Enerģētika

OIK likvidēšana siltumu dažviet varētu sadārdzināt pat par 40%

Armanda Vilcāne, 30.01.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana varētu veicināt siltumenerģijas tarifu kāpumu, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA) prognozē, ka atsevišķās pilsētās pieaugums varētu sasniegt pat 40%.

Šobrīd atbalstu obligātā iepirkuma (OI) ietvaros saņem 17 koģenerācijas stacijas, kas nodrošina centralizēto siltumapgādi dažādās Latvijas pilsētās, tajā skaitā Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. LSUA norāda, ka, ja OIK tiks atcelta bez pārejas perioda, siltumenerģijas ražošana šajās pilsētās varētu ievērojami sadārdzināties, atsevišķos gadījumos pat apdraudot uzņēmumu spēju nodrošināt centralizēto siltumapgādi. Jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro publiski paziņojis, ka OIK, visticamāk, tik strauji atcelta gan netiks.

Liels trieciens

Tarifu pieaugums varētu skart aptuveni 996 tūkstošus cilvēku jeb teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kas siltumenerģiju iegādājas no valsts atbalstu saņemošajām stacijām, uzsver LSUA pārstāvis un uzņēmuma Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš. «Redzam, ka pilsētās, kur valsts atbalsts OI ietvaros stacijām beidzies plānveidīgi, siltumenerģijas tarifs paaugstinājies par apmēram 20%. Ja šis atbalsts tiktu pārtraukts sasteigti, pieaugums varētu būt vēl lielāks – 30 vai pat 40%. Uzņēmējiem ir nepieciešams laiks, lai atmaksātu ieguldītās investīcijas, kā arī pārorientētos un saprastu, kā siltumu ražot bez papildu finansējuma,» atzīst J. Bērziņš.

Enerģētikas eksperts Edgars Vīgants uzskata, ka šāda valsts lēmuma dēļ virkne komersantu varētu bankrotēt. «Ir uzņēmumi ar finansiāli spēcīgiem akcionāriem, kuri, iespējams, spēs pārfinansēt esošās kredītsaistības, bet citi, īpaši mazākie uzņēmumi, to nespēs. Tas nozīmē, ka atsevišķas pilsētas un apdzīvotas vietas, kur siltumapgāde balstīta uz koģenerāciju, varētu palikt arī bez siltuma. Pieņemot tik kardinālus lēmumus, būtu jāatceras, ka šis valsts atbalsts ir bijis valdības iedibināts un aktīvākās pašvaldības to labticīgi izmantoja, lai iegūtu lētāku siltumenerģiju. Pārejas periods ir nepieciešams, lai aizvietotu koģenerāciju ar citu siltuma ražošanas tehnoloģiju, kam būs nepieciešams papildu finansējums,» pauž E. Vīgants. Viņš domā, ka pareizākais un lētākais risinājums šobrīd būtu sagaidīt, kad atbalsta termiņš oficiāli beidzas, jo tas būtu vienīgais likumīgais ceļš.

Jāmeklē alternatīvas

Katrs uzņēmums, veicot investīcijas siltumapgādē, ir rēķinājies ar noteikto valsts atbalsta termiņu, kura ietvaros komersants iecerējis dzēst kredītu vai veikt iekrājumus citas iekārtas uzstādīšanai, kas spētu efektīvi ražot siltumu arī pēc atbalsta termiņa beigām, skaidro LSUA vadītāja un Salaspils siltuma valdes locekle Ina Bērziņa-Veita. Arī viņa piekrīt, ka atbalsta pārtraukšana pirms noteiktā termiņa varētu negatīvi ietekmēt kā siltumenerģijas, tā enerģētikas nozari kopumā.

Visu rakstu Siltums varētu kļūt dārgāks lasiet 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!