Piena produktu ražotājs, zemnieku saimniecība "Zilūži", kas strādā ar zīmolu "Grasbergs", nolēmusi pārtraukt piena produktu un saldējuma ražošanu, liecina uzņēmuma publiskotais paziņojums vietnē "Facebook".

"Pēc ilgām diskusijām un daudziem izmodelētiem variantiem, šobrīd esam nolēmuši pārtraukt piena produktu un saldējuma ražošanu," teikts paziņojumā.

Lauksaimniecība bez apdrošināšanas ir kazino

Ilgtspējīgas lauksaimniecības stūrakmeņi ir kooperācija, darbības sfēru diversifikācija,...

"Zilūži" lēmumu skaidro ar šobrīd īstenoto saimniecības pārstrukturizācijas un efektivizācijas procesu. "Tas prasa lielu uzmanību un nodošanos. Lietas, kuras darām, vēlamies darīt kvalitatīvi, un šobrīd mūsu mērķis ir izveidot saimniecību, kas ir pārskatāma un visos procesos efektīva," skaidro saimniecībā.

Tomēr uzņēmumā izsaka cerību, ka šis ir īslaicīgs pārtraukums, un pēc ziemas sezonas, iespējams, saimniecība varēs atsākt ražošanu.

"Zilūži" pērn strādāja ar 2,188 miljonu eiro apgrozījumu un 32 946 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Saimniecība reģistrēta 1992.gadā, un tās vienīgais īpašnieks ir Valts Grasbergs.

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, piektdien preses konferencē informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787.

Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti ir vairāk nekā 45 gadi, tad pie šādas pensijas klāt tiks saņemti 47,22 eiro.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenās oktobrī bija vērojams lielākais cenu palielinājums šogad - mēneša laikā cena vidēji palielinājās par 1%, bet kopš gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas augušas par 2,7%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā tirgus pārskatā.

2025. gada oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena sasniedza 874 eiro par kvadrātmetru. Vienlaikus šogad oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija par vidēji 46% zemāka nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugumu ietekmēja būtiskais piedāvājuma kritums.

Atsevišķos mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums šogad veido 5-6%.

Rīgas lielākajos mikrorajonos kopš 2025. gada sākuma dzīvokļu cenas palielinājās par 0,8-5,9%. Lielākās dzīvokļu cenu izmaiņas tika novērotas Juglā, kur tās šogad palielinājušās par gandrīz 6%. Arī Imantā un Ķengaragā šogad sērijveida dzīvokļu cenas palielinājušās par vairāk nekā 5%. Savukārt pārējos Rīgas mikrorajonos cenu izmaiņas šogad lielākoties nepārsniedz 3%. Vismazākās dzīvokļu cenu izmaiņas bija vērojamas dārgākajā mikrorajonā - Teikā.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA) prasa celt būvniecībā nodarbināto minimālo algu, informē LBNA.

Minimālo algu būvniecības nozarē nosaka ģenerālvienošanās, kas ir spēkā kopš 2019.gada. Šobrīd ģenerālvienošanās paredz mēneša minimālo algu 1050 eiro un stundas likmi 6,29 eiro.

LBNA piedāvā grozīt ģenerālvienošanos, lai 2026.gadā visiem būvniecībā nodarbinātajiem minimālā stundas likme būtu 6,92 eiro un minimālā mēnešalga 1155,64 eiro.

LBNA piedāvātie grozījumi paredz atteikties no samazinātas minimālās algas studējošajiem, noteikt minimālās algas indeksācijas mehānismu pašā ģenerālvienošanās tekstā un precizēt virsstundu apmaksas kārtību.

LBNA pamato grozījumu nepieciešamību ar to, ka ģenerālvienošanās minimālā stundas likme sešu gadu laikā ir devalvējusies, salīdzinot gan pret valsts minimālo stundas likmi (70% kritums), gan pret nozares vidējo stundas likmi (14% kritums), gan pret pirktspējas paritāti (11% kritums).

Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Iepriekšējās divas nedēļas parlaments par likumprojektiem nelēma, jo koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu. Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta priekšlikumiem nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdes.

Vēl iepriekš likumprojekti vairākkārt tika atlikti, par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Kasparam Briškenam (P) norādot, ka tajos nepieciešami precizējumi.

Pirms balsojuma deputātus uzrunāja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Viņš norādīja, ka ar likumprojektu nav plānots uzņemties jaunus pienākumus, bet dot iespēju rast papildu Eiropas finansējumu, ja uzņēmējs vēlas ieguldīt jaunās tehnoloģijās, attīstīt Latvijas ekonomiku.

Šodien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iesniedzis nākamā gada valsts budžetu Saeimā.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) no finanšu ministra saņēmusi 2026. gada valsts budžeta projektu. Tradicionālajā budžeta portfeļa iesniegšanas pasākumā piedalījās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Līdz šim ar budžeta portfeli aiznesti jau 27 valsts budžeta likumprojekti, un šogad portfelis tiks nests jau 28. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (NA). Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Jau ziņots, ka valdība otrdien, 14. oktobrī, atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 10 000 eiro naudas sodu koplietošanas e-velosipēdu operatoram "Ride Mobility" ("Ride") par šogad 2. oktobrī neizpildīto PTAC prasību apturēt nedroša pakalpojuma sniegšanu līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai, informē PTAC.

Vienlaikus PTAC norāda, ka "Ride" šajā laika posmā ir veikusi korektīvus pasākumus, ieviešot personas identitātes un vecuma verifikācijas procesu, kas ar PTAC saskaņots 24. oktobrī.

PTAC atzīmē, ka verifikācija tiek nodrošināta sadarbībā ar digitālu verifikācijas rīku un ietver dokumentu nolasīšanu, salīdzināšanu ar personas pašportretu, kā arī vecuma noteikšanu, pamatojoties uz dokumentā norādīto dzimšanas datumu.

PTAC direktore Zaiga Liepiņa norāda, ka ir novērsts būtiskākais drošuma risks, jo pakalpojums vairs nav viegli pieejams bērniem. Vienlaikus viņa aicina arī citus mikromobilitātes rīku nomas pakalpojumu sniedzējus ieviest uzticamas personu vecuma verifikācijas metodes pēc iespējas ātrāk, kam PTAC sekos līdzi.

Jau gadu ir spēkā likums, kas paredz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām kopējais atalgojuma budžets nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas ne tikai uz organizācijām, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, bet arī uz tām, kas ir pelnošas un ienes naudu valsts kasē.

Lai gan likumā ietvertais ierobežojums būs spēkā tikai trīs gadus (līdz 2027. gadam), jau šobrīd varam izdarīt pirmos secinājumus par to, kā tas ietekmē valsts spēju noturēt profesionāļus un sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus? Vai šāds likums patiešām bija nepieciešams un vai tas nozīmē, ka valsts līdz šim pārmaksāja saviem darbiniekiem? Brīdī, kad tika pieņemts lēmums ierobežot atalgojuma budžeta pieaugumu valsts un pašvaldību sektorā līdz 2,6% gadā, daudziem tas šķita loģisks solis – it īpaši pēc skaļajiem virsrakstiem par atalgojuma pieaugumu dažām augstākajām amatpersonām. Tomēr minētais skaitlis veidots no formulas, kurā ņemta vērā pirms diviem gadiem fiksētā inflācija un algas pieaugums tautsaimniecībā kopumā. Rezultātā, piemēram, bāzes alga, no kuras tiek rēķinātas daudzu amatpersonu algas, automātiski kāpj – bet tikai dažiem amatiem, ne visiem.

Jauno "Michelin" atslēgu apbalvojumu, kas izceļ pasaules labākās viesnīcas, Latvijā ieguvušas trīs viesnīcas, liecina informācija "Michelin Guide" mājaslapā.

Latvijā vienu "Michelin" atslēgu apbalvojumu saņēma viesnīca "A22 Hotel", vienu atslēgu - viesnīca "Dome Hotel", kā arī vienu atslēgu saņēma viesnīca "Grand Poet by Semarah".

Savukārt Igaunijā divas atslēgas un īpašo balvu "Jaunatvērta viesnīca" ieguvusi viesnīca "The Burman" un vienu atslēgu ieguvusi viesnīca "Schlössle Hotel", savukārt Lietuvā vienu atslēgu ieguvusi viesnīca "Pacai" un vienu atslēgu - "Esperanza Lake Resort".

"Michelin" ceļveža inspektori kopumā izvērtēja vairāk nekā 7000 viesnīcu, tostarp 2457 viesnīcas saņēma "Michelin" atslēgu apbalvojumu. Vienu atslēgu saņēma 1742 viesnīcas, divas atslēgas - 572 viesnīcas, bet trīs atslēgas - 143 viesnīcas.

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" pirmdien saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

"Grand Prix" ieguvējs - bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde - ir divstāvīga koka publiskā būve, kur ēkā redzamās konstrukcijas un risinājumi ir autoru atbilde aktuālās būvniecības galvenajiem izaicinājumiem - kā būvēt ekonomiski, planētai labvēlīgi un droši.

Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") ražošanas ēku un teritorijas pārbūve (arhitekte Antra Saknīte, "Mindaro Arch"), "Augustīnes dārzs" ("Sampling") un process, kas aizsākās kā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".

Investoru noskaņojums oktobrī turpināja uzlaboties, akciju un obligāciju tirgiem mēnesi noslēdzot ar pozitīvu rezultātu. ASV akcijas indeksu līmenī pieauga par 2.3 %, iezīmējot sesto mēnesi pēc kārtas ar pozitīvu rezultātu, kamēr Eiropas akciju indekss uzrādīja 2.6 % sniegumu.

Attīstības tirgu akcijas turpināja pārspēt gan ASV, gan Eiropu ar 4.2 % kāpumu, par spīti negatīvajam rezultātam Ķīnas akciju tirgū.

Obligāciju pusē pozitīvs cenu pieaugums bija vērojams visās galvenajās aktīvu klasēs. Straujāko cenu kāpumu uzrādīja attīstības valstu obligācijas ar 1.6 %, kamēr ASV un Eiropas investīciju reitinga obligāciju cenas pieauga par attiecīgi 0.2 % un 0.7 %. Sekojot FRS procentu likmju mazinājumam, ASV valdības obligāciju cena pieauga par 0.4 %, kamēr Vācijas valdību obligācijas uzrādīja 0.7 % cenas kāpumu. Paaugstināta riska obligāciju cenas mēneša bez ievērojamām izmaiņām, ASV -0.1 %, Eiropā +0.1 %.

Oktobrī FRS samazināja bāzes likmi par 25 bāzes punktiem līdz 3.75 - 4.00 % atzīmei, kas bija otrais likmes samazinājums šajā gadā, uzsverot ka nākamie lēmumi būs balstīti uz datiem un neizslēdza iespēju samazināt likmi vēlreiz decembrī. ASV valdībai jau kopš septembra beigām paliekot slēgtai, netiek publicēta virkne svarīgu datu. Ar vairāk kā nedēļas aizturi, inflācijas dati par septembri uzrādīja tas paātrināšanos līdz 3.0 % no 2.9 % vasaras nogalē, ko lielākoties noteica straujāks energoresursu cenu kāpums gada griezumā, kamēr pamatinflācija palēninājās līdz 3.0 % no 3.1 % iepriekšējos divos mēnešos. Pieejami dati liecina, ka ASV patērētāju noskaņojums oktobrī nedaudz pasliktinājās, sasniedzot zemāko līmeni kopš aprīļa, taču kopumā rādījumi palika tuvu pēdējo septiņu mēnešu vidējam līmenim.

Lietuvas valdība ceturtdien ierosināja minimālo algu valstī nākamgad paaugstināt par 11,1% jeb 115 eiro līdz 1153 eiro mēnesī.

Bruto darba samaksu stundā tiek ierosināts celt par 11,1% līdz 7,05 eiro.

Minimālās algas celšana tika apspriesta Trīspusējā sadarbības padomē, ko veido arodorganizāciju, darba devēju un valdības pārstāvji.

Ja parlaments apstiprinās ierosinājumu, nākamgad minimālā alga Lietuvā veidos 47,7% no valstī vidējās algas.

Sociālās aizsardzības un darba lietu ministrijas aplēses liecina, ka neto minimālā darba alga pieaugs par 59 eiro līdz 836 eiro mēnesī, ja nākamgad tiks piemērots identisks ar nodokli neapliekamais ienākumu apmērs kā 2025. gadā.

Priekšlikuma izpildei būs nepieciešami 43,6 miljoni eiro. No šīs summas 38 miljoni eiro tiktu izmantoti nekvalificētu darbinieku atalgojumam budžeta sektorā, savukārt 5,6 miljoni eiro tiktu izmantoti citām vajadzībām, piemēram, mākslinieku un citu par valsts līdzekļiem apdrošināto personu sociālajai apdrošināšanai.

Aptuveni četras piektdaļas jauniešu Latvijā kritiski vērtē darba iespējas Latvijas darba tirgū, liecina uzņēmuma Alma Career Latvija veiktā tiešsaistes aptauja. Savukārt CSP dati, kurus apkopojis LDDK eksperts Jānis Hermanis, liecina, ka reāli vecumā no 20 līdz 24 strādājošo lielākais vairākums saņem mazāk par 1500 eiro (bruto).

„Lielākā daļa jauniešu Latvijā nejūtas pārliecināti par savām iespējām darba tirgū,” pēc aptaujas rezultātu apkopošanas secina Alma Career Latvia Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Krista Roziņa. “Tikai 10% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem uzskata, ka jauniešiem ir plašas un daudzveidīgas darba iespējas, kamēr 79% atzīst – piemērotu darba piedāvājumu trūkst un atrast darbu ir sarežģīti,” uzsver K. Roziņa.

Citi jauniešu iespējas vērtē optimistiskāk

Alma Career Latvia veikusi arī darba ņēmēju pēc 25 gadu vecuma un darba devēju aptauju. Proti, citi darba ņēmēji, kas vecāki par 25 gadiem, lielā daļā gadījumu (49%) uzskata, ka jauniešiem Latvijā ir plašas darba iespējas, trešdaļa (33%) uzskata, ka tās neatšķiras no citām vecuma grupām. Savukārt darba devēju aptaujas rezultāts ir šāds – 39% uzskata, ka darba iespējas ir plašas, 22%, ka tās neatšķiras, bet 39% uzskata, ka jauniešiem ir pagrūti atrast darbu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ceturtdien ir apstiprinājusi SIA "Rīgas ūdens" iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu, kas paredz kāpumu par 14% no šī gada 1. decembra, teikts "Rīgas ūdens" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tarifa pieaugums par 0,33 eiro par kubikmetru esot nepieciešams, lai atjaunotu un uzturētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, no kuriem ievērojama daļa jau pārsniegusi plānoto kalpošanas laiku, klāsta uzņēmums.

No 1. decembra ūdenssaimniecības tarifs Rīgā noteikts 2,67 eiro par kubikmetru. To veidos maksa par ūdeni - 1,41 eiro par kubikmetru, un maksa par kanalizāciju - 1,26 eiro par kubikmetru.

Tarifa pieaugums indikatīvi vienai mājsaimniecībai daudzdzīvokļu mājā radīs ikmēneša izdevumu pieaugumu par 2,60 eiro. Kā mierina uzņēmums, tas esot mazāk par 1% no vidējiem mājsaimniecību ienākumiem.

Pašreizējais Rīgā noteiktais ūdenssaimniecības tarifs ir 2,34 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa, kuru veido ūdensapgādes tarifs 1,28 eiro par kubikmetru un kanalizācijas tarifs 1,06 eiro par kubikmetru.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde pagājušajā nedēļā par tēmu Par zāļu rezervju izveidi: valsts spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām, veselības krīzēm un nepārtrauktas ārstēšanas nepieciešamību dažādās medicīniskās jomās noslēdzās ar lēmumu rakstīt vēstuli premjerei un finanšu ministram, jo vairāku gadu garumā viss laiks pagājis, tikai plānojot un domājot, bet naudas plāniem nav, un attiecīgi Latvijā joprojām nav arī zāļu rezervju hronisko pacientu vajadzībām.

Kā reiz 15. oktobrī, kad notika Saeimas komisijas sēde, kurā lēma rakstīt vēstuli premjerei un finanšu ministram, lai valsts budžetā rod līdzekļus zāļu rezervēm, finanšu ministrs 2026. gada budžeta portfeli jau lepni nodeva Saeimas priekšsēdētājai. Par laimi, opozīcijas deputāts Raivis Dzintars (NA) attapa protokolā fiksēt atkāpi, ka, saņemot valsts zāļu rezervju izveides atteikumu no budžeta veidotājiem, pati komisija iesniegs atbilstošos grozījumus budžeta otrajam lasījumam parlamentā.

Drošības stāsts ministrijas mērcē

Pieminētās komisijas deputātus ar Andri Bērziņu (ZZS) galvgalī “ar intensīvo darbu pēc labākās sirdsapziņas” iepazīstināja gan NMPD direktore Liene Cipule, gan Veselības ministrijas Stratēģiskās plānošanas un gatavības departamenta vadītāja Iveta Gavare, gan ministrijas Farmācijas departamenta vadītājas vietniece Ineta Popēna.

Valsts pārvaldes algas sasniegušas ES vidējo līmeni, privātajam sektoram līdz tam vēl tālu.

Piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro), liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati. Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējam līmenim, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, prezidents paziņojis platformā "X".

Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.

Jau rakstīts, ka pagājušajā nedēļā ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Latvijas Nacionālās Operas un baleta Jaunajā zālē 13.novembrī norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) gadskārtējā Gada balvas apbalvošanas ceremonija. Šogad tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits.

10 dažādās nominācijās tika godināti darba devēji, kas investē ilgtspējā, savos darbiniekos un kvalitatīvā darba vidē, kā arī veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzlabo uzņēmējdarbības tēlu un sekmē kvalitatīvu dialogu ar valdību.

Pirmoreiz LDDK Gada balva tika pasniegtas 2014. gadā, kā arī nemainīgi jau 11 gadus godinām Gada tautsaimnieku. Šogad LDDK Gada balvu kategorijā "Gada tautsaimnieks 2025" saņēma SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Tika godināti uzņēmumi, kuri ir snieguši ievērojamu ieguldījumu mūsu valsts prioritārajās jomās - aizsardzība, demogrāfija, izglītība.

Kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" balva pasniegta AS "Latvijas Finieris".

Šī gada 22.oktobrī notiks "Michelin" restorānu apbalvošanas ceremonija, kurā paziņos Latvijas labākos restorānus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Pasākums norisināsies 22.oktobrī plkst.16 Mežaparka estrādes Kokaru zālē.

Aizvadītajā gadā "Michelin" ceļvedī tika iekļauts 31 restorāns - restorānu izlasei pievienojās seši jauni, tostarp restorāns "John Chef's Hall" Rīgā, kas saņēma vienu "Michelin" zvaigzni.

Prestižās "Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā kvalitatīvus ēdienus, ievērojot piecus universālus kritērijus - sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un, kas ir tikpat svarīgi, konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes piešķir uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Dažreiz restorāni mēdz arī zaudēt savas zvaigznes, norāda LIAA. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Igaunijas parlamentā ceturtdien iesniegta gandrīz 100 000 cilvēku parakstīta iniciatīva ar aicinājumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai.

Iniciatīvas autori to iesniedza parlamenta spīkeram Lauri Husaram.

30.jūnijā tiešsaistē publicēto petīciju līdz 11.augustam parakstīja 98 580 cilvēki. Tajā ierosināts ieviest samazināto PVN likmi 10% apmērā visām pārtikas precēm Igaunijā, kas atbilstu lielākās daļas Eiropas Savienības (ES) valstu praksei.

Iniciatīvu atbalsta Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera.

"Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera jau gadiem ilgi ir uzsvērusi, ka ir jāsamazina PVN pamatproduktiem. Pašreizējā situācija, kad Igaunijā ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai Eiropas Savienībā, palielina nevienlīdzību un rada triecienu gan patērētājiem, gan ražotājiem. Igaunijas lauksaimniecības produktu ražotājiem nākas saskarties ar pieaugošajām izejvielu cenām, sīvo konkurenci un lētā importa radīto spiedienu," sacīja kameras valdes priekšsēdētāja Kerli Atsa.