Citas ziņas

Par bezmaksas sieru slazdā un dārgiem eksperimentiem

Ričards Fomrats BSA (Business Software Alliance) Latvijas organizācijas valdes loceklis SIA LatInSoft IT pakalpojumu nodaļas vadītājs, 07.09.2009

Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā izcēlusies diskusija, vai valstij vajadzētu optimizēt izmaksas un pāriet uz bezmaksas atvērtā koda datorprogrammām. Neapšaubāmi, valsts pāriešana uz atvērtā koda datorprogrammām ir Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas, kas ir šīs diskusijas aizsācēja, interesēs, jo tas ir viņu biedru uzņēmējdarbības pamatojums. Tas šiem uzņēmējiem ir ļoti spēcīgs stimuls.

Tomēr patiesībā, ja mēs vērtējam valsts intereses, tas nemaz nav tik izdevīgs risinājums, kā to apgalvo iepriekšminētā organizācija. Gan no izmaksu un tehniskā viedokļa, gan pasaules pieredzes, gan dažādiem citiem aspektiem.

Otrkārt, jāņem vērā licencēšanas funkcionālais aspekts. Par komerclicencēm lietotājs samaksā uzreiz, pircējam ir zināma darījuma summa, pēc tam ir pieejams profesionāls atbalsts, ko ražotājs garantē par licences maksu. Gadījumā ar atvērto kodu ir otrādi. Sākumā nav jāmaksā nekas, bet atbalsts un ieviešana vairumā gadījumu pēc tam pārsniedz komerclicenču izmaksas, jo šo atbalstu tomēr nodrošina komercorganizācijas, kas loģiski ir ieinteresētas gūt peļņu.

Vēl svarīgi ņemt vērā atbalsta kvalitāti. Ja mēs runājam par Microsoft, Adobe un citiem komercražotājiem, viņi ir izveidojuši vispasaules atbalsta tīklu, kur jebkurā reģionā ir pieejamas šī ražotāja kopējās uzkrātās zināšanas. Šādas kvalitātes komercatbalsta izveidošana lokāli tikai atvērtā koda lietotājiem kādā reģionā, pašvaldībā, praktiski nav iespējama. Līdzekļi, ko ražotāji laika gaitā ir ieguldījuši tik augstas kvalitātes atbalsta izveidošanai, ievērojami pārsniedz mūsu valsts gada budžetu. Tas ir daudzu gadu darbs, tādēļ mēs nevaram to izveidot pēkšņi gada, divu laikā.

Pašreiz mūsu valstī izveidotās informācijas sistēmas ir balstītas uz komercrisinājumiem. Pārejot uz atvērto kodu, būtu nepieciešams ļoti liels izstrādes darbs. Ir pieejami kaut kādi bezmaksas risinājumi, bet tie ir negatavi produkti. Lai tos pielāgotu, produkts ir kardināli jāpārveido. Tas nav mēneša vai pusgada darbs, tas ir krietni ilgs laiks. Turklāt tas nebūs bez maksas.

Interesants aspekts ir arī atvērtā koda programmatūras statuss. Daļa šīs programmatūras (piemēram, OpenOffice) ražotāju ir komerciālas organizācijas, kas ir ieinteresētas gūt peļņu. Šim organizācijām nekas neliedz jebkurā brīdī mainīt licencēšanas nosacījumus un ieviest nomas vai cita veida maksu par savu produktu izmantošanu. Labs piemērs atrodams Beļģijā, kur OpenSource risinājuma iText īpašnieks meklē iespējas kā Beļģijas valdībai ierobežot sava produkta bezatlīdzības izmantošanu.

Ļoti būtisks aspekts, domājot par atteikšanos no komerclicencēm un pāreju uz atvērtā koda programmām, ir lietotāju ieradumi. Vīnes piemērs rādīja, ka tur bija diezgan liela lietotāju pretestība atvērtā koda risinājumiem. Lēmums Vīnē tika pieņemts 2005.gadā un tika radīta speciāla atbalsta programma pārejai uz atvērto kodu. Par pāreju uz atvērto kodu pat tika nodrošināta zināma kompensācijas summa naudas izteiksmē, tomēr pat šai gadījumā lietotāji nevēlējās izmantot atvērtā koda risinājumus.

Nedrīkst aizmirst arī tādu būtisku rādītāju kā Total Cost of Ownership jeb produkta izmaksas visā tā lietošanas laikā (kopējās produkta pārvaldības izmaksas). Veicot šīs kalkulācijas viena gada, divu gadu periodā, iegūtu skaitļus, kas uzskatāmi parādītu komercproduktu risinājumu priekšrocības salīdzinājumā ar atvērtā koda izmaksu priekšrocībām.

Piemēram, 2009.gada sākumā Eiropas Padome izskatīja iespēju Eiropas Auditoru tiesas pārejai uz atvērtā koda datoriem un šis bija lielisks piemērs, kas parādīja kā pareizi jāizvērtē šāds kardināls lēmums. Tika konstatēts, ka tikai sistēmu migrācijas kopējās izmaksas Eiropas Padomes institūcijās tiks amortizētas vairāk nekā 35 gadu laikā, turklāt neaprēķinot atvērtā koda uzturēšanas izmaksas. Papildus šīm izmaksām aprēķinot TCO tika secināts, ka daudz izdevīgāk ir veikt ikgadējus maksājumus par komercprogrammatūru. Uzskatu, ka šis ir lielisks piemērs bezmaksas programmatūras izmaksu aprēķināšanai.

Tāpat arī jāapskata problēmas ar lietotāju apmācību. Lietotāji ir mācījušies strādāt ar komercrisinājumiem, arī datortīklu administratori lielākoties ir ieguvuši konkrēta ražotāja sertifikāciju par tāda vai cita komercprodukta pārvaldību. Saskaņā ar sertifikācijām, darba devējs var noteikt šī administratora vai sistēmas pārvaldītāja kompetenci. Ja administratoram nav konkrēts sertifikāts, visticamāk, viņam nepietiek zināšanu darbam ar šo risinājumu vai sistēmu. Bezmaksas atvērtā koda sistēmām, kuras lielākoties ir izstrādājuši entuziasti, nav pieejamas apmācības, sertifikācijas. Tātad nav kontroles mehānisma, lai uzzinātu sistēmas pārvaldnieka kompetenci, zināšanas. Turklāt arī atvērtā koda speciālistu Latvijā ir krietni mazāk, nekā komercrisinājumu vidē. Kā Microsoft, tā Adobe, Novell u.c. risinājumiem ir salīdzinoši liels daudzums speciālistu, ir iespējams rīkot nopietnas atlases, atlasīt labākos speciālistus.

Protams, ja iestāde vai organizācija nolemj pāriet uz atvērtā koda risinājumiem, es ieteiktu pirms liela risinājuma ieviešanas to pārbaudīt, lai varētu konstatēt, kādas problēmas varētu rasties, kādas ir priekšrocības, kas jāņem vērā utt. Optimāli būtu vismaz vienu gadu veltīt šiem pārbaudes darbiem, aprēķiniem, testiem u.c. informācijas ievākšanas un analīzes darbiem. Lielisks piemērs šādas analīzes pamatotībai ir manis jau pieminētais Eiropas Padomes piemērs.

Vēl ir jāņem vērā tāda datortīklu administrēšanas īpatnība kā tā dēvētais „zvēru dārzs”. Ja uz vienas daļas datoru ir komercprogrammatūra, bet uz otras – atvērtā koda risinājumi, tas nozīmē, ka ir nepieciešami vismaz divi datortīklu administratori, no kuriem viens pārvaldīs vienus, bet otrs – otrus, jo visbiežāk abas šīs kompetences informācijas tehnoloģiju speciālisti neapvieno. Turklāt ir nepieciešami papildu ieguldījumi, lai šie divi dažādie datori varētu savā starpā saprasties.

Svarīgi atcerēties, komercražotāji piedāvā ļoti funkcionāli jaudīgus centralizētas un attālinātās administrēšanas instrumentus, kādu diemžēl atvērtā koda risinājumiem nav. Ar attālinātajiem administrēšanas rīkiem datortīkla pārvaldnieks var apkalpot datoru arī simtiem kilometru attālumā, ja tas ir pieslēgts kopējam tīklam. Piemēram, ministrijas, kurās ir šādas administrēšanas sistēmas, var visus datorus administrēt no Rīgas, un, ja kādam lietotājam ir kādas problēmas ar datoru vai nepieciešams instalēt kādu jaunu programmu, to var izdarīt arī no nedodoties pie viņa uz reģionu, bet gan no centrālā servera.

Man ir bijusi saskarsme ar uzņēmumiem un organizācijām, kas savulaik ir ne

veiksmīgi mēģinājušas pāriet uz atvērtā koda risinājumiem. Šajos gadījumos šie projekti jau no paša sākuma bija lemti neveiksmei, jo izvēlētie risinājumi kopumā nebija piemēroti paredzētajiem uzdevumiem. Tika algoti speciālisti vai izmantoti ārpakalpojumi, kuru rezultātā konkrēti atvērtā koda risinājumi tika piemēroti viņu vajadzībām. Tomēr pēc kāda laika, kad sistēmā bija nepieciešams veikt izmaiņas radās problēma. Pielāgojumu izveidošana, programmēšanas darbs tika pasūtīts noteiktiem speciālistiem, kuri agri vai vēlu vai nu aizbrauca uz ārzemēm vai pārgāja darbā uz citu organizāciju. Uzņēmumā vairs neviens nezināja, kā tad īstenībā tas ir uzrakstīts, kā to lietot, kā pārrakstīt, kā to tālāk uzturēt un attīstīt. Bija pat gadījumi, kad dati bija vienkārši manuāli jāpārraksta. Liela daļa šo uzņēmumu pēc eksperimenta atteicās no atvērtā koda un pārgāja atpakaļ uz komercrisinājumiem.

Tomēr es negribētu teikt, ka atvērtā koda programmatūra ir kaut kas slikts, tas ir lieliski piemērots noteiktu funkciju izpildei. Zinu vairākus nelielus uzņēmumus, kas ļoti veiksmīgi darbojas izmantojot atvērtā koda risinājumus gan serveru sistēmām, gan darba stacijām. Tomēr šie uzņēmumi ir ļoti rūpīgi gatavojušies šai pārejai un arī šo uzņēmumu ikdienas darba specifika ļauj izmantot šos risinājumus nesastopoties ar īpašiem ierobežojumiem. Ir virkne tieši tikpat lielu uzņēmumu, kuriem šāda pāreja nebūs finansiāli izdevīga vai tehniski iespējama, pateicoties darbības specifikai, esošo sistēmu prasībām un citiem faktoriem.

Minēto pierāda arī situācija, kad bez valdības diktāta, uzņēmumi tomēr vairumā izvēlas komercprogrammatūras izmantošanu, tātad tas tiek uzskatīts par finansiāli izdevīgāku risinājumu jauktās tirgus ekonomikas apstākļos. Tātad mūsu valstij ir ļoti nopietni jāizvērtē, vai tā ir gatava dārgiem un ne vienmēr sekmīgiem eksperimentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?:Ievas siers zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi

Gunta Kursiša, 04.04.2014

Ievas siera ritulis

Db.lv šoreiz piedāvā ieskatīties, kāVecsiljāņos top šis siers - no gotiņas līdz gatavam, nogatavinātam sieram.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi tiek nodrošināts pilns piena pārstrādes cikls – no pašu fermas gotiņām tiek iegūts piens, ko izmanto cietā gouda tipa siera ražošanā, savukārt biogāzes stacijā govju mēsli tiek pārveidoti siltumā un elektroenerģijā. Šoreiz piedāvājam aplūkot kā top Ievas siers Vecsiljāņos, Kokneses novada Bebru pagastā.

Ideja par cietā gouda tipa sieru ražošanu Vecsiljāņu saimniekam Jurim Sprukulim radās pirms vairākiem gadiem viesojoties Holandē. «Kad tika apēsts no Holandes atvestais siera ritulītis, nonācām pie secinājuma, ka šādu sieru jāražo arī pašiem,» stāsta Ieva Midega, Ievas siera galvenā meistare. Holandē «atrasts» arī skolotājs, kurš Vecsiljāņu saimniecībā ierādīja, kā cietais gouda tipa siers ir gatavojams. Siera ražošanas prasmes patiesībā tiek papildinātas ik dienas siera gatavošanas procesā, stāsta I. Midega. Pirms vairākiem gadiem, domājot par to, kāds vārds dodams jaunajam Vecsiljāņu sieram, tika lemts to nosaukt siera meistares Ievas vārdā – par Ievas sieru. «Pietiekami latvisks nosaukums, bet tajā pašā laikā pietiekami vienkārši izrunājams ārzemniekiem,» stāstīja siera meistare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Reaton Pārtikas Profesionāļu dienās, kas norisinājās 13. un 14. februārī Rīgā, pavārmākslas meistarklasē par Burrata sieru, ko Latvijā atzītais pavārs raksturoja kā īpaši romantisku un universālu. Līdzās šefpavāra meistarklasei Profesionāļu dienās interesenti varēja baudīt daudzas vietējo un ārzemju ekspertu meistarklases un lekcijas par nozarei aktuālām tēmām.

“Es esmu veģetārietis. Ejot uz restorāniem, man parasti piedāvā kazas sieru, bietes vai risotto, bet Burrata ir viens no maniem mīļākajiem sieriem, jo to var ēst daudz,” meistarklasē skaidroja šefpavārs Rītiņš, piebilstot - ja var apēst tikai pāris gramu cita siera, tad mierīgi var apēst 150 vai 200 gramu Burratas. Tas būtībā ir mocarellas siers, kas pildīts ar krējumu un rikotu, svaigo sieru.” Sanākušajiem klausītājiem Rītiņš Burratas sieru raksturoja kā visai romantisku un pat sievišķīgu, jo taustei siers atgādina silikonu.

“Burrata mani uzrunā vairāk kā citi sieri. Man patīk tā elegantā, bagātā, svaigā vienkāršība,” tā Rītiņš.

Labākais veids, kā pasniegt Burrata sieru, ir to pagatavot kopā ar tomātiem un baziliku, skaidroja šefpavārs. Taču šis siers ir gana universāls, jo to var pasniegt gan ar grauzdētām čabatas maizītēm, gan picas, gan arī ar makaroniem. Rītiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka sieru nekad nevajadzētu pasniegt uzreiz no ledusskapja, tāpēc, ja tas pēkšņi nepieciešams, ieteicams sieru pirms tam ielikt siltā ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas iedzīvotāju siera izvēles topa augšgalā puscietie nogatavinātie sieri

Gunta Kursiša, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 83% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju visvairāk iecienījuši puscieto nogatavināto sieru, piemēram, Krievijas, Holandes, Čedaras).

Ievērojami atpaliekot no līdera, iecienītāko sieru topa otrajā vietā ir kausētais siers (47%), bet trešajā vietā (33%) - mīkstais negatavinātais siers (piemēram, krēmsieri, Riccota, Mozarella). Šādu ainu atklāj Trikātas Siera akadēmijas veiktais pētījums.

Vīrieši vairāk uzturā lieto kausēto sieru (53% vīriešu, 41% sieviešu), savukārt sievietes izteikti biežāk izvēlas mīksto nenogatavināto sieru (46% sieviešu, tikai 19% vīriešu).

Visbiežāk siers kā uzkoda kombinēts ar maizi – divas trešdaļas iedzīvotāju atzīst, ka tā ir iecienītākā piedeva sieram. Bieži sieru lieto kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, vīnu un alu (42%), savukārt nedaudz mazāk kā viena trešdaļa iedzīvotāju sieru ēd bez jebkādām piedevām, liecina aptaujas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas mainīsies pēc 1.jūnija, kad būs notikusi pāreja uz ciparu televīziju? Tikai Lattelecom Virszemes TV ir iespēja bez mēneša maksas skatīties iemīļotos televīzijas kanālus, to vidū arī TV5, liecināja informācija ciparu televīzijas ieviešanas gaitā medijos, kā arī Lattelecom mājas lapā internetā, kas gan šodien ir pazudusi. Tagad no pieciem solītajiem bezmaksas kanāliem palikuši vien četri.

Sākot no šīs nedēļas klienti, kuri nopirkuši Lattelecom dekoderi, TV5 vairs neredz bezmaksas piedāvājumā. Uz to Diena.lv norādīja kāda televīzijas skatītāja, kas atgādināja, ka Lattelecom solījis piecus bezmaksas kanālus. Viņa uzskata, ka uzņēmuma reklāmas ir bijušas skatītājiem maldinošas. Kanāls šobrīd ir kodēts un pieejams tiem skatītājiem, kas abonē kādu no Virszemes TV maksas pakām.

Lattelecom uzsver, ka, izņemot sabiedrisko televīziju (LTV1 un LTV7), ko uztur nodokļu maksātāji un kam likumā paredzēts būt bezmaksas apraidē, komerckanāliem pašiem ir tiesības izvēlēties savu biznesa modeli – būt vai nebūt pieejamiem bezmaksas ēterā. Šis ir TV5 lēmums, ko mēs respektējam, komentē Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nākamā krīze būs kāda ārējā apstākļa dēļ

Didzis Meļķis, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības reforma un nacionālā inovācijas politika būtu iespēja Baltijas valstīm neiekrist vidējo ienākumu slazdā

Nākamajā biznesa ciklā ir paredzams lēnāks izaugsmes temps, un produktivitāti ar investīcijām vien kāpināt būs grūti, spriež Lietuvas Swedbank galvenais ekonomists Nerijus Mačulis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kur mūsu trīs valstis pašlaik ir savos ekonomiskajos ciklos?

Šis biznesa cikls ir visai atšķirīgs, salīdzinot ar iepriekšējo ciklu, kas beidzās 2008. gadā. Toreizējo ciklu raksturoja neracionāla pārpilnība un nesaprātīgi augstas cerības gan no mājsaimniecībām, gan korporācijām un bankām bez kādām kredītu plūsmu aizturēm. Iznākums bija patēriņa un nekustamo īpašumu burbulis un milzīgi valstu tekošo kontu deficīti, jo imports ievērojami pārsniedza eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Piedāvā bezmaksas WiFi apmaiņā pret reklāmu skatīšanos

Lelde Petrāne, 09.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nākotne, ja tāda vispār gaidāma, slēpjas inovatīvā uzņēmējdarbībā ar augstu pievienoto vērtību – to jums katrs bērns pateiks. Ko nozīmē inovatīvs uzņēmums un kā dabūt to augsto vērtību, tas gan ir dažās aprindās strīdīgs temats.

Daži, īpaši tie, kam dīvainu sakritību rezultātā gadījies strādāt Ekonomikas ministrijā, par labāko augsto vērtību uzskata augstu nodokli. Citi, piemēram, Ģirts Rungainis, kurš nesenā inovācijas konferencē sevi iedēvējis par latviešu seru Brensonu, praksē vismaz pagaidām turas pie konservatīvām vērtībām – valdības konsultāciju līguma.Varbūt nav baisi inovatīvi, bet toties peļņa faktiski bez ieguldījiem. Un bez problēmām, kas varētu nomocīt citus uzņēmējus, teiksim, konkurences vai vajadzības pēc kaut kādiem tur rezultātiem. «Es esmu lauva,» saka Ģirts Rungainis nu jau pieminētajā konferencē (viņa runu varat noskatīties šeit) Un ar to dažiem pietiek. Arī tas ir savā ziņā inovatīvi, to nu neviens nenoliegs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rada dzesēšanas sistēmu, ko izmantos Eiropas Kodolpētniecības centrā

Db.lv, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Guntis Pikurs ir uzprojektējis daļu no dzesēšanas kontūra, ko izmantos vienā no svarīgākajiem Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) eksperimentiem.

Iespējams, šo produktu arī ražos Latvijā, jo tā prototips tika izgatavots Latvijas uzņēmumā «Allatherm», kurš varētu kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas uzņēmumiem, kas ar CERN noslēgs līgumu par produktu ražošanu. RTU un «Allatherm» sadarbības rezultāts var izrādīties veiksmīgs piemērs, kad ieguvumu no Latvijas dalības CERN gūst gan zinātnieki, gan uzņēmēji.

CERN viens no svarīgākajiem ir CMS eksperiments, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus, un šajā eksperimentā strādā arī Latvijas zinātnieki – inženieri un fiziķi. RTU Augstas enerģijas daļiņu un paātrinātāju tehnoloģiju centra pētnieka Gunta Pikura uzdevums bija izstrādāt dzesēšanas kontūra sistēmu – manifoldu dzesēšanas gāzes sadalei un sagatavošanai pirms iztvaicēšanas loka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijas pilsēta Haselta, pēc kuras parauga Igaunijas galvaspilsēta Tallina šogad ieviesa bezmaksas sabiedrisko transportu, šo praksi ir atmetusi, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Päevaleht, ziņo nacionālā raidsabiedrība ERR.

Haseltā, kur mājo 75 tūkstoši iedzīvotāju, bezmaksas sabiedriskais transports bijis pēdējos 16 gadus, bet nu pilsēta nolēmusi no tā atteikties. Tiesa, transporta tīkla klientu skaits šajos gados ir audzis 12 reizes, kas ir viens no Tallinas eksperimenta mērķiem – celt sava sabiedriskā transporta popularitāti. Tomēr augušas šo gadu laikā ir arī Haseltas transporta izmaksas – par sešām reizēm, un tas pilsētai licis mainīt līdzšinējo politiku.

Par spīti procentuālajiem pieauguma rādītājiem, kopumā bezmaksas transporta ietekme uz iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem Haseltā nemaz nav bijusi tik ievērojama, ziņo laikraksts. No saviem privātajiem auto uz sabiedrisko transportu ilggadējā eksperimenta laikā pārsēdušies vien 16% autovadītāju. To izdarījuši arī 12% no tiem, kas pirms tam priekšroku deva velosipēdiem, un 9% to, kas devuši priekšroku staigāt ar kājām. Pilsētā aizvien vairāk nekā 90% ģimeņu ir privātās automašīnas, un 73% iedzīvotāju uz darbu dodas tieši ar tām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 pārsūdzēs PTAC lēmumu par pirmklasnieku akciju

Sanita Igaune, 20.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 pārsūdzēs Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, kurā operatora reklāma kampaņa «Bezmaksas telefons pirmklasniekam» tika atzīta par maldinošu.

«PTAC lēmumu pārsūdzēsim, jo PTAC vēlme šādi aizliegt sarūpēt pimklasniekiem bezmaksas mobilos telefonus ir nesaprotama, vēl vairāk – netiek aizstāvētas Latvijas ģimeņu vajadzības šajā ekonomiskajā situācijā,» pamato Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka PTAC aizrādījums, kuram Tele2 piekrita un kuru tūlītēji novērsa, bija par Zelta Zivtiņas mājas lapas jaunumu ziņas virsrakstu «Pirmklasniek, nāc pēc sava bezmaksas telefona!». «Lai gan ir maza varbūtība, ka kāds bērns to redzēja, publiski atvainojamies, ka pieļāvām šādu kļūdu. Esam spēruši nepieciešamos soļus, lai turpmāk izvairītos no šādiem notikumiem,» norādīja J. Spoģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī bija paredzēts, ka no 1. janvāra MTG kanāli TV3 un LNT nebūs redzami bezmaksas virszemes apraidē, tomēr daļa šīs platformas skatītāju Rīgā, Liepājā un Kuldīgā var vērot TV3 un LNT savos ekrānos arī šobrīd, liecina DB apsekojums.

Tiesa, ja iepriekš bija pieejama TV3 un LNT programma ar raidījumu nosaukumiem, tad tā vietā tagad bija uzraksts: nav informācijas.

Daļai Lattelecom virszemes TV klientu – gan maksas, gan bezmaksas kanālu skatītājiem - īslaicīgi ir pieejami visi Ekonomiskās pakas kanāli. Tas saistīts ar virszemes TV modeļa maiņu un kanālu pārvietošanu no bezmaksas uz maksas paku, iemeslus DB skaidro Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom norāda, ka bezmaksas virszemes televīzijas skatītājiem, kas šobrīd vēl var redzēt TV3 un LNT, attiecīgie kanāli tiks atslēgti šodienas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanai Rīgā būtu nepieciešami papildu 50 milj. Ls gadā

Gunta Kursiša, 02.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā nevarēs ieviest Tallinas bezmaksas sabiedriskā transporta ideju «viens pret viens», jo Tallina ir daudz kompaktāka pilsēta un pastāv arī citas būtiskas atšķirības pilsētas pārvaldē, turklāt, lai Rīgā ieviestu bezmkaksas sabiedrisko transprotu, būtu nepieciešama papildu dotācija uzņēmumam Rīgas Satiksme 35 – 50 milj. Ls apmērā, portālam Db.lv stāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Aprīļa vidū Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta un Rīgas Satiksmes pārstāvju delegācija devās uz Tallinu noskaidrot, kādā veidā kaimiņvalsts galvaspilsētas pašvaldība cer Tallinā ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, kur bezmaksas braucieni Tallinas iedzīvotājiem gaidāmi jau no nākamā gada sākuma.

«Aprēķināts, ka aptuveni uzņēmumam RS būtu nepieciešama vēl papildu 35 – 50 milj. Ls dotācija gadā, lai tas būtu rīdziniekiem pieejams bez maksas,» norādīja V. Baraņņiks. Patlaban RS dotācija no Rīgas pašvaldības budžeta ir 47,5 milj. Ls, bet no valsts budžeta – 3,5 milj. Ls. Db.lv jau vēstīja, ka šogad uzņēmums paredz strādāt ar 12,8 milj. Ls zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties jaunā Apple tālruņa iPhone 3G S tirdzniecībai, mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais telefons (LMT) samazina tālruņa iPhone 3G cenas, Db pavēstīja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

Tādējādi, sākot ar 18. jūniju, 8 GB ietilpības iPhone 3G ar iStyle 1 pieslēgumu maksā 67 lati, ar iStyle 2 pieslēgumu – 9 lati un iStyle 3 pieslēgumu – 1 lats. Savukārt iPhone 3G ar 16 GB lielu atmiņu un iStyle 1 pieslēgumu tagad maksā 99 latus, ar iStyle 2 pieslēgumu – 41 latu un iStyle 3 pieslēgumu – 1 latu.

iStyle ir pieslēguma veids, kam ir fiksēta mēneša maksa un kas ietver noteiktu bezmaksas datu pārraides apjomu LMT tīklā, kā arī noteiktu skaitu bezmaksas sarunu minūtes uz visiem tīkliem Latvijā, bezmaksas īsziņas un tagad arī bezmaksas MMS. iStyle pieslēgums pieejams gan iPhone 3G, gan arī citu tālruņu lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstiprina finansējuma piešķiršanu piena produktu uzglabāšanai

Žanete Hāka, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Eiropas Komisijas veiktajiem pretpasākumiem Krievijas embargo, otrdien, valdība apstiprināja izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, lai paplašinātu to produktu klāstu, uz kuriem var attiecināt atbalstu privātai uzglabāšanai.

Tradicionāli privātā uzglabāšanā ES dalībvalstīs var likt tādus ilgstoši uzglabājamus piena produktus kā sviests, vājpiena pulveris un sieri ar aizsargātiem cilmes vietu nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, skaidro Zemkopības ministrija. Taču eksportā uz Krieviju lielākā nozīme bija citu sieru (tai skaitā, svaigo sieru) eksportam. Tādēļ Eiropas Komisija (EK) lēma atvērt ārkārtas atbalstu arī dažādu sieru, un - pēc Latvijas īpaša pamatota lūguma - arī saldēta biezpiena privātai uzglabāšanai.

Pašreiz regulas paredz, ka atbalstu piešķirs par produktu izņemšanu no tirgus (privātu uzglabāšanu) uz laiku no 2 mēnešiem (sieriem) vai 3 mēnešiem (sviestam un vājpiena pulverim) līdz 7 mēnešiem. Atbalstu produktu ražotājam izmaksā pēc uzglabāšanas perioda beigām, savukārt iesniegumus privātai uzglabāšanai varēs iesniegt līdz šā gada 31.decembrim. Tādējādi, var secināt, ka produktu privātās uzglabāšana shēma darbosies maksimāli līdz 2015.gada jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Jāņos šašliks izkonkurējis cepamdesas

Sandra Dieziņa, 28.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Jāņu laikā visa veida šašliku pārdošanas apjomi auguši par 189 %, savukārt cepamdesiņu pārdošana – par 73 %, salīdzinot ar maija trešo nedēļu.

Par to liecina Maxima Latvija sniegtā informācija.

Cilvēki Jāņus svinējuši ar tradicionālajiem cienastiem – sieru, desiņām, šasliku, alu, kvasu apmēram tādos pat apmēros kā pērn. Iespējams, ka citkārt mēs būtu gaidījuši lielākus pirkumus, taču krīzes apstākļos tirgotājiem jāpriecājas kaut vai par to, ka nav sliktāk nekā pērn, tā kompānijas preses sekretārs Ivars Andiņš.

Jāņos audzis arī sieru pārdošanas apgrozījums - par 28.9 %, salīdzinot ar līdzīgu nedēļu maija nogalē. Pēc sieru realizācijas izpētes, uzņēmums secinājis, ka Jāņu siera apgrozījums no visiem sieriem 2008.gadā bija 33.6%, 2009.gadā tas nokritās līdz 27,7%, bet 2010.gadā līdz 25,2% . Tātad kopumā sieru uz Jāņiem pērk jūtami vairāk nekā parasti, taču pircējiem vairs nav tik svarīgi, lai tie būtu specifiskie Jāņu sieri, norāda I. Andiņš. Alus apgrozījums Jāņu nedēļā palielinājies par 169% jeb 2,7 reizes, bet kvasu apgrozījums palielinājies par 39.7%

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā ideja par siera ražošanu radās sen, ap 2002.gadu, kad mēs sava restorāna apmeklētājiem tepat Ogrē svētku reizēs sākām piedāvāt svaigi sietu sieru. Redzējām, ka cilvēki sieru labprāt lieto uzturā, un tur pastāv biznesa iespēja – sava biznesa pirmsākumus atceras SierŠtelles dibinātājs un vadītājs Māris Legzdiņš.

Mūsu izvēle ir ražot augstas kvalitātes sieru no maksimāli dabiskām un Latvijā ražotām izejvielām. Pirms 10 gadiem paplašinājām savu ēdināšanas biznesu, uzbūvējot jaunas ražošanas telpas. Pirmajā gadā sākām ar pāris simtiem kilogramu mēnesī, nu jau esam izauguši līdz vairākām tonnām mēnesī.

SierŠtelles veiksmes un izaugsmes pamatā, pirmkārt, ir cilvēki – speciālisti, sava darba meistari. Otrkārt, savu produktu jau bijām tirgū notestējuši, sapratām, kas cilvēkiem garšo, zinājām savu pircēju. Ja cilvēks ar savām garšas kārpiņām sajūt, ka tas ir īstais produkts, ko viņš grib redzēt savā ledusskapī, tad mēs viņu varam sev piesaistīt.

Šobrīd mums ir 33 dažādi sieri. Cilvēki nāk uz mūsu veikaliem un izsaka savas vēlmes, jautā, vai varam uzražot viena vai otra veida sieru. Mēs šīs idejas krājam, un tad kādā atbilstošā mirklī izmēģinām. Viens no produktiem, kas tapa pēc mūsu pašu pircēju lūguma, ir siers, kurā ir vairākas garšas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Cesvaines piens turpina eksportēt produkciju uz Ukrainu, tas neesot riskanti, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Cesvaines piena produkcijas loģistikas nodrošinātāja Siera nams padomes priekšsēdētāja Dace Ozola.

«Uzsākt eksportu nav viena gada darbs, tie ir aptuveni pieci gadi, kamēr izveidojas sadarbība. Ne pusgada, ne gada laikā nevar sasniegt nopietnus apjomus. Kontaktus ar Ukrainas potenciālajiem partneriem nodibinājām izstādē Sial,» sacīja Ozola, piebilstot, ka uz Ukrainu eksportēt nav riskanti, jo valsts ir pietiekami liela, lai notikumi Krimā neskartu tās lielāko daļu.

Pēc viņas teiktā, uzņēmums nelielu daudzumu, apmēram pāris tonnas no saražotā, patlaban eksportē uz tādām valstīm kā Francija, Ukraina un Izraēla, kurp Cesvaines piens sāka eksportu pērn. «[Pērn] oktobrī guvām pirmos kontaktus eksporta uzsākšanai, tās bija ilgas sarunas, elektroniskā sarakste un tamlīdzīgi. Francija bija pirmā valsts, uz kuru sākām eksportēt. Pēc tam sekoja Izraēla, uz kuru eksportējam vien pāris mēnešus, kopš [pagājušā gada] vasaras beigām,» norādīja Ozola, piebilstot, ka uzņēmums veic pārrunas par eksporta sākšanu arī ar Spāniju, Igauniju un dažām citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Cesvaines piens augustā uzsākusi ražot puscieto kazas sieru, kļūstot par pirmo piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, kas rūpnieciski ražo šādu produktum, informē uzņēmumā.

«Puscietais kazas siers patlaban pasaulē ir modes kliedziens. Tas ir veselīgs produkts ar lielisku eksporta potenciālu. Uzsākot šī siera ražošanu, Cesvaines piens ir devis ļoti labu stimulu Latvijas kazu audzētājiem straujāk attīstīt šo perspektīvo nozari,» norāda Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Uzņēmumā informē, ka jaunā siera receptes izstrāde uzņēmumā aizsākās 2016.gada vasarā un tapa garu eksperimentu gaitā. Tās autoram un siera meistaram ir liela pieredze kazas siera gatavošanā, viņam piederējusi arī kazu saimniecība.

Patlaban Latvijā pieejamais kazas piena daudzums uzņēmumam ļauj saražot līdz vienai tonnai puscietā kazas siera mēnesī. Uzņēmumā atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski augusi patērētāju interese par kazas piena produktiem. To apliecina arī kazu ganāmpulku pieaugums - 2016.gada beigās Latvijā bija reģistrēts aptuveni 13 000 kazu, bet šogad kazu skaits jau pārsniedz 14 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot ārpuskārtas produktu marķējuma kontroli SIA RVA Company noliktavā Rīgā, konstatējis pārtikas preču – siera pārmarķēšanu. Aizdomas par krāpnieciskām darbībām ar marķējumu PVD radās, veicot pārbaudes mazumtirdzniecības vietās, informē PVD.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka sieram šķēlēs «Radamer kūpināts» ir pazīmes, kas liecina, ka ir noņemts oriģinālais marķējums un uzlīmēts cits marķējums ar mainītu derīguma termiņu.

Tāpat inspektori konstatēja, ka noliktavā atrodas liels daudzums dažādu sieru, kuriem beidzies derīguma termiņš. Turpinot pārbaudi, atklājās, ka noliktavā atrodas sieri bez ražotāja oriģinālā marķējuma, kā arī sieri ar pazīmēm, ka oriģinālais marķējums ir bojāts, to ir mēģināts noņemt un virsū ir uzlīmēts cits marķējums.

Pārbaudes laikā noliktavā atradās atkritumu kaste ar noņemtu marķējumu (sieriem, kuriem beidzies derīguma termiņš), uz darba galda atradās datumu zīmogs un šķīdums, ar kura palīdzību viegli noņemt marķējumu no iepakojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cesvaines piens sāk ražot mazos siera Cesvaine rituļus

Gunta Kursiša, 16.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Cesvaines piens sācis mazā, 300 gramu, izmēra vaskoto sieru – Cesvaine 2 mēneši un Cesvaine 4 mēneši – gatavošanu, inoformē uzņēmuma pārstāvji.

Mazo Gouda tipa puscieto sieru ražošana sākta, jo patērētāji vēlējušies iegādāties sieru nevis sagrieztu, bet veselā ritulī, norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Cesvaines pienotava dibināta 1921. gadā, sākotnēji ražojot sviestu un sieru Bakšteinu. 1997. gadā izveidota akciju sabiedrību Cesvaines piens. Uzņēmuma apgrozījums pērn veidoja vairāk nekā 6,14 milj. Ls, bet peļņa bija 125 tūkst. Ls. Vidēji 2012. gadā uzņēmumā strādāja 103 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Svētku cienasta sarūpēšanā palīgā nāk šefpavāri: Siera fritatta ar spinātiem

Sagatavojusi Linda Zalāne, 22.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rihards Frīdenbergs-Kalniņš restorāna EcoCatering šefpavārs

Siera fritatta ar spinātiem

Sastāvdaļas:

8 olas

80 g Fontina siera (kubiciņos)

50 g spinātu

1 ēdamkarote Parmezāna siera (svaigi rīvēta)

pannas ietaukošanai olīveļļa

sāls

Pagatavošana:

Viegli sakuļ olas ar šķipsniņu sāls un iemaisa Fontina sieru, Parmezāna sieru un spinātus. Uzsilda cepampannu un viegli iesmērē ar eļļu. Ielej olu maisījumu un gatavo uz lēnas uguns, līdz apbrūninātas abas puses. Kad omlete gatava, tai būtu jābūt mīkstai, bet sieram pa vidu vajadzētu veidot stīgas. Pasniedz uz silta servējamā trauka.

Klāt var pasniegt romāņu maizi.

Romāņu maize

Sastāvdaļas:

75 g pilngraudu miltu

390 g kviešu miltu

Komentāri

Pievienot komentāru