Finanses

Papildināta - Ieguldot 6 miljonus eiro, mainīs Kontroles dienesta pārraudzību un palielinās tā kapacitāti

LETA, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Valdība otrdien vienojās par nepieciešamību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (Kontroles dienesta) reorganizēt Ministru kabineta pārraudzībā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) starpniecību, vienlaikus palielinot dienesta kapacitāti, preses pārstāvjiem otrdien sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka dienests savā darbībā ir neatkarīgs. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īstenos ar iekšlietu ministra starpniecību. Pārraudzība neattiecas uz dienestam noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī dienesta iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz nodarbinātajiem.

Paredzēts, ka grozījumi stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Tie vēl būs jāpieņem Saeimai.

Kopumā dienestā divu gadu laikā plānots papildus ieguldīt aptuveni sešus miljonus eiro, klāstīja ministre.

Kontroles dienesta darbības nodrošināšanai paredzēts piešķirt finansējumu 2019.gadam 1 349 854 eiro apmērā, 2020.gadam un 2021.gadam ik gadu 1 319 854 eiro apmērā. Minētos līdzekļus plānots pārdalīt no Prokuratūras budžeta programmas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana uz IeM jaunizveidojamu budžeta programmu.

Tāpat no Finanšu ministrijas (FM) budžeta uz IeM budžetu nākamajos trijos gados ik gadu paredzēts pārdalīt 34 392 eiro.

Savukārt 2019.gada budžeta izskatīšanas laikā plānots lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu Kontroles dienestam 2019.gadam 1 814 929 eiro apmērā, 2020.gadam un 2021.gadam 1 622 179 eiro apmērā.

Turklāt reorganizācijas procesā līdz šī gada beigām par aptuveni 218 000 eiro tiks piesaistīti eksperti no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD).

Reizniece-Ozola skaidroja, ka līdz šī gada beigām OECD eksperti palīdzēs noteikt, vai Latvijas bankas efektīvi konstatē patiesā labuma guvējus, kā arī plānots, ka eksperti sniegs pienesumu Latvijas tiesiskā regulējuma izvērtēšanā, lai būtu skaidrs, vai pašreizējā sankciju izvirzīšana banku sektorā atbilst Eiropas un citu Latvijas sadarbības valstu standartiem.

Tāpat eksperti palīdzēs izstrādāt vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmeklēšanas procesa uzlabošanai, izvērtējot, kā bankas šobrīd Kontroles dienestam ziņo par aizdomīgiem gadījumiem.

Ekspertu lokā būs divi OECD eksperti un trīs "no malas" piesaistīti eksperti.

Pēc ministres teiktā, Kontroles dienesta reorganizācija ļautu paātrināt lēmumu pieņemšanu par nepieciešamajām procesuālajām darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā. "Piemēram, kad ir saņemta informācija par aizdomīgiem darījumiem, tālāk tās nodošana un apstrāde drošībsargājošajām iestādēm varētu notikt bez saskaņošanas ar ģenerālprokuratūru," piebilda Reizniece-Ozola.

Minētie likuma grozījumi arī paredz, ka Kontroles dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā iecels Saeima, kura arī būs tiesīga lemt par priekšnieka atbrīvošanu.

Viena un tā pati persona par dienesta priekšnieku nevarēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Uz dienesta priekšnieka amatu Ministru kabinets izsludinās atklātu konkursu, kura komisiju vadīs Valsts kancelejas direktors, bet tās sastāvā būs ģenerālprokurors, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Nacionālās drošības dienesta (Drošības policijas) priekšnieks.

Par Kontroles dienesta priekšnieka amata pretendentu varēs izvirzīt personu, kura ir Latvijas pilsonis ar nevainojamu reputāciju, pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas, uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi, nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, bet atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Kā ziņots, patlaban Kontroles dienests ir vienīgā valsts institūcija, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā. Tomēr Finanšu ministrija norāda, ka tā efektivitāti un tai doto pamatuzdevumu izpildes kvalitāti paaugstinās iestādes reorganizēšana par administratīvā tipa finanšu izlūkošanas iestādi, kas atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, kas tiek īstenota ar iekšlietu ministra starpniecību.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, Kontroles dienests ir īpaši izveidota valsts institūcija, kas veic neparastu un aizdomīgu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekas nav beidzies. Vairāk nekā divi miljardi eiro ir pārāk gards kumoss, lai maksātnespējas administratoru mafija liktos mierā, atļaujot notikt ABLV Bank pašlikvidācijai FKTK uzraudzībā.

Man ir informācija, ka joprojām tiek mēģināts par katru cenu panākt ABLV likvidāciju, par ieganstiem izmantojot dažādas ASV prasības un viedokļu atšķirības starp FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienestu (Kontroles dienestu).

Visticamāk, tiks mēģināts no amata atcelt FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un atlaist FKTK padomi, tās vietā ieceļot tādu, kas likuma vietā pildītu no malas dotas pavēles.

Putniņam tikt klāt nav nemaz tik vienkārši, jo FKTK ir pilnībā neatkarīga iestāde, kuras vadītāju ieceļ un atceļ Saeima. Nevar tā vienkārši atlaist FKTK priekšsēdētāju un padomi. Lai to izdarītu, ir nepieciešams pamatīgi sagatavot sabiedrisko domu, situāciju iztēlojot maksimāli melnās krāsās, ko, manuprāt, visaktīvāk dara bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvprātīga nodokļu saistību izpilde ir daudz efektīvāka par kontroles pasākumiem, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pēc VID datiem, dienests pagājušajā gadā veica trīs reizes mazāk nodokļu kontroles pasākumu nekā 2019.gadā. Pagājušajā gadā veikti kopumā 2264 nodokļu kontroles pasākumi, bet 2019.gadā - 6856 pasākumi.

Jaunzeme skaidroja, ka kontroles pasākumu samazināšanās ir saistīta ar VID stratēģijas maiņu, kas apstiprināta 2019.-2022.gadam.

"Tas nozīmē, ka mūsu galvenais pienākums un uzdevums ir maksimāli pārliecināt nodokļu maksātāju par nepieciešamību veikt savas uzvedības korekciju pirms kontroles pasākumu veikšanas. Kontroles pasākumi ir dārgi, un tie ne vienmēr dod vajadzīgo rezultātu. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka brīvprātīga saistību izpilde ir daudz efektīvāka. Tādēļ mēs uzrunājam nodokļu maksātājus, izskaidrojam mūsu rīcībā esošo informāciju, un daudzos gadījumos uzņēmumi koriģē savus datus, iesniedz precizētās deklarācijas. Tādēļ arī zūd nepieciešamība pēc kontroles pasākumiem," teica VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb «Moneyval» rekomendāciju izpildi sokas labi, intervijā atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja jeb «Moneyval» noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu, kā rekomendējusi paveikt konkrētus pasākumus finanšu noziegumu apkarošanā.

Pēc Reira teiktā, ar «Moneyval» rekomendāciju izpildi sokas ļoti labi un tās tiks ieviestas laikā.

Ministrs atzina, ka līdz šim premjera vadībā notikušajās Finanšu sektora attīstības padomes sēdēs ne tik daudz ticis runāts par to, kas ir izdarīts finanšu noziegumu apkarošanā, bet gan padome koncentrējās uz to, kādas patlaban ir problēmas un kā tas risināt.

«Šajā jomā progress ir vērojams. Turklāt «Moneyval» rekomendācijas neizpildīsim formāli, bet finanšu sistēmas sakārtošanai un reputācijas atjaunošanai tiks veikt kapitālais remonts. Tikšanās laikā ar privāto banku pārstāvjiem uzsveru, ka finanšu darbība Latvijā būs arī turpmāk, bet tai ir jābūt caurredzamai, bez netīrās naudas,» pauda finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kontroles dienests un FKTK konceptuāli saskaņojušas ABLV Bank kreditoru pārbaužu metodoloģiju

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) konceptuāli saskaņojuši likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru pārbaužu metodoloģiju, bet nedēļas laikā tiks izstrādāts gala materiāls, trešdien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem atzina Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa uzsvēra, ka Kontroles dienests un FKTK ir panākuši konceptuālu vienošanos par metodoloģiju, tomēr šīs nedēļas laikā vēl notiks tās gala versijas saskaņošana. Kontroles dienesta vadītāja aģentūrai LETA piebilda, ka vēl jāsaskaņo tehniskas detaļas, bet iesaistītās puses metodoloģiju varētu apstiprināt nākamnedēļ. Pēc Znotiņas teiktā, metodoloģija būs spēkā, tiklīdz puses vienosies par tās redakciju.

Pēc Kontroles dienesta vadītājas teiktā, puses nedēļas laikā cer vienoties par to, kādā veidā tiks pārbaudīti vēsturiskie konti «ABLV Bank».

«Metodoloģijā ir jāparedz iespēja, ka gadījumā, ja tiek konstatēti aizdomīgi darījumi, nauda vai klienti, tad šo kontu īpašniekiem naudu no likvidējamās »ABLV Bank« neizmaksā,» stāstīja Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ plāno ieguldīt 6,7 miljonus eiro valsts drošības objektu infrastruktūrā

Laura Mazbērziņa, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas (RŠV) Terehova - Burački attīstībā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

RŠV «Terehova – Burački» attīstības pirmajā posmā kopējais ieguldījumu apjoms būs 6,72 miljoni eiro. No tiem 3,58 miljoni eiro ir Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, kas tiek saņemta no ES fondiem, kas oktobra beigās tika apstiprināti Eiropas Komisijā, savukārt 3,14 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.

Neimanis uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un attīstīšana ir svarīgs VNĪ darbības virziens. Plānotie uzlabojumi nodrošinās efektīvāku Eiropas robežas ekonomisko aizsardzību un padarītu objektus drošākus, modernākus un ērtākus darbiniekiem un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāks Latvijas – Krievijas robežpunkta Terehova pārbūvi

Lelde Petrāne, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» noslēgusi būvdarbu līgumu ar iepirkuma uzvarētāju SIA «Monum» par Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» pārbūvi un modernizāciju, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Būvdarbu līguma cena ir aptuveni 6 miljoni eiro. Tāpat pērnā gada nogalē jau tika parakstīts līgums ar SIA «IslienaV» par būvuzraudzību par līgumcenu 129 335,70 EUR bez PVN.

«Projekta gaitā vairākās kārtās veiksim noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta daļēju pārbūvi, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku, kā arī uzlabojot iespējas muitniekiem un robežsargiem nosargāt valsts robežu, mazinot akcīzes preču kontrabandu un novēršot riskus drošībai. Esam gatavi uzsākt būvniecības darbus mēneša laikā no brīža, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas vadošā iestāde noslēgs finansēšanas līgumu par projekta ieviešanu. Saskaņā ar VARAM iepriekš pausto tas varētu būt šā gada martā, līdz ar to būvdarbus plānojam uzsākt šī gada aprīlī,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kariņš: ABLV kreditoru pārbaužu metodoloģija šobrīd ir svarīgākais aspekts Moneyval kontekstā

LETA, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) ir ticība, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) līdz 20.februārim vienosies par «ABLV Bank» kreditoru pārbaužu metodoloģiju.

Kā šodien pēc koalīcijas partiju sanāksmes pavēstīja premjers, līdz šim FKTK un Kontroles dienests nav varējuši šajā jautājumā vienoties, līdz ar to Latvija un mūsu sabiedrība zināmā mērā ir kā «ķīlnieki», jo šādā situācijā ir drauds nonākt «pelēkajā sarakstā», kas smagi iedragātu ekonomiku, skaidroja politiķis.

Kariņš atzina, ka jautājums par «ABLV Bank» kreditoru pārbaužu metodoloģiju pašlaik ir svarīgākais «Moneyval» rekomendāciju kontekstā. Attiecībā uz pārējām rekomendācijām, valdības vadītājs pozitīvi vērtē, ka «kopumā viss virzās uz priekšu».

Vaicāts par uzticību abu institūciju atbildīgajām amatpersonām, viņš norādīja, ka jautājums nav par to, bet par nepieciešamību šīm iestādēm vienoties jeb par rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksāti 1,7 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksājis naudas līdzekļus 1,7 miljonu eiro apmērā 112 maksātnespējīgo uzņēmumu 1269 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gadā bija 1342 eiro.

Salīdzinājumam, 2018. gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1,3 miljonu eiro apmērā 83 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 252 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gadā bija 1017 eiro.

Kopā 2019. gadā pieņemti 1346 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gadā izmaksātas:

- MAS "Tosmāres Kuģubūvētava" 138 darbinieku prasījumu apmierināšanai 359 797 eiro apmērā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par lēmumu noraidīt ierosinājumu mainīt Krimināllikumu, lai mazinātu nosacītu sodu piemērošanu naudas atmazgāšanas lietās, Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa 18. jūnija rītā strostēja Saeimas Juridiskās komisijas deputātus.

Krimināllikuma 55. panta grozījumu pieteikusi Iekšlietu ministrija, tomēr to patiesais iemesls ir Moneyval ziņojums, kurā teikts, ka Latvijā par naudas atmazgāšanu bieži tiesā nosacīti. Tieši šī iemesla dēļ bija rosināts samazināt nosacītā soda slieksni no 5 gadiem uz 3 gadiem. Līdzīgas normas jau iestrādātas citā likumprojektā, kas uz Saeimas plenārsēdēm ceļo parastā, nevis steidzamības kārtībā. Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe un Krimināltiesību apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins jau iepriekš nolēma, ka šo jautājumu izņems no steidzamības likumprojekta, tomēr 18. jūnija Juridiskās komisijas sēdē dabūja noklausīties Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītājas Ilzes Znotiņas pārmetumus par savu lietu virzības sapratni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Swedbank iekšējā kontroles sistēma darbojas un naudas atmazgāšana netiek pieļauta

Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank iekšējā kontroles sistēma ir efektīva un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija pie mums netiek pieļauta. Apzināmies, ka noziedznieki pastāvīgi pilnveido savas metodes, lai finanšu sistēmu izmantotu krimināliem nolūkiem – neviena banka nav pasargāta no tā.

Mūsu uzdevums ir šīs situācijas identificēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm. Mēs to darām pēc visaugstākajiem standartiem – to apliecina gan banku uzrauga un Kontroles dienesta vadītāju paustais, gan fakts, ka neviens no pēdējā laikā medijos izskanējušajiem uzņēmumiem vairs nav Swedbank klients.

Swedbank ir zema riska banka, kura apkalpo plašu klientu loku savos mājas tirgos — Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā. Ārvalstu klientu apkalpošana nekad nav bijusi nozīmīga bankas biznesa daļa; to īpatsvars vienmēr bijis zem 1% no kopējā klientu skaita. Turklāt 2016. gadā tika pastiprinātas prasības pret tiem, līdz ar to pārtraucām sadarbību ar 500 klientiem, kuriem tobrīd nebija būtiska saistība ar Swedbank mājas tirgiem. Arī uzņēmuma reģistrācijas valstij ir nozīme – šodien starp Swedbank klientiem Latvijā nav neviena uzņēmuma, kas savu darbību būtu reģistrējis ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas vai Maltā, Kiprā, Lielbritānijā, Luksemburgā. Šobrīd Swedbank klientu lokā ir ap 70 000 vietējie uzņēmumi un 300 ārvalstu uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar Baltijas valstīm un Zviedriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Derīgie izrakteņi Latvijā netiek pārvaldīti ilgtspējīgi

Db.lv, 17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finanšu ministre: Tiks piešķirti papildu līdzekļi ABLV Bank pašlikvidācijas procesa uzraudzībai

LETA, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam) tiks piešķirti papildu līdzekļi «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa uzraudzībai, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

«Mēs vienojāmies, ka Kontroles dienestam Ilzes Znotiņas vadībā tiks piešķirti resursi, lai viņi var noalgot profesionālus konsultantus, kas palīdzētu veikt darbu »ABLV Bank« pašlikvidācijas procesā. Lai gadījumā, ja tiek ieraudzīta netīra nauda, Kontroles dienests to var apstrādāt un profesionāli darīt savu darbu, neesot atkarīgiem no pašas bankas izvēlētiem likvidatoriem un konsultantiem,» teica Reizniece-Ozola.

Viņa atzīmēja, ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesā ir ļoti svarīgi kreditoru intereses nodrošināt vienlīdzīgi, taisnīgi un caurspīdīgi, kā arī ir jābūt ļoti stingai nelegāli iegūtas naudas kontrolei. «Ir jābūt ļoti stingai naudas atmazgāšanas kontrolei, lai neviens melns eiro neizietu no bankas un nenonāktu atpakaļ naudas atmazgātāju rokās,» uzsvēra ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Noslēdzies Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras izbūves projektēšanas 1. posms

Db.lv, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras izveides projektā, ko īsteno personu apvienība “SENSUM, BBA un AE” pabeigts projektēšanas pirmais posms.

Šī projekta mērķis ir izveidot jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru kontroles dienestiem, kur darbosies Valsts ieņēmumu dienests (VID), Valsts robežsardze (VRS) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), uzlabojot robežkontroles efektivitāti un sekmējot Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstību, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras projekta pirmais posms ir sekmīgi pabeigts, līdz ar to esam soli tuvāk mūsdienīgas un efektīvas robežkontroles izveidei. Projekts ir vērsts uz videi un cilvēkiem draudzīgiem risinājumiem, izmantojot enerģijas taupīšanas metodes. Ar šo infrastruktūru mēs mērķējam uz Rīgas ostas transporta negatīvās ietekmes samazināšanu, gaisa kvalitātes uzlabošanu un Eiropas transporta tīkla attīstību, veicinot uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi,” uzsver Jeļena Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moneyval nosaka Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu cīņai pret naudas atmazgāšanu jomā

LETA, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam «Moneyval» noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

«Moneyval» ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

«Moneyval» Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

«Latvijai būtu jāturpina uzlabot jaunpieņemtie pasākumi (..), lai nodrošinātu, ka varasiestādes iegūst attiecīgo informāciju par patiesā labuma guvējiem (..) visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā,» norāda «Moneyval».

Ziņojumā teikts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienests šogad sedzis uzņēmumu darbinieku prasījumus 1,04 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

  • MSIA «IMS» 158 darbinieku prasījumu apmierināšanai 240 666 eiro apmērā;

  • MSIA «Ardžuna» 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 73 678 eiro apmērā;

  • MSIA «Arnis» 60 darbinieku prasījuma apmierināšanai 69 067 eiro apmērā;

  • SIA «GWG Wastecare Solutions» 52 darbinieku prasījumu apmierināšanai 65 543 eiro apmērā;

  • MSIA «Termināls Vecmīlgrāvis» 61 darbinieka prasījuma apmierināšanai 50 195 eiro apmērā;

  • AS «Druva Food» 43 darbinieku prasījuma apmierināšanai 40 996 eiro apmērā;

  • MSIA «Eco Green Line» 16 darbinieku prasījuma apmierināšanai 31 611 eiro apmērā;

  • SIA «Makdonell Latvia» 19 darbinieku prasījuma apmierināšanai 23 295 eiro apmērā;

  • SIA «Clusterpoint» 11 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 562 eiro apmērā;

  • MSIA «Grods» 9 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 094 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad segti maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumi 514,9 tūkstošu eiro apmērā

Db.lv, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. pusgadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 514 897 eiro apmērā 45 maksātnespējīgo uzņēmumu 619 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada 1. pusgadā bija 828 eiro.

Salīdzinājumam 2017. gada 1. pusgadā 46 maksātnespējīgo uzņēmumu 930 darbinieku prasījumu apmierināšanai tika novirzīti 820 580 eiro un vidējā viena darbinieka prasījuma segšanai piešķirtā summa bija 881 eiro. 2018. gada 1. pusgadā Maksātnespējas kontroles dienests darbinieku prasījumu garantiju fondā ir atguvis 140 256 eiro.

Salīdzinājumam 2017. gada 1.pusgadā tika atgūti 63 672 eiro. No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas kontroles dienests apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās summas, kas šogad izmaksātas no darbinieku prasījumu garantiju fonda

Db.lv, 27.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests 2021.gada 1.pusgadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 389 729 eiro 41 maksātnespējīgā uzņēmuma 296 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2021. gada 1.pusgadā bija 1 317 eiro.Kopā

2021. gada 1. pusgadā pieņemti 319 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2021. gada 1. pusgadā izmaksātas:

  • MSIA Čilija Pizza 34 darbinieku prasījumu apmierināšanai 58 432 eiro apmērā;
  • MSIA Sigtur 29 darbinieku prasījumu apmierināšanai 48 479 eiro apmērā;
  • MSIA Steel Technology 16 darbinieku prasījumu apmierināšanai 34 141 eiro apmērā;
  • MSIA Nice Kitchen 16 darbinieku prasījumu apmierināšanai 26 258 eiro apmērā;
  • MSIA International SV 32 darbinieku prasījumu apmierināšanai 24 163 eiro apmērā;
  • MSIA Nippon Auto 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 23 412 eiro apmērā;
  • MSIA Arcan 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 369 eiro apmērā;
  • MSIA Armada Rent 5 darbinieku prasījumu apmierināšanai 13 883 eiro apmērā;
  • MSIA Jelgavas Augļi 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 988 eiro apmērā;
  • MSIA Krasts E 6 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 346 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienests šogad īstenos jaunu uzraudzības stratēģiju

LETA, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests ir izstrādājis maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības stratēģiju 2022.-2023.gadam, kurā analizēti riski, kas izriet no iestādes iepriekšējās darbības rezultātiem, tostarp biežāk konstatētajiem pārkāpumiem administratoru rīcībā, ārējās vides (Covid-19) un citiem faktoriem, kā arī atsevišķi vērtēti ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu saistītie riski.

Kā informēja Maksātnespējas kontroles direktore Inese Šteina, Maksātnespējas kontroles dienesta prioritāte ir ekonomikā nozīmīgi maksātnespējas procesi un tiesiskās aizsardzības procesi, kuru uzraudzībai tiek veltīti pastiprināti iestādes resursi. Lai nodrošinātu riskos balstītu uzraudzību 2022.-2023.gadā, dienests izvirzījis prioritātes, kas saistītas ar administratora savlaicīgu un vispusīgu parādnieka darījumu izvērtēšanu, savlaicīgi un pilnīgi sagatavotu informāciju par maksātnespējas procesa norisi, rīcību parādnieka mantas pārdošanas procesā un Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) datu kvalitāti”.

No 164 administratoriem 2021.gadā pārkāpumi konstatēti 32% administratoru darbībā, kas, salīdzinājumā ar 2020.gadu, ir palielinājies par 6%. Par normatīvo aktu pārkāpumiem amata darbība izbeigta četriem administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā kontroles dienestu infrastruktūras projekta īstenošanai Kundziņsalā, Uriekstes ielā 42, Rīgā, pieteikušies 3 būvuzņēmēji.

Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 27,3 miljoniem eiro, līdz 31,5 miljoniem eiro (bez PVN). Iepirkuma uzvarētāju varēsim paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”(VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus robežšķērsošanas vietas izveidei Kundziņsalā ir iesnieguši AB "Panevėžio statybos trestas", akciju sabiedrība “UPB”, kā arī personu apvienība “SENSUM, BBA un AE”. Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 2026.gada rudens.

"Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras izveides projekts ir vērienīgs solis ceļā uz modernām darba vietām robežkontroles dienestu darbiniekiem, kas ne tikai uzlabos muitas procesus, bet arī veicinās pilsētvides attīstību un samazinās transporta slogu Rīgas centrā. Ar piedāvājumu izvērtēšanu tuvākajā laikā noteiksim optimālo partneri šim projektam. Mūsu mērķis ir izveidot jaunu, modernu infrastruktūru, kurā Valsts ieņēmumu dienests, Valsts robežsardze un Pārtikas un veterinārā dienests varēs efektīvi veikt savas funkcijas. Šis projekts ne tikai palīdzēs optimizēt muitas procesus, bet arī uzlabos drošību un sekmēs Eiropas transporta tīkla attīstību Latvijā," norāda Jeļena Gavrilova, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, informē VNĪ.

Darbu gaitā paredzēta vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesībsargājošās iestādēs plāno pieņemt desmitiem darbinieku cīņai pret naudas atmazgāšanu

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargājošās iestādes tuvākajos gados plāno pieņemt darbā desmitiem darbinieku, lai nodrošinātu sekmīgāku Latvijas cīņu pret naudas atmazgāšanu. Valdība 2019.gadā apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam".

Ņemot vērā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) šogad paziņotos secinājumus par Latviju, plāns ir aktualizēts un to šodien apstiprināja valdība.

Plānā ir iekļauti vairāki grozījumi. Plānots, ka uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un izmeklēšanas iestādes varēs ātri, konstruktīvi un efektīvi nodrošināt visplašāko starptautisko sadarbību attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītiem sākotnējiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tāpat grozījumi paredz, ka nākamgad Rīgā tiks organizēta starptautiska līmeņa finanšu izlūkošanas vienību organizācijas "Egmont grupa" plenārsēde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubenis: Pret Moneyval rekomendācijām ir jāizturas ļoti nopietni

LETA, 22.10.2018

It īpaši pirmajā gadā pēc padziļinātās uzraudzības režīma noteikšanas ļoti nopietni ir jāizturas pret Moneyval rekomendācijām, uzskata «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijām ir jāizturas ļoti nopietni, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

«Moneyval novērtējums Latvijai, kurš divās jomās bija neapmierinošs un astoņās viduvējs, ir ļoti nopietns signāls. Padziļinātais uzraudzības režīms, kurš tagad ir iedarbināts, ir jāņem ļoti nopietni. Mēs tam rūpīgi sekojam līdzi un ceram uz ļoti izlēmīgu rīcību valsts pusē, lai pie visām norādītajām jomām tiktu nopietni strādāts un par progresu notiktu komunikācija,» teica Rubenis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir nepieciešama ļoti izlēmīga rīcība no valsts institūciju puses ne tik daudz uzraudzības, cik likumu piemērošanas jomā. «Es domāju, ka arī starptautiskās institūcijas pašlaik ļoti nopietni sekos līdzi tam, kā strādā Kontroles dienests, kā strādā prokuratūra, kā strādā tiesu sistēma, kādā veidā tiek ierosinātas lietas, kā tās tiek izskatītas, kādi sodi tiek piemēroti. Mērīs tieši praktisko rīcību,» pauda Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru