Latvijas kosmētikas zīmols "Dzintars" parādījies Krievijas televīzijas zvaigznes Ksenijas Borodinas "YouTube" raidījumā "Открытый приём" ("Atklātā uzņemšana"), raksta portāls Delfi.

Videoklipā Borodina stāsta par "Dzintars" kosmētiku un aicina izmēģināt zīmola C vitamīna skaistumkopšanas līniju. Zīmols ir izcelts arī video aprakstā – tur norādīts, ka šī kosmētika palīdz rūpēties par ādas veselību un skaistumu, kā arī pievienota saite uz produkta iegādes lapu.

Aprakstā zem reklāmas redzams obligātais marķējums, kas norāda, ka juridiski reklāmas pasūtītājs ir Krievijas uzņēmums AO "Grand-Trejd" – kompānija, kas sevi raksturo kā vienu no vadošajiem importēto pārtikas un nepārtikas preču piegādātājiem Krievijā, vēsta Delfi.

AO "Grand-Trejd" publiskajos katalogos un Krievijas interneta veikalos parādās kā "Dzintars" produkcijas pārdevējs un izplatītājs, ziņo portāls. Savukārt SIA "H.A. Brieger", kas ir "Dzintars" zīmola īpašnieks, jau 2021. gadā paziņoja par "Dzintars" kosmētikas eksportu uz Krieviju.

Piena produktu ražotājs, zemnieku saimniecība "Zilūži", kas strādā ar zīmolu "Grasbergs", nolēmusi pārtraukt piena produktu un saldējuma ražošanu, liecina uzņēmuma publiskotais paziņojums vietnē "Facebook".

"Pēc ilgām diskusijām un daudziem izmodelētiem variantiem, šobrīd esam nolēmuši pārtraukt piena produktu un saldējuma ražošanu," teikts paziņojumā.

Lauksaimniecība bez apdrošināšanas ir kazino

Ilgtspējīgas lauksaimniecības stūrakmeņi ir kooperācija, darbības sfēru diversifikācija,...

"Zilūži" lēmumu skaidro ar šobrīd īstenoto saimniecības pārstrukturizācijas un efektivizācijas procesu. "Tas prasa lielu uzmanību un nodošanos. Lietas, kuras darām, vēlamies darīt kvalitatīvi, un šobrīd mūsu mērķis ir izveidot saimniecību, kas ir pārskatāma un visos procesos efektīva," skaidro saimniecībā.

Tomēr uzņēmumā izsaka cerību, ka šis ir īslaicīgs pārtraukums, un pēc ziemas sezonas, iespējams, saimniecība varēs atsākt ražošanu.

"Zilūži" pērn strādāja ar 2,188 miljonu eiro apgrozījumu un 32 946 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Saimniecība reģistrēta 1992.gadā, un tās vienīgais īpašnieks ir Valts Grasbergs.

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā varētu pieaugt vidēji par apmēram 7%, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece sacīja, ka algu kāpums 2026. gadā turpinās palēnināties un būs ap 7%.

Viņa minēja, ka pieauguma tempu palīdzēs uzturēt saspringtais darba tirgus. Minimālās algas kāpums būs neliels - no 740 līdz 780 eiro, kas nozīmē, ka augoša minimālā alga nebūs būtisks vidējās algas virzītājs 2026. gadā. Vidējo algu pieauguma tempu ierobežos taupības pasākumi publiskajā sektorā, kā arī uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas, gan ņemot vērā konkurētspējas riskus, gan arī uzņēmumu rentabilitāti, kas pēdējos gados ir samazinājusies.

Vienlaikus Buceniece prognozēja, ka privātajā sektorā algas augs straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Saeimā apstiprinātais budžeta likums nosaka, ka publiskā sektora algas 2026. gadā nav plānots paaugstināt. Turklāt tiks arī ierobežotas naudas balvas un netiks izmaksātas novērtēšanas prēmijas par darbu 2026. gadā. Tas gan neattieksies uz valsts drošības iestādēm.

Latvijas minimālā mēnešalga 2026. gadā Eiropas Savienības valstu vidū ir zemākajā minimālo algu grupā, kas nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, liecina Eurostat jaunākie dati. Pēc pirktspējas paritātes standarta ir vēl sliktāk – aiz mums tikai Igaunija.

Eurostat publiskotā minimālās algas statistika attiecas uz valstu noteikto minimālo algu. Gadījumā, ja šāda likuma nav, nav arī informācijas. Ja noteikums pastāv, tad minimālā alga ir attiecināma uz lielāko daļu vai visiem darbiniekiem valstī. Minimālo algu norāda kā algas likmes bruto ienākumiem, proti, pirms nodokļiem. Dati ir gan pateicīgi salīdzināšanai, gan maldina par patiesajiem ieņēmumiem, jo nodokļu politika valstīs atšķiras.

Kopaina

Minimālā alga Eiropas Savienībā svārstās no 620 eiro mēnesī Bulgārijā līdz 2704 eiro mēnesī Luksemburgā. No 27 ES valstīm minimālā alga 2026. gada 1. janvārī bija noteikta 22 valstīs. Valsts minimālā alga nav noteikta Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Austrijā un Somijā. Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) minimālā alga nav noteikta. No 10 ES kandidātvalstīm septiņās minimālā alga ir noteikta (Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Moldova, Albānija, Serbija, Turcija un Ukraina). Savukārt Bosnijā un Hercegovinā, Gruzijā un Kosovā minimālās algas nav.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, piektdien preses konferencē informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787.

Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti ir vairāk nekā 45 gadi, tad pie šādas pensijas klāt tiks saņemti 47,22 eiro.

Minimālā alga Igaunijā no 1. aprīļa pieaugs par 60 eiro līdz 946 eiro mēnesī, savukārt minimālā stundas darba samaksa sasniegs 5,67 eiro, ceturtdien nolēma Igaunijas valdība.

Ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo teica, ar katru gadu Igaunija arvien vairāk tuvinās mērķim, lai minimālā alga būtu vismaz puse no vidējās algas valstī. "Minimālā alga turpina pieaugt straujāk nekā gan prognozētā inflācija, gan vidējā alga, kas tieši uzlabo mazāk pelnošo iedzīvotāju pirktspēju un ikdienas dzīves apstākļus. Es pateicos darba devējiem un arodbiedrībām par šī svarīgā kompromisa panākšanu," viņš sacīja.

Par minimālās algas palielinājumu vienošanās tika panākta Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas koplīgumā, kas tika parakstīts šā gada 17. februārī.

Saskaņā ar Nodokļu un muitas pārvaldes datiem par 2025. gada desmit mēnešu vidējo rādītāju, 15 000 pilna laika darbinieku saņēma minimālo algu, kas pērn valstī bija 886 eiro mēnesī. Tas ir 3,2% no visiem pilna laika darbiniekiem. Turklāt vidēji 19 300 strādājošo jeb 4,1% pilna laika darbinieku mēnesī saņēma atalgojumu no 887 līdz 975 eiro jeb līdz 10% vairāk par minimālo algu.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenās oktobrī bija vērojams lielākais cenu palielinājums šogad - mēneša laikā cena vidēji palielinājās par 1%, bet kopš gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas augušas par 2,7%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā tirgus pārskatā.

2025. gada oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena sasniedza 874 eiro par kvadrātmetru. Vienlaikus šogad oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija par vidēji 46% zemāka nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugumu ietekmēja būtiskais piedāvājuma kritums.

Atsevišķos mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums šogad veido 5-6%.

Rīgas lielākajos mikrorajonos kopš 2025. gada sākuma dzīvokļu cenas palielinājās par 0,8-5,9%. Lielākās dzīvokļu cenu izmaiņas tika novērotas Juglā, kur tās šogad palielinājušās par gandrīz 6%. Arī Imantā un Ķengaragā šogad sērijveida dzīvokļu cenas palielinājušās par vairāk nekā 5%. Savukārt pārējos Rīgas mikrorajonos cenu izmaiņas šogad lielākoties nepārsniedz 3%. Vismazākās dzīvokļu cenu izmaiņas bija vērojamas dārgākajā mikrorajonā - Teikā.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) kopējie ieņēmumi pērn bija 134 711 eiro, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, bija par 4,9% mazāk, liecina valsts amatpersonas iesniegtā deklarācija par 2025. gadu.

Abu Meri par ministra pienākumu pildīšanu pērn no Valsts kancelejas saņēma 110 854 eiro, kā gastroenterologs no viņam piederošās SIA "AMH" saņēma 555 eiro, bet no "Jelgavas poliklīnikas" – vēl 16 859 eiro.

Tāpat Abu Meri no AS "SEB banka" saņēma procentus 1,27 eiro apmērā, bet par sava nekustamā īpašuma izīrēšanu saņēma ienākumus no saimnieciskās darbības un komercdarbības 4979 eiro apmērā. 2024. gadā Abu Meri kopējie ieņēmumi bija 141 733 eiro.'

Saskaņā ar Abu Meri 2024.gada deklarāciju, algā no Valsts kancelejas viņš saņēma 110 894 eiro, kamēr no “Jelgavas poliklīnikas” 25 146 eiro. Tāpat kā 2025.gadā arī 2024.gadā ministrs bija uzrādījis 555 eiro algu no viņam piederošās kompānijas SIA “AMH”, kā arī vēl 1,53 eiro procentu ieņēmumus no “SEB bankas”. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2024.gadā sasniedza 5135 eiro, kas saņemti no divām privātpersonām.

Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA) prasa celt būvniecībā nodarbināto minimālo algu, informē LBNA.

Minimālo algu būvniecības nozarē nosaka ģenerālvienošanās, kas ir spēkā kopš 2019.gada. Šobrīd ģenerālvienošanās paredz mēneša minimālo algu 1050 eiro un stundas likmi 6,29 eiro.

LBNA piedāvā grozīt ģenerālvienošanos, lai 2026.gadā visiem būvniecībā nodarbinātajiem minimālā stundas likme būtu 6,92 eiro un minimālā mēnešalga 1155,64 eiro.

LBNA piedāvātie grozījumi paredz atteikties no samazinātas minimālās algas studējošajiem, noteikt minimālās algas indeksācijas mehānismu pašā ģenerālvienošanās tekstā un precizēt virsstundu apmaksas kārtību.

LBNA pamato grozījumu nepieciešamību ar to, ka ģenerālvienošanās minimālā stundas likme sešu gadu laikā ir devalvējusies, salīdzinot gan pret valsts minimālo stundas likmi (70% kritums), gan pret nozares vidējo stundas likmi (14% kritums), gan pret pirktspējas paritāti (11% kritums).

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā par valsts atbalstu kokrūpniekiem netika analizēts situācijas cēlonis un vienlīdzīgas konkurences jautājums, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš laikā, kad valdība pieņēma lēmumu par atbalstu kokrūpniecības uzņēmumiem, bija Zemkopības ministrijas valsts sekretārs.

Kronberga skatījumā, ziņojums ir retrospekcija uz situāciju, kuras attīstības scenārijs tagad ir redzams - nozarē esošo uzņēmumu skaits ticis saglabāts, valsts budžets plānotos ienākumus saņēma, bet tajā situācijā ārējie apstākļi starptautiskajos tirgos, tajā skaitā Ukrainas kara situācija, veidojusi "ļoti negatīvas prognozes Latvijas eksportspējīgajai nozarei".

"Tieši tāpēc ne tikai kokrūpnieki, bet arī Ārvalstu investoru padome aicināja valdību nekavējoties iejauties," klāstīja Kronbergs.

Ierēdnis pauda, ka kokrūpniecība ir Latvijas eksporta viens no svarīgajiem spēlētājiem. Pēc Kronberga teiktā, valdības lēmums bija ne tikai par eksportspējas saglabāšanu, bet arī par darba vietu saglabāšanu tieši reģionos, nodokļu ienākumiem, ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP). "Vienlaicīgi tas bija arī lēmums par to, lai nozarē saglabātos maksimāli daudz uzņēmumu, kas spēcina konkurenci, nevis tikai lielākie un finansiāli spēcīgākie uzņēmumi," sacīja Kronbergs.

Vides pakalpojumu uzņēmumu grupa AS “CleanR Grupa” 2025. gadu noslēgusi ar stabilu izaugsmi – uzlaboti finanšu rādītāji, nostiprinātas pozīcijas reģionos, turpināti ieguldījumi infrastruktūrā un tehnoloģijās, kā arī startēts “Nasdaq” Baltijas regulētajā tirgū, liecina 12 mēnešu neauditētais pārskats.

“CleanR Grupas” konsolidētais apgrozījums 2025. gada divpadsmit mēnešos pieauga par 20 %, sasniedzot 144,8 miljonus eiro, saglabājot stabilu izaugsmes dinamiku.

Būtiski uzlabojās arī darbības efektivitātes rādītāji. EBITDA pārskata periodā palielinājās par 8,2 miljoniem eiro – no 25,5 miljoniem eiro 2024. gadā līdz 33,7 miljoniem eiro 2025. gadā. EBITDA rentabilitāte pieauga līdz 23,3 %, kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt bruto peļņa sasniedza 31,1 miljonu eiro, kas ir par 6,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gadā, bet bruto peļņas rentabilitāte palielinājās līdz 21,5 %.

2025. gada nogalē “CleanR Grupa” refinansēja obligācijas 15 miljonu eiro apjomā. Publiskā piedāvājuma laikā investoru pieprasījums 2,5 reizes pārsniedza piedāvāto apjomu – kopējais pieprasījums sasniedza 37,8 miljonus eiro. Emisija iezīmē pirmo soli 50 miljonu eiro obligāciju programmā, kas paredzēta Grupas ilgtermiņa izaugsmes finansēšanai. 2026. gada sākumā uzņēmums pievienojās “Nasdaq” Baltijas regulētajam tirgum, nostiprinot pārvaldības standartus un kapitāla pieejamību turpmākai attīstībai.

No šī gada Latvijā noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 līdz 780 eiro.

Par 40 eiro pieaug arī neapliekamais minimums - no 510 līdz 550 eiro mēnesī.

Labklājības ministrija (LM) norāda, ka 2024. gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 15,3%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā vidēji 117 895 darba ņēmēji jeb 15,3% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 4,1 procentpunktu mazāk nekā trīs gadus iepriekš, kad šādu cilvēku īpatsvars darba ņēmēju vidū bija 19,4%.

Kopumā 2024. gadā Latvijā bija nodarbināti 816 545 iedzīvotāji.

LM skaidro, ka minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat tas veicina algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai.

Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Iepriekšējās divas nedēļas parlaments par likumprojektiem nelēma, jo koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu. Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta priekšlikumiem nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdes.

Vēl iepriekš likumprojekti vairākkārt tika atlikti, par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Kasparam Briškenam (P) norādot, ka tajos nepieciešami precizējumi.

Pirms balsojuma deputātus uzrunāja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Viņš norādīja, ka ar likumprojektu nav plānots uzņemties jaunus pienākumus, bet dot iespēju rast papildu Eiropas finansējumu, ja uzņēmējs vēlas ieguldīt jaunās tehnoloģijās, attīstīt Latvijas ekonomiku.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 10 000 eiro naudas sodu koplietošanas e-velosipēdu operatoram "Ride Mobility" ("Ride") par šogad 2. oktobrī neizpildīto PTAC prasību apturēt nedroša pakalpojuma sniegšanu līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai, informē PTAC.

Vienlaikus PTAC norāda, ka "Ride" šajā laika posmā ir veikusi korektīvus pasākumus, ieviešot personas identitātes un vecuma verifikācijas procesu, kas ar PTAC saskaņots 24. oktobrī.

PTAC atzīmē, ka verifikācija tiek nodrošināta sadarbībā ar digitālu verifikācijas rīku un ietver dokumentu nolasīšanu, salīdzināšanu ar personas pašportretu, kā arī vecuma noteikšanu, pamatojoties uz dokumentā norādīto dzimšanas datumu.

PTAC direktore Zaiga Liepiņa norāda, ka ir novērsts būtiskākais drošuma risks, jo pakalpojums vairs nav viegli pieejams bērniem. Vienlaikus viņa aicina arī citus mikromobilitātes rīku nomas pakalpojumu sniedzējus ieviest uzticamas personu vecuma verifikācijas metodes pēc iespējas ātrāk, kam PTAC sekos līdzi.

Jau gadu ir spēkā likums, kas paredz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām kopējais atalgojuma budžets nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas ne tikai uz organizācijām, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, bet arī uz tām, kas ir pelnošas un ienes naudu valsts kasē.

Lai gan likumā ietvertais ierobežojums būs spēkā tikai trīs gadus (līdz 2027. gadam), jau šobrīd varam izdarīt pirmos secinājumus par to, kā tas ietekmē valsts spēju noturēt profesionāļus un sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus? Vai šāds likums patiešām bija nepieciešams un vai tas nozīmē, ka valsts līdz šim pārmaksāja saviem darbiniekiem? Brīdī, kad tika pieņemts lēmums ierobežot atalgojuma budžeta pieaugumu valsts un pašvaldību sektorā līdz 2,6% gadā, daudziem tas šķita loģisks solis – it īpaši pēc skaļajiem virsrakstiem par atalgojuma pieaugumu dažām augstākajām amatpersonām. Tomēr minētais skaitlis veidots no formulas, kurā ņemta vērā pirms diviem gadiem fiksētā inflācija un algas pieaugums tautsaimniecībā kopumā. Rezultātā, piemēram, bāzes alga, no kuras tiek rēķinātas daudzu amatpersonu algas, automātiski kāpj – bet tikai dažiem amatiem, ne visiem.

Igaunijas parlamentā uz pirmo lasījumu tiek virzīti Azartspēļu nodokļa likuma grozījumi, lai steidzami novērstu iepriekšējos grozījumos radušos kļūdu, kuras dēļ no nodokļa šogad tiek atbrīvoti tiešsaistes azartspēļu organizatori un tādējādi varētu samazinātues finansējums kultūrai un sportam.

Rīgikogu Finanšu komisija ārkārtas sēdē ceturtdien nolēma Azartspēļu nodokļa likuma grozījumus virzīt pirmajā lasījumā parlamenta plenārsēdē nākamnedēļ.

Likumprojektu ceturtdien iesniedza parlamenta deputāts Tanels Teins no valdības koalīcijas mazākuma partneres liberālās partijas "Igaunija 200". Tas izstrādāts, lai izlabotu tehnisku kļūdu un nodrošinātu skaidrību, ka gan veiksmes spēles, gan prasmju spēles, ja tās tiek piedāvātas attālināti, šogad tiek apliktas ar vienotu nodokli 5,5% apmērā. Ar grozījumiem vajadzētu novērst iepriekš pieļauto tehnisko kļūdu likumā, kuras dēļ varētu rasties juridiski strīdi.

Grozījumu drīza stāšanās spēkā "palīdzēs atjaunot situāciju, ko tirgus dalībnieki un nodokļu iestādes ir gaidījušas, proti, vienotu nodokļa likmi abu veidu spēlēm", uzsvēra Finanšu komisijas priekšsēdētāja Anneli Akermane.

LU Lielās aulas 90 gadu jubilejas zīmē piektdien, 30. janvārī, Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniegta LU Izcilības balva, godinot Universitātes saimes izcilākos pārstāvjus desmit nominācijās studijās, zinātnē, inovācijās un sadarbībā.

Pasākumā tika sumināts arī apbalvojuma “Gada darbinieks 2025” ieguvējs. Ceremonija vienlaikus iezīmēja jaunas tradīcijas sākumu – LU kopienas izcilības godināšanu.LU rektors prof. Gundars Bērziņš uzsvēra, ka Izcilības balva ir veidota kā pateicība tiem, kuru darbs ietekmē ne tikai Universitātes, bet arī Latvijas izaugsmi: “LU Izcilības balvas pamatā ir mūsu Universitātes pamatvērtības – virzība uz izcilību, zinātnē balstīta attīstība un kalpošana Tēvzemei. Šīs vērtības ik dienu tiek apliecinātas auditorijās un laboratorijās, administratīvajā darbā un sadarbībā ar sabiedrību un industriju, veidojot LU nacionālo un starptautisko reputāciju. Mēs ceram, ka balvas tradīcija būs iedvesma katram LU darbiniekam un studentam ticēt, ka arī viņa darbs var kļūt par izcilības stāstu.”

Jauno "Michelin" atslēgu apbalvojumu, kas izceļ pasaules labākās viesnīcas, Latvijā ieguvušas trīs viesnīcas, liecina informācija "Michelin Guide" mājaslapā.

Latvijā vienu "Michelin" atslēgu apbalvojumu saņēma viesnīca "A22 Hotel", vienu atslēgu - viesnīca "Dome Hotel", kā arī vienu atslēgu saņēma viesnīca "Grand Poet by Semarah".

Savukārt Igaunijā divas atslēgas un īpašo balvu "Jaunatvērta viesnīca" ieguvusi viesnīca "The Burman" un vienu atslēgu ieguvusi viesnīca "Schlössle Hotel", savukārt Lietuvā vienu atslēgu ieguvusi viesnīca "Pacai" un vienu atslēgu - "Esperanza Lake Resort".

"Michelin" ceļveža inspektori kopumā izvērtēja vairāk nekā 7000 viesnīcu, tostarp 2457 viesnīcas saņēma "Michelin" atslēgu apbalvojumu. Vienu atslēgu saņēma 1742 viesnīcas, divas atslēgas - 572 viesnīcas, bet trīs atslēgas - 143 viesnīcas.

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" pirmdien saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

"Grand Prix" ieguvējs - bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde - ir divstāvīga koka publiskā būve, kur ēkā redzamās konstrukcijas un risinājumi ir autoru atbilde aktuālās būvniecības galvenajiem izaicinājumiem - kā būvēt ekonomiski, planētai labvēlīgi un droši.

Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") ražošanas ēku un teritorijas pārbūve (arhitekte Antra Saknīte, "Mindaro Arch"), "Augustīnes dārzs" ("Sampling") un process, kas aizsākās kā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".

Aizvadītajā nedēļas nogalē tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisinājās “Cits Bazārs” ziemā, ko rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia”.

Pasākumā vienuviet pulcējās 270 skolēnu mācību uzņēmumu komandas no visas Latvijas, piedāvājot produktus - no izglītojošām galda spēlēm līdz dabīgai kosmētikai un oriģināliem interjera priekšmetiem. Pasākumam noslēdzoties, noskaidroti labākie jaunie uzņēmēji deviņās kategorijās.Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes.

Kategorijā “SMU biznesa potenciāls” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēnu SMU “Poliplay”, kuru izglītojošā spēle palīdz apgūt vairāk par Eiropas ģeogrāfiju, kultūru un politiku. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU “Royal ornaments” no Madonas pilsētas vidusskolas, kuru produkts ir ar samtu apvilkti oriģināli rotājumi.

Rietumu Bankas 2007. gadā dibinātais Nākotnes Atbalsta fonds jau teju divas desmitgades Latvijā veicina labdarību un atbalsta sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas. 2025. gadā Nākotnes Atbalsta fonds gandrīz divkāršojis piešķirto finansējumu, izvērtējot un apstiprinot projektus vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā, salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad projektu atbalstam tika piešķirti 382 tūkstoši eiro.

2025. gadā fonda darbība bija vērsta uz ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu, nodrošinot stabilu un pārdomātu ieguldījumu Latvijas sabiedrības attīstībā, palīdzot īstenot būtiskus sociālos projektus un stiprinot mecenātisma un filantropijas tradīcijas. Nākotnes Atbalsta fonds turpināja atbalstīt kultūru un mākslu, zinātni un izglītību, kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu, bērnu un jauniešu sportu, veselības aprūpi un bērnu medicīnu, kā arī palīdzēja mazināt Latvijā sociālo nevienlīdzību.

“Man ir patiess gandarījums, ka Nākotnes Atbalsta fonds mērķtiecīgi turpina sniegt ieguldījumu Latvijas sabiedrības labklājībā un attīstībā. Atbalstot kultūru, medicīnu, bērnu izglītību, sporta aktivitātes, sniedzot palīdzību tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Tā veidojas pārliecinoša nākotne, kas iedvesmo turpināt darbu ar vēl lielāku atdevi un atbalstu,” uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja un Nākotnes Atbalsta fonda padomes locekle Jeļena Buraja.