Mazais bizness

Pakalniešu siera saimniece: «Man ir savs bizness, kuru es mīlu»

Laura Mazbērziņa, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Stradu pagasta piemājas saimniecībā Pakalnieši jau vairākus gadus tiek ražots Pakalniešu siers.

Kopš 2012. gada Ineta Dambrova piedāvā dažādus sierus, siera bumbas un sviestu ar kaņepēm. Recepte ģimenē ir nodota no paaudzes paaudzē. Kādreiz piens tika iegūts no pašu saimniecības govīm, bet šobrīd tas tiek ņemts no viņas brāļa lielfermas. «Kādreiz siers tika siets savām vajadzībām, tad ar to padalījāmies, piedāvājot draugiem, kaimiņiem un radiniekiem. Tagad mums jau ir vesela ražotne, kurai šogad nosvinējām sešu gadu jubileju. Viss dzīvē mainās, esmu no tiem cilvēkiem, kuri visur cenšas saskatīt tikai to labāko, tāpēc nebēdājos, ka gotiņu mums vairs nav. Tagad esam reģistrējušies kā piena pircēji un sierus ražojam tikai no iepirkta piena,» skaidro I. Dambrova.

Biznesu viņa sāka kopā ar mammu, bet šobrīd komandā ir seši cilvēki. Sieri tiek gatavoti katru dienu, kā arī katru dienu tie tiek vesti uz tirgu. Produkciju ir iespējams iegādāties arī internetā. «Mūsu biznesā viss notiek lēni, bet stabili. Mēģinām izdzīvot,» teic I. Dambrova.

Saimniece stāsta, ka no konkurentiem Pakalniešu siers atšķiras ar to, ka tas tiek atdzesēts istabas temperatūrā. «Mans bizness un mana dzīve paiet mājās. Kad bērns gāja bērnudārzā un viņam tika jautāts, ar ko vecāki nodarbojas, viņš atbildēja: mana mamma nedara neko, tikai vāra sierus un sēž mājās. Tāda nu ar bērna acīm tā ģimenes dzīve ir. No rīta ir ražošana, pēc tam – organizēšana, plānošana, vakarā – pakošana. Mana diena sākas septiņos no rīta un beidzas vienpadsmitos vakarā,» stāsta I. Dambrova.

Uzņēmums katru gadu ir attīstījies, piedāvājot siera cienītājiem dažāda sortimenta sierus. «Siera siešanas procesā svarīgi ir ievērot atbilstošu karsēšanas temperatūru, jo sieru nedrīkst pārkarsēt, citādi tas būs graudains vai saķepis, vai būs par šķidru,» skaidro I. Dambrova. Pakalniešu sieram ir 24 dažādas garšas – gan tradicionālas, gan nedaudz eksotiskākas, ir sieri ar dažādām piedevām, proti, dillēm, baziliku, papriku, kaltētiem tomātiem utt. No eksotiskākiem sieriem tiek piedāvāti sieri ar aprikozēm, rozīnēm un kanēli, kas ir arī viens no populārākajiem Pakalniešu siera produktiem.

«Ražot var visu ko, bet, kamēr procesā nav ielikta sirds, dvēsele un pozitīvisms, tikmēr nekas no saražotā nebūs pietiekami labs. Es atzīstu, ka mājražotājam tiešām nav viegli, bet kas gan mūsdienās ir viegli? Man ir savs bizness, kuru es mīlu, un tas ir pats galvenais,» teic I. Dambrova.

Pēc Lursoft datiem, SIA Piekalnieši apgrozījums 2017. gadā sasniedza 48,6 tūkst. eiro, uzņēmums ir strādājis ar 3,5 tūkst. eiro lielu peļņu.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ievas siers ar pesto

Laura Mazbērziņa, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Preiļu siers šogad plāno izvērtēt iespējas izmantot ES līdzekļus konkurētspējas veicināšanai

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Preiļu siers» konsolidētais apgrozījums 2018. gadā pieaudzis par 5,9% jeb 3,627 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2017.gadu - līdz 65,416 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt grupas peļņa pērn samazinājusies - tā bija 1,774 miljoni eiro pēc nodokļiem, kas bija par 8,8% jeb 171 tūkstoti eiro mazāk nekā 2017. gadā.

AS «Preiļu siers» grupa nodarbojas ar piena pārstrādi un siera ražošanu, lauksaimniecību, piena lokopību, graudaugu, pākšaugu, sēklu audzēšannu, kā arī tvaika piegādi un kondicionēšanu. Grupā bez koncerna vadošā uzņēmuma ietilpst AS «Latgales piens», SIA «Zolva», SIA «Agrofirma Turība», SIA «Vietējā», kas visi pagājušajā gadā darbojušies ar peļņu, kā arī uzņēmums AS «Krāslavas piens», kas pērn strādāja ar zaudējumiem.

Paša AS «Preiļu siers» neto apgrozījums pērn bija 61,347 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa pērn bija 1,477 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: No Limbažiem līdz Itālijai

Monta Glumane, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma "Limbažu siers" galvenais eksporta tirgus ir Itālija, kur nonāk aptuveni 65–70% no kopējā apjoma, taču limbažnieku radīto sieru ēd arī ASV, Indijā, Ēģiptē un Eiropā.

Uzņēmuma galvenais produkts ir cietais siers. Tautā to mēdz saukt arī par parmezānu, taču, līdzīgi kā šampanietim un konjakam, tam jānāk no konkrētā reģiona. Hobija līmenī "Limbažu siers" ražo arī citus piena produktus, taču biznesa pamatā ir siers.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas, "Limbažu siers" kopā ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību izstrādājis vairākus kritērijus un piedāvājumus valdībai, kas ražotājam šajā laikā būtu svarīgi. “Mēs piedāvājam valdībai iepirkt noliktavas atlikumus, ja uzņēmējam ir pārcelti produktu realizācijas termiņi. Summa – par pašizmaksu," pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Ēvalds Putniņš, un viņa vietā par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Igors Aleksejevs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma jaunais vadītājs Igors Aleksejevs līdz šim ieņēma AS «Limbažu siers» padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Bez izmaiņām AS «Limbažu siers» valdē veiktas arī izmaiņas uzņēmuma padomē. Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Teimurazs Zumbulidze un padomes locekle Anastasija Zumbulidze pārapstiprināti savos amatos uz jaunu termiņu. Tā kā amatu padomē par labu valdes priekšsēdētāja amatam atstājis Igors Aleksejevs, tad par uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts Deniss Sadovenko.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 28.septembrī.

AS «Limbažu siers» dibināts 1993.gadā un tas ražo cietos un puscietos sierus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 370 796 eiro. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Krievijas pilsonis Vladimirs Morozovs, īstenojot kontroli caur Latvijā reģistrēto uzņēmumu SIA «LKTAB».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Preiļu siers plāno ieguldīt astoņus miljonus eiro siera Čedars ražošanas līnijā

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums «Preiļu siers» plāno ieguldīt astoņus miljonus eiro siera «Čedars» ražošanas pilna cikla tehnoloģiskajā līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumam pievienotajā tehniskajā specifikācijā teikts, ka ražošanas līniju un iekārtas plānots uzstādīt esošajās, kā arī jaunbūvējamajās ēkās. Ražošanas līnija nepieciešama, lai ražotu cieto sieru «Čedars» ar stingru, elastīgu konsistenci bez acojuma.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2020.gada 30.novembrim Daugavpils ielā, Preiļos, piesaistot finansējumu Eiropas Savienības (ES) Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma «Ieguldījumi materiālajos aktīvos» apakšpasākumā «Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē».

Pretendenti iepirkuma piedāvājumus var iesniegt līdz 2018.gada 12.novembrim, plkst.12.

«Preiļu siera» valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts aģentūrai LETA teica, ka «Preiļu siers» projekta rezultātā palielinās ražošanas jaudu. Šņepsts gan neatklāja, cik lielā mērā ražošanas jaudas iecerēts kāpināt, norādot, ka plašāku informāciju par projektu būs gatavs sniegt vien pēc tā realizēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma AS «Limbažu siers» apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājies par 15,7% un bija 4,388 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma zaudējumi samazinājušies - tie pērn veidoja 289 tūkstošus eiro.

2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 5,204 miljoni eiro, taču tā zaudējumi bija 917 tūkstoši eiro.

AS «Limbažu siers», kura pamatdarbība ir cieto un puscieto sieru ražošana, pēdējos piecos gados pieredzējis lielas svārstības uzņēmuma finanšu rādītājos, liecina «Lursoft» multi atskaite. Šajā periodā uzņēmuma apgrozījums mainījies no 3,13 miljoniem eiro 2013. gadā līdz 8,222 miljoniem eiro 2015. gadā, taču pēdējos divus gadus apgrozījums kritis.

Šajā piecu gadu periodā uzņēmums strādājis ar peļņu divus gadus - 2014. un 2015. gadā, savukārt pārējos gados tas cietis zaudējumus, cita starpā 2013. un 2016. gadā tā zaudējumi pārsnieguši 910 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pieredzes stāsts: Kas jāzina, plānojot ceļojumu uz Butānu

Līva Melbārzde, 10.05.2019

Slavens Timpu simbols ir zelta Budas Dordenmas statuja, kas sēž augstu kalnā un noskatās uz pilsētu. Šī varētu būt pasaulē lielākā sēdošā Budas statuja, kuras iekšpusē izvietotas vēl 125 000 mazākas Budas statujas. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Līva Melbārzde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi

Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.

Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Piena pārstrādes uzņēmuma Elpa mīkstais siers

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 30.08.2019

Raksta galerijā skatāms, kā top Elpas mīkstais siers ar dillēm, ķimenēm un garšaugiem

Elzas Zīvertes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā tiek ražots Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma Elpa mīkstais siers.

Piena pārstrādes uzņēmums Elpa ražo pienu, krējumu, kefīru, biezpienu, jogurtu un arī svaigo nenogatavināto sieru. Slaukumu iegādājas pārsvarā no zemniekiem, kas strādā 50 kilometru radiusā ap ražotni.

Lai arī siera plaukti veikalos ir gana gari, Elpas ražojumam Latvijā līdzinieku nav. «Katram ir savi noslēpumi,» saka uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks Gundars Sisenis. Tradicionāli Kazdangā top trīs veidu sieri – ar ķimenēm, dillēm un garšaugiem. Savulaik bijis arī ar ķiplokiem, bet radušās problēmas ar izejvielas pieejamību.

Dilles speciāli Elpai audzē netālu esošajā Aizputes dārzniecībā, sagatavo arī ziemai sasaldējot. Ķimenes iepērk no liela zemnieka Lietuvas pierobežā. Pērtersīļu, seleriju un paprikas maisījums, ko izmanto garšaugu siera ražošanā, Latvijā nav pieejams, to iepērk Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts vēlas atbalstīt zaļos ražotājus, tas jādara no valsts budžeta, taču uzkraut šo slogu cilvēkiem, kas nodarbojas ar tādu pašu biznesu tikai citā nozarē, nav pareizi.

To intervijā DB norāda akciju sabiedrības Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts. Viņš uzskata, ka augstās elektroenerģijas cenas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas bremzē Latvijas uzņēmēju attīstību, jo kaimiņvalstīs šis resurss ir pat par 30% lētāks. J. Šņepsts atzīst, ka lielākās problēmas viņam kā uzņēmējam rada tieši valsts, tāpēc no nākamās valdības viņš gaida tikai vienu - lai viņi netraucē strādāt un attīstīties.

Preiļu siers ir viens no pazīstākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Kas ir jūsu veiksmes atslēga, kas ļāvusi nostiprināt pozīcijas tirgū?

Viss slēpjas darbā un attieksmē pret sadarbības partneriem - visu šo gadu laikā mums nav bijis neviena neizpildīta līguma vai reklamācijas. Tas nozīmē, ka mūsu produkcijas kvalitāte vienmēr ir ļoti augstā līmenī un atbilst noteiktajiem standartiem. Tieši to sadarbības partneri no mums arī sagaidā, un tas ir ļoti būtiski, gan darbojoties Latvijā, gan eksporta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Preiļu siers» reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlāta visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abu komercķīlu ņēmējs ir «OP Corporate Bank plc». Vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir gandrīz 6,718 miljoni eiro, otras komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 3,336 miljoni eiro. Abas komercķīlas reģistrētas 31.jūlijā.

AS «Preiļu siers» šobrīd ir aktuālas 16 komercķīlas, 14 no ķīlām tās ņēmējs is «Danske Bank, A/S» liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Preiļu siers» dibināts 1991.gadā, un nodarbojas ar piena pārstrādi, siera un biezpiena sieriņu ražošanu. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 59,913 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 1,107 miljoni eiro. Tas nodarbināja 309 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados siera ražošana pieaugusi, cena – teju dubultā.

Pēdējos gados siera ražošana pārsniegusi 40 tūkstošu tonnu slieksni gadā, kas ir vairāk nekā pirms desmit gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Investē ražošanā

Lielākais siera ražotājs ir AS Preiļu siers, kas šobrīd ir lielākais siera eksportētājs. Savu artavu siera ražošanas nozarē devusi arī AS Latvijas Piens, SIA Limbažu siers un citi spēlētāji, izriet no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtās informācijas. Tās vadītājs Jānis Šolks uzsver, ka ražošanas attīstībā daudz investējusi arī AS Cesvaines piens. Kā liecina publiski pieejamā informācija, tā jaunās iekārtās plāno investēt vairāk nekā 838 tūkstošus eiro. Tas uzņēmumam ļaus kļūt konkurētspējīgākam. Investīcijas turpina arī AS Smiltenes piens, kas agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju. Tagad galvenās eksporta valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija u.c. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. 2017. gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12% pret 2016. gadu. Šogad AS Smiltenes piens plāno apgrozījumu palielināt par 4%, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopības uzņēmuma SIA «Agrofirma «Turība»» neto apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis 2,6 reizes, salīdzinot ar 2017.gadu, un bija 3,481 miljons eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa gan samazinājusies - tā pērn pēc nodokļu nomaksas bija 103,8 tūkstoši eiro, kas bija par 17,1% mazāk nekā 2017.gadā.

SIA «Agrofirma «Turība»» vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmuma apgrozījums pieaudzis, jo 2018.gada sākumā tam tikai pievienots uzņēmums SIA «Sēļi», kas nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu, sivēnu audzēšanu un piena ražošanu. Abu uzņēmumu lielākais dalībnieks ir AS «Preiļu siers", un reorganizācija tika veikta lai atvieglotu abu sabiedrību darbību un vienkāršotu to organizatorisko struktūru.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairāk nekā gadu mājražotāja Agnese Milberga no Viesītes novada ražo ledenes uz kociņa jeb cukurgailīšus, ko nu pārdod jau vairāk nekā 30 veikalos Latvijā.

Tās viņa tirgo arī Beļģijā, Itālijā un Somijā. Ideja dzimusi, A. Milbergai gatavojoties kāzām, realizācija bijusi ilga, bet sasniegusi klientu – tā tika atzīta. «Kad pati gatavojos savām kāzām, gribēju ledenes dekorācijām, bet neatradu tādas, kādas gribēju. Tad arī nolēmu, ka varētu tās taisīt pati, bet pagāja krietns laiks, kamēr pieķēros pirmajai ledenei,» stāsta A. Milberga. Viņu aizrauj dzīve laukos, bet iztika jāpelna, un uzņēmējdarbības sākums bija sīrupu mājražošana.

Viesītes novada Saukas pagasta Ezera Zīlānos tapuši visdažādākie šī veida produkti – lielos katlos un ar pamatīgu kurināšanu. «Sāku savu darbību ar sīrupu ražošanu. Tas bija ļoti smags un energoietilpīgs process. Pēc tam pati braucu uz tirdziņiem ar produkciju un tad kādā ziemas dienā, kad vairs nebija nekā, no kā ražot sīrupu, nolēmu, ka varētu no priežu čiekuriem un sīrupa uztaisīt konfektes. Ārstnieciskas konfektes,» atklāj mājražotāja. Izvārītā masa un pēc tam konfekte izdevusies pilnīgi melna – tik melna, ka neviens tādu ēst nemaz neiedomātos. Paziņu smaidi par ledeņu ideju A. Milbergu nav apturējuši. Viņa turpināja darbu un eksperimentus, lai iegūtu piemīlīgāka izskata cukurgailīšus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopības uzņēmums SIA «Agrofirma «Turība»» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,707 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu «OP Corporate Bank plc» ieķīlājis dažādus fermā izmantojamus pamatlīdzekļus, piemēram, vārtus, nožogojumus, spirālkompresoru, apgaismojumu u.c.

Komercķīla reģistrēta 27. augustā, un tā ir otrā uzņēmumam aktuālā komercķīla.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.

SIA «Agrofirma «Turība»» apgrozījums 2018. gadā bija 3,481 miljons eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 103,8 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 92 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās preču un pakalpojumu cenas?

Db.lv, 08.06.2018

Pārtika

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju: +0.4%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017.gada decembri: +0.1%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2018.gada aprīli: +0.5%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā cenas mainījušās dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada maijā bija par 5,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,9 %, bet pakalpojumiem – par 8,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija sviestam (+32,6 %), skābajam krējumam (+10,3 %), pienam (+7,4 %), kefīram (+8,5 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+8,5 %), mājputnu gaļai (+3,6%), olām (+11,2 %), maizei (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+4,8 %). Savukārt lētāks bija cukurs (-31,2 %), kafija (-10,2 %), svaigi dārzeņi (-3,6 %), milti un citi graudaugi (-6,5 %), makaronu izstrādājumi (-6,7 %), šokolāde (-3,1 %), augu eļļa (-5,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņš Treijs un Gints Aizupietis uzskata, ka burgeri garšo visiem un šis bizness Latvijā arvien pieaug, tādēļ pirms diviem gadiem Raganā, Krimuldas pagastā tika izveidots «Raganas Burgers».

«Raganas Burgers» ideja radās nejauši, kad G.Aizupietis bija atbraucis līdz Raganai pārdot savu automašīnu. «Kad Gints pārdeva savu automašīnu, piedāvāju viņu aizvest līdz mājām, bet viņš gribēja braukt ar autobusu. Es nolēmu, ka pavadīšu viņu,» saka M. Treijs. Kamēr abi bērnības draugi ir gaidīja autobusu, radās ideja par kopīgu biznesu.

Sākumā bija doma veidot kababnīcu, jo M. Treijam garšoja Vācijas kebabi un viņš uzskatīja, ka tik garšīgi cik ir šajā valstī, nav ēsti nekur, tomēr G. Aizupietis piedāvāja burgernīcu. Beigās vienojāmies par burgeriem un picām, ar domu, ka vēlāk nonāksim arī pie kebabiem, ko arī esam izdarījuši. «Ik pa laikam mums visiem sagribas burgeru, bet Latvijā nevarēju nogaršot nevienu burgeru, kas neliktu man just smaguma sajūtu, līdz brīdim, kad Gints piedāvāja sava burgera interpretāciju. Tajā brīdī es sapratu, ka mums būs burgernīca,» stāsta M. Treijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Pieprasījums pēc kazas piena - lielāks nekā piedāvājums

Laura Mazbērziņa, 29.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Līvi apgrozījums 2017. gadā audzis par 20%, bet šogad tā plāno apgrozījumu kāpināt par 15%

Madonas novada zemnieku saimniecībā Līvi ir viens no lielākajiem kazu ganāmpulkiem Latvijā. Kazkopība ir nozare ar milzīgu perspektīvu un potenciālu, uzskata saimniecības īpašnieks Raimonds Melderis.

«Lai gan sākotnēji viegli negāja, šobrīd sūdzēties nevaru. Tagad cilvēki meklē kaut ko eksotiskāku, un tas ir tas, ko mēs piedāvājam, – kazas piena produktus. Šie produkti ir citādāki, un nevar salīdzināt, kas ir veselīgāks vai garšīgāks. Pieprasījums pēc šiem produktiem aug, un esmu laimīgs par to,» atzīst R. Melderis.

ZS Līvi ganāmpulkā ir vairāk kā 400 kazu – 260 no tām ir slaucamās, bet 150 kazas ir paredzētas gaļai. Uzņēmums ražo dažāda veida kazas piena sierus. No vienas kazas gadā var iegūt vidēji 600 litru piena. Kazu šķirnes ir dažādas – Anglo, Alpu, Vācu baltā un brūnā, Tīringas. Uz jautājumu, kādi ir saimniecības produkcijas realizācijas apjomi, saimnieks vien nosaka – pietiekami.

Komentāri

Pievienot komentāru