Jaunākais izdevums

Otro personu TOP 5 publikāciju sēriju noslēdzam ar pēdējo jeb piekto ietekmīgāko otrā līmeņa amatpersonu Latvijā – Edgaru Severu, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru.

TOP 5 pirmajās četrās vietās, atbilstoši sākot no pirmās, tika ierindots UR otrais cilvēks Sandis Karelis, Konkurences padomes vadītāja vietnieks Māris Spička, IUB vadītāja vietniece Evija Mugina, VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Ja visu pirmo četru vietu nominanti bija iestāžu vadītāju vietnieki, tad E. Severs iezīmē citu otro personu klasi – ministriju darbiniekus, un pagaidām viņš ir vienīgais, kurš Dienas Biznesa uzņēmēju aptaujā ietekmes ziņā izvirzījies vadībā. Atšķirībā no citiem nominantiem tieši E. Severam piedēvē daudz lielāku ietekmi uz praktiskiem procesiem, un to arī apliecina viņa dalība, pārstāvot valsti kapitālsabiedrībās, vadot valsts līdzekļu piešķiršanu sportam un pārraugot sportam domātos nekustamos īpašumus.

Deklarācija un amati

Savu karjeru Izglītības un zinātnes ministrijā E. Severs sāka 2004. gadā uzreiz no Sporta pārvaldes vadītāja palīga amata. Alga – nepilni 5 tūkstoši latu gadā, pirmsākumos E. Severs neuzrādīja ne kredītsaistības, ne īpašumā esošus nekustamos īpašumus, nedz arī automašīnu. Jau 2006. gadā E. Severs uzkalpojās līdz nodaļas vadītāja amatam, kas rezultējas gada ieņēmumu dubultošanā. 2011. gadā parādījās dzīvoklis Ogrē un atbilstošas kredītsaistības – 132 tūkstoši eiro.

2014. gadā E. Severs kļuva par valsts sekretāra vietnieku, Sporta pārvaldes direktoru ar vairāk nekā 20 tūkstošu eiro lielu gada algu. 2017. gadā alga izauga līdz 32 tūkstošiem. Bija vesela rinda pienākumu valsts kapitāla sabiedrībās. 2020. gadā E. Severa gada alga sasniedza gandrīz 40 tūkstošus eiro. Tāpat kā citiem nominantiem, viņa vidējais algas izaugsmes temps ir aptuveni 2000 eiro gadā jeb 166 eiro mēnesī. Deklarācijā arī vienkopus redzami visi E. Severa amati, kas parāda ietekmes sfēru kopumā. E. Severs ir kapitāldaļu turētājs, pārstāvot IZM VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Tenisa centrs Lielupe, SIA Latvijas Olimpiskā vienība. E. Severs ir Nacionālās sporta padomes loceklis, Finanšu piešķiršanas sportam komisijas priekšsēdētājs, Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, IZM Nekustamā īpašuma un valsts mantas apsaimniekošanas komisijas loceklis, Sporta federāciju komisijas loceklis, kā arī ir Rīgas pilsētas pašvaldības departamenta budžeta līdzekļu sadales komisijas loceklis. Īsumā – amati pasaka priekšā: ja valstī ir kāda nopietna sportam paredzēta nauda, pie tās sadales un pārdales klāt būs E. Severs.

Iespējams, ka īpaši visu citu starpā ir izceļama IZM Vērtēšanas komisija, kuras priekšsēdētājs ir E. Severs, tā ir speciāli izveidota ar mērķi lemt par valsts finansējuma piešķiršanu valsts izlases sporta spēļu komandām sagatavošanai un dalībai Eiropas un pasaules čempionātos, olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās.

Visu rakstu lasi 2.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieķertās personas organizējušas vakcinācijas imitāciju vairākiem simtiem iedzīvotāju

LETA, 13.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) aizturētās personas, tostarp divas medicīnas māsas, organizējušas vakcinācijas pret Covid-19 imitāciju vairākiem simtiem iedzīvotāju, šodien žurnālistiem pastāstīja VP priekšnieks Armands Ruks.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) augusta sākumā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī par fiktīvas vakcinācijas veikšanu kādā vakcinācijas centrā aizturēja 1972., 1974., un 1976.gada dzimušas sievietes, tai skaitā arī medicīnas māsu, informēja VP.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka šīm sievietēm bija sadalītas lomas. Divas sievietes organizēja personu, kuras nevēlas vakcinētas, bet ir gatavas maksāt, lai saņemtu Covid-19 sertifikātu, meklēšanu, kā arī naudas pieprasīšanu un pieņemšanu. Savukārt vakcinācijas centra medmāsa imitēja vakcīnas injekciju personām, kuras bija samaksājušas par Covid-19 sertifikātu un ieradušās vakcinācijas vietā ar iepriekš sagatavotu zīmīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

RSU klātienes studijās varēs piedalīties tikai vakcinētas personas

Db.lv, 21.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju un zinātnisko darbību pandēmijas apstākļos, mazinot studējošo un personāla veselības apdraudējumu un ievērojot valstī noteiktos obligātos epidemioloģiskās drošības pasākumus, no šā gada 30.augusta RSU studiju darbā pamatā varēs piedalīties personas, kuras vakcinējušās pret Covid-19, liecina universitātes paziņojums mājaslapā.

Trešdien, 19.maijā, RSU rektors izdevusi rīkojumu par studiju procesa turpmāko organizēšanu Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos. Tas nosaka studējošo un darbinieku kategorijas, kas drošā veidā varēs piedalīties studiju procesā, tostarp ārstniecības iestādēs, no 30.augusta.

RSU noteikusi, ka klātienes studiju procesā drīkstēs piedalīties personas, kas vakcinētas pret Covid-19, sākot ar 15.dienu pēc pilna vakcinācijas kursa vai sākot ar 22.dienu līdz 90.dienai pēc vakcīnas "AstraZeneca" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc vakcīnas "AstraZeneca" otrās devas saņemšanas.

Studiju procesā klātienē varēs piedalīties arī personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi, sākot ar brīdi, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju līdz 180.dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Fiktīvos darījumos ar nekustamo īpašumu nodokļos izkrāpj 1,14 miljonus eiro

Db.lv, 02.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas 1 136 372,09 eiro apmērā, informē prokuratūras pārstāve Una Rēķe.

2021.gada 23.jūlijā Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā viena fiziska persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, un otra fiziska persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 20. panta ceturtās daļas un 218. panta otrās daļas par šī noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu. Vienlaikus tiesai nodots process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai viens apsūdzētais nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas par nelietota nekustamā īpašuma domājamo daļu (dzīvokļu) pārdošanas darījumiem izveidoja mākslīgu darījumu ķēdi, ar kuru kāda nekustamā īpašuma Rīgā domājamo daļu iegādes vērtība tika mākslīgi palielināta, lai starpība starp to sākotnējo iegādes vērtību un pārdošanas vērtību, kas apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, būtu nepamatoti samazināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa apcietinājusi Merķeļa ielā degušā hosteļa lietā iesaistīto uzņēmēju Riekstu

Db.lv, 10.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, otrdien, 8. jūnijā, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki aizturēja meklēšanā esošo Ernestu Riekstu, kurš tika meklēts saistībā ar 28. aprīlī notikušo ugunsgrēku Rīgā, Merkeļa ielā 8, informē VP.

Personai piemērots aizdomās turētā statuss un tiesa šodien, 10. jūnijā, viņam piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu.

VP norāda, ka visu šo laiku, kad Ernests Rieksts atradās meklēšanā, viņš vien aizvadītajā nedēļā pēc publiskiem Valsts policijas aicinājumiem uzsāka attālinātu komunikāciju ar likumsargiem, izmantojot saziņas lietotnes, taču nesadarbojās un šo komunikāciju pārtrauca. Tomēr tas nebija šķērslis, lai policisti noskaidrotu personas atrašanās vietu un viņu aizturētu.

Hostelis, kurā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs 

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs,...

Saistībā ar notikušo ugunsgrēku 28. aprīļa naktī Rīgā, Merķeļa ielā joprojām notiek aktīva izmeklēšana un līdz šim ir atpazītas septiņas no deviņām personām, kuras gāja bojā ugunsgrēkā. Visas atpazītās personas bija Latvijas Republikas pilsoņi. Līdz šim policija kopumā ir aizturējusi sešas personas un visām personām ir noteikts procesuālais statuss ar tiesībām uz aizstāvību.

Kriminālprocess kvalificēts pēc Krimināllikuma 240. panta ceturtās daļas, proti, par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi un pēc Krimināllikuma 207. panta otrās daļas, proti, par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai bez speciālas atļaujas (licences), ja tās nepieciešamību nosaka likums, vai par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības turpināšanu pēc rīkojuma par tā darbības apturēšanu, ja tāda uzņēmējdarbība vai darbības turpināšana izdarīta ievērojamā apmērā vai ja tā radījusi būtisku kaitējumu valstij vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.

Izmeklēšanas interesēs Valsts policija šobrīd plašākus komentārus nesniedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš vakcinācijas procesa sākuma Latvijā izlietotas jau vairāk nekā miljons vakcīnu pret Covid-19 devas, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Pirmo poti pirmdien saņēma tikai 25% no aizvadītajā diennaktī kopumā vakcinētajiem. Pārējie saņēmuši vai nu vakcīnas pret Covid-19 otro devu, vai "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma vakcīnu, tādējādi noslēdzot vakcinācijas procesu.

Aizvadītajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši kopumā 13 186 cilvēki, no kuriem pirmo vakcīnas devu saņēmuši 3408 cilvēki, bet 8423 - vakcīnas otro devu. Vēl 1355 personas aizvadītajā dienā saņēmušas J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Tā kā vakcinētājiem dati par potēšanas faktu sistēmā jāievada trīs dienu laikā, kopumā vakcinēto iedzīvotāju skaits vēl var pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs skatīties no 1.jūnija, šodien nolēma Ministru kabinets.

Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.

Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.

Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ēdinātāji lēmumu par pakalpojumiem iekštelpās vērtē duāli

LETA, 11.06.2021

Restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš neizslēdz iespēju, ka būs arī tādi cilvēki, kas mēģinās šmaukties un apmeklēt sabiedriskos ēdinātājus bez nepieciešamās dokumentācijas.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmumu atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās personām ar digitālo Covid-19 sertifikātu uzņēmēji vērtē divējādi - aptaujātie ēdinātāji no vienas puses pauž prieku par iespēju atsākt darbu lielākā apjomā, no otras puses bažas rada sistēmas praktiskā puse.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa skaidroja, ka valdības lēmums atļaut sniegt ēdināšanas pakalpojumus arī restorāna iekštelpās vērtējams pozitīvi, taču neizprotama šķiet prasība pēc divu metru distances ievērošanas un sejas aizsargmasku lietošanas personām ar derīgu Covid-19 sertifikātu.

"Sajūta, ka ar vienu roku mums dod, bet ar otru atkal atņem, jo šādi nosacījumi tomēr atkal jau ir stipri ierobežojoši, un nevaram cerēt uz pirmskrīzes ierastās klientu plūsmas un dinamikas atjaunošanu," piebilda Auziņa.

Atļauj ēdināšanu iekštelpās 

No otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu...

"Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela atzina, ka lēmums viennozīmīgi ir pozitīvs solis visai ēdināšanas nozarei, ļaujot nosacīti atgriezties pirmspandēmijas darbības režīmā. Tomēr bažas sagādā sistēmas praktiskā puse.

"Šobrīd gan vēl nav skaidrs, kā šī kontroles sistēma strādās praktiski un kādas papildu funkcijas būs jāveic mūsu restorānu darbinieku komandām, taču esam gatavi pielāgoties, lai mūsu klienti varētu baudīt maltītes restorānu iekštelpās," pauda Salmela.

Arī restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš pauda atzinīgu vērtējumu par valdības lēmumu. Viņš gan sacīja, ka gadījumā, ja vakcinētiem būs jābūt arī visiem darbiniekiem, ne tikai apmeklētājiem, tas varētu radīt sarežģījumus, jo līdz šim no kompānijā strādājošajiem vēlmi vakcinēties izrādījuši aptuveni 70%. Savukārt atlikušie 30% no vakcīnas attiekušies.

Tāpat Bērziņš piebilda, ka "Vairāk saules" ir ģimenes restorāns, tādēļ to varētu ietekmēt noteiktie vecuma ierobežojumi. Taču kopumā restorānu līdzīpašnieks pauda prieku, ka sabiedriskās ēdināšanas nozare var lēnām atgriezties ierastajā ritmā.

Kopumā no septiņiem "Vairāk saules" restorāniem patlaban atvērti ir seši, savukārt septītais durvis vērs pēc mēneša. Šim restorānam nav terases, tādēļ tā darbiniekiem tika piešķirts mēneša atvaļinājums. "Par šo [atļauju ēdināt iekštelpās] varēja lemt nedaudz laicīgāk," komentēja līdzīpašnieks.

"Lido" valdes priekšsēdētāja norādīja, ka nav skaidrības kā šī sistēma darbosies, taču patlaban tiek rūpīgi plānots, kā kompānijai strādāt jauno noteikumu apstākļos.

Savukārt Bērziņš piebilda, ka kopumā sistēmai nevajadzētu radīt lielas sarežģītības, it īpaši ja attiecīgo dokumentu pārbaude notiks elektroniski. Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka būs arī tādi cilvēki, kas mēģinās šmaukties un apmeklēt sabiedriskos ēdinātājus bez nepieciešamās dokumentācijas.

Jau ziņots, ka no otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, varēs sniegt arī iekštelpās, paredz ceturtdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēs apkalpot klientus klātienē, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības, proti, atļaujot pie viena galdiņa atrasties līdz četrām pilngadīgām personām no divām mājsaimniecībām, neskaitot bērnus. Pie galdiņa nevarēs atrasties vairāk nekā desmit personu.

Tāpat ēdinātājiem iekštelpās būs jānodrošina vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošām personām. Galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam būs jāizsniedz individuāli, bet pēc katras ēdienreizes galdiņus jādezinficē.

Paredzēts, ka ēdinātājiem būs arī jānodrošina regulāra telpu ventilācija vai dabīga vēdināšana.

Iekštelpās klientiem būs jālieto sejas un deguna aizsegi, izņemot laika posmu, kad personas atrodas pie galdiņa.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beidz ne vēlāk kā plkst.24. Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst.24 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

EM skaidroja, ka patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts ēdienu izsniegt līdzņemšanai vai ēst ārā. Tāpat, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī un ņemot vērā, ka būtiskai daļai sabiedriskās ēdināšanas vietu nav ārā vai to kapacitāte nav pietiekama ekonomiski pamatotai darbības atsākšanai, kā arī, laika apstākļi ne vienmēr paredz komfortablu iespēju atrasties terasē, EM uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt epidemioloģiski drošas, atbildīgas un fizisko un emocionālo veselību veicinošas atpūtas iespējas iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzlikts arests organizētas noziedzīgas grupas īpašumiem pusmiljona eiro apmērā

Db.lv, 01.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas, veicot mērķtiecīgu darbu nelegālo akcīzes preču apkarošanas jomā, kādā angārā Rīgā, Maskavas ielā, atklāja nelegālo cigarešu noliktavu. Kopumā tika atsavināts 828 720 nelegālo cigarešu, kas bija sagatavotas transportēšanai ārpus Latvijas Republikas, un par šo noziegumu aizturēti četri organizētās grupas dalībnieki.

Kriminālprocesa ietvaros ar Valsts policijas lēmumu un tiesas apstiprinājumu kā iespējamai noziedzīgi iegūtai mantai uzlikts arests šo personu nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem un naudas līdzekļiem par kopējo vērtību apmēram pusmiljons eiro. Šā gada jūnija beigās kriminālprocesā tika pabeigta izmeklēšana un tas nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

2019. gada februārī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kvalificējot izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 221. panta trešās daļas (par tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu (ražošanu), uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju), 275. panta pirmās un otrās daļas (par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu) un pēc 195. panta trešās daļas (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārtikas uzņēmumi: Ražotājiem praktiski nebūs iespēju atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta

LETA, 09.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājiem praktiski nebūs iespēju atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta, jo nozarei jau patlaban trūkst darbaspēka, aģentūrai LETA atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Darbaspēka ziņā situācija pārtikas nozarē joprojām ir izaicinoša," sacīja Šure, komentējot valdības ierosināto likumprojektu par darbinieku iespējamo atlaišanu, ja tie nebūs spējīgi uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

Viņa arī norādīja, ka lēmums par darbinieku atlaišanu kopumā ir katra uzņēmuma individuāla atbildība, taču pieļāva, ka šādas normas iespējamā ieviešana kaut nedaudz varētu veicināt vakcinēšanās gaitu.

"No otras puses gan valdība rīkojas kā dzelzceļa pārmijnieks, noraujot sviru un atbildības vilcienu no saviem pleciem kārtējo reizi pārvirzot uz uzņēmējiem," piebilda Šure.

Vaicāta par aplēsēm, cik pārtikas nozarē nodarbinātie vakcinējušies, Šure norādīja, ka kopumā nozare nav atrauta no valsts un, līdzīgi kā valstī kopumā, arī pārtikas ražošanā vakcinēto skaits varētu būt mērāms no 30% līdz 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā, atsaucoties uz statistikas datiem un pētījumiem, pavēstīja Veselības ministrija (VM), kas šī iemesla dēļ piedāvā 36 pasākumu kompleksu alkohola patēriņa mazināšanai.

Saskaņā ar VM pausto, 40% Latvijas iedzīvotāji alkoholu lieto riskantā un pārmērīgā veidā, savukārt 15 gadus vecu zēnu un meiteņu īpatsvars, kuri pēdējā mēneša laikā ir bijuši piedzērušies vismaz vienu reizi, ir attiecīgi 14,6% un 17,9%.

Lai vērstu esošo situāciju par labu - samazinot alkohola nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, ierobežojot tā lietošanas izplatību un radītās sekas, kā arī uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas pakalpojumus -, VM piedāvājot "kompleksu pieeju" ar virkni veicamu pasākumu.

To vidū ir arī sabiedrībā plaši pārspriestais priekšlikums vēl vairāk ierobežot alkohola tirdzniecības laiku vakaros, taču VM aicina nevērtēt šo ieteikumu atrauti no pārējiem. VM kopumā piedāvā 36 priekšlikumus, kas ietver, piemēram, specializētas bērnu narkoloģijas nodaļas izveidi un dažādu valsts apmaksāto pakalpojumu pilnveidi, tostarp uzlabojot ambulatorās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs e-pastos nolēma apkopot ietekmīgāko otro amatpersonu topu, proti, tādu amatpersonu, kas nav ne institūciju vadītāji, dažkārt pat ne to vietnieki, tomēr apveltīti vai arī ilgstošā laikā ieguvuši tādu ietekmi, kas jau sāk ietekmēt ne tikai uzņēmējdarbības vidi, bet arī politisko balansu valstī.

Neskaitāmi izteikumi par birokrātijas pārlieko ietekmi Latvijā, arī deputātu klaji pārmetumi par funkcionāru komunikāciju liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā, un uzņēmēju teiktais Dienas Biznesam to vien apstiprina. Proti, valsti praktiski vada pavisam citi cilvēki, nekā mēs iedomājamies, ejot uz vēlēšanām, vai redzam televīzijā.

Par šāda topa izveides vadmotīvu kļuva deputāta Sanda Riekstiņa izteikumi sociālajā tīklā Twitter. Piemēram, deputāts šā gada 5. jūlijā Twitter raksta: “Viena daļa ierēdņu, kuri strādā vadošajos amatos, mūsu iepazīšanos sāk ar uzbrūkošu tekstu: “Es te jau vairāk nekā 20 gadus strādāju, un mums te viss ir kārtībā!” Kurš viņiem ir iestāstījis, ka tas palīdz?” Nedaudz vēlāk seko cits izteikums: “Ierēdņu armija 8 mēnešus nespēj nosūtīt vēstuli adresātam. Pieslēdzos un divu dienu laikā izdarīju, bet ar pārmetumu par politisko iejaukšanos. Nopietni? Atbildes vēstule ir politiskā iejaukšanās? Parlamentārā sekretāra amats būs smags, jau jūtu...”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt Olainfarm akcijas aizturēti divi Čehijas pilsoņi un Beļeviča

LETA, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien pret Covid-19 vakcīnas pirmo devu saņemot vismaz 5538 cilvēkiem, ar vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu sapotēto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā pārsniedzis 21%, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Otrdien Latvijā poti pret Covid-19 kopumā saņēmuši 11 485 cilvēki, apmēram puse jeb 5538 no tiem vakar saņēmuši pirmo vakcīnas devu. Otro poti, noslēdzot vakcinācijas gaitu, saņēmuši 5173 cilvēki, savukārt 774 cilvēki aizvadītajā diennaktī sapotēti ar "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Līdz otrdienai ieskaitot vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā ir saņēmuši vismaz 401 945 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēgušas 129 396 personas. Par vakcinācijas procesu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.2 Latvijā – Māris Spička

Jānis Goldbergs, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi.

Otro personu TOP 2. vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Konkurences padomes (KP) Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička, no pirmās vietas ieguvēja atpaliekot tieši atklātu pārmetumu ziņā, kā arī nevar runāt par izteiktām nekārtībām iestādē viņa dēļ, drīzāk ir jautājums par tiesiskuma sapratni un tiesvedību gala iznākumiem.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Arī šajā gadījumā Dienas Bizness centās neievērot anonīmus pārmetumus vai norādes, lai arī to ir krietni vairāk nekā pirmās vietas ieguvēja Sanda Kareļa gadījumā, ko aprakstījām pagājušajā nedēļā.

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis  

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra...

Karjera paša rokām

Māris Spička savu karjeru Konkurences padomē sāka 2000. gadā ar 2500 latu lielu algu gadā, uzrādot 5000 latu lielus uzkrājumus skaidrā naudā. Jau 2006. gadā M. Spička bija Departamenta direktors un saņēma 15 tūkstošus latu gadā. Līdz ar laulībām notikusi arī dzīvokļa iegāde un paņemts kredīts – vairāk nekā 140 tūkstoši eiro, pārvēršot šodienas valūtā. Jau no pirmsākumiem manāms M. Spičkas rokraksts pieteiktajās likuma izmaiņās, kas laiku pa laikam tiek pieņemtas Saeimā, un 2016. gadā, vienlaikus M. Spičkam kļūstot arī par Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītāju ar 35 tūkstošu eiro lielu algu gadā, likuma izmaiņas ieviesa nopietnas izmaiņas padomes un paša M. Spičkas darbā.

Gadu gaitā M. Spička aizvien biežāk parādās Saeimas komisijās, ierosina konkrētus priekšlikumus – gan kā veidot Konkurences likumu, gan kādai jābūt tā iekšējai struktūrai, sagatavo vēstules citu likumu un normatīvo aktu izmaiņām ieteikumu formā, formulē iestādes viedokļus. Līdz ar stāšanos Izpildinstitūcijas vadītāja amatā M. Spička pārņēma faktisko varu iestādē savās rokās, bet līdz ar Skaidrītes Ābramas aiziešanu no amata 2020. gada 15. aprīlī viņš jau ir uzskatāms par cilvēku, kurš pilnībā nosaka KP uzvedības toni.

Var pieņemt, ka M. Spička kā jurists, ierosinot izmaiņas likumdošanā un panākot vai arī sagaidot to pieņemšanu, ir savā veidā pats kaldinājis savu karjeru un izaugsmi iestādē, jo likumu izmaiņas nosaka gan lielākas KP pilnvaras, gan paplašina un atvieglo izmeklēšanas metodes, gan paredz pierādījuma apjoma izmaiņas, gan pāreju no pārsūdzības trīs tiesu instancēs uz pārsūdzību divās, kas rezultātā dod iespēju veiksmīgāk strādāt.

Visu rakstu lasiet 12.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Dienas Biznesa vērtējuma 3. vietu otro personu TOP 5 ieņēmusi Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece Evija Mugina. Viņas gadījumā ir daudz vairāk anonīmu norāžu, un uzņēmēju anonīmajā balsojumā amatpersona saņēmusi nedalītu uzmanību.

Evija Mugina darbu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) uzreiz sāka no atbildīga amata kā Juridiskā departamenta direktore 2002. gadā ar algu aptuveni 5000 latu gadā, līdzīgu summu viņa togad nopelnīja arī AS Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor. Uzsākot darba attiecības ar IUB, E. Muginas īpašumā bija vairāki zemes gabali, kā arī dzīvoklis Rīgā.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

E. Mugina 20 gadu laikā ir gan pārdevusi, gan iegādājusies zemi, ēkas, mašīnas, piepelnījusies dažādos veidos. 2020. gada deklarācija parāda, ka juriste paralēli 39 tūkstošu lielai gada algai IUB saņem atlīdzību vēl arī Valsts administrācijas skolā, SIA Lietišķās informācijas dienests, kas ir izdevniecība, kā arī viņai ir ienākumi no saimnieciskās darbības darījumos ar privātpersonām.

Kopumā E. Muginas aktivitāti darījumos var vērtēt kā daudz augstāku nekā Otro personu TOP 5 pirmo divu vietu ieguvējiem. Papildu ieņēmumu summa 2020. gadā paralēli algai – aptuveni 6000 eiro, neskaitot pabalstu, – ir samērīga. Nošķirot lietas, var teikt, ka E. Muginas ietekme nav attiecināma uz viņas pašas saimniecisko darbību, tomēr uz citu, tostarp radinieku, saimniecisko darbību, iespējams, ir gan.

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis  

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra...

Jāpiemin, ka E. Muginas vīrs Ainārs Mugins ir bijis SIA Feas īpašnieks, savukārt meita Viktorija ir 50% daļu īpašniece SIA Tiltu būve. SIA Tiltu būve ir SIA Feas mantiniece, proti, SIA Tiltu būve vēsturiskais nosaukums līdz 2016. gada 2. jūnijam bija SIA Feas. Uzņēmums darbojas no 2005. gada. A. Mugins uzņēmumu atstāja, un V. Mugina tajā ienāca ar 50% daļu uzņēmuma nosaukuma maiņas laikā.

Otrā persona Nr.2 Latvijā – Māris Spička 

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi....

Ģimenes uzņēmuma neticamā veiksme pārsūdzībās

SIA Feas un vēlāk SIA Tiltu būve piedalās publiskos iepirkumos, un saprotams, ka iepirkumu rezultātus šad un tad kāds no konkursantiem pārsūdz IUB, kas ir sūdzību izskatītājs. Var novērot īpatnības pārsūdzību izskatīšanā konkrētam uzņēmumam: gadījumos, kad iepirkumu uzvar SIA Feas un konkurents sniedz sūdzību, IUB vairumā gadījumu sūdzību noraida un atļauj slēgt līgumu, bet, ja sūdzību iesniedz SIA Feas pret konkurentu, tad IUB lēmums ir neatļaut slēgt līgumu. Līdz ar gadiem konsekvence par labu SIA Feas un vēlāk SIA Tiltu būve palikusi nemainīga.

Visu rakstu lasiet 19.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ceturto nedēļu turpinām iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi.

Otro personu TOP ceturtā ietekmīgākā persona Latvijā samērā sīvā konkurencē starp savas iestādes kolēģiem un kolēģēm, pēc Dienas Biznesa vērtējuma, ir Sandra Kārkliņa-Ādmine, pašlaik Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece.

Atgādināsim, ka TOP pirmajās trīs vietās, atbilstoši, sākot no pirmās, ir ierindots UR otrais cilvēks Sandis Karelis, Konkurences padomes vadītāja vietnieks Māris Spička un IUB vadītāja vietniece Evija Mugina.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Pirmo divu vietu ieguvēji savas uzvarošās pozīcijas nostiprināja ar lietām, kas atstāj ietekmi uz politiskiem procesiem, kā arī tiešiem pārmetumiem no juristu kantoriem un uzņēmējiem.

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis  

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra...

E. Muginas gadījumā vairāk bija neformālu norāžu, un izvēli noteica tieši uzņēmēju teiktais, ko papildināja publikāciju presē apkopojums. Savukārt, runājot par VID, īpatnība ir tā, ka personu, kuras varētu būt ietekmīgo otro personu sarakstā, šajā iestādē ir vairāk par vienu.

Otrā persona Nr.2 Latvijā – Māris Spička 

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi....

Sandra Kārkliņa-Ādmine vienkārši ir saņēmusi visvairāk anonīmo balsu vai norāžu par ietekmi no uzņēmējiem, tomēr, ja skatītu VID kopumā, tad kā daudzgalvaina ietekmīgo personu vietne šī iestāde būtu jāliek pirmajā vietā starp visām, ko, starp citu, apliecina arī VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules sarīkotā rotācija VID ierēdņiem 2016. gadā, lai kaut nedaudz mazinātu atsevišķu ierēdņu iestrādnes un sakarus, kas izveidojušies laika gaitā.

Jāteic, mūsu nominantei šī rotācija atnesa vēl lielāku ietekmi. Karjera un auto par puscenu Savu karjeru Valsts ieņēmumu dienestā (VID) Sandra Kārkliņa-Ādmine sākusi 2001. gadā no pietiekami augsta amata – nodaļas vadītāja.

Nr.3 otro personu TOP5 Latvijā – Evija Mugina 

Pēc Dienas Biznesa vērtējuma 3. vietu otro personu TOP 5 ieņēmusi Iepirkumu...

Īpašumā pusmāja Cēsu pusē un divas 80. gados ražotas automašīnas. Līdztekus darbam VID ierēdne mazliet piepelnās Policijas akadēmijā un RTU. Pirmsākumā amatpersonas alga bija aptuveni 5500 latu gadā. S. Kārkliņas-Ādmines atalgojums 20 gadu laikā gandrīz nemainīgi aug ar vidējo ātrumu aptuveni 2000 eiro gadā. Atsevišķi izņēmumi ir pagājusī krīze.

Visu rakstu lasiet 26.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt ap plkst.9 ir sācis darboties nacionālā mēroga digitālais vakcinācijas pret Covid-19 sertifikāts, ar kuru iedzīvotāji var apliecināt vakcinācijas faktu.

Sertifikāts pieejams interneta vietnē "covid19sertifikats.lv". Vakcinētās un Covid-19 izslimojušās personas šajā mājaslapā var apskatīt savus, kā arī savā aizgādniecībā esošo personu sertifikātus.

Vietnē minēts, ka ir pieejami triju veida sertifikāti - sertifikāts par veikto vakcināciju pret Covid-19, sertifikāts par Covid-19 laboratorisko analīžu rezultātiem, kā arī sertifikāts par Covid-19 izslimošanas faktu. Nepieciešamo sertifikātu var uzrādīt digitālā formā vai lejuplādēt un izdrukāt. Vienlaikus iespējams verificēt uzrādīto sertifikātu jeb pārbaudīt tā derīgumu, skenējot sertifikāta QR kodu.

Vakcinācijas sertifikāts tiks atzīts par derīgu tikai tādā gadījumā, ja pēc "Johnson&Johnson" jeb "Jannsen" pirmās potes vai "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" abu pošu saņemšanas ir pagājušas vismaz 14 dienas, savukārt "AstraZeneca" gadījumā - no 22. līdz 90. dienai pēc pirmās potes saņemšanas vai uzreiz pēc otrās potes saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien nolēma negrozīt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru četri bijušie AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes locekļi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Lietā bija apsūdzēti četri PV bijušie valdes locekļi - Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons - par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar Spānijas komercsabiedrību "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." (CAF).

Kā informēja tiesa, viens apsūdzētais sodīts ar naudas sodu 45 minimālo mēnešalgu jeb 19 350 eiro apmērā, trīs apsūdzētie - ar naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 17 200 eiro apmērā katrs. Visiem apsūdzētajiem liegtas tiesības trīs gadus ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. No apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu 1 484 945,95 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Ņujorkas Satiksmes departaments izvēlējās trīs elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojuma sniedzējus, kas pilsētas nabadzīgākajās apkaimēs Bronksas austrumos varēs realizēt e-skrejriteņu pilotprojektu.

Ņujorka ir starp nedaudzajām pilsētām, kas salīdzinoši ilgi liegusi e-skrejriteņu koplietošanas uzņēmumiem pieeju pilsētas infrastruktūrai. Atšķirībā no ņujorkiešiem rīdzinieki ar iznomātiem e-skrejriteņiem pa pilsētas ietvēm, parkiem un ielām var traukties jau kopš 2019. gada pavasara. Ņujorkai attiecībā uz jauno transporta veidu bijusi nogaidoša attieksme un arī tagad, lai piedalītos konkursā par iespēju realizēt minēto pilotprojektu, uzņēmumiem bija jāizpilda virkne nosacījumu, viens no kuriem bija aizliegums Ņujorkā algot darbiniekus kā pašnodarbinātas personas.

Lai saviem klientiem nodrošinātu ērtu un drošu pakalpojumu, vadošās e-skrejriteņu koplietošanas kompānijas izmanto un turpina attīstīt dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus (ģeožogus, automatizētu skrejriteņu tehniskā stāvokļa diagnostiku utt.), taču to pārvietošana, uzlāde un apkope vēl nav pilnībā automatizēta. Pašnodarbināto statusa piemērošana algojot darbiniekus, ļauj uzņēmumiem samazināt savas darbaspēka izmaksas un dinamiskāk pielāgoties tirgus svārstībām. Piemēram, viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Bird pandēmijas laikā atlaida vairāk kā 400 savus darbiniekus, pārraidot divu minūšu garu ziņojumu Zoom platformā un slēdzot darbinieku e-pasta un Slack kontus. Daudzi no atlaistajiem darbiniekiem bija sašutuši, un šāda uzņēmuma vadības attieksmi pret saviem darbiniekiem nav savietojama ar laba darba devēja reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru