, kas pavadīts pandēmijas ēnā, Factris analīze liecina, ka lielākie zaudētāji bijuši tie MVU, kas nespēja izpildīt pārdošanas apjomu mazā pieprasījuma un pirktspējas dēļ, neizmantoja jaunus pārdošanas kanālus un uzturēja dīkstāvē darba spēku, telpas un iekārtas. Tāpat lielākam riskam krīzē pakļauti uzņēmumi, kas izmantojuši banku aizdevumus, kuri nenodrošina pret riskiem, kā arī uzņēmumi, kam pietrūka līdzekļu izejvielām un ražošanai nepieciešamajiem produktiem.

Turpinot attīstību, finanšu tehnoloģiju uzņēmums "SME Finance" ir saņēmis finansējumu 80 miljonu eiro apmērā no Eiropas Investīciju bankas (EIB), kas paredzēts Baltijas uzņēmumu atbalstam.

Tiek plānots, ka pirmā EIB finansējuma daļa uzņēmējiem būs pieejama jau 2021. gada pirmajā pusgadā.

"SME Finance", kas ir lielākā nebanku finansēšanas sabiedrība Baltijas valstīs, 2020. fiskālā gadā guvis ieņēmumus 7,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 57% vairāk nekā pērn.

"Neskatoties uz Covid-19 izraisītajiem satricinājumiem Lietuvas un Latvijas finanšu tirgos, 2020. gads uzņēmuma "SME Finance" darbībā izceļas finanšu rādītāju un inovāciju jomā. Tā kā bankas ierobežoja kreditēšanas iespējas un pieauga pieprasījums pēc alternatīvā finansējuma, mūsu lēmums pievienot ilgtermiņa aizdevumu pakalpojumu mūsu alternatīvo finanšu instrumentu klāstam ne tikai ievērojami palielināja mūsu kopējo finansēšanas portfeli salīdzinājumā ar 2019. gadu, bet arī mazināja finanšu riska draudus, kas saistīti ar apdrošināšanas uzņēmumu sektora pastiprināto piesardzību uzņemties risku, apslāpējot faktoringa jeb rēķinu kreditēšanas sektoru. 2019. gadā "SME Finance" finansēšanas portfelī dominēja faktoringa pakalpojumi, savukārt 2020. gadā faktoringa īpatsvars samazinājās līdz 27,5%, bet aizdevumi uzņēmumiem veidoja 71,3%," skaidro "SME Finance" vadītājs Mindaugs Mikalajūns (Mindaugas Mikalajūnas).

Nordea Finance Latvia jauno līzinga darījumu apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 30%, salīdzinot pērnā gada pirmo pusgadu un sasniedzis 92,4 miljonus eiro, liecina medijiem sniegtā informācija.

Nordea Finance Latvia jauno darījumu skaits auto līzingā pieaudzis par 17%, savukārt iekārtu un industriālās tehnikas līzinga darījumi - par 34%. Uzņēmumu finansētais portfelis salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu pieaudzis par 9%, sasniedzot 350 miljonus eiro.

«Kopējās līzinga tirgus tendences un Nordea Finance Latvia pirmā pusgada pārdošanas rezultāti apstiprina pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā. Vērojama arvien pieaugoša interese gan pēc auto līzinga, gan arī turpina pieaugt faktoringa no jauna izsniegto limitu apjoms. Šie dati apliecina, ka privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja palielinās. Tāpat arī priecē fakts, ka Latvijas ražotāji un tirgotāji pilnveido savus pārdošanas procesus un atgūst agrāko interesi par debitoru finansēšanas pakalpojumu faktoringu,» uzsver Ivars Šmits, Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs.

Produktu, to izejvielu cenu sadārdzinājums ir palielinājis pieprasījumu Latvijā pēc faktoringa pakalpojumiem, vienlaikus uz šo jomu savu nospiedumu atstājusi arī Krievijas invāzija Ukrainā.

Pēc vairāku uzņēmēju sacītā situācijā, kad strauji aug cenas, viena un tā paša ražošanas apjoma nodrošināšanai ir nepieciešami lielāki apgrozāmie līdzekļi, kam kā viens no avotiem tiek uzskatīts faktorings, kas būtībā ir apgrozāmo līdzekļu kreditēšana pret preces pircēja parādu. Šādus faktoringa pakalpojumus izmantojot daudzi uzņēmumi, jo tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot savā biznesā un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši situācijā, kad daudzu preču un pakalpojumu cena aug.

Garš rēķinu apmaksas laiks (30 vai pat 90 dienas) nozīmē, ka preču piegādātājiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, bet naudu vajag, lai iegādātos ražošanai nepieciešamās izejvielas un pakalpojumus, kā arī samaksātu nodokļus.

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ātrus un efektīvus finanšu risinājumus, kas palīdz nodrošināt stabilu naudas plūsmu un samazināt riskus. Viens no straujāk augošajiem finansējuma veidiem Latvijā ir faktorings, tomēr tā pieejamība mūsu valstī joprojām ir zemākā starp Baltijas valstīm. Lai mainītu šo situāciju, SIA ConnectFactor sadarbībā ar AS West Kredit piedāvā uzņēmumiem alternatīvo faktoringa risinājumu, kas nodrošina ātru un elastīgu piekļuvi apgrozāmajiem līdzekļiem bez birokrātiskiem šķēršļiem.

Kas ir faktorings un kā tas var palīdzēt uzņēmējiem?

Faktorings ir finanšu pakalpojums, kas ļauj uzņēmumiem saņemt tūlītēju finansējumu, izmantojot savus vēl neapmaksātos rēķinus. Šis risinājums ir īpaši noderīgs uzņēmumiem, kas saskaras ar garajiem debitoru maksājumu termiņiem, jo tas ļauj saņemt naudu uzreiz, negaidot 30, 60 vai pat 90 dienas līdz rēķinu apmaksai.

Tradicionālie banku faktoringa pakalpojumi bieži ir saistīti ar stingriem nosacījumiem un ilgu apstiprināšanas procesu. Turpretī alternatīvais faktorings, ko piedāvā SIA ConnectFactor sadarbībā ar AS West Kredit, ir daudz elastīgāks, pieejamāks un paredzēts plašākam uzņēmumu lokam, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Faktoringa jomā būtiskas izmaiņas aizvadītajā gadā ieviesis Krievijas sāktais karš Ukrainā un tam sekojušās starptautiskās sankcijas, liecina faktoringa kompānijai “Factris” apkopotie dati.

Kopumā 2022. gadā uzņēmējiem faktoringa finansējumā izsniegti gandrīz 26,8 miljoni eiro, kas ir par trim miljoniem jeb 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to kopējais ”Factris” izsniegtā finansējuma apjoms pieaudzis par 66% un sasniedzis 67 miljonus eiro.

Kā atklāj “Factris” biznesa attīstības vadītājs Kaspars Barons, apdrošināšanas kompānijas jau iepriekš visai rezervēti izturējušās pret uzņēmumiem ar sadarbības partneriem Krievijā, bet pērn šādiem klientiem tās gandrīz vispār pārtraukušas izsniegt apdrošināšanas limitus. Tas skaidrojams ar pārāk augstu finansiālo risku, jo Eiropas Savienības regulāri papildināto sankciju sarakstu dēļ aizliegto uzņēmumu vidū iekļuva arvien jaunas Krievijas un Baltkrievijas kompānijas, turklāt finanšu transakcijas ar šīm valstīm vairs faktiski nebija iespējamas.

Lai gan faktorings kā produkts ir visai vienkāršs, potenciālo aizņēmēju vidū tas pagaidām nav tik plaši izplatīts un faktoringa apjomos Igaunija un Lietuva krietni apsteidz Latviju.

2020. gada decembrī Latvijā iekšzemes faktorings salīdzinājumā ar 2019. gadu bija sarucis par 4,9%, eksporta faktorings - par 16,7%, bet citi faktoringa veidi samazinājušies visbūtiskāk – par 43,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Faktoringa apgrozījums 2020. gadā bija 869,1 miljoni eiro, kas ir par 4,9% mazāk kā 2019. gadā. Salīdzinājumā Lietuvā (saskaņā ar Lietuvas Banku asociācijas datiem) aizvadītā gada 4. ceturksnī kopējais faktoringa portfelis sastādīja 220,4 miljonus eiro, bet Igaunijā – 322,3 miljonus (Igaunijas Centrālās bankas dati), kamēr Latvijā - 136,9 miljonus eiro.

“Nenoliedzami, būtisku ietekmi ir radījusi pandēmija, kuras ietekmē daļai uzņēmumu ir samazinājies pieprasījums no klientu puses, attiecīgi arī sarukusi viņu nepieciešamība pēc faktoringa pakalpojuma. Taču līdz ar aktīva vakcinācijas procesa uzsākšanu valstī sagaidām, ka arī uzņēmējdarbībā uzlabosies finanšu situācija uzlabosies un pieaugs pieprasījums pēc finansējuma, tajā skaitā, arī pēc faktoringa,” norāda AS “Expobank” valdes loceklis Vasilijs Karpovs.

Kopējās līzinga tirgus tendences un Nordea Finance Latvia pārdošanas rezultāti turpina apstiprināt pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Vērojama pieaugoša interese gan pēc auto līzinga, gan arī turpina pieaugt faktoringa no jauna izsniegto limitu apjoms. Šie dati apliecina, ka privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja palielinās. Tāpat arī priecē fakts, ka Latvijas ražotāji un tirgotāji pilnveido savus pārdošanas procesus un atgūst agrāko interesi par debitoru finansēšanas pakalpojumu faktoringu, saka eksperts.

Nordea Finance Latvia šī gada griezumā pārsvarā ir finansējusi jaunas automašīnas un tikai aptuveni 25% no visām šogad Nordea Finance Latvia finansētajām automašīnām bijušas lietotas vai mazlietotas, proti, vairāk nekā 60% no visām finansētajām lietotajām automašīnām ir ražotas pēdējo četru gadu periodā.

Līzinga kompānija Nordea Finance nākamo divu gadu laikā, izmantojot vispārējā tirgus kritumu, Latvijas un Lietuvas tirgū vēlas iekļūt pirmajā trijniekā, bet Igaunijā kļūt par lielāko līzinga un faktoringa kompāniju.

«Mūsu mērķis Baltijas valstīs iziet no krīzes kā vadošajai līzinga kompānijai Baltijas tirgū,» atzina Nordea Finance valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits. Viņš skaidroja, ka kompānijas izsniegtā līzinga un faktoringa finansējuma apjoma kritums ir krietni mazāks nekā vidēji tirgū, jo kompānija turpina finansēt gan vieglo auto, gan komerctransporta iegādi. I. Šmits lēsa, ka, piem., auto līzinga tirgū Nordea Finance vēl 2007. gada maijā, kad tirgus bija sasniedzis savu augstāko punktu, aizņēma vien aptuveni 4 % jaunu auto līzinga darījumu tirgus, bet jau šogad martā kompānijai izdevies kāpināt tirgus daļu līdz 22 % no jaunu auto līzinga darījumiem.

Latvijā arvien skaļāk tiek runāts par banku zemo aktivitāti tautsaimniecības kreditēšanā. Lai gan spiedienu uz bankām cenšas izdarīt politiķi un jautājuma risināšanā iesaistās arī Latvijas Bankas, grūti pateikt, vai gaidāma strauja situācijas uzlabošanās.

Arī pašreizējās eirozonas tendences tam neliecina par labu.

Bankas pastiprina prasības

Eiropas Centrālā banka nesen nākusi klajā ar jaunāko pētījumu - 158 eirozonas valstīs strādājošo banku aptauju, kas veikta laika posmā no 22. marta līdz 6. aprīlim. Aptaujas rezultāti nav iepriecinoši. Tie liecina, ka bankas atzīst - tās ievērojami pastiprinājušas savus kritērijus aizdevumu izsniegšanai biznesa sektorā, kas nozīmē, ka uzņēmējiem tikt pie kredītiem kļuvis vēl grūtāk. Turklāt kritēriju stingrība (“tightening”) kāpusi strauji (banku, kas atzina, ka savas prasības paaugstinājušas, bijušas par 27% vairāk nekā to, kas ziņojušas par prasību pazemināšanu). Pēdējo reizi tik strauji tas noticis 2011. gadā, kad eirozonu skāra vairāku valstu ārējo parādu krīze.

Lietuvas finanšu tehnoloģiju uzņēmums "SME Finance" saņēmis 80 miljonu eiro aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas (EIB) Baltijas valstu mazo un vidējās uzņēmumu rēķinu kreditēšanai jeb faktoringam, informē uzņēmumā.

"Šis ir liels ieguvums mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai, jo šīs investīcijas ļaus vēl aktīvāk un lētāk apmierināt augošo apgrozījuma kapitāla finansējuma pieprasījumu Baltijas valstīs. Pieprasījuma pieaugumu pēc faktoringa pakalpojumiem tirgū pierāda divi apstākļi: uzņēmēji vēl arvien cīnās ar Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām sekām un vēlas pēc iespējas labāk sagatavoties otrajam vilnim, turpretī bankas aizdevumu pieejamība ir būtiski samazinājusies. Tieši Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem banku aizdevumu pieejamība ir samazinājusies visvairāk Eiropas Savienībā," pauda "SME Finance" vadītājs Mindaugs Mikalajūns.

Finansējums uzņēmējiem būs pieejams 2021.gada pirmajā pusgadā.

Līzinga jauno darījumu apjoms nozarē šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 8,8%, bet faktoringa jaunie limiti pieauguši par 27,8%, informē Nordea.

Līzinga un faktoringa portfelis valstī pieaudzis par 11,7%, sasniedzot 1,37 miljardus eiro.

Šī gada pirmajā pusgadā vērojama arvien pieaugoša interese gan par vieglo automašīnu, gan lauksaimniecības tehnikas, kā arī komerctransporta līzingu. Savukārt nogaidošas pozīcijas jaunas tehnikas iegādē šobrīd ir ostu, dzelzceļa un ar to saistītās loģistikas nozarēs, kas skaidrojams ar pārvadājamo kravu cenu kritumu, kā arī pārtraukumu atbilstošās Eiropas Savienības (ES) un nacionālās atbalsta programmās.

Pirmais pusgads Latvijas līzinga nozarē iezīmējies ar konkurences pieaugumu. Finansējuma likmes vairs nav iespējams būtiski samazināt, tāpēc konkurence izpaužas līzinga pirmo iemaksu kritumā. Piemēram, auto līzinga piedāvājumos atkal parādījušās 0% pirmās iemaksas, kas aktīvi nebija vērojamas 8 gadus. Lai arī patērētāju finansēšanas regulējums pēdējos gados Latvijā būtiski uzlabojies, ņemot vērā globālās krīzes sāpīgās mācības, tomēr klientiem un finansētājiem rūpīgi jāizvērtē, vai iesaistīties paaugstināta riska darījumos ar zemām pirmajām iemaksām.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

LLDA biedru līzinga un faktoringa pieaudzis līdz 404 miljoniem latu Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) dalībnieku līzinga un faktoringa portfelis ir sasniedzis 404,1 miljonus latu. Kopējais līzinga portfelis sastāda 343,8 miljonus latu, faktoringa portfelis – 60,3 miljonus latu. 2004. gadā līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 21,7%, salīdzinot ar 2003. gada rādītājiem. Salīdzinot ar 2003. gadu, LLDA biedru kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 15% (44,8 miljoniem latu) un 82,3% (27,2 miljoniem latu) attiecīgi. 2004. gadā līzinga portfeļa palielinājumu veicināja operatīvā līzinga pieaugums par 47,8% (21,2 miljoniem latu), savukārt finanšu līzings audzis par tikai 9,3% (23,6 miljoniem latu). LLDA dalībnieki 2004.gadā noslēdza jaunus līzinga darījumus par kopējo summu 225,5 miljoni latu, kas ir par 24,6% (44,5 miljoniem latu) vairāk kā 2003. gadā. Tai skaitā finanšu līzinga jauno darījumu apjoms sasniedza 183,8 miljonus latu, kas ir par 21,9% (33,0 miljoniem latu) vairāk nekā 2003. gadā, un operatīvā līzinga jauno darījumu apjoms sasniedza 41,7 miljonus latu, kas ir par 37,9% (11,4 miljoniem latu) vairāk nekā 2003. gadā. No jaunajiem līzinga darījumiem lielāko īpatsvaru pēc aktīvu veida – 44,7% (100,7 miljoni latu) veido autolīzings. Labus pieauguma tempus neapšaubāmi veicināja straujais pārdoto jauno automašīnu pieaugums. Ar 28,4% (64,0 miljoni latu) un 23,9% (53,8 miljoni latu) attiecīgi seko iekārtu līzings un komerctransporta līzings. Būtiski samazinājies nekustamā īpašuma līzinga un patēriņa kredītu jauno darījumu apjoms, kas sastāda vairs tikai attiecīgi 1,0% (2,3 miljoni latu) un 2,1% (4,6 miljoni latu) no jaunajiem darījumiem. Ievērojot vispārējo nekustāmā īpašuma kreditēšanas un patēriņa kredītu attīstību Latvijā, šāds samazinājums varētu tikt skaidrots ar šo atsevišķo produktu grupu optimizāciju līzinga kompāniju sadarbībā ar mātes bankām. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu no jaunajiem darījumiem vislielāko pieauguma tempu – 57,6% apmērā uzrāda komerctransporta līzings, aizņemot 23,9% (53,8 miljoni latu) no kopējā jauno darījumu apjoma. Iekārtu līzings un autolīzings pieaudzis attiecīgi par 37,4% un 30,6%. Kopumā šie ir trīs nozīmīgākie līzinga darījumu veidi, kas sastāda 96,9% no līzinga jauno darījumu apjoma, un to kopējais pieaugums bija 60,7 miljoni latu vai 38,4%. 2004. gada beigās pēc aktīvu veida vislielāko LLDA līzinga portfeļa daļu – 138,1 miljonus latu (40,2%), veido vieglās automašīnas, 106,2 miljonus latu (30,9%) – iekārtas (t.sk. industriālās un ražošanas iekārtas, citi transporta līdzekļi un iekārtas, biroja iekārtas, kā arī dzelzceļa, jūras un gaisa transporta līdzekļi). Trešajā vietā ar 80,7 miljoniem latu (23,5%) ir komerciālais transports. Pārējo līzinga portfeli 13,2 miljonu latu apmērā (3,8%) veido nekustamā īpašuma un patēriņa preču iegādes finansēšana. 2004. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visstraujākais pieaugums pēc aktīvu veida ir novērojams dzelzceļa, jūras un gaisa transporta līdzekļu līzingam, portfelim pieaugot no 2,7 miljoniem latu līdz 18,6 miljoniem, t.i. gandrīz septiņas reizes. Šīs pozīcijas pieaugums varētu būt saistīts ar atsevišķiem liela apjoma darījumiem, kas atspoguļojās statistikā jau 2004.gada sākumā. Stabilu pieauguma tendenci uzrāda komerciālais transports un vieglās automašīnas attiecīgi 36,6% un 35,1%. Kā jau prognozēts faktoringa portfelis 2004. gadā sasniedza ievērojamu pieaugumu 82,3% apmērā, sasniedzot 60,3 miljonus latu. Faktoringa apgrozījums sasniedza 323,6 miljonus latu, uzrādot 44,2% pieaugumu salīdzinājumā ar 2003. gadu. Faktorings kā produkts, uzrādot stabilus pieauguma tempus, jau no 2004. gada sākuma sāk atkal iekarot savu vietu finanšu pakalpojumu klāstā. Tas varētu tikt saistīts gan ar konkurences rezultātā strauji uzlabotajiem produkta noteikumiem, gan arī ar uzņēmēju lielāku informētību par produkta priekšrocībām salīdzinājumā ar vienkāršu kredītlīniju. Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA) ir dibināta 2002. gadā. LLDA dalībnieki ir SIA “Hanza Līzings”, SIA “Hipolīzings”, SIA “

Piektdien, 14. septembrī Nordea banka svinīgi atzīmes savas darbības paplašināšanos Vidzemes reģionā, atklājot jaunu Valmieras klientu apkalpošanas centru. Tas atradīsies pašā Valmieras centrā - Rīgas ielā 21.

Svinīgajā Nordea bankas Valmieras klientu apkalpošanas centra atklāšanas pasākumā piedalīsies Nordea Latvija vadītājs Valdis Siksnis un Valmieras Domes vadītājs Inesis Boķis.

Nordea Latvija vadītājs Valdis Siksnis saka - "Nordea banka tuvākajos divos gados ir iecerējusi būtiski paplašināt savu darbību arī Latvijā. Mēs plānojam atvērt vismaz 10-15 jaunas filiāles gan Rīgā, gan arī citās lielākajās Latvijas pilsētās. Valmiera ir viena no ekonomiski aktīvākajām pilsētām, un mēs nākotnē saredzam lielu tās ekonomiskās izaugsmes potenciālu".

Nordea bankas Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītāja Una Bergsone uzsver - "Paplašinot Valmieras klientu apkalpošanas centru, Nordea būs tuvāka saviem jau esošajiem klientiem. Mūsu mērķis ir piesaistīt arī daudzus jaunus klientus - gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Nordea banka atrodas vienā no spēcīgākajām pozīcijām privātpersonu mājokļu kreditēšanā, taču tās konkurētspējas priekšrocība ir pilnīgs pakalpojumu klāsts visiem bankas lietotāju segmentiem".

Tuvāko triju gadu laikā faktoringa portfelim Latvijā vajadzētu sasniegt ap 62 — 65 milj. Ls esošo 32 milj. Ls vietā (Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati uz 30.03.2004.), prognozē Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Māris Skujiņš, kurš uzskata, ka faktoringu tā tradicionālā izpratnē tirgū līdz šim piedāvāja tikai Hanza Līzings un Unilīzings.Šo pakalpojumu sākusi piedāvāt arī SIA Nordea Finance Latvia, kura to pilnībā pārņēmusi no Skandināvijā strādājošās «mātes» Nordea Finance. Latvija faktoringa izmantotībā šobrīd būtiski atpaliek no kaimiņiem — Lietuvas un Igaunijas, kur faktoringa apjomi attiecīgi sasnieguši 96 un 76 milj. Ls. Vājā konkurence tirgū un uzņēmumu mazā informētība ir iemesli, kāpēc tirgus ir maz attīstīts, uzskata M. Skujiņš. Nordea Finance Latvia par saviem mērķklientiem uzskata eksportētājus, ražotājus un vairumtirgotājus un jo īpaši uzņēmumus, kuru gada apgrozījums ir vismaz 1 milj. Ls, informē M. Skujiņš, norādot, ka kompānijas mērķis, sākot piedāvāt faktoringu, ir tuvāko 3 gadu laikā sasniegt 40 % no šī tirgus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.