Jaunākais izdevums

97 dzīvokļu ēkas renovācijas projekta īstenošana Daugavpilī, gatavojoties apkures sezonai, sola līdz pat 65% siltumenerģijas ietaupījumu. Ēkas atjaunošanas darbiem piešķirts Swedbank aizdevums, kā arī saņemts ALTUM grants ES fondu līdzfinansētās energoefektivitātes programmas ietvaros.

Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā 1,3 miljonu eiro, Swedbank finansējums šajā atjaunošanas projektā ir 50% no izmaksām jeb nepilni 700 tūkstoši eiro.

1980. gadā Šaurā ielā celtās 5 stāvu 97 dzīvokļu ēkas renovāciju koordinēs SIA “DMP”, kura darbības joma ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana. Būvdarbus veiks SIA “Builder Industry”.

Projekta ietvaros ir plānota fasādes un cokola siltināšana, jumta kapitālais remonts un bēniņu pārseguma siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, logu un durvju nomaiņa, ieeju durvju nomaiņa, lodžiju aizstiklošana, apkures sistēmas pārbūve, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas atjaunošana, ventilācijas sistēmas atjaunošana, zibensaizsardzības ierīkošana u.c. darbi.

Īstenojot projektu, būtiski tiks samazinātas uzturēšanas izmaksas - plānotais ietaupījums varētu sasniegt pat 65%. Veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi nodrošinās siltumenerģijas ietaupījumu apkurei 90,49 kWh/m2 gadā, kā arī siltumnīcefekta gāzu samazinājumu 122,54 CO2 ekv.T./gadā.

Mājas vecākais Leons Ošmjanskis stāsta: “Nolēmām veikt mājas renovāciju, jo, pateicoties veiktiem būvdarbiem, būs iespēja samazināt apkures rēķinus un veikt visus nepieciešamos būvdarbus vienā laikā. Daudzi iedzīvotāji šaubījās par renovācijas nepieciešamību, bet tagad, kad apkures izmaksas turpina augt, visi iedzīvotāji gaida būvdarbus un ir priecīgi par to, ka ir pieņēmuši lēmumu veikt renovāciju. Esam pateicīgi ALTUM, Swedbank un Daugavpils pilsētas domei par sniegto palīdzību un atbalstu”.

Swedbank Latvija Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītājas Ilze Kukute norāda: “ES fondu atbalsta programmu līdzfinansējums ir būtisks atbalsts daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku enerģijas patēriņa samazinājumam, un attiecīgi izmaksu ietaupījumam, kā arī piešķir ēkai “jaunu dzīvi” atjaunotā veidolā, pilnveido dzīves kvalitāti. Pagājušajā gadā vien esam līdzfinansējuši 30 projektus energoefektivitātes uzlabošanai. Arī šis gads ir iesācies aktīvi - 6 mēnešos Swedbank jau ir piešķīrusi finansējumu 26 daudzdzīvokļu māju atjaunošanas projektiem par kopējo summu 12,3 miljoni eiro. Tomēr jāuzsver, ka Swedbank piedāvā kredītus daudzdzīvokļu māju renovācijai arī bez ALTUM grantiem, šādi palīdzot veikt neliela apjoma darbus, kā, piemēram, jumta vai fasādes remontu, apkures sistēmas sakārtošanu, mājas komunikāciju remontu un tamlīdzīgi. Šādu ceļu parasti dzīvokļu īpašnieki izvēlās, lai soli pa solim sakārtotu savu ēku”.

Dzīvokļu īpašnieki un dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvji aicināti konsultēties ar Swedbank gan par esošās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmu ar grantu palīdzību, gan par atsevišķu remonta darbu finansēšanu.

SIA “DMP” dibināts 2014.gadā un šobrīd apsaimnieko jau 29 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Daugavpils pilsētā ar kopējo apsaimniekojamo platību vairāk nekā 90 000 m2 un strādājot ar vairāk nekā 1800 abonentiem. Uzņēmums nodarbina 21 darbinieku.

SIA “DMP” nodrošina dzīvojamo māju pārvaldīšanu un piesaistītā zemesgabala uzturēšanu, t.sk. konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju tehnisko apsekošanu, apkopi, uzturēšanu un remontu, pārvaldīšanas darba plānošanu, organizēšanu un pārraudzību, kā arī veic citus pakalpojumus pēc dzīvojamo māju īpašnieku uzdevuma.

Šī gada 14. jūnijā Ekonomikas ministrija apstiprināja Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kur programmas ietvaros tiks turpināts sniegt atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Arvien vairāk veicinās atkritumu šķirošanu

Māris Ķirsons, 17.06.2022

SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Namu siltināšanas "atslēga" – aktīva pašvaldību iesaiste

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)1. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, kuras pamatā ir moduļveida koka būvkonstrukcijas, informē Ekonomikas ministrijā.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

“Pagājušajā gadā mēs piedāvājām tipveida projektu dzelzsbetona daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai. Divpadsmit pašvaldības apliecināja, ka plāno to izmantot zemas īres maksas mājokļu būvniecībai un ceru, ka drīzumā mēs jau varēsim vērot šādu ēku parādīšanos dažādās Latvijas pilsētās. Vienlaikus mana kā ekonomikas ministra prioritāte ir attīstīt koka būvniecību Latvijā, šim mērķim izmantojot vietējos būvmateriālus. Ar būvniecības nozari, nevalstisko sektoru un valsts kapitālsabiedrībām pērn parakstījām sadarbības memorandu koka būvmateriālu aktīvākai izmantošanai būvniecībā. Tādēļ esam spēruši nākamo soli un šogad piedāvājam tipveida projektu koka daudzdzīvokļu ēkas būvniecībai,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā visu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai līdz 2050.gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš pastāstīja, ka šāda summa būtu nepieciešama visu ēku - daudzdzīvokļu, privātmāju un arī nedzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2030.gadam būtu jāiegulda 5,7 miljardi eiro, līdz 2040.gadam - vēl 5,7 miljardi eiro, bet līdz 2050.gadam - vēl 7,6 miljardi eiro.

Vienlaikus Valantis gan piebilda, ka šie aprēķini ir veikti vēl pirms nozīmīgā būvniecības izmaksu kāpuma, rēķinot būvniecības izmaksas 200-400 eiro apmērā par kvadrātmetru.

Kopumā Latvijā 82% no dzīvojamā fonda ir uzbūvēti pirms 1980.gada. Valantis arī informēja, ka Latvijā ir aptuveni 310 000 privātmāju un aptuveni 40 000 daudzdzīvokļu ēkas, bet kvadrātmetros daudzdzīvokļu ēku platība ir daudz lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Būvniecības izmaksu pieaugums ietekmēs īres namu celtniecības plānus

Māris Ķirsons, 08.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus nepilnības šajā segmentā ir skaidri redzamas, jo privātie attīstītāji īres namu segmentā strādā Rīgā un Pierīgā, bet nav gatavi investēt tādos pašos īres namos reģionos, intervijā Dienas Biznesam saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Jautāta, vai pašreizējos straujas inflācijas apstākļos tiks īstenota iecerētā zemas īres daudzdzīvokļu māju celtniecības programma, kā sākotnēji plānots, ministre saka:

Programma Ministru kabinetā ir akceptēta, pašlaik notiek sagatavošanas darbi, lai pretendenti varētu pieteikties. Finansējums šī mērķa realizācijai nav mainījies, un tas ir 43 milj. eiro apmērā, lai varētu uzbūvēt 700 īres dzīvokļus reģionos. Būvmateriālu un būvniecības izmaksu pieaugums ir fakts, kurš arī ietekmēs šīs ieceres īstenošanu. Tieši tāpēc ir noņemti m2 izmaksu ierobežojošie faktori, kas tika pārnesti uz māju, kā rezultātā dzīvokļi varētu kļūt ekonomiskāki – ar mazāku platību (m2 ). Granta daļa var būt līdz 30% no izmaksām, bet tā var būt arī mazāka, ja kopējie būvniecības izdevumi inflācijas dēļ būs pieauguši. Tas arī nozīmēs, ka iecerētā īres maksa 5 eiro/m2 tiks attiecīgi indeksēta no konkrētās mājas būvniecības izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas LHV pensiju fondi iegādājušies 5 daudzdzīvokļu namus Rīgā, ar mērķi izmantot tos kā ilgtermiņa investīciju īres dzīvokļu segmentā. Kopējā darījuma summa sasniedz 9 miljonus eiro, no kuriem pusi finansējusi Swedbank.

”Īres dzīvokļu investīciju projekti ir jauna niša Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Aizvien vairāk uzņēmumu un investīciju fondu izvēlas ilgtermiņā ieguldīt līdzekļus īres namu projektos, sagaidot stabilu atdevi vairāku gadu garumā. Swedbank šobrīd ir sākusi pastiprināti atbalstīt šādus projektus, saskatot Rīgas īres namu segmentā ļoti labas izaugsmes iespējas,” uzsver Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere.

“Dzīvokļu cenas, tostarp īres cenas, vēl joprojām Rīgā ir zemākas nekā Tallinā vai Viļņā. Tādēļ LHV pensiju fondu uzmanībā ir nonākuši tieši īres namu projekti Latvijas galvaspilsētā, kam ilgtermiņā paredzam ļoti labas un stabilas atdeves iespējas. Pensiju fonda mērķis ir ieguldīt savu klientu līdzekļus drošos un ilgtermiņā labklājību nesošos aktīvos. Paredzams, ka arī turpmāk LHV pensiju fondi varētu investēt tieši īres namos Latvijas galvaspilsētā,” saka LHV pensiju fondu nekustamo īpašumu investīciju jomas vadītājs Raits Rīms (Rait Riim).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieprasījums pēc energoefektīviem īpašumiem rekordaugstā līmenī

Armanda Vilciņa, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan varētu šķist, ka daudzu potenciālo pircēju pozīcija esošajā situācijā varētu būt nogaidoša, dažos gadījumos uz vienu īpašumu pretendē pat desmit pircēji, stāsta Ksenija Ijevleva, SIA Latio tirgus analītiķe.

Pašlaik pieprasījums pēc jauniem nekustamajiem īpašumiem, sevišķi mūsdienīgiem un energoefektīviem, ir ļoti augsts, bet piedāvājums – ierobežots, teic K. Ijevleva, uzsverot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā interesi par īpašumu pirkšanu un pārdošanu bija apturējis tikai īslaicīgi. Daži pircēji un pārdevēji atcēla darījumus, bija arī atsevišķi interesenti, kas paziņoja par to, ka vairs nevēlas iegādāties īpašumu Latvijā, jo mēs atrodamies pārāk tuvu kara zonai, taču šādas tendences bija novērojamas vien aptuveni trīs nedēļas, atzīmē Latio tirgus analītiķe.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un strauji augošo inflāciju, kā kopumā mainījies pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem Latvijā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot aizdevuma līgumu vairāk kā 7 miljonus eiro vērtībā, Swedbank vienojusies ar nekustamo īpašumu attīstītāju “Merks Mājas” par jauna daudzdzīvokļu nama kompleksa būvniecību Rīgā, Skrīnes ielā.

“Merks” grupa sadarbībā ar Swedbank attīstījis jau vairākus daudzdzīvokļu namu projektus, piemēram, “Merks Mežpilsēta”, “Merks Gaiļezera nami”, “Skanstes mājas” un “Skanstes parks”.

“Merks Mājas” šobrīd realizē jaunu projektu Pārdaugavā - “Merks Magnolijas”, kas primāri vērsts uz piedāvājumu jaunajām ģimenēm.

"Merks" pagājušajā gadā strādāja ar 61,862 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,2% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 4% un bija 1,572 miljoni eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums pērn bija 52,825 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās četras reizes un bija 473 642 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos jaunā dzīvojamo māju projekta Moho Park Mežaparkā pirmajai ēkai atzīmēti spāru svētki.

12 stāvu nams Kokneses prospektā ar 77 divu līdz četru istabu dzīvokļiem atbilst gandrīz nulles enerģijas prasībām, un pirmos mājokļus to īpašniekiem plānots nodot nākamā gada pavasarī.

Līdzās notiek otras, gandrīz identiskas ēkas būvniecība, kuru iecerēts pabeigt nākamā gada vasarā. Tādējādi līdz 2023. gada beigām Mežaparkā taps 154 mājokļi.

Mājokļu energoefektivitāti nodrošinās uz katra ēkas jumta izvietotie 30 saules paneļi, kuru saražotā elektroenerģija darbinās koplietošanas inženiersistēmas, siltās grīdas, logi ar trīskāršo stiklu, kā arī ventilācija ar rekuperāciju katrā dzīvoklī un iespēju to regulēt pašiem mājokļa iemītniekiem.

“Neraugoties uz turbulenci būvniecības sektorā, esam spējuši sabalansēt savas darbības, lai mērķtiecīgi virzītos uz priekšu. Esam gandarīti, ka pieprasījums pēc šī projekta mājokļiem ir augsts, jo, esot vēl būvniecības stadijā, vairāk nekā puse no abu ēku dzīvokļiem ir jau ieguvuši savus īpašniekus,” informē “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai Kongresu namu atsavinās no SIA "Rīgas nami" par labu pašvaldībai, šodien lēma Rīgas dome.

Kā iepriekš tika skaidrots Rīgas domes deputātiem, minētos grozījumus ierosinājusi Finanšu ministrija, lai novērstu riskus šī projekta īstenošanā.

Rīgas dome jau agrāk atbalstīja vienošanos ar Kultūras ministriju (KM) par Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Kongresu nama vietā. Vienošanās paredz atbalstīt Nacionālās koncertzāles būvniecības ieceri novietnē "Rīgas Kongresu nams", aptverot projekta skartos zemesgabalus, būves uz tiem un apakšzemes stāvvietu.

Saskaņā ar laika grafiku, kas iezīmēts sarunu procesā ar iesaistītajām pusēm, būvdarbu sākšana paredzēta 2025.gada beigās vai 2026.gada sākumā. Savukārt būvniecības procesam būtu nepieciešami aptuveni trīs gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 49 miljoni eiro, kas ir par septiņiem miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē banka.

Peļņa ir palielinājusies, pateicoties ienākumu kāpumam un zemākiem izdevumiem kredītuzkrājumiem.

Tīrie procentu ienākumi būtiski nav mainījušies. Kreditēšanas apjomi ir auguši par 3%, pateicoties mājsaimniecību kreditēšanas apjomu kāpumam. Depozītu apjoms ir pieaudzis par 7%.

Neto ienākumi no komisijām ir pieauguši par 11%, galvenokārt pateicoties lielākiem ienākumiem no karšu maksājumiem un aktīvu pārvaldības.

Izdevumi ir palielinājušies par 4%, lielākoties saistībā ar augstākām personāla izmaksām un ieguldījumiem digitālajos risinājumos.

Kredītuzkrājumu izmaiņas šogad bija minimālas, pretstatā 6 miljoniem eiro pirmajos sešos mēnešos pērn.

"Otrajā ceturksnī turpinājās ekonomikas izaugsme un bija vērojama augsta privātpersonu un uzņēmumu aktivitāte. Vairāk kā dubultojies "Zaļās" finansēšanas apjoms, kas liecina par lielāku sabiedrības interesi par ilgtspēju un enerģētiskās stabilitātes veicināšanu. Vienlaikus inflācijas palielināšanās, procentlikmju kāpums un ziemas sezonā gaidāmās grūtības enerģētikā sāk negatīvi atsaukties uz patērētāju noskaņojumu un rada sarežģītākus apstākļus uzņēmumiem, kā rezultātā turpmākā ekonomikas attīstība kļūst neskaidrāka. Tomēr, ņemot vērā samērā spēcīgos ekonomikas un finanšu pamatrādītājus, un publisko ieguldījumu turpināšanos ekonomiskajā un sociālajā konverģencē ar ES, ilgāka termiņa prognozes Latvijas tautsaimniecībai ir cerīgas," pauž "Swedbank" vadītājs Latvijā Lauris Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums LPP Latvia ltd., kas pārstāv tādus plaši pazīstamus modes preču zīmolus kā Reserved, Sinsay, Mohito, House un Cropp, paziņojis par vērienīgiem attīstības plāniem Latvijas reģionos.

Tuvākajā laikā plānots atvērt vairākus zīmola Sinsay veikalus dažādās pilsētās - Daugavpilī, Jēkabpilī, Cēsīs, Ķekavā u.c.

Kā informē LPP Latvia ltd valdes locekle Inese Ļebedeva, šis ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā. LPP pārstāvošais uzņēmums Latvijā darbojas gandrīz 20 gadu un pašlaik nodarbina 340 darbinieku. "Līdz šim visi mūsu veikali darbojušies tikai Rīgā, taču uzņēmuma 20. jubilejas priekšvakarā sākts aktīvs darbs pie Sinsay veikalu atvēršanas ārpus galvaspilsētas. Turklāt nākamajā gadā uzņēmums plāno atvērt vēl vismaz 10 veikalus Latvijas pilsētās."

Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums 

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās...

Tā kā šobrīd noslēgtie telpu nomas līgumi neaptver visus reģionus, kuros uzņēmums redz attīstības potenciālu, LPP Latvia ltd. turpina raudzīties attīstības virzienā reģionos, izskatot visas telpu nomu iespējas pilsētās ar vismaz 6000 iedzīvotāju, piemēram, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Ventspilī, Rēzeknē, Ogrē, Valmierā, Salaspilī u. c.

Kā norāda Sinsay nomas un attīstības projektu vadītājs Alberts Aigars, tieši piemērotu telpu atrašana reģionos ir lielākais izaicinājums, ar kuru uzņēmums šobrīd saskaras. Daļā pilsētu trūkstot Sinsay standartiem atbilstošu tirdzniecības telpu, kas būtu vismaz 800 m2 platībā, tādēļ joprojām notiek aktīvs darbs pie vietu meklēšanas un uzņēmums ir atvērts dažādu telpu nomas piedāvājumu izskatīšanai.

"Pandēmijas laiks ir veicinājis strauju tiešsaistes tirdzniecības popularitātes pieaugumu, tādējādi paplašinot preču pieejamību reģionos, un, likumsakarīgi, mazpilsētās cilvēki ir kļuvuši prasīgāki attiecībā uz preču piedāvājumu. Pieprasījums pēc lielo ķēžu zīmolu klātienes veikaliem reģionos ir augsts, bet piedāvājums - joprojām zems," uzņēmuma ieceres pamato LPP Latvia ltd. mārketinga vadītāja Jana Meidropa.

"LPP Latvia ltd. mātes uzņēmums "LPP" ir Polijas ģimenes uzņēmums un uzskatāms par vienu no visstraujāk augošajiem apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

"LPP SA" pārvalda piecus modes zīmolus: "Reserved", "Cropp", "House", "Mohito" un "Sinsay", kuru piedāvājums šobrīd ir pieejams klātienes un tiešsaistes veikalos gandrīz 40 tirgos visā pasaulē trijos kontinentos. Uzņēmumam ir vairāk nekā 1700 veikalu tīkls ar kopējo platību 1,4 miljoni m2, un uzņēmuma birojos un pārdošanas struktūrās Eiropā, Āzijā un Āfrikā ir nodarbināti vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja 1,862 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 42,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,646 miljardu eiro apmērā, kas ir par 45,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88,4% (pirms gada - 86,4%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 563,109 miljonus eiro, kas ir par 41,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 201,556 miljonus eiro, kas ir kritums par 4,9%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 43,9%, sasniedzot 168,194 miljonus eiro, bet saplākšņa eksports audzis par 39,3% un bija 141,06 miljoni eiro.

Šogad pirmajos piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 6,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 91,575 miljoni eiro jeb 4,9% (pirms gada - 6,6%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 71,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 3,8% (4,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Rīgas vēsturiskajā centrā topošajā projektā Dainas atzīmēti spāru svētki

Db.lv, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA” ar Rietumu Bankas finansējumu Dainas ielā Rīgā īsteno līdz šim lielāko dzīvokļu mājas celtniecību pilsētas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta "Dainas" celtniecības izmaksas, ko finansē Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Jaunbūves, kur tikko atzīmēti spāru svētki, kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas.

Būvniecības process tika sākts 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigts pilnais ēkas jeb septiņu stāvu karkass, savukārt nesen atzīmētie spāru svētki ļaus uzsākt darbus pie logu un fasādes montāžas. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mājokļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2022. gada 1. ceturksnī sasniegusi 11,08 miljonu eiro apgrozījumu un 2,12 miljonu eiro neto peļņu.

Pirmajos trīs mēnešos VNĪ pārdevusi 31 īpašumu par 1,66 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošus objektus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni par 8 darījumiem ir pieaudzis izsolēs pārdoto īpašumu skaits, vienlaikus liela apjoma darījumu bijis mazāk – 2022. gada 1. ceturksnī izsolēs pārdots 31 īpašums par 1,658 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējoši objekti 8 adresēs, kamēr šajā periodā pērn VNĪ pārdeva 23 īpašumus 4,4 miljonu eiro apmērā.

Nozīmīgākie pārdošanas darījumi 2022. gada 1. ceturksnī ir ēka Dzirnavu ielā 113, Rīgā (1,2 miljoni eiro) un ēka Smiltenes ielā 1A, Jūrmalā (192 tūkstoši eiro). Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu un energoresursu cenu kāpuma apstākļos, kā arī kavējoties materiālu piegādēm, lielākie Latvijas nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji spēj pārprofilēt savu sadarbības partneru loku un rast jaunus risinājumus, taču daļa uzņēmumu nonākuši situācijā, kuriem nākas pieņemt sāpīgus lēmumus– slēgt darbnīcas vai apturēt darbus būvlaukumos, norāda Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja "Kaamos" vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

“Krīzes tirgus apstākļos cieš visi, un, lai vienotos ar sadarbības partneriem, katram no kaut kā ir jāatsakās. Atbildīgi nekustamo īpašumu attīstītāji šajā situācijā sabalansē biznesa moduļus, samazinot peļņas rādītājus, lai visus iesāktos projektus novestu līdz galam,” skaidro Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Cenu kāpums un materiālu piegāžu kavēšanās radīja lielas problēmas nozarē jau 2021.gadā, taču pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā situācija ir tikai pasliktinājusies, īpaši energoresursu cenu kāpuma dēļ, un joprojām liela problēma ir darbaroku trūkums būvniecībā. Tāpēc Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) brīdina par ārkārtas situācijas tuvošanos nozarē, kas varētu aizkavēt būvniecības projektu īstenošanu vai atlikt uz nenoteiktu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlas attīstītāja "Electra group" meitasuzņēmums SIA "Unico" rudenī plāno sākt vēl divu māju būvniecību daudzdzīvokļu dzīvojamajā projektā "Deglava gleznotāju rezidence" Pļavniekos, kurā kopumā plānots investēt aptuveni 12 miljonus eiro, informē attīstītāja pārstāvji.

Otrās kārtas tirdzniecībā tiks piedāvāti 142 jauni vienas, divu, trīs un četru istabu dzīvokļi.

Vienlaicīgi ar otrās tirdzniecības kārtas sākšanu tiek pabeigtas pirmās kārtas divas mājas. "Deglava gleznotāju rezidences" kompleksā kopumā tiek plānotas sešas mājas.

Deglava Gleznotāju rezidencē aizvadīti spāru svētki 

Projektā “Deglava Gleznotāju rezidence”, kura ietvaros Pļavniekos top divas 10 stāvu daudzīvokļu...

Projektu pilnībā plānots pabeigt 2025.gadā. Projekta būvdarbus veic SIA "Monum".

Projekta pirmo kārtu, kurā ietilpst divas 10 stāvu dzīvojamās ēkas, 6 352 767 eiro apjomā kreditēja AS "Expobank".

Būvēs divas daudzdzīvokļu mājas Pļavniekos 

AS Expobank piešķīruši ilgtermiņa kredītu 6,4 miljonu eiro apmērā (73,10% no projekta...

Kopuzņēmums "Unico" reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 7 897 340 eiro. Kompānijas kapitālā 98,94% pieder Izraēlā reģistrētai kompānijai "Electra Entrepreneurship Abroad, Limited Partnership", bet 1,06% - Izraēlā reģistrētai kompānijai "A.C. Moore Ltd". "Unico" pēdējos gadus nav guvusi ieņēmumu no pamatdarbības, finanšu gadus noslēdzot ar zaudējumiem, tostarp 2020.gadā "Unico" zaudējumi bija 381 436 eiro.

"Electra group" starptautiskajā portfelī ietilpst dažādas sarežģītības projekti, kas patlaban aptver 17 valstis. Grupa dibināta 1945.gadā un kotēta Telavivas fondu birža kopš 1971.gada. "Electra group" strādā ar projektiem, sākot no dzīvojamām, rūpnieciskām un augsto tehnoloģiju jomām līdz slimnīcām, komunālajiem uzņēmumiem, valsts infrastruktūras un citiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Ķekavas nami" plāno no 1.septembra palielināt siltumenerģijas tarifu par 54,3% - līdz 279,51 eiro par megavatstundu (MWh), liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paziņojumā norādīts, ka siltumenerģijas tarifa pieaugums saistīts ar dabasgāzes cenas izmaiņām.

Tarifi attiektos uz klientiem Ķekavā, Rāmavā, Katlakalnā un Valdlaučos.

Jau ziņots, ka "Ķekavas namu" siltumenerģijas tarifs no 2022.gada 1.augusta pieauga 4,6 reizes - no 39,64 eiro par MWh līdz 181,14 eiro par MWh.

"Ķekavas namu" apgrozījums 2021.gadā bija 4,278 miljoni eiro, bet zaudējumi - 51 187 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmums reģistrēts 1997.gadā, un tā pamatkapitāls ir 7,277 miljoni eiro. Kompānija pieder Ķekavas novada pašvaldībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” un SIA “Rīgas Centrāltirgus” atklājuši pirmos pazemes konteinerus galvaspilsētā.

Jaunatklātie pazemes konteineri atrodas Rīgas Centrāltirgus slēgtajā teritorijā pie ēkas Maskavas ielā 1. Kopumā izbūvēti 8 pazemes konteineri, katrs ar 3 kubikmetru ietilpību.

Rīgā pirmie pazemes atkritumu konteineri izbūvēti pēc SIA “Clean R” iniciatīvas, uzņēmumam sedzot arī visas infrastruktūras izveides izmaksas - ieskaitot projektēšanu, būvniecību un konteinerus, projekts izmaksāja nedaudz vairāk kā 19 000 eiro.

“Līdz ar būtiski ietilpīgāku pazemes konteineru uzstādīšanu esam varējuši no virszemes aizvākt 21 konteineru. Vienlaikus ar jaunās infrastruktūras uzstādīšanu vēl būtiskāku uzmanību pievērsīsim šķirošanai,” saka Agra Languša, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA "Pulsar Optics" investīciju projektu īstenošanai Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā plāno ieguldīt 5,1 miljonu eiro, informē Latgales SEZ pārstāvji.

SIA "Pulsar Optics" ir Lietuvas augsto tehnoloģiju kompānijas "Yukon Advanced Optics Worldwide"' meitas uzņēmums, kurš kopš 2021.gada Daugavpilī ražo termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām, gatavo produkciju eksportējot galvenokārt uz Eiropu, Lielbritāniju un ASV.

SIA “Pulsar Optics” investīciju projektu īstenošanai Latgales SEZ teritorijā plāno veikt ieguldījumus 5,1 milj. eiro apmērā, kopumā Daugavpilī radot 112 jaunas darba vietas. Tiks realizēti divi ieguldījumu projekti: ražošanas iekārtu iegādei un telpu pielāgošanai plastmasas liešanas un mehāniskās apstrādes ražošanas vajadzībām 2,03 milj. eiro apmērā, kā arī uzņēmuma darbības paplašināšanai jaunu darba vietu izveidē, paredzot saņemt Latgales SEZ kapitālsabiedrībām likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām 2,8 milj.eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes uzņēmums "Zieglera Mašīnbūve" vienojies ar Swedbank par ieguldījumiem jaunu ražošanas iekārtu un tehniskā atbalsta telpu iegādē.

Par nepilniem 800 tūkstošiem eiro iegādāta jaudīgāka lāzergriešanas iekārta metāla loksnēm, kā arī pusautomātiska metināšanas iekārta - robots. Savukārt par 612 tūkstošiem eiro iegādātas ražoto produktu apkopju un servisa telpas Dānijā.

""Zieglera Mašīnbūve" ir uzņēmums, kas specializējas ļoti plaša klāsta produktu ražošanā. Atsevišķas sagataves nepieciešams veidot no biezākiem metāliem, kur lieti noderēs jaudīgāka metālu sagriešanas iekārta. Savukārt izaicinājumi darba tirgū nav gājuši secen arī "Zieglera Mašīnbūvei" – atrast kvalificētus metinātājus paliek aizvien sarežģītāk, tāpēc uzņēmums nolēmis ieguldīt tādās metināšanas iekārtās, kas ļauj amortizēt darba spēka trūkumu ar daļēji automatizētiem mehānismiem. Bez tam uzņēmums prognozē, ka, klimata pārmaiņu ietekmē, tuvāko gadu laikā sagaidāma lielāka lauksaimniecības sektora intensitāte Eiropas Ziemeļos, tāpēc jau savlaicīgi vēlas stiprināt savas pozīcijas Skandināvijas tirgū, izveidojot savu produktu pārdošanas atbalsta punktu," uzsver uzņēmuma vadītāja Olga Krušinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis pirmās daudzdzīvokļu ēkas būvniecību topošajā dzīvojamo māju projektā “Blūmendāles mājas”, kas atradīsies Ķengaragā, Prūšu ielā.

Pirmo ēku ar 58 dzīvokļiem paredzēts nodot ekspluatācijā līdz nākamā gada rudenim, savukārt visa projekta, ko veidos četras piecu stāvu ēkas ar 232 dzīvokļiem, būvniecību plānots pabeigt līdz 2026. gadam, investējot 19 miljonus eiro.

Attīstītājs “Bonava Latvija” šomēnes uzsācis pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecību. Piecu stāvu ēkā, kuras būvniecību plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim, būs 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 42,7 līdz 73,9 kvadrātmetriem.

Pašlaik interesentiem iegādei pieejami ēkas pirmās kāpņu telpas dzīvokļi, no kuriem aptuveni 25% ir jau pārdoti vai rezervēti.

Pateicoties attīstītajai transporta infrastruktūrai, pakalpojumu un tirdzniecības objektiem, izglītības iestādēm, kā arī atjaunotajai Daugavas promenādei, Ķengarags šobrīd uzskatāms par ļoti pieprasītu apkaimi dzīvošanai, saka uzņēmuma pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru