Jaunākais izdevums

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Kompensāciju lauksaimniecības «Druvas Unguriem» izmaksās Lauku atbalsta dienests pēc naudas līdzekļu saņemšanas no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem».

Balodis arī sacīja, ka ir grūti pateikt, vai «Druvas Unguri» atsāks uzņēmējdarbību pēc ĀCM konstatēšanas un ganāmpulka likvidēšanas kompānijas cūku novietnēs. Praksē ir bijuši dažādi gadījumi. Cūkkopības uzņēmuma «Ancers» ferma Krimuldā, kuru pērn skāra ĀCM, savu darbību ir atsākusi. Tikmēr «Ancers» ferma Salaspilī pagaidām nav atsākusi darbību un tikai īpašnieka ziņā ir lemt, darbību atsākt strādāt vai pārdot fermu. Arī ĀCM uzliesmojuma pērn skartā ferma AS «Latgales bekons» darbību nav atsākusi.

PVD aģentūru LETA informēja, ka gaļa, kas pēdējo divu nedēļu laikā no «Druvas Unguriem» piegādāta tās sadarbības uzņēmumiem, tiek atsaukta no tirdzniecības. ZM kompetencē ir tas, vai un kādas kompensācijas varētu saņemt šie uzņēmumi.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība piektdien apstiprināja 367 000 eiro piešķiršanu, ar ĀCM slimo cūku likvidēšanai Saldus novada SIA «Druvas Unguros», kas tiks rasts valsts budžeta programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem».

Valdība arī izlēma dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdība atbalstīja priekšlikumu uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

Tāpat valdība atbalstīja piešķirt līdzekļus PVD papildu izmaksu segšanai par 15 570 dzīvnieku nogalināšanu inficētajā novietnē «Druvas Unguros». PVD papildu izmaksas sastāda 60 000 eiro - tajā skaitā 20 000 eiro par transportlīdzekļu nomu no uzņēmuma SIA «Paugurīši A.J.» un 15 000 eiro par oglekļa dioksīda piegādi no SIA «AGA».

PVD aptuvenās izmaksas aprēķināja, ņemot par paraugu iepriekšējā gadā radušos izdevumus, kas radās, nogalinot cūkas SIA «Ancers» novietnē «Rukas» un «Bunči».

Tā kā dzīvnieki nogalināmi pēc iespējas īsākā laikā un PVD nav iespējams ievērot Publisko iepirkumu likumā noteiktos termiņus, Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu, ka PVD līgumus ar iepriekš minētajiem uzņēmumiem varēs slēgt ievērojot atkāpi no Publisko iepirkumu likumā noteiktā.

LETA jau ziņoja, ka Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Šis Latvijā ir šogad jau astotais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām. Visi iepriekšējie konstatēti nelielās piemājas saimniecībās. Kā norāda PVD, ĀCM turpina izplatīties arī citās slimības skartajās valstīs. Līdz šī gada 30.jūlijam Polijā konstatēti 75 ĀCM saslimšanas gadījumi mājas cūkām, Lietuvā - 38, bet Rumānijā 518 gadījumi.

ĀCM Latvijā turpina izplatīties arī meža cūku populācijā, šogad slimība konstatēta 666 meža cūkām.

«Druvas Unguri» pagājušajā gadā strādāja 3,331 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 12,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka sešas reizes - līdz 10 962 eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

«Druvas Unguri» ir reģistrēti 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 584 003 eiro. «Druvas Unguri» nodarbojas ar šķirnes cūku audzēšanu un ciltsdarba organizēšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, kā arī cūkgaļas izaudzēšanu, realizāciju, graudu audzēšanu un cūku spēkbarības ražošanu. Uzņēmums pieder 20 Latvijas privātpersonām, tostarp uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Teovils Stengrevičs (78,1%).

(pievienota 5. un 6.rindkopa)

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Bērziņš: Visi 270 Vairāk Saules darbinieki varam apsēsties pie melu detektora

Zane Atlāce - Bistere, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs visi 270 Vairāk Saules darbinieki varam apsēsties pie melu detektora un apliecināt, ka neviens nekad nav iejaucies kasēs, lai sagrozītu datus un apkrāptu valsti,» savā Facebook profilā raksta restorānu tīkla Vairāk saules līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

«Vakardien uzrunājot visus savus draugus ar lūgumu iesaistīties šajā lietā, es devu viņiem savu goda vārdu, ka mēs to nedarām. Šinī valstī daudziem ir svešs un banāls šis goda vārds, bet ne man. Ja mēs būtu vainīgi es uzrunātu savu advokātu, bet ne draugus,» norāda E.Bērziņš.

Viņš ir ļoti ieinteresēts, «kādā veidā valsts un tās struktūras mēģinās attaisnoties par šīm 34 kratīšanām 4 personu aizturēšanu un mūsu Vairāk Saules tēla graušanu. Es nojaušu, ka no policijas vadības puses arī ir jautājumi šīs specoperācijas veicējiem, kur ir rezultāti. Rezultātu nav un nebūs. Jo mēs to nedarām».

Db.lv jau vēstīja, ka saistībā ar aizdomām par iejaukšanos kases aparātos, kā rezultātā valstij varētu būt nodarīti 1,5 miljonu eiro zaudējumi, restorānu tīklā Vairāk saules otrdien, 12.jūnijā tika uzsākta kratīšana un visi restorāni slēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav zināms, kad restorānu tīkls Vairāk saules varētu atsākt darbību, sacīja uzņēmuma pārstāve Laura Minskere.

Patlaban darbību turpina Vairāk saules banketu serviss, par kura pakalpojumiem norēķinus klienti veic ar pārskaitījumu bankā. Turpretī pašu restorānu darbība, pēc Minskeres teiktā, vēl joprojām nav atsākta, jo visus uzņēmuma kases aparātus ir konfiscējusi policija, un patlaban nav zināms, kad Vairāk saules varēs tos atgūt atpakaļ.

Vaicāta, vai restorānu tīkls apsver atsākt darbību, izmantojot stingrās uzskaites čekus, Vairāk saules pārstāve atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas vairāk uzskatāms par Vairāk saules īpašnieku izmisumā apsvērtu variantu.

Minskere sacīja, ka gadījumā, ja restorānu tīkls tuvākajā laikā atgūs konfiscētos kases aprātus, Vairāk saules restorāni darbību atsākt uzreiz nevarēs, jo tos būs nepieciešams no jauna uzstādīt un pārprogrammēt, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta un likuma prasībām, kas ir sarežģīts un ilglaicīgs process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ēķis atklāj, ko novērojis restorānā Vairāk saules kratīšanas laikā

Db.lv, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesojoties kanāla RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», producents un režisors Andrejs Ēķis atklāja, ka ir bijis restorānā «Vairāk saules» kratīšanas laikā.

Tev varētu interesēt:

Vēl nav zināms, kad restorāni Vairāk saules varēs atsākt darbu

Bērziņš: Visi 270 Vairāk Saules darbinieki varam apsēsties pie melu detektora

«Stāvēt, nekustēties, atdot mobilos telefonus» - Vairāk saules darbinieces atceras notikumus

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kratīšanu laikā Vairāk saules konkurenti Čili pica izsūtījuši e-pastus tirdzniecības centriem

LETA, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija pagājušajā nedēļā bija sākusi kratīšanu uzņēmuma Vairāk saules restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla Čili pica, ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Čili Holdings meitasfirma, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Tirdzniecības centra Domina Shopping mārketinga direktore Iveta Zvaigzne-Ālere raidījumam pastāstījusi, ka Domina Shopping vadība dažas desmit minūtes pēc tam, kad restorānā Vairāk saules ieradās policija, saņēma e-pastu ar jautājumu: «vai jūs tagad esat laimīgi?», kā arī norādi, ka uzņēmumam ir problēmas par nodokļu nemaksāšanu.

«No tā mēs nevaram izdarīt 100% secinājumus, bet mēs aicinām pievērst tam uzmanību,» norādīja Zvaigzne-Ālere.Restorānu Vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš raidījumam atzinis, ka uzņēmums ar Čili pica Rīgā ir tiešie konkurenti. «Mūsu attiecības ir vēsas, brīžiem saspringtas,» teica Kalniņš.

Raidījums akcentē, ka izmeklēšanu par iespējamo Vairāk saules izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sagrozot kases aparātus, veic Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvalde, kuras lietvedībā ir maz nodokļu lietu. Policija arī nav atklājusi, vai prasīs palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kases aparātu speciālistiem, vien norādījusi, ka lieta sākta pēc kāda iesnieguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Saeima izdod kratīšanai Askoldu Kļaviņu

Māris Ķirsons, Anita Kantāne, LETA, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas sēdē ceturtdien, 21.jūnijā 61 deputāts deva piekrišanu kolēģa Askolda Kļaviņa kratīšanai.

Akcepts dots kratīšanas uzsākšanai viņa deklarētajā dzīvesvietā, personas lietošanā esošajā automašīnā un kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei.

«Man tas ir pārsteigums, bet ja vajag visu var apskatīt gan manā dzīvesvietā, gan mašīnā,» uzsvēra pats A. Kļaviņš. Saeimas deputāts Augusts Brigmanis norādīja, ka uzticas tiesību aizsardzības iestādēm un uzskata, ka tas nav politisks pasūtījums. «Nevaru balsot ne par, ne pret, ne atturēties, jo pamatojuma nav,» tā Saeimas deputāts Jānis Ādamsons.

Kļaviņš pauda pārsteigumu par šo situāciju. Reizē viņš norādīja, ka jau kādu laiku esot klīdušas baumas saistībā ar to, ka viņš ir nomainījis savu deklarēto dzīvesvietu uz Liepāju. Deputāts uzsvēra, ka Liepājā viņam ir mājas, kur viņš arī uzturas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 320% pērn pieaudzis sūdzību skaits no pasažieriem par saņemtajiem aviopakalpojumiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atcelts reiss, nozaudēta vai bojāta bagāža, kavēts lidojums – šie ir gadījumi, kuros pasažieri visbiežāk vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar sūdzībām. Arī šā gada statistika varētu būt līdzīga.

Aviokompānijām sūdzības nozīmē kompensāciju izmaksu un nenotikušo reisu statistikas papildinājumu, kas uzņēmumu ierindo precīzo vai gluži pretēji – kavētāju sarakstā. Pasažierim aiz statistikas slēpjas nenoticis lidojums, kas izjaucis visus plānus un papildinājis izdevumus. Arī pēc attiecību nokārtošanas ar aviokompāniju pasažieriem mēdz palikt daudz jautājumu, uz kuriem nav atbildes. Ar šādu pieredzes stāstu pie laikraksta Dienas Bizness vērsās kāds pasažieris, kura lidojums tika atcelts šā gada maijā. Viņam tika nodrošināta izmitināšana viesnīcā un noorganizēts cits lidojums, tomēr pasažieris nesaprot, kā lidmašīnas tehnisks defekts var tikt definēts kā force majeure jeb nepārvaramas varas apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumā Druvas Unguri reģistrēts līdz šim lielākais ĀCM uzliesmojums; sasaukta valdības ārkārtas sēde

LETA, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novada SIA «Druvas Unguri» ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) slimo cūku likvidēšanai plāno atvēlēt 367 000 eiro, paredz valdības ārkārtas sēdē iesniegtais Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojuma projekts.

ZM informēja, ka ceturtdien valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdeva rīkojumu par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Saldus novada Saldus pagastā, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» testēšanas pārskatu, kurā ir oficiāli apstiprināts, ka «Druvas Unguros» dzīvniekiem ir konstatēts ĀCM.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju, inficētajā novietnē šā gada 1.augustā bija reģistrētas 15 570 cūkas. Visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jālikvidē, lai nodrošinātu slimības uzliesmojuma likvidēšanu.

Tā kā patlaban Latvijā ir ļoti silti laikapstākļi, kas pēc cūku nogalināšanas sekmē līķu ātru sadalīšanos, ir pieņemts lēmums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdībai būs jālemj piešķirt uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Druvas Unguru cūku likvidācijai piešķir 367 000 eiro, darbs varētu ilgt deviņas dienas

LETA, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: Cēloni Druvas Unguru mājas cūku saslimšanai ar ĀCM, visticamāk, neizdosies noskaidrot

LETA, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: Iespējams, ka ĀCM Druvas Unguru cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu

LETA, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevar izslēgt, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīruss tā skartajā Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Pārbaudot cūku turēšanas sistēmu un biodrošības pasākumus «Druvas Unguri» cūku novietnēs, PVD eksperti konstatējuši, ka biodrošības sistēma bija ieviesta un darbinieki ikdienā to ievērojuši. «Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka vīruss novietnē nonācis ar zāģu skaidām, kas ļoti lielā apjomā regulāri tika ievestas novietnēs un izmantotas pakaišiem. Tas ir pozitīvi no cūku labturības, taču ne no biodrošības viedokļa. Tāpat vīruss novietnē varēja nonākt ar autotransportu, kas gan tika regulāri dezinficēts, taču tai pašā laikā ļoti intensīvi izmantots gan izvedot cūkas ārpus novietnes uz kautuvi, gan cūku kompleksa teritorijā, pārvadājot cūkas no viena korpusa uz otru,» sacīja Meistere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir pabeidzis cūku likvidēšanu Āfrikas cūku mēra skartajās SIA Druvas Unguri cūku novietnēs, informē PVD.

Kopumā kopš 4. augusta, kad tika uzsākti slimības apkarošanas darbi, likvidētas un iznīcināšanai nogādātas 16 438 cūkas. Tas ir vairāk nekā sākotnēji lēsts.

Novietnēs turpinās mazgāšana un dezinfekcija. Valdība cūku likvidēšanai no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» piešķīra 367 000 eiro.

Jau vēstīts, ka augusta sākumā Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku.

Saimniecībai izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies ĀCM dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būtu vērtējams kā izdevies Āfrikas cūku mēra apkarošanā, ja nebūtu slimības uzliesmojuma SIA Druvas Unguri cūku novietnē Saldus novadā, kur augustā vajadzēja likvidēt 15 570 cūku lielu ganāmpulku, uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Šis slimības uzliesmojums ir rosinājis pārdomas par biodrošību kopumā, kurām nevajadzētu būt. Druvas Unguros biodrošība bija labā līmenī, tomēr slimība izplatījās. Biodrošība šobrīd ir vienīgais ceļš, kā izvairīties no epidēmijas mājas cūkām, vienīgais, ja vēlamies arī turpmāk tirgot un ēst cūkgaļu,» Dienas Biznesam sacīja M. Balodis.

«Druvas Unguru gadījums atkal liek pārdomāt biodrošības efektivitāti. Šādām šaubām nevajadzēja būt,» DB uzsvēra M. Balodis, piebilstot, ka līdz šim Pasaules dzīvnieku veselības aizsardzības organizācijā ir panāktas izmaiņas Āfrikas cūku mēra kodeksā, proti, saslimšana mežacūku vidū automātiski nenozīmē ierobežojumus starptautiskai tirdzniecībai ar mājas cūkām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Druvas saldējums ar košļeņu garšu

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Druvas saldējums produkcija divu kilogramu iepakojumos ar košļeņu aromātu (bubble gum) ražotnē Saldus novada Druvā.

Pēc aptuveni gadu ilga klusuma perioda pagājušā gada rudenī atsāka darboties saldējuma ražotne Saldus novada Druvā. Pēc iepriekšējo saimnieku – Druva Food – maksātnespējas 2017. gadā, ēkas, iekārtas un zīmolu pagājušā gada sākumā iegādājās SIA Tērvete food, kas ietilpst holdingā Agrolats Group.

Jaunie ražotnes saimnieki produkcijai saglabājuši iepriekšējo zīmolu – Druvas saldējums. «Vārds ir vērtība, kas jāsaglabā. Šie mēneši, kopš esam atsākuši ražot un pārdot produkciju, to pierāda. Dzirdam komplimentus, klienti pauž prieku, ka Druvas saldējums atkal redzams veikalos,» stāsta SIA Tēvete food valdes loceklis Andris Limanāns. «Tas tikai apliecina, ka būtu bijis ļoti žēl, ja tas pazustu no tirgus,» viņš piebilst. Pirmajā sezonā Druvas saldējums orientējas uz klientiem Kurzemē, kur zīmols vēsturiski ir vislabāk atpazīstams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru