Dailes teātrī atklāta atjaunotā Jaunā zāle, kuras pārbūve izmaksāja nedaudz virs 5 miljoniem eiro.

Skatuves pārredzamība, skaņas, sēdvietu izvietojuma un gaisa apmaiņas kvalitāte būs ievērojami labāka, nekā iepriekš. Otrs svarīgākais pārbūves ieguvums ir tas, ka Jaunās zāles ietilpība palielināsies no līdzšinējām 150 vietām līdz 340 vietām. Tas ir izdevies, pateicoties gan zāles paplašinājumam uz aizmuguri, gan jaunizbūvētajam balkonam.

Un trešais ieguvums ir pašam teātrim. Telpu pārbūves risinājumi ļāvuši izveidot arī jaunu un plašu mēģinājumu zāli lielās skatuves izrāžu mēģinājumiem. Kādreizējās neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4. stāva telpas ir apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā, kurš izmēra ziņā ir līdzīgs Lielās zāles skatuvei.

Valsts kompensējamo medikamentu sistēmai ir jābūt racionālai un jāsniedz maksimāls labums pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Līdz ar to par veselības nozari atbildīgo politiķu un amatpersonu uzdevums ir neiet tikai inovatīvo medikamentu lielražotāju lobija pavadā, jo tās ātri vien izsmeļ kompensējamo medikamentu budžetu.

Tikpat svarīgi ir stiprināt Eiropas zāļu ražotāju konkurētspēju un palielināt vietējo ražošanu, atrodot arī kritērijus, kā sabalansēt piegāžu drošību jeb zāļu pieejamību un zemākās cenas prasību, bet ārstēšanu var nodrošināt tikai nedaudziem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Adrians Van Den Hovens, Asociācijas Medicines for Europe ģenerāldirektors.

Asociācija Medicines for Europe ir izveidota pirms vairāk nekā 20 gadiem kā Eiropas ģenērisko zāļu asociācija, kuras mērķis bija pārstāvēt jauno ģenērisko zāļu nozari, un vēlāk tā tika paplašināta, iekļaujot savā portfelī bioloģiski līdzīgas zāles. Attīstoties farmācijas nozarei un veselības aprūpes videi, kurā tā darbojas, ir attīstījusies arī asociācija. Kādā veidā? Ko šobrīd pārstāv asociācija?

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri (LNSO) un Kultūras ministriju, Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projektam piesaistījusi pieredzējušo akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu (Jan–Inge Gustafson). Sadarbības ietvaros radīti jauni akustiskie risinājumi Lielajai zālei, paverot iepriekš nebijušas plašākas iespējas koncertu apmeklētājiem.

“Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projekts sniegs ieguldījumu ne tikai kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī nodrošinās kvalitatīvas kultūrtelpas pieejamību Latvijas un citu valstu mūziķiem. Ņemot vērā Lielās ģildes nozīmi, akustiskie risinājumi ir tikpat svarīgi kā energoefektivitāte un vides pieejamība, tādēļ šiem risinājumiem tiek pievērsta īpaša vērība,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētie risinājumi izstrādāti ciešā sadarbībā ar akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu, kurš deva vadlīnijas par nepieciešamo paneļu formu. Pēc jauno risinājumu īstenošanas Lielā zāle kļūs par daudzfunkcionālu koncerttelpu, kurā būs iespējams baudīt gan simfoniskās mūzikas koncertus, gan kamerorķestra un kamermūzikas priekšnesumus. Zālē paredzēti mobili skatuves sānu paneļi, kā arī kustināmi griestu akustiskie paneļi ar regulējamu augstumu un slīpumu – šie tehniskie risinājumi ļaus pielāgot akustiku atbilstoši dažādu žanru un sastāvu vajadzībām.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha” 2024. gadā attīstībā ieguldījis 17,53 miljonus eiro.

Lielākā daļa ieguldījumu novirzīti pētniecībai un produktu portfeļa paplašināšanai, kā arī tehnoloģiju modernizācijai un videi draudzīgāku ražošanas risinājumu ieviešanai. Apjomīgo ieguldījumu mērķis ir attīstīt ģenērisko medikamentu portfeli un veicināt uzņēmuma ilgtermiņa konkurētspēju Rietumu valstu tirgos.

Kopumā uzņēmuma produktu portfeļa papildināšanā ar jauniem patentbrīvajiem medikamentiem 2024.gadā “Olpha” investēja 15 miljonus eiro.

Papildu investīcijām produktu portfelī 2024.gadā nozīmīgākie “Olpha” investīciju projekti bija saules paneļu parka izbūve, blisterēšanas un pakošanas līnijas uzstādīšana, kas vairākos ražošanas posmos ļauj aizstāt roku darbu, kā arī laboratoriju informācijas vadības sistēmas ieviešana kvalitātes kontroles procesu efektivizēšanai.

Gadu pēc uzņēmuma zīmola un nosaukuma maiņas Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” pilnībā noslēdzis ar to saistītos zāļu reģistrācijas procesus visās trijās Baltijas valstīs.

Tas nozīmē, ka līdz tam uzņēmuma ražotie medikamenti, kas aptiekās bija atrodami ar “Olainfarm” zīmolu, tagad atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir pārreģistrēti kā AS “Olpha” . Atsevišķās aptiekās gan vēl var būt pieejami arī medikamenti ar uzņēmuma iepriekšējo zīmolu, jo iepakojumu maiņa tiek organizēta pakāpeniski.

Latvijā reģistrācijas apliecības ir atjaunotas 46 medikamentiem, Lietuvā 12, bet Igaunijā – sešiem. Visas zāles jau iepriekš bija reģistrētas, bet pēc uzņēmuma un zīmola maiņas atbilstoši normatīvo aktu prasībām bija jāveic to reģistrācija ar jauno uzņēmuma juridisko nosaukumu un zīmolu. Tāpat Baltijas un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs turpinās arī jaunu produktu reģistrācija.

Dailes teātra pārbūvētā Jaunā zāle savus pirmos skatītājus aicina uz izrādēm septembrī.

Būvniecība Jaunajā zālē tuvojas noslēgumam, un Jaunās zāles pirmā jauniestudējuma pirmizrāde notiks 20.septembrī.

Dailes teātra direktors Juris Žagars: "Mazās zāles pārbūves projektu mēs iesākām uzreiz pēc tam, kad mums 2020.gadā tika uzticēta Dailes vadība. Visus šos gadus tā ir bijusi viena no prioritātēm - pabeigt Mazās zāles pārbūvi un izbūvēt "black box" mēģinājumu zāli. Un tas nav nekāds luksuss, tās ir pamatvajadzības. Skatītāji mūsdienās vairs nedrīkst sēdēt mazā, 140 vietu teātra zālē ar zemiem griestiem un sliktu skatuves pārredzamību, un kur nu vēl bez modernas ugunsdrošības sistēmas. Beidzot Dailei būs moderna, skaista Jaunā zāle ar balkonu un 340 vietām. Beidzot aktieri varēs mēģināt Lielās zāles izrādes normālā mēģinājumu zālē. Taču galvenais ieguvējs būs Dailes skatītājs. Un par to paldies arhitektiem, celtniekiem un finansējuma devējiem. Mēs varam lepoties ar to, ka izmaksu ziņā uz vienu kvadrātmetru šī ir viena no visekonomiskākajām sabiedrisko ēku pārbūvēm Latvijā pēdējos gados. Un mēs lepojamies ar lielisku rezultātu gan dizainā, gan funkcionalitātē."

Vārds “Kaizen” ietver divas nozīmes – ”kai” (pārmaiņas) un “zen” (gudrība), kas tulkojumā nozīmē “pastāvīga attīstība”, un tieši šis princips nosaka Kaizen Gym apņemšanos nodrošināt izaugsmi un kvalitāti. Tas arī iedvesmoja interjera dizaineru komandu radīt daudzfunkcionālu sporta zāles telpu, kurā apvienotas darba, atpūtas un pārģērbšanās zonas. Eksperti pieņēma šo unikālo iespēju un dalās savās atziņās par to, kā radīt ko īpašu netradicionālā vidē.

Kaizen Gym ir kas vairāk kā tikai sporta zāle – tas ir sociāls uzņēmums, un komandas mērķis bija radīt ērtu, funkcionālu un modernu vidi, kas veicina gan produktivitāti, gan labsajūtu. Telpas izmanto 15 speciālisti gan darbam, gan atpūtai, kā arī lai pārģērbtos un uzglabātu savas mantas privātos skapīšos.

Tehniskās telpas pārveidošana par funkcionālu telpu

IKEA biznesa klientu apkalpošanas komanda saskārās ar neparastu uzdevumu – pārvērst 25 m² lielu telpu sporta zāles augšējā stāvā, kas bija daļēji atvērta un ar vāju apgaismojumu, par funkcionālu telpu. Neraugoties uz ierobežoto dienasgaismu un tādiem fiksētajiem elementiem kā boileriem un elektrības sadales kasti, mērķis bija radīt mājīgu un funkcionālu telpu, vienlaikus pievēršot uzmanību izmaksām.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi dekorāciju darbnīcu kompleksa un jaunas mēģinājuma zāles projektēšanas iepirkumu Valmieras teātrim.

Pieteikumus var iesniegt līdz 3. novembra plkst. 10.00.“Jaunais projekts sniegs iespēju Valmieras teātrim attīstīties vēl straujāk, ar pilnībā pielāgotām telpām, kas pavērs jaunas iespējas māksliniekiem. Projekta otrās kārtas īstenošana ļaus attīstīt teātra ēku tādā apjomā kā sākotnēji plānots, samazinās loģistikas izmaksas, un tiks nodrošināta piemērota un droša darba vide visiem teātra darbiniekiem, sniedzot būtisku ieguvu teātra izaugsmē,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ izsludinātā projektēšanas iepirkuma mērķis ir radīt būvniecības ieceres dokumentāciju, kas ietver dekorāciju darbnīcu kompleksa un jaunas mēģinājuma zāles izveidi.

Viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Rīgā, Tērbatas ielā, atvērta "Olympic Casino" spēļu zāle un "OlyBet" sporta bārs, informē SIA "Olympic Casino Latvia" pārstāvji.

Investīcijas spēļu zāles un sporta bāra izveidē netiek atklātas.

“Olympic Casino ir azartspēļu un izklaides zīmols Baltijā ar vairākām lokācijām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un citviet Eiropā. Mēs piedāvājam ne tikai azartspēles, bet arī izklaides pieredzi. Jaunais kazino Tērbatas ielā ir nozīmīgs solis Rīgas centra attīstībā - šeit šāda veida izklaides iespējas ir ierobežotas, un mēs vēlamies šo vidi padarīt dinamiskāku un pieejamāku,” norāda Juris Celmārs, Olympic Casino Latvia un OlyBet Latvia valdes loceklis.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome šā gada 16.aprīlī atbalstīja atļaujas izsniegšanu SIA "Olympic Casino Latvia" spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai pieczvaigžņu viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Tērbatas ielā 73, pie Vidzemes tirgus.

Lai zāļu un farmaceitisko produktu ražošanas sfēra Latvijā kļūtu par vēl nozīmīgāku tautsaimniecības dzinējspēku, būtiski palielinot gan produktu klāstu, gan ienākumus, ir vajadzīga atbilstoša valsts politika un tās īstenošanai nepieciešamie instrumenti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska. Viņa norāda, ka nozares potenciāls nebūt nav pienācīgi izmantots, vienlaikus tā var kalpot kā veselības sistēmas drošības un noturības pamats.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē Latvijā?

Uz farmaceitisko produktu ražošanu var lūkoties no vairākiem skatpunktiem, jo tai bija, ir un arī nākotnē būs nozīmīga loma. Vispirms daudzās pasaules valstīs nemaz nav tādu iespēju, kādas ir Latvijai — Grindeks, Kalceks, Olpha, Pharmidea, ļoti sekmīgi strādā Organiskās sintēzes institūts, kurā gan lielākoties tiek veikti pētījumi un izstrādes pēc citu valstu ražotāju pasūtījuma. Protams, šo ražotāju kopējie ražošanas apjomi un īpatsvars Eiropas un vēl jo vairāk pasaules mērogā nav liels, taču mērķtiecīga, koordinēta visu iesaistīto – nozares uzņēmumu, zinātnieku, mācību iestāžu - darbība komplektā ar atbilstošu valsts ilgtermiņa politiku šo jomu par pacelt vēl nebijušā līmenī, vienlaikus gan radot jaunas tiešās darba vietas nozarē, gan tajās sfērās, kuras sniedz pakalpojumus un piegādā nepieciešamās izejvielas, gan arī papildu nodokļu maksājumus valsts budžetā. Pats svarīgākais — spēcīga farmācijas industrija Latvijā ir būtisks valsts veselības, drošības un noturībspējas faktors, jo īpaši pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Medikamenti ir svarīgi ikvienam gan miera laikā, gan jo īpaši krīzes situācijās, kad starptautiskās piegādes var būt ierobežotas. Pēdējo gadu notikumi ir mainījuši ne tikai farmācijas nozari, bet arī to, kā sabiedrība raugās uz zāļu pieejamību un to piegāžu drošību. Tas attiecas gan uz karu Ukrainā, gan arī uz iepriekš nepieredzēto Covid-19 pandēmiju, kura pārsteidzoši ieradās 2020. gadā un pārņēma visu pasauli, liekot mainīties visiem — ražotājiem, tirgotājiem, lēmumu pieņēmējiem un ikvienam cilvēkam.

Lai nodrošinātu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 ēkas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa (LIC) projektu īstenošanu, valdība otrdien atbalstīja 68,3 miljonu eiro pārdalīšanu no Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas līdzekļiem.

Nolemts, ka 68,3 miljonus eiro no sestās pasākuma kārtas "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pārdalīs uz pirmo un piekto kārtu, lai nodrošinātu PSKUS A2 ēkas un RAKUS LIC projektam. RAKUS infrastruktūras attīstībai sākotnēji iezīmētais finansējums 68,3 miljonu eiro apmērā, no kura 58 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi un 10,2 miljoni eiro ir nacionālais līdzfinansējums, tiks sadalīts tikai starp PSKUS A2 un LIC projektiem. No šīs summas 31,3 miljoni eiro plānoti LIC būvniecībai, savukārt 37 miljoni eiro tiks novirzīti PSKUS A2 ēkas projekta īstenošanai.

Sākotnēji sesto kārtu bija plānots īstenot līdz 2028.gada pirmajam ceturksnim. Tajā bija paredzēts 83,3 miljonu eiro finansējums klīnisko universitāšu slimnīcu projektu īstenošanai, tostarp arī RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) renovācijai. Vienlaikus saistībā ar projektu izstrādes un būvniecības kavēšanos, kā arī izmaksu pieaugumu plānotais finansējuma apjoms projektu realizācijai ir būtiski palielinājies. Rezultātā sākotnēji plānotais finansējuma apmērs ir nepietiekam abu projektu vienlaicīgai īstenošanai pilnā apmērā, skaidrojusi Veselības ministrija (VM).

Jau septiņus gadus notiek cīņa par Valērija Maligina mantojumu – zāļu ražotni “Olainfarm”. Tās laikā iesaistītie advokāti bijuši apbrīnojami radoši un savās interesēs izmantojuši arī tieslietu sistēmu un valsts iestādes. Tagad pirmo reizi viņi panākuši tiesneša nomaiņu pārāk mazas tiesas zāles dēļ, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tiesas sēdē viens apsūdzētā advokāts palika bez galda un uzskatīja, kā tas aizskar viņa tiesības, otrs par to pieteica noraidījumu, bet vēl divi vērsās pie tiesas priekšsēdētājas, kas lēma atcelt tiesnesi un lietu nodot citam.

Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajai cīņai par kontroli zāļu ražotnē Olainfarm 2021.gada aprīlī šķietami tuvojās beigas. Viens no pretendentiem – farmācijas grupa “Repharm” – bija pārliecinājis mantinieces pārdot savas akcijas tam.

Lai nostiprinātu kontroli pār akcijām, nomainīja vadību “Olainfarm” mātesuzņēmumā “Olmafarm”, no valdes atbrīvojot Milanu Beļeviču. Taču atlaistā vadītāja uzreiz pēc tam, trijos naktī, parakstīja līgumu par vairākus desmitus miljonu eiro vērto akciju pārdošanu čehu investoram “Black Duck Invest”. Čehu uzņēmumu bija piesaistījis investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš un advokāts Haralds Velmers. Abi bija klāt brīdī, kad Beļeviča parakstīja līgumu par akciju pārdošanu. Vienlaikus Čehijā līgumu parakstīja investora pārstāvji Vojtehs Kačens un Tibors Bokors.

Jaunajā New Hanza Med medicīnas kompleksā Rīgā, Mihaila Tāla ielā, durvis vērusi Vītola klīnika, kas kļūst par pirmo no vairākām medicīnas iestādēm, kas uzsāk darbu New Hanza Med medicīnas centrā. Tas ir nozīmīgs solis Latvijas privātās medicīnas attīstībā, veidojot modernu, uz pacientu orientētu veselības aprūpes vidi.

Vītola klīnika ir stratēģisks un līdz šim nebijis privāts ieguldījums kompleksā sieviešu veselības aprūpē Latvijā. Iepriekš zināma kā JV klīnika, tā specializējas sieviešu veselības aprūpē – no ambulatoriem ginekoloģijas pakalpojumiem līdz ķirurģijai un rehabilitācijai – viss vienā vietā, lai katrai pacientei piemeklētu piemērotāko un atbilstošāko ārstniecības veidu. Klīnikas rīcībā ir mūsdienīgi pieņemšanas kabineti, diennakts stacionārs un moderni aprīkotas operāciju zāles, kas nodrošina pilnvērtīgu pacientu aprūpi vienuviet.

Vītola klīnika piedāvās mūsdienīgus problēmu risinājumus pacientēm visos dzīves posmos. Klīnikā būs pieejama profilaktiska izmeklēšana, grūtnieču aprūpe, neauglības ārstēšana, menopauzes problēmu risināšana, kā arī sarežģītu ginekoloģisku operāciju veikšana, piemēram, endometriozes, dzemdes miomu, olnīcu cistu un noslīdējumu gadījumu un citu saslimšanu ārstēšana.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā bija 141,092 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu ir samazinājums par 3,2%, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Visvairāk ieņēmumu 2025.gada pirmajā pusgadā azartspēļu kompānijas guvušas no interaktīvajām azartspēlēm - 80,321 miljonu eiro, kas ir par 4,9% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Interaktīvo spēļu struktūrā 84,9% ieņēmumu nodrošina kazino spēles, 13,1% - totalizators, bet 2% - kāršu spēles.

Kopumā interaktīvās azartspēles 2025.gada pirmajā pusgadā veidoja 56,9% no visa azartspēļu tirgus apjoma, kamēr spēļu automāti - 38,9%. Tirgū novērojams arī būtisks klātienes spēļu aktivitātes kritums - ieņēmumi no azartspēļu automātiem saruka par 7,542 miljoniem eiro jeb 12,1%, sasniedzot 54,907 miljonus eiro.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norāda, ka šie rezultāti apliecina interaktīvā segmenta dominanci un klasisko spēļu vietu pakāpenisku aizstāšanu. Savukārt klātienes spēļu aktivitātes kritumu ietekmēja spēļu zāļu un automātu skaita samazināšanās.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) aicina valdību noteikt veselības nozari par vienu no galvenajām prioritātēm 2026. gada valsts budžeta plānošanā. Lai veicinātu medikamentu fizisko un finansiālo pieejamību, jāturpina paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu un sistēmā pieejamais finansējums, kā arī jāizvērtē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana medikamentiem.

Valsts veselības izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū . Vienlaikus iedzīvotāju pašu izdevumi ievērojami pārsniedz ES valstu vidējo rādītāju , galvenokārt augstā PVN dēļ. Recepšu zālēm Latvijā PVN ir 12%, kamēr kaimiņvalstīs tas ir krietni zemāks: Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%. Latvijā kompensējamo zāļu sistēmai atvēlētais finansējums joprojām ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, tāpēc daudziem iedzīvotājiem pašiem jāmaksā par medikamentiem, ko kaimiņvalstīs sedz valsts. Iedzīvotājiem, salīdzinot cenas Baltijas valstu mērogā, tieši PVN likme un valsts kompensācijas apmēri rada iespaidu, ka Latvijā zāles ir dārgākas.

Vašingtonā ir pabeigta Baltā nama Austrumu spārna nojaukšana, lai atbrīvotu vietu ASV prezidenta Donalda Trampa iecerētās deju zāles uzcelšanai par 300 miljoniem ASV dolāru, ceturtdien liecināja satelītattēli.

Nojaukšanas darbi tika pabeigti laikā, kad Baltais nams publicēja deju zāles ziedotāju sarakstu, kurā ir uzņēmumi "Apple", "Google" un "Meta".

Vietā, kur atradās Austrumu spārns, tagad ir redzama pelēkbrūna gruvešu kaudze.

Pirms nepilna mēneša uzņemtos satelītattēlos bija redzams tolaik neskartais Austrumu spārns, kurā atradās ASV pirmās lēdijas biroji.

Austrumu spārna pilnīga nojaukšana notika daudz plašākā apmērā, nekā iepriekš bija paziņojis Tramps.

Kad bijušais nekustamo īpašumu magnāts Tramps jūlijā pavēstīja par saviem plāniem, viņš sacīja, ka iecerētā deju zāle "netraucēs esošajai ēkai" un atradīsies "tuvu tai, bet neskars to".

Kad šonedēļ sākās nojaukšanas darbi, Tramps trešdien paziņoja, ka pēc konsultēšanās ar arhitektiem izlēmis dot priekšroku Austrumu spārna pilnīgai, nevis daļējai nojaukšanai.

Kopējie klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi šogad ir ap 45 miljoniem eiro, un slimnīcām nav iespējams nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.

Eiropas ekonomikā arvien lielāku lomu ieņem zināšanas, augsta līmeņa prasmes un inovācijas, uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV), pirmdien atklājot Rīgas Tehniskās universitātes Talantu programmas jauno sezonu.

Viņš uzsvēra, ka, lai radītu ekonomikas izaugsmi, ir vai nu jāpalielina nostrādāto stundu skaits, vai arī jārada lielāka pievienotā vērtība katrā nostrādātajā stundā. Eirokomisārs atzīmēja, ka, ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences Eiropas Savienībā (ES), ir jāfokusējas uz produktivitātes jeb darba ražīguma veicināšanu. Savukārt inovācijas ir galvenais veids, kā produktivitāti ilgtermiņā kāpināt - tautsaimniecībā ieviešot jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, procesus un modernas tehnoloģijas.

Runājot par ilgtermiņa plāniem, kas maina Eiropas ekonomiku, viņš izcēla tautsaimniecības zaļo un digitālo transformāciju. Dombrovskis skaidroja, ka ar zaļā kursa stratēģiju ES ir apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt klimata neitralitāti, proti, pakāpeniski pārorientēt enerģētiku, rūpniecību, transportu un citus sektorus uz ilgtspējīgiem, videi draudzīgiem risinājumiem.

Katru gadu 1. oktobrī notiek pensiju indeksācija – tas nozīmē, ka šī brīža pensionāru valsts pensiju apmērs tiek pārskatīts un palielināts, ņemot vērā inflāciju un daļēji arī algu pieaugumu valstī. Šī sistēma ir ieviesta, lai seniori nezaudētu pirktspēju laikā, kad dzīves dārdzība pieaug, piemēram, sadārdzinās pārtika, komunālie maksājumi vai medikamenti.

Taču ir kāds salīdzinoši maz zināms fakts, proti, pensijas indeksē tikai līdz noteiktai robežai. Šogad tie ir 1488 eiro un tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuru valsts pensija pārsniedz šo summu, tiek indeksēta tikai daļa (līdz šiem 1488 eiro), bet viss, kas ir virs šīs robežas, netiek aizsargāts pret pirktspējas mazināšanos un naudas vērtības nezaudēšanu. Tas nozīmē, ka mazo pensiju saņēmēji ir ieguvēji, jo viņiem tiek pielāgota visa pensija. Turpretī lielo pensiju saņēmēji ir zaudētāji, jo daļa ienākumu netiek aizsargāta pret inflāciju, un ar katru gadu šī daļa kļūst relatīvi mazāk vērtīga.

Kā tas strādā – praktisks piemērs

Kā piemēru ņemsim cilvēku, kura apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem. Ar to saprot darba stāžu un sociālo iemaksu periodu – proti, gadus, kuros cilvēks ir strādājis un no algas maksātas iemaksas pensiju kapitālam. Jo ilgāk iemaksas veiktas, jo lielāks ir apdrošināšanas stāžs, un tas tieši ietekmē gan pensijas apmēru, gan arī to, kāds indeksācijas koeficients tiks piemērots. Šogad vecuma pensijām ar šādu stāžu piemēros indeksu 1,0635, kas nozīmē, ka pensija palielināsies par 6,35%. Tas nozīmētu, ka, ja pensija ir 1400 eiro, tad tā tiek indeksēta pilnā apmērā un būtu 1488,90 eiro (1400 € × 1,0635). Savukārt, ja pensija ir 1600 eiro, tad indeksācija tiek piemērota tikai līdz 1488 eiro un pēc indeksācijas pensija būtu 1694,97 eiro (1488 € × 1,0635 + 112 € * 1,00) - nevis 1701,60 €, kā būtu, ja indeksācija attiektos uz visu summu). Rezultātā šis cilvēks zaudē gandrīz 100€ gadā.

Eiropas Savienības (ES) valstu un Lielbritānijas tirgū no jūnija sākuma ir pieejams jauns Latvijas zāļu ražotāja "Olpha" medikaments aterotrombotisku notikumu profilaksei, informē kompānijā.

Šis ir ceturtais preparāts no uzņēmuma jaunā produktu portfeļa, kas kopš 2024.gada nogales ir nonācis Rietumeiropas valstu tirgos.

Atbilstoši uzņēmuma attīstības plānam šogad un nākamgad ES un Lielbritānijas tirgos nonāks vismaz 20 jauni patentbrīvie medikamenti. Tie tostarp aptvers kardioloģiju, onkoloģiju, uroloģiju un neiroloģiju, kā arī sniegs risinājumus diabēta un alerģiju ārstēšanā.

"Olpha" produktu portfeļa attīstībā līdz šā gada beigām plāno investēt vairāk nekā 50 miljonus eiro, bet kopumā piecu gadu laikā ir plānots ieguldīt vismaz 100 miljonus eiro, lai nostiprinātu uzņēmuma konkurētspēju un paplašinātu produktu klāstu, atzīmē "Olpha" pārstāvji.

Ar stratēģiskiem attīstības soļiem un mērķtiecīgu valsts atbalstu Latvijas zāļu ražošanas nozare nākamo desmit gadu laikā var četrkāršot apgrozījumu — no pašreizējiem 400 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem eiro līdz 2035. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir izstrādāta Latvijas zāļu ražotāju nozares stratēģija, kas tika prezentēta augsta līmeņa ekspertu konferencē, piedaloties politiķiem, ārvalstu ekspertiem un nozares pārstāvjiem.

Latvijas zāļu ražošanas nozares stratēģija paredz sistēmisku atbalstu zāļu ražošanas kapacitātes stiprināšanai, investīcijām pētniecībā un inovācijās, kā arī cilvēkkapitāla attīstībai.

“Latvijas farmācijas nozare ir gatava būtiski palielināt savu devumu valsts ekonomikā – no pašreizējā 400 miljonu eiro apgrozījuma līdz 1,5 miljardiem eiro nākamajos desmit gados. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešama cieša sadarbība starp nozares uzņēmumiem, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, kā arī valsts institūcijām. Stratēģija kalpo kā vienota ceļa karte, lai šo potenciālu pārvērstu reālā izaugsmē,” skaidro Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja Dombrovska.

Šā gada 24. jūnijā Hāgā, Nīderlandē, dienu pirms NATO samita, norisinājās NATO Industrijas forums, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas – kā alianse raugās uz sadarbību ar industriju, lai stiprinātu drošību un aizsardzību.

Ja agrāk NATO ietvaros uzmanība tika pievērsta galvenokārt militāro spēju pilnveidei, tad tagad skaidri redzams – investīcijas aizsardzībā nozīmē arī ieguvumus tautsaimniecībā, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības kopējo spēju pielāgoties un vadīt ārkārtas situācijas. Tas ir svarīgi arī Latvijai, kas jau kopš 2019. gada strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības principu iedzīvināšanas, paverot jaunas iespējas un vienlaikus izaicinājumus mūsu aizsardzības un drošības industrijai, kā arī pastiprinot rīcību kibertelpā, kosmosā un civilmilitārajā sadarbībā.

Runa nav tikai par ieročiem, sakariem un tankiem, bet arī par kritisko izejvielu pieejamību, piegādes drošības ķēžu pārskatīšanu un ražošanas kapacitātes kāpināšanu. Kā savulaik uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO Industrijas forumā Stokholmā 2023. gadā – “Nav aizsardzības bez industrijas.”

Šogad pilsētvides uzturēšanas uzņēmums SIA “Vizii Urban” investējis vairāk nekā piecus miljonus eiro autoparka un tehniskā aprīkojuma atjaunošanā, savukārt tā meitas uzņēmums SIA “KOM-Auto” paplašināja darbību reģionos par 65 %, kļūstot par lielāko privātā kapitāla zemes ceļu atputekļošanas uzņēmumu Latvijā, informēja uzņēmumā.

Paplašinot uzņēmuma darbību, “Vizii Urban” iegādājās 25 jaunas tehnikas vienības, tostarp 16 jaunas, EURO 6 emisiju standartiem atbilstošas kravas automašīnas un četras elektrovakuuma iekārtas ietvju uzturēšanai. Atjaunots arī “Vizii Urban” iekārtu parks, iegādājoties vairāk nekā 50 iekārtas un dažāda veida uzkares. Uzņēmums darbojas jau vairāk nekā 20 novados un pilsētās, tostarp Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Cēsīs, Valmierā un Siguldā, kā arī Dienvidkurzemē.

"Vizii Urban" konsekventa ieguldījumu stratēģija apliecina, ka ilgtspējīgi pilsētvides apsaimniekošanas risinājumi ir ne tikai sabiedrības nepieciešamība, bet arī tālredzīga uzņēmējdarbības attīstības iespēja. Reģionālā izplešanās un ieguldījumi ilgtspējīgās tehnoloģijās ir mūsu ceļš uz efektīvāku un videi draudzīgāku nākotni,” uzsver “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Mainoties uzņēmējdarbības videi un attīstoties jauniem darba modeļiem, arī prasības komerctelpām kļūst arvien specifiskākas un daudzveidīgākas. Daudzi uzņēmēji šodien meklē risinājumus, kas nodrošina efektīvu, funkcionālu un estētiski pievilcīgu vidi.

Viens no šādiem risinājumiem, kas guvis ievērojamu popularitāti, ir tā sauktais “stock-ofiss”. Nesen viens no maniem klientiem – strauji augoša e-komercijas uzņēmuma vadītājs Rīgā – meklēja piemērotas telpas, kas apvienotu biroja ērtības ar loģistikas efektivitāti. Tradicionālais birojs pilsētas centrā vai noliktava nomalē nespēja apmierināt viņa uzņēmuma vajadzības. Atbildi sniedza jauns koncepts – stock-ofiss.

Lai gan sākotnēji šķietami tehnisks un utilitārs risinājums, stock-ofiss izrādās pārdomāts un uz nākotni vērsts formāts. Tas apvieno biroja, noliktavas un ekspozīcijas vai tirdzniecības zonas vienotā, daudzfunkcionālā telpā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai komfortablu darba vidi, bet arī efektīvu preču apriti un profesionālu klientu uzņemšanu. Viss vienuviet – bez liekas loģistikas un ar iespēju pielāgoties uzņēmuma attīstības tempam.

Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi mums visiem ir atgādinājuši, ka drošība nav pašsaprotama. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, spriedze Baltijas reģionā un civilās aizsardzības izaicinājumi ir spilgti parādījuši – drošības infrastruktūra nav greznība, tā ir nepieciešamība, un šim viedoklim absolūti pievienojos.

Šī gada vasarā valsts ir spērusi atbalstāmu un būtisku soli pretī praktiskai patvertņu izbūvei, pieņemot saistošo regulējumu. Ko šīs pārmaiņas nozīmē mūsu drošībai krīzes situācijās, būvniecības nozarei un gala mājokļa pircējiem, un vai to var uzskatīt par risinājumu visiem aizsardzības izaicinājumiem?

3. jūlijā Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, savukārt 22. jūlijā Ministru kabinets ir apstiprinājis Patvertņu būvnormatīvu. Līdz ar to no 2027. gada visās jaunbūvēs, kas pārsniedz piecus virszemes stāvus, būs obligāti jāizbūvē 2. kategorijas patvertnes. Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta apstiprinātais Patvertņu būvnormatīvs ne tikai nosaka šo prasību, bet arī precīzi definē tehniskos parametrus – sākot no sienu un pārsegumu biezuma, izturības un hermētiskuma, līdz gaisa filtrācijas sistēmām, ūdens pieejamībai, evakuācijas ceļiem un platības normām uz vienu cilvēku. Šādas telpas ir paredzētas civiliedzīvotāju aizsardzībai militāra apdraudējuma vai citu ārkārtas apstākļu gadījumā.