Apdrošināšana

Papildināta - Deputāti neapmierināti ar Rīgas pils apdrošinātāja atteikumu maksāt; vērsīsies FKTK

BNS, Žanete Hāka, 19.02.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Tols norādīja, ka šobrīd netiek uzstāts uz pils ugunsgrēka zaudējumu atlīdzināšanu, jo valstij ir būvnieku pārskaitītais finansējums avārijas seku likvidēšanai - 4 857 931 eiro, kā arī ir uzsākta krimināllieta un iesniegta civilprasība.

«Līdz ar to sniegt mums pietiekamu tiesā pret Baltijas Apdrošināšanas namu ir pieļāvums. Iespējams, hipotētiski sniegsim, ja neviens netiks atzīts par vainīgu vai arī nepilnā apmērā tiks kompensēti zaudējumi, jo skaidrs, ka tā nauda, par ko būvnieki šobrīd strādā, ir viņu pašu nauda, tie nav apdrošinātāju līdzekļi," pauda Valsts nekustamo īpašumu pārstāvis.

Kompānijas argumentācija nemaksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumu esot, ka šobrīd vēl neesot pabeigta visa izpēte par to, vai viņiem nauda ir jāpiešķir, informēja Tols. Tomēr viņš vērsa deputātu uzmanību, ka apdrošināšanas polise ietvērusi visus riskus, tostarp uguni un arī remondarbu laikā iespējamos kaitējumus.

Saskaņas pārstāvis Jānis Ādamsons vēlējās noskaidrot, kāpēc izvēlēta tieši šī apdrošināšanas kompānija, nevis kāda starptautiska firma, kas apdrošinot pat kosmonautus un kosmosa kuģus. Tols atbildēja, ka tas notiek konkursa kārtībā. «Izpildot konkursa prasības, uzvar zemākā cena. Līdz ar to mēs tādā ziņā esam ierobežoti ar izvēli,» viņš atzina.

Tomēr Ādamsons pret to iebilda un pauda pārliecību, ka viss ir atkarīgs no konkursa noteikumiem. Ja netiek izvēlēta zemākā cena, jābūt konkrētam pamatojumam, viņš sacīja. «Manā uztverē - ir apdrošināšana, ir izdarīta skāde, ir samaksa. Un pēc tam apdrošinātājiem ir jācīnās ar būvniekiem un visiem pārējiem. Pēc idejas, pie normāliem apdrošinātājiem jums vispār nekas nebūtu jādara,» viņš klāstīja.

«Šeit acīmredzot šoreiz ir neveiksmīga apdrošinātāja izvēle,» uzsvēra opozīcijas partijas deputāts.

Vienotības deputāte Inese Lībiņa-Egnere taujāja, vai Valsts nekustamajiem īpašumiem ir vēl citi objekti, kas apdrošināti Baltijas apdrošināšanas namā. Tols atzina, ka šobrīd nevar pateikt, cik no esošajiem līgumiem vēl ir spēkā, tomēr iepriekš bijuši arī citi objekti bez Rīgas pils.

Vairāki parlamentārieši aicināja gatavot komisijas vēstuli FKTK, kurā rosinātu Baltijas Apdrošināšanas namam anulēt licenci. «Godīgi sakot, viņiem jau tāpat ir slikta reputācija un ne jau tikai šī iemesla dēļ. Tas viņiem liktu ātrāk sakustēties, un viens negodīgs komersants pazustu no aprites. Vienkārši tas nav normāli,» šādu pārliecību pauda deputāts Gundars Daudze (ZZS).

Viņš atzina, ka no vairākām privātpersonām dzirdējis - tiklīdz nepieciešama zaudējumu atlīdzināšana no kompānijas, rodas problēmas.

Jau vēstīts, ka 2013.gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī, kur noritēja rekonstrukcija, izcēlās ugunsgrēks. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru – izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā – 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā – 200 kvadrātmetru platībā.

Rīgas pils remontdarbus veic pilnsabiedrība SBRE, kuru veido Skonto būve un Re&Re.

Saeimas Pieprasījumu komisijas aicinājums ierasties un sniegt paskaidrojumus par jautājumiem, kas ietilpst Baltijas Apdrošināšanas Nama ikdienas darbības nodrošināšanā, tika adresēts personīgi Ērikam Teilānam, kas ir apdrošināšanas sabiedrības padomes priekšsēdētājs, informē Baltijas Apdrošināšanas Nama pārstāvis Kaspars Līcītis.

Akciju sabiedrības padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību, bet akciju sabiedrības valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

Tā kā aicinājumā norādīto paskaidrojumu sniegšana un šādu jautājumu risināšana neietilpst padomes, arī padomes priekšsēdētāja, kompetencē un tādēļ Ērikam Teilānam nav pieejams detalizēts faktu izklāsts, Saeimas Pieprasījumu komisijai 2015.gada 17.februārī tika iesniegti Baltijas Apdrošināšanas Nama valdes komentāri.

Spriežot pēc publiskajā telpā atspoguļotajiem deputātu komentāriem, deputāti nebija iepazinušies ar Baltijas Apdrošināšanas Nama valdes sniegto informāciju, kā rezultātā ir radies nepareizs priekšstats par patieso situāciju, kas savukārt ir provocējis deputātus nepamatotai rīcībai.

Baltijas Apdrošināšanas Nams izsaka cerību, ka deputāti, kas piedalījās 2015.gada 18.februāra Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, iepazīsies ar apdrošināšanas sabiedrības valdes sniegtajiem komentāriem.

Saskaņā ar publiskā iepirkuma dokumentācijas prasībām, 2012.gada 31.jūlijā starp VAS Valsts Nekustamie īpašumi un Baltijas Apdrošināšanas Namu tika noslēgts īpašuma apdrošināšanas līgums. Saskaņā ar to cita starpā uz publiskā iepirkuma noteikumiem tika apdrošināta arī Rīgas pils.

2013.gada 20.jūnijā Rīgas pilī rekonstrukcijas darbu veikšanas laikā ir izcēlies ugunsgrēks, pamatojoties uz ko apdrošinātājs ir saņēmis pieteikumu.

Saskaņā ar Baltijas Apdrošināšanas Nama rīcībā esošo informāciju, kas iegūta no VAS Valsts Nekustamie īpašumi un veikto ekspertīžu rezultātā (informācija ir nodota arī tiesībsargājošo iestāžu rīcībā), ugunsgrēks izcēlās laikā, kad Rīgas pils tika nodota būvniecības darbu veicējiem un atradās būvnieku atbildībā. Ugunsgrēks ir kā sekas būvnieku pieļautajiem rupjiem darba drošības, ugunsdrošības un normālas darba organizācijas prasību pārkāpumiem. Attiecīgi − atbildība par ugunsgrēka izcelšanos ir jāuzņemas būvniekiem, kura darbu rezultātā minētais ugunsgrēks izcēlās.

Ņemot vērā minēto, ir likumsakarīgi, ka šobrīd Rīgas pils ugunsgrēkā valstij nodarītos zaudējumus atlīdzina no speciāli šim mērķim izveidota fonda, kurā naudu ir iemaksājuši paši būvnieki, lai novērstu pašu darbinieku izraisītā ugunsgrēka sekas. Par šādu risinājumu ir vienojušies būvnieki un Rīgas pils atjaunošanas padome. Līdz ar to šobrīd valsts zaudējumus saistībā ar Rīgas pils ugunsgrēku necieš.

Ievērojot minēto, šobrīd pat teorētiski nevar tikt lemts jautājums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, jo zaudējumu atlīdzināšana dubultā nav iespējama.

Jāatzīmē, ka īpašuma apdrošināšanas līgums nekādā gadījumā neatbrīvo vainīgo personu no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma.

Kompetentas valsts iestādes ir veikušas izmeklēšanu par Rīgas pils ugunsgrēka izcelšanās iemesliem un cēloņiem, un, spriežot pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas, ir konstatējušas, ka rupjie darba drošības, ugunsdrošības, darba organizācijas prasību pārkāpumi ir vērtējami ne tikai no civiltiesiskā aspekta, bet arī no krimināltiesiskā aspekta, tādēļ kriminālprocesa materiāli saistībā ar Rīgas pils ugunsgrēku ir nodots tiesai, kura ir uzsākusi lietas izskatīšanu, vērtējot vai būvnieku darbībās nav saskatāmas noziedzīgu nodarījumu pazīmes, uzsver BAN pārstāvis.

Turklāt, Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā ir vērsusies pret būvniekiem arī civilprocesuālā kārtībā, iesniedzot prasības pieteikumu pret būvniekiem par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu; minētajā civilprocesā Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā ir lūgusi mūsu apdrošināšanas sabiedrību pieaicināt kā trešo personu prasītāja pusē, nevis kā atbildētāju. Jāuzsver, ka lielā mērā tieši Baltijas Apdrošināšanas Nama aktīvās un profesionālās rīcības rezultātā, noskaidrojot ugunsgrēka izcelšanās iemeslus un iegūstot pierādījumus, ir iespējama valsts prasības realizācija pret zaudējumus nodarījušām personām, raksta BAN pārstāvis.

Tāpēc jebkādi apgalvojumi, ka Baltijas Apdrošināšanas Nams Rīgas pils ugunsgrēka sakarā rīkojas pasīvi vai nekonstruktīvi, ir pilnībā noraidāmi. Esam līdz šim aktīvi sadarbojusies ar VAS Valsts nekustamie īpašumi un arī turpināsim to darīt. Baltijas Apdrošināšanas Nams ir darījis zināmu savu pozīciju un argumentus, kas to pamato, VAS Valsts nekustamie īpašumi, kā rezultātā Finanšu ministrija ir iesniegusi civilprasību pret būvniekiem par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, norāda uzņēmuma pārstāvji.