Foto: publicitātes

Par piesārņojumu jādomā arī ražotājiem 

No šī gada 1. janvāra tirdzniecības vietās visā Latvijā, vēloties iegādāties produktus un pie kases vaicājot pēc plastmasas maisiņa, var nākties rēķināties ar papildu izdevumiem.

Rolands Dzenis, interneta veikala NuKo.lv mārketinga vadītājs, 2019. gada 17. janvāris plkst. 9:04

Tas saistāms ar grozījumiem Latvijas Republikas Iepakojuma likumā, kas stājušies spēkā saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dalībvalstu pienākumu savā nacionālajā likumdošanā iestrādāt plastmasas direktīvā noteikto. ES regulējums nosaka, ka līdz ar 2021. gadu tiks noteikts aizliegums vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu – šķīvju, ēdamrīku, salmiņu, vates kociņu, balonu kātiņu – apritei visā ES teritorijā.

Mēs visi vēlamies dzīvot skaistā un sakoptā vidē, vai ne? Latvieši spēj novērtēt dabu un tās sniegtās veltes, apzinoties, ka, ja par to nerūpēsimies, no zaļas valsts statusa mums būs jāatsakās. Gadu no gada tiek organizētas talkas, kuru ietvaros tiek savākti neskaitāmi maisi ar atkritumiem, kas nonākuši ceļmalās, mežos, ūdenstilpnēs un parkos. Liela daļa no savāktajiem atkritumiem ir dažādi plastmasas izstrādājumi, kuru sadalīšanās dabā var prasīt vairākus gadu tūkstošus. Nav noslēpums, ka plastmasa atstāj neatgriezeniskas sekas uz vidi, kurā dzīvojam. Tieši vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi veido Eiropā vairāk nekā 70% no jūras piedrazojuma. Ir virkne valstu, kurās plastmasas maisiņu ražošana un tirdzniecība ir aizliegta. Tas, ka beidzot sekojam citu valstu piemēram, ir pareizi un loģiski, lai gan jāatzīmē, ka mūsu iedzīvotāju saprātīgo attieksmi pret plastmasas maisiņu izmantošanu esam ievērojuši jau pirms ilgāka laika.

Tā kā veicam piegādi arī tiešpārdošanas veidā, proti, cilvēkiem ir iespēja zvanīt un pasūtīt dažādas preces pēc noteikta cenrāža, regulāri saskaramies ar to, ka klienti nosaka, ka dažādus dārzeņus vai augļus var likt vienā maisiņā, nevis katru savā, kā arī norāda, kuras lietas vispār nav jāiepako atsevišķi. Turklāt šādiem lūgumiem ir tikai viens konkrēts iemesls – rūpes par apkārtējo vidi, jo par šiem maisiņiem iepriekš nebija jāmaksā.

NuKo.lv nodrošina pārtikas piegādi visā Latvijā līdz pat klientu durvju slieksnim, un preču iesaiņošanas jautājums mums ir būtisks, jo esam atbildīgi par to, kādā izskatā prece nonāk līdz pasūtītājam. Šis regulējums skāris arī mūs, tomēr jau kādu laiku ar to rēķinājāmies. Mēs, komplektējot pasūtījumus, plastmasas iepakojumu izmantojam tikai nepieciešamības gadījumā – lai organizētu pasūtījumu un nošķirtu, piemēram, pārtikas un saimniecības preces.

Iepakojumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis izmaiņas – arī Latvijā cilvēki arvien biežāk izvēlas par pārdesmit centiem dārgākos papīra vai auduma maisiņus vai pat kartona kastes. Plastmasas radītais pārmērīgi lielais piesārņojums un tā sekas saprotamas gan latvietim, gan indietim, ķīnietim, portugālim. Tāpēc esam gatavi maksāt vairāk vai vispār atteikties no lieka iepakojuma.

ES īstenotā politika, cīnoties ar apkārtējās vides piesārņojumu, turpinās ietekmēt ražošanas un piegādes jomu. Paaugstinot plastmasas iepakojumu cenu, cilvēkus motivēs izvēlēties dabai draudzīgākus iepakojuma veidus, tomēr svarīgi piebilst – lai spētu efektīvi reaģēt uz plastmasas radīto postu apkārtējai videi, jāpalielina arī ražotāju atbildība. Nepietiks tikai ar papildu atbildības uzlikšanu patērētājiem, kas izvēlas plastmasas maisiņus. Joprojām liela daļa ražotāju savas produkcijas iepakošanai izvēlas plastmasu salīdzinoši zemo izmaksu dēļ. Pozitīvi vērtējama šī jautājuma attīstība likumdošanas pusē, bet, lai mēs visi pieteiktu efektīvu cīņu piesārņojumam, atbildīgām jābūt visām iesaistītajām pusēm – kā patērētājiem, tā ražotājiem un piegādātājiem. Līdzās ierobežojumiem, kas stāsies spēkā attiecībā uz plastmasas izstrādājumu ražošanu, jāveicina arī atkritumu šķirošanas sistēmas attīstība un citas saistītās jomas.

Šī pasaule ir mūsu visu mājas, un mēs esam atbildīgi par to, kāda tā ir šodien un kāda tā būs rīt. Neapšaubāmi – pēdējo simts gadu tehnoloģiskā un ražošanas attīstība ir veicinājusi piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos. Mēs visi to saprotam, tāpēc jo īpaši svarīgi, apzinoties problēmu, to risināt, lai nākamās paaudzes pēc simt un divsimt gadiem varētu turpināt dzīvot zaļā Latvijā un tīrā pasaulē.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 11. maijs plkst. 8:32

Interneta veikals Nuko.lv attīstīs tiešpārdošanu un turpmāk pie saviem klientiem dosies uz...

2018. gada 26. aprīlis plkst. 15:59

Pārtikas un sadzīves preču lielveikals internetā «Nuko.lv» savu apgrozījumu šī gada pirmajā...

2016. gada 11. oktobris plkst. 8:15

No ķiplokiem var ražot ne vien garšvielas, piemēram, pulveri un granulas, bet...

Nepalaid garām

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...

No šīs sadaļas
2019. gada 16. janvāris plkst. 13:38

Kāda būtu Lielbritānijas izstāšanās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību? Pēc ekspertu vērtējuma,...

2019. gada 16. janvāris plkst. 9:06

Ja nākamgad plānojat apmeklēt vasaras olimpiskās spēles Tokijā, interesanti būtu pievērst īpašu...

2019. gada 15. janvāris plkst. 15:16

Ir dažādi veidi, kā apgūt jaunas lietas – lasot atbilstošu literatūru, klausoties...

2019. gada 15. janvāris plkst. 14:35

Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu...

2019. gada 15. janvāris plkst. 8:17

Pēdējā laika ieraksti sociālajos tīklos liecina par to autoru sarūgtinājumu un vienlaikus...

2019. gada 14. janvāris plkst. 11:19

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa...

2019. gada 11. janvāris plkst. 10:14

Dzirdot par gida profesiju, pirmās asociācijas nereti ir par cilvēkiem Vecrīgā, kuri staigā ar...

2019. gada 11. janvāris plkst. 8:25

Sekmīgas un attīstītas valstis jau sen būvniecības nozares līgumos izstrādājušas savus standartus,...

2019. gada 10. janvāris plkst. 14:15

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī...

2019. gada 10. janvāris plkst. 13:33

Šā gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā,...