Lauksaimniecība

Ogresgala Zvaigznītes ieguldīs miljonu fermas attīstībā

Gunta Kursiša, 25.07.2012

Jaunākais izdevums

Ogresgala pagasta zemnieku saimniecība Zvaigznītes grasās ieguldīt vairāk nekā miljonu latu fermas attīstībā.

Zemniekus saimniecība noslēgusi iepirkumu konkursu par liellopu novietnes būvniecību, kurā iekļauta arī barības noliktavas, kūtsmēslu krātuves un stacionāra ganību žoga būvniecība. Projektu realizēs Cēsīs bāzētā SIA Wolf System, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kopumā konkursā pieteikumus iesniedza pieci pretendenti – SIA Būvenergo A, SIA Wolf System, SIA EXB, SIA Merks un personu grupa, kuras sastāvā ir SIA P.M.G. un SOA OK Būvmateriāli.

Z/s Zvaigznītes dibināta 1992. gadā un 1994. gadā piedzīvoja reorganizāciju. Noslēgtais iepirkumu konkurss ir lielākais, ko z/s jebkad noslēgusi. Pirms tam, kā liecina informācija IUB, Zvaigznītes slēgusi iepirkumus pa dažādas lauksaimniecības tehnikas iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būtu vērtējams kā izdevies Āfrikas cūku mēra apkarošanā, ja nebūtu slimības uzliesmojuma SIA Druvas Unguri cūku novietnē Saldus novadā, kur augustā vajadzēja likvidēt 15 570 cūku lielu ganāmpulku, uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Šis slimības uzliesmojums ir rosinājis pārdomas par biodrošību kopumā, kurām nevajadzētu būt. Druvas Unguros biodrošība bija labā līmenī, tomēr slimība izplatījās. Biodrošība šobrīd ir vienīgais ceļš, kā izvairīties no epidēmijas mājas cūkām, vienīgais, ja vēlamies arī turpmāk tirgot un ēst cūkgaļu,» Dienas Biznesam sacīja M. Balodis.

«Druvas Unguru gadījums atkal liek pārdomāt biodrošības efektivitāti. Šādām šaubām nevajadzēja būt,» DB uzsvēra M. Balodis, piebilstot, ka līdz šim Pasaules dzīvnieku veselības aizsardzības organizācijā ir panāktas izmaiņas Āfrikas cūku mēra kodeksā, proti, saslimšana mežacūku vidū automātiski nenozīmē ierobežojumus starptautiskai tirdzniecībai ar mājas cūkām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ilgstošas tiesvedības un valsts neizdarības dēļ lauksaimnieki nevar izmantot zemi

Sandra Dieziņa, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība un vienlaikus ģimenes uzņēmums J.Gierkena ZS Krimuldas novada Lēdurgas pagastā uzcēlusi jaunu fermu, kas ļāvusi govju ganāmpulku palielināt no 500 līdz 1000 govīm. Jaunā ferma būvēta ar bankas Citadele un Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Govju fermas izbūvē un lopu iegādē kopumā ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni eiro, no kuriem 1 miljons ir Eiropas Savienības atbalsts. Pārējo finansējumu sniedza banka Citadele. Kā atzīst zemnieku saimniecības vadītājs Mārtiņš Gierkens: «Lēmumu par jaunas fermas būvniecību pieņēmām pirms diviem gadiem, kad jau bija sākusies piena cenas krīze, un mērķis bija samazināt saražotā piena pašizmaksu. Infrastruktūru jau bijām izveidojuši tādu, lai strādātu ar 1000 govīm. Uzbūvējot jauno fermu un nopērkot govis, jau tagad esam samazinājuši piena pašizmaksu par diezgan lielu procentu.»

«Gierkenu ģimenes uzņēmums ir piemērs mērķtiecīgai lauku uzņēmuma attīstībai, sākot ar mazumiņu un tēva pieredzi līdz lielai, inovatīvai saimniecībai. Tas pierāda, ka Latvijas lauki ir vieta, kur uzņēmējiem augt un attīstīties. Man simpatizē arī tas, ka lauksaimnieks pienu pārdod citam Latvijas ģimenes uzņēmumam Bauskā, nevis ved uz ārzemēm. Tas dod darbu un labu izejmateriālu vēl kādam Latvijas uzņēmumam,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Papildināta ar FOTO: J.Gierkena ZS jaunas fermas izveidē ieguldījusi 3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

J.Gierkena zemnieku saimniecība (ZS) pērn nogalē uzbūvējusi jaunu fermu, ieguldot vairāk nekā 3 miljonus eiro, no kuriem 1 miljons ir Eiropas Savienības atbalsts un 2 miljoni eiro bankas Citadele finansējums, informē bankas pārstāvji.

Jaunizbūvētajā fermā tehnoloģijās ieguldīti 1,2 miljoni eiro.

Puse no saimniecības ganāmpulka – 500 govis – kopš gada sākuma dzīvo jaunajā fermā un otra puse – jau iepriekš izmantotajā fermā. Kā atzīst zemnieku saimniecības vadītājs Mārtiņš Gierkens: «Jau laiku strādājot jaunajā fermā, varu apliecināt, ka bija vērts, jo esam samazinājuši piena pašizmaksu par diezgan lielu procentu. Pateicoties tehnoloģijām, esam samazinājuši izmaksas par barību, ir uzlabojusies govju veselība un esam palielinājuši izslaukuma apjomu. Vēlētos arī pārējām govīm, kas atrodas vecajā fermā, nodrošināt tikpat labus turēšanas apstākļus.»

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: «Neviltots prieks par tik uzņēmīgiem saimniekiem, kas šajos apstākļos spēj veiksmīgi attīstīt saimniecību – tā ir viena no lielākajām un modernākajām piena fermām Latvijā. Tas ir nozīmīgs ieguldījums ne vien pašai saimniecībai, kura iegādājusies jaunas govju slaukšanas tehnoloģijas, bet arī piena nozarei kopumā, jo uzskatāmi parāda kā attīstās piensaimniecība Latvijā – iet roku rokā ar jaunākajām tehnoloģijām, kļūst aizvien mūsdienīgāka.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražotājs «Alūksnes putnu ferma» plāno ieguldīt līdz sešiem miljoniem eiro divās jaunās putnu novietnēs un to aprīkojumā, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs.

Viņš sacīja, ka kompānija ir iecerējusi pārbūvēt mājputnu audzēšanas kompleksu ar mērķi palielināt ražošanas apmērus, līdz ar to arī dējējvistu skaitu, ko atļauts turēt. Patlaban kompānijai ir 245 000 dējējvistu, bet projekta īstenošanas rezultātā to skaits pārsniegs 400 000. «Vecās ēkas jauksim nost, jo tās bija paredzētas citām tehnoloģijām putnu turēšanai,» sacīja Dovgijs, norādot, ka jaunās novietnes būs paredzētas kūtī turētām dējējvistām.

Dovgijs norādīja, ka investīciju projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu līdz nākamā gada beigām - vienu novietni plānots uzbūvēt šogad, bet otru - nākamgad īpašumā «Putni», Ziemera pagastā, Alūksnes novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijā vairākās fermās konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums

Nozare.lv, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Krievijā Brjanskas un Tulas apgabalā izplatās bīstamā slimība Āfrikas cūku mēris, liecina informācija Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šodien mājaslapā ievietota informācija, ka slimība konstatēta Brjanskas apgabalā, kur mēra perēklis atklāts kādā zemnieku saimniecības fermā. Patlaban fermā strādā speciālistu grupa, kā arī tiek veikti nepieciešamie karantīnas pasākumi.

Tiek izvirzīts pieņēmums, ka mēris šajā saimniecībā ticis ievazāts pēc tam, kad fermā nonākuši cūku liemeņi no Tulas apgabala, kur jau iepriekš, 30.janvārī, tika saņemtas ziņas par mēra uzliesmojumu 50 000 cūku lielā fermā Lazarevskaja. Arī šajā fermā tiek īstenoti slimības apkarošanas pasākumi, sadedzinot visu cūkgaļas produkciju un dezinficējot fermu.

Tāpat tiek ziņots, ka veterinārie dienesti ir pārbaudījuši 89 tirdzniecības uzņēmumus un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, kur iepriekš no inficētajām fermām esot nonākuši ap 945 kilogrami gaļas pusfabrikātu un 503 kilogrami gatavās gaļas produkcijas. Ar īpaši izveidotās ārkārtas komisijas lēmumu visa produkcija atsavināta un iznīcināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alūksnes olas ripo pie pircējiem

Lelde Petrāne, 03.04.2017

SIA Alūksnes putnu ferma valdes loceklis Aleksejs Sviridenkovs (no labās) un uzņēmuma īpašnieks Jurijs Adamovičs

Foto: Līga Vīksna, Alūksnes Ziņas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū atgriezušās Alūksnes olas – kādreizējā SIA Vistako pārtapusi par SIA Alūksnes putnu ferma un trīskāršojusi ražošanas jaudu, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Pēc piecu gadu pārtraukuma uzņēmums atsācis ražošanu modernizētā fermā, radot vairāk nekā 20 darba vietas.

«Eiropā ir vairākas vairumtirdzniecības kompānijas, kas iepērk olas un pārdod tās visā pasaulē – arī mēs viņiem piegādājam Alūksnes olas. Šobrīd esam otrs lielākais olu ražošanas uzņēmums Latvijā. Lai cilvēki zina, ka šīs olas nāk no Alūksnes, nosaukumu nomainījām uz Alūksnes putnu fermu. Iepriekš uzņēmums savu produkciju pārsvarā tirgoja uz vietas, jo ražošanas apjoms bija mazāks. Tagad ražojam vairāk, produkciju piedāvājam plašāk, tādēļ ir svarīgi uzsvērt, lai pircējs zina, ka tā ir Latvijā ražota ola,» saka SIA Alūksnes putnu ferma valdes loceklis Aleksejs Sviridenkovs un uzņēmuma īpašnieks Jurijs Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Alūksnes putnu fermas jaunajā ražotnē investēti vairāk nekā 6 miljoni eiro

Zane Atlāce-Bistere, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnē trešdien, 14.jūnijā atklāta uzņēmuma Alūksnes putnu ferma jaunā rūpnīca, kuras ražošanas jaudas spēs nodrošināt līdz pat 50 miljoniem olu gadā.

Jaunā ražotne ļaus uzņēmumam kļūt par otru lielāko olu ražotāju Latvijā.

Ražotnes izveidē un biznesa attīstībā kopumā investēti vairāk nekā 6 miljoni eiro, no kuriem teju 1,7 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM piešķirtais finansējums MVU izaugsmes aizdevumu programmas ietvaros, un 2,3 miljoni eiro ir Lauku atbalsta dienesta piešķirtais finansējums ELFLA ietvaros.

Jaunajā ražotnē nodarbināti 30 cilvēki, vienlaikus rūpnīcas modernizācija ļāvusi līdz minimumam samazināt cilvēka klātesamību, kā arī nodrošināt maksimālu ražošanas efektivitāti un drošību. Alūksnes putnu fermā ir vairāk nekā 160 tūkstoši putnu, kas spēj nodrošināt gandrīz miljonu olu nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Atklāj Šķēles ģimenei piederošo govju fermu

Sandra Dieziņa, 02.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz gadu pēc fermas iegādes septembra beigās atklāta ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošā ferma Ogres novadā.

Jau ziņots, ka pērnā gada nogalē INPO 20 veicis ieguldījumu SIA Ogres piens, iegādājoties zemnieku saimniecību Ogres novadā. Šajā piena lopkopības saimniecībā ir vairāk nekā 440 govis. Iepriekš saimniecības nosaukums bija z/s Ogre, kas dažas dienas pēc īpašnieka maiņas tikai pārreģistrēta uz Ogres piens. SIA Ogres piens iegāde veikta 2011.gada 20.oktobrī, INPO 20 iegūstot 48,9% sabiedrības kapitāldaļu. Pārējie 51 % pieder ekspremjera meitai Madarai Šķēlei. A. Šķēle jau iepriekš publiski izteicies par piena lopkopības perspektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Restarts: Grobiņa uzbūvējusi vienu no Baltijā modernākajām ūdeļu fermām

Vēsma Lēvalde, 05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.

Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.

Izvēlas labāko

Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alūksnes putnu fermas valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Jurijs Adamovičs

Dienas Bizness, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražotājs SIA «Alūksnes putnu ferma» valdē reģistrētas izmaiņas - valdes priekšsēdētāja amatu atstājis uzņēmuma īpašnieks Jurijs Adamovičs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jurijs Adamovičs par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuva 2016.gada 11.augustā un šo amatu ieņēma līdz šim. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 22.martā.

SIA «Alūksnes putnu ferma» valdē šobrīd turpina darboties viens valdes loceklis - Hermanis Dovgijs.

SIA «Alūksnes putnu ferma» dibināta 1996.gadā ar nosaukumu SIA «Vistako», ko tā nomainīja 2017.gada sākumā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 000 000 eiro, tā vienīgais dalībnieks ir SIA «APF Holdings», kas savukārt pilnībā pieder Jurijam Adamovičam.

Pēdējā finanšu gadā no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.augustam, par kuru uzņēmums iesniedzis gada pārskatu, tā apgrozījums bija 1,435 miljoni eiro un peļņa pēc nodokļiem bija 122,5 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnā diviem ugunsdzēsības dienesta vadītājiem un diviem putnu fermas vadītājiem piespriests līdz deviņiem gadiem ilgs cietumsods par pērn putnu fermā Ķīnas ziemeļaustrumos notikušo ugunsgrēku, kurā gāja bojā 121 cilvēks un 76 tika ievainoti, sestdien vēstīja Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi.

Piektdien divas rajona tiesas Čančuņas pilsētā diviem putnu fabrikas vadītājiem un diviem ugunsdzēsības dienesta vadītājiem piesprieda cietumsodu, vēstīja Ķīnas valsts ziņu aģentūra Sjiņhua.

Putnu fermas Jilin Baoyuanfeng Poultry Co. priekšsēdētājam Dzjam Juišaņam piespriests deviņu gadu cietumsods un viena miljona juaņu (132 tūkstošu eiro) liels naudas sods par to, ka viņš negarantēja drošu darba vidi. Bijušajam uzņēmuma ģenerāldirektoram Džanam Juišeņam piespriests četru gadu cietumsods par standartiem neatbilstoša aprīkojuma uzstādīšanu.

Savukārt bijušajam vietējā ugunsdzēsības dienesta priekšniekam Lju Jaņdonam un viņa vietniekam Liu Guicai par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piespiests līdz piecu ar pusi gadus ilgs cietumsods. Prokuratūra iepriekš norādīja, ka viņi nav veikuši nopietnas pārbaudes fermā un viltojuši informāciju par ugunsgrēku, cenšoties noslēpt savas kļūdas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas cūku audzētājs Idavang UAB gadā izaudzē vairāk nekā pusmiljonu cūku, no kurām puse paliek Lietuvā; pēdējā laikā cilvēki vairāk interesējas par vietējo produkciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kompāniju 1999. gadā nodibināja četri dāņu fermeri, kuri izlēma sākt biznesu Lietuvā, ņemot vērā tās labās lauksaimniecības tradīcijas un eiropeisko kultūru. «Kad kompānija tika dibināta, varbūt sabiedrība uzskatīja, ka tas ir ārzemju uzņēmums, bet tagad visi vēlas vietējo cūkgaļu, un mēs to piedāvājam. Jā, kompāniju ir dibinājuši dāņi, know-how ir no viņiem, bet audzēšana notiek Lietuvā, arī graudus to barošanai iepērkam tepat,» stāsta Sauļus Leonavičs (Saulius Leonavičius), UAB Idavang ģenerāldirektors.

Idavang attīstība bijusi strauja. 2000. gadā uzņēmums Lietuvā izaudzēja 80 tūkstošus cūku, pērn – 310 tūkstošus cūku un 180 tūkstošus sivēnu. «Mēs pirkām vecās kolhozu fermas, rekonstruējām un sākām ražošanu. Tagad mums ir 11 fermas – deviņas lielas un divas mazākas. Šodien ir vajadzīgas lielas investīcijas, lai izveidotu cūku fermu. Zemniekiem ir vieglāk audzēt labību, kur nevajag tik lielus ieguldījumus. Lai gan Eiropā ir labs biznesa klimats, vides regulējums ir visai strikts. Nav viegli uzcelt cūku fermu ne Lietuvā, ne Latvijā, ne kādā citā ES valstī. Tāpēc pēdējo 15 gadu laikā nav uzbūvēts daudz jaunu fermu, tikai dažas. Tagad Lietuvā nav lielu attīstības iespēju, jo nav viegli izveidot jaunas fermas. Tāpēc tagad vairāk investējam fermu atjaunošanā,» teic S. Leonavičs. Uzņēmums ievēro ES vides standartus, tomēr dažviet apkārtnes iedzīvotāji nav apmierināti ar smaku no fermām. «Vides standarti kļūst arvien striktāki, mēs tiem sekojam līdzi. Esam sākuši celt pie fermām biogāzes stacijas, kas samazina vircas smaku. Protams, ferma joprojām ir ferma, bet smaka ir mazāka,» apgalvo S. Leonavičs. Arī dzīvnieku labturībai ir noteiktas prasības – nevar ievietot fermā vairāk cūku, nekā pieļauj standarti. «Cūkām jājūtas labi. Ja tā nav, tās neēd un neaug – pavisam vienkārši,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Investīcijas uzņēmumam ļaus sākt darbu brīvi turētu putnu olu ražošanā.

SIA Alūksnes putnu ferma šogad plāno ieguldīt trīs miljonus eiro jaunā novietnē un jauna ganāmpulka iegādē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investīcijas uzņēmumam ļaus sākt darbu brīvi turētu putnu olu ražošanā. Līdz šim Alūksnes putnu fermā ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Kompānija ir otrs lielākais olu ražotājs Latvijā, bet ceturtais lielākais Baltijā. SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs stāsta, ka uzņēmuma komanda ir ambicioza un, ja nākamo piecu gadu laikā izdosies kļūt par otru lielāko putnu olu ražotāju Baltijā, viņš būs lepns par paveikto.

Realizējot jaunu investīciju projektu un izveidojot putnu novietni, ražošanas jaudas plānots gandrīz dubultot. Jau tuvākajos mēnešos sāksies būvniecība, šī gada trešajā ceturksnī objektus ir paredzēts nodot ekspluatācijā. Esošajā novietnē ir 165 tūkstoši dējējvistu, bet jaunajā būs 135 tūkstoši putnu. Olas tiek iegūtas no Ungārijā radītas vistu šķirnes Tetra SL, kas ir ļoti ražīga. Pašlaik dējējvistas novietnē atrodas astoņos stāvos, datorizētā sistēma ļauj monitorēt, vai kādā novietnes stāvā rodas izmaiņas ražošanas procesā, un noteikt iespējamos problēmas cēloņus. «Maiņas beigās redzam, kurā stāvā bija dējības izmaiņas, varam analizēt, kas notika ar gaismām, barību. Ja ir kādas novirzes no normas, uzreiz tas ir redzams,» stāsta Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biodrošības eskalācija nosargā lielfermas

Raivis Bahšteins, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēri Pārtikas un veterinārā dienesta nospraustais zonējums neaptur – mežacūkas turpina pārvietoties, taču apgrūtinājumi ir vienīgi cūkkopības nozarei

Šajā biznesā pašlaik jārēķinās ar divām vājajām vietām – gaļas zemo cenu un Āfrikas cūku mēri (ĀCM), sarunā ar DB atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Vai situācijas temperatūra cūkkopībā ir tik slimīgi augsta, kā izskan?

Tā ir, jo Eiropas Savienības cūkgaļas pašapgāde ir aptuveni 110%, tātad joprojām jārēķinās ar pārprodukciju. No 10% eksportētā apjoma 24% patērēja Krievija. Situācija ir tāda, ka cena joprojām ir zema visā ES, tāpēc jāmeklē instrumenti situācijas normalizēšanai. Te jārunā par jauniem noieta tirgiem un cūkgaļas privāto uzglabāšanu. Šī gada maijā, kad «iedarbināja» cūkgaļas privāto uzglabāšanu, cena patiešām aizgāja uz augšu. Neskatoties uz to, Eiropas cūkkopji bija bažīgi, vai tas būs uz ilgu laiku. Kad beidzās termiņš, uz kuru bija gaļa ielikta privātā uzglabāšanā un tā atgriezās tirgū, cena uzreiz noslīdēja zem eiro par dzīvsvara kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļānu novadā, Radopolē top 3,3 miljonus eiro vērta AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunā ferma.

Jau iepriekš, paaugstinot dzīvnieku uzturēšanas komforta līmeni, izslaukums no govs palielinājies par 12,3%.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valentīna Sarkane, pērn izslaukums no govs bija 8110 kilogrami, savukārt šogad pēc prognozēm tas varētu būt vismaz par 1000 kilogramiem lielāks.

AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunuzceltās fermas pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 2016.gada novembrī. Tās gaitā tika uzbūvēta slaucamo govju novietne 500 lopiem un piena bloks ar slaukšanas karuseli, kā arī 14 000 kubikmetru šķidrmēslu krātuve.

Jaunās fermas būvniecības pirmā kārta izmaksāja 2,26 miljonus eiro, no kuriem viens miljons eiro bija Lauku atbalsta dienesta finansējums no Eiropas fondiem, atlikusī summa - aizņēmums AS Swedbanka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānijā slēdz pīļu fermu saistībā ar putnu gripas uzliesmojumu

BNS/AFP, 17.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijas ziemeļos pirmdien slēgta pīļu ferma pēc tam, kad tika konstatēts putnu gripas uzliesmojums, lai gan amatpersonas norādīja, ka riski sabiedrības veselībai ir ļoti zemi.

Vides, pārtikas un lauku lietu departamenta pārstāvji paziņoja, ka putnu gripas uzliesmojums varētu būt saistīts ar uzliesmojumiem Nīderlandē un Vācijā. Vēl ir jāidentificē putnu gripas paveids, tomēr ir izslēgts, ka uzliesmojumu izraisījis nāvējošais putnu gripas paveids H5N1.

Aplēses liecina, ka fermā Anglijas ziemeļos tiks nokauti 6000 pīļu, bet ap tās atrašanās vietu Jorkšīras Drifīldā tiks noteikta desmit kilometru ierobežojumu zona, kurā aizliegts ievest vai izvest putnkopības produkciju vai putnus.

Nīderlandes valdība svētdien apstiprināja, ka valstī ir konstatēts putnu gripas uzliesmojums kādā vistu fermā, un aizliedza mājputnu un olu pārvadāšanu valsts teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsludina iepirkumu 2,2 miljonus vērtās fermas būvniecībai

Sandra Dieziņa, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Alūksnes putnu ferma izsludinājusi iepirkumu jaunas dējējvistu novietnes būvniecībai.

Kā liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, paredzamā līgumcena ir 2,2 miljoni eiro un būvniecības darbi jāveic līdz šā gada 30. augustam.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 9. martam. Projektam plānots piesaistīt ES finansējumu pasākumā Lauku saimniecību modernizācija.

DB jau vēstīja, ka Alūksnes putnu ferma plāno paplašināties, uzbūvējot jaunu dējējvistu kūti, kur putni tiks turēti brīvos apstākļos kūts ietvaros. Realizējot jaunu investīciju projektu un izveidojot putnu novietni, ražošanas jaudas plānots gandrīz dubultot. Jaunajā novietnē būs 135 tūkstoši putnu. Realizējot šo projektu, uzņēmums varēs sākt darbu brīvi turētu putnu olu ražošanā. Līdz šim Alūksnes putnu fermā ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Kompānija ir otrs lielākais olu ražotājs Latvijā, bet ceturtais lielākais Baltijā. Nākamo piecu gadu laikā alūksnieši plāno kļūt par otru lielāko putnu olu ražotāju Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ar fermu robotizāciju risina darbaspēka trūkumu laukos

Sandra Dieziņa, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados govju fermu modernizācija Latvijā sit augstu vilni.

Laikā no 2007. līdz 2013.gadam lauksaimnieki ir bijuši aktīvi un īstenojuši projektus pasākumos «Lauku saimniecību modernizācija» un «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem», informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Šie arī ir divi vispopulārākie Lauku attīstības programmas pasākumi – lauksaimnieki vēlas strādāt efektīvi mūsdienīgā vidē ar atbilstošu tehniku.

Piena fermu modernizācijai šajā periodā kopumā izmaksāti 76,5 miljoni eiro. Lauksaimnieki ir gan modernizējuši esošās fermas, gan arī cēluši jaunas un jebkurš ieguldītais eiro fermu modernizācijā ir nozīmīgs, uzsver LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bārtā ugunsgrēks zemnieka cūku fermā lokalizēts

Dienas Bizness, 24.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt glābēji bija saņēmuši izsaukumu uz Bārtu, kur ugunsgrēks izcēlies kādā cūku fermā, portālam ReKurZeme stāstījis Grobiņas novada ugunsdzēsības dienesta vadītājs Juris Dabars.

Tas bija paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks un tā likvidēšanā iesaistītas vairākas brigādes.

Kā ziņojis VUGD, no degošās fermas ir izdevies izglābt 40 cūkas, bet 10 gājušas bojā. Jumta un tā konstrukciju degšanas platība ir 975m2.

Ugunsgrēks lokalizēts plkst.9.43. Kopumā notikuma vietā strādāja piecas ugunsdzēsēju autocisternas.

Grobiņas novada priekšsēdētājs Aivars Priedols Rietumu Radio informējis, ka ferma pieder vietējam zemniekam un Grobiņas novada pašvaldība savu iespēju robežās centīsies sniegt nepieciešamo atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taizemē atrodas daļa no pasaulē lielākajām krokodilu fermām, kuru viens no uzdevumiem ir izklaidēt tūristus.

Vairāk nekā 1000 fermās Taizemē tiek turēti aptuveni 1,2 miljoni krokodilu. Krokodilu fermas mēdz būt aprīkotas arī ar kautuvēm un miecētavām, lai vēlāk taptu luksusa produkcija.

Aģentūra Reuters publicējusi fotogrāfijas (fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā), kas uzņemtas Sri Ayuthaya krokodilu fermā. Tā ir viena no lielākajām Taizemē un darbojas jau 35 gadus. Fermā mīt 150 tūkstoši krokodilu.

«Mēs radām darbavietas cilvēkiem un ienākumus valstij,» lepojas tās īpašnieks. Ferma eksportē krokodila ādas produktus, kā arī pārdod gaļu.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Krokodilu gaļas tirgotājs beidzis darbību

Komentāri

Pievienot komentāru