SIA “Biļešu serviss” 27.martā iesniedzis Iepirkumu uzraudzības birojam (UIB) iesniegumu, kurā apstrīd Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) lēmumu par atklātā konkursa “XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums” uzvarētāju – SIA “Biļešu paradīze”.

SIA “Biļešu serviss” iesniegumā UIB norāda, ka SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums ir nepamatoti lēts, LNKC acīmredzami kļūdaini vērtējis SIA “Biļešu paradīze” finanšu piedāvājumu un nesniedz SIA “Biļešu serviss” informāciju par tā piedāvājuma vērtējumu saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma kvalitātes kritērijos. Ja LNKC būtu ievērojis Publiskā iepirkuma likuma (PIL) 37.panta otrās daļas 2.punkta, 41.panta pirmās daļas un 53.panta prasības piedāvājumu vērtēšanas gaitā, SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums būtu noraidāms un SIA “Biļešu serviss” ar lielāku piešķirto punktu skaitu būtu ieguvis tiesības slēgt Konkursa iepirkuma līgumu.

Dziesmu un deju svētku biļetes tirgos Biļešu paradīze 

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) iepirkumā par Dziesmu un deju svētku biļešu...

SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Līga Rubine skaidro, ka iesniegumā UIB norādīti vairāki faktori: "Viens no tiem - konkursa uzvarētāja piedāvājums ir nepamatoti lēts, vairāki pakalpojumi tiek piedāvāti par EUR 0,00, neņemot vērā ne personāla, ne tehniskā nodrošinājuma izmaksas. Piemēram, SIA “Biļešu paradīze” savā piedāvājumā EUR 0,00 cenu norādījis tādās sadaļās, kā: - Biļešu elektroniskās kontroles uzraudzības personāla izmaksas (Kritērijs D),- Izbraukumu tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas (Kritērijs E),- Biļešu un ielūgumu sagatavju cena (izdrukas un elektroniskā veidā ar vai bez norādītas vērtības (cenas)) (Kritērijs G).Citiem vārdiem sakot, par velti piedāvā šajās finanšu piedāvājuma pozīcijās algojamo personālu un aprakstītās darbības. Acīmredzams, ka EUR 0,00 cena šajos kritērijos nespēj segt kaut minimālākās darba spēka izmaksas, tajā skaitā izmaksas, kas saistītas ar darbinieku sociālo aizsardzību un tiesībām. Šāda nepamatoti lēta cena pārkāpj piemērojamos darba tiesību un darba aizsardzības standartus un ir pamats piedāvājuma noraidīšanai PIL 53. panta ceturtās daļas kārtībā. Tas pats attiecas uz vairākiem citiem kritērijiem, kur nav iekļautas izmaksas jeb piedāvājumā norādītā cena ir EUR 0,00 – izbraukuma tirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanai, biļešu un ielūgumu sagatavju sagatavošanai.

Pie tam, vairākās sadaļās norādot cenu EUR 0,00, SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums būtībā “salauž” konkursa uzvarētāja noteikšanai paredzēto matemātisko formulu, kura acīmredzami nav paredzēta gadījumam ar EUR 0,00 cenu, kā rezultātā visi citi piedāvājumi neatkarīgi no to summas ir vērtējami ar 0 punktiem, kas nav samērīgi. Tādā veidā ir pārkāpts PIL 2. panta 2. punktā nostiprinātais un IUB un tiesu praksē regulāri konkretizētais vienlīdzīgas attieksmes princips. Tāpat SIA “Biļešu serviss” nav saņēmis pieprasīto informāciju par tā piedāvājuma vērtējumu saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma kvalitātes kritērijos.”

Izvērtējot visus faktorus, SIA “Biļešu serviss” iesniedzis UIB lūgumu atcelt atklātā konkursa “XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums” rezultātus un atkārtoti vērtēt iesniegtos piedāvājumus.

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Ziņu portāls A/S «Delfi», kas ir meitasuzņēmums Tallinas biržā kotētajai AS «Ekspress Grupp», iegādāsies 100% akciju Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmumā «Biļešu paradīze».

2019. gada 4. jūnijā A/S «Delfi» parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tās meitasuzņēmumi SIA «Delfi Tickets» un SIA «Delfi Tickets Service» iegādāsies 100% Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmuma «Biļešu paradīze» akciju. Pārdevēji ir privātpersonas – Latvijas pilsoņi. Puses ir vienojušās neizpaust iegādes cenu, kā arī citus darījuma nosacījumus.

AS «Ekspress Grupp» izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu) uzsver, ka darījuma mērķis ir paplašināt SIA «Delfi» darbību uz citām jomām un izmantot sinerģiju ar mediju biznesu. «Mūsu galvenais mērķis ir palielināt digitālās pārdošanas apjomu Baltijas tirgos. Šī iegāde dod iespēju «Biļešu paradīzei» un «Delfiem» rast sinerģijas to biznesā Latvijā un attīstīt grupas diversificēto digitālā biznesa portfeli. «Ekspress Grupp» apsver iespēju ilgtermiņā paplašināt biļešu pārdošanas biznesu arī citās Baltijas valstīs,» sacīja M.-L. Rītsalu.

Latvijas Nacionālā kultūras centra izsludinātajā iepirkumā «XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums» uzvarējusi SIA «Biļešu paradīze», informē Kultūras ministrija. Iepirkumam par svētku biļešu tirdzniecību, kura piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija no 2017. gada 14. augusta līdz 7. septembrim, pieteicās trīs pretendenti. Iepirkuma mērķis bija izvēlēties pretendentu, kas nodrošina Svētku biļešu tirdzniecību, administrēšanu un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojumu.

Izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurš apliecina pretendenta pakalpojuma atbilstību galvenajām prasībām– nodrošināt ne mazāk kā 40 vienotā tiešsaistes datu apmaiņas tīklā saslēgtas biļešu tirdzniecības vietas Latvijas teritorijā, izbraukumu tirdzniecību, biļešu elektronisko kontroli svētku pasākumu norišu vietās.

«Jau šobrīd jūtam pastiprinātu sabiedrības interesi par biļešu iegādi uz gaidāmajiem 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem. Mūsu kā rīkotāju pamatuzdevums bija izvēlēties pretendentu, kurš spēs sniegt pārskatāmu un kvalitatīvu pakalpojumu un ir gatavs rūpīgi strādāt gan pie rindu regulēšanas mehānisma tiešsaistē, gan rindu mazināšanas aktivitātēm tirdzniecības vietās. Pārskatāma un kvalitatīvi sagatavota biļešu tirdzniecība nodrošinās lielāku Dziesmu un deju svētku pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. Tomēr jau tagad vēlamies uzsvērt, ka visiem interesentiem ir jārēķinās, ka pieprasījums daudzkārt pārsniegs piedāvājumu, ņemot vērā pasākumu norišu infrastuktūru ietilpību, un visiem nebūs iespēja baudīt visus pasākumus klātienē.Programma ir ļoti krāšņa – Rīgā būs gan maksas, gan bezmaksas pasākumi, un esam pārliecināti, ka ikvienam būs iespēja sajust Latvijas valsts simtgadei veltīto Dziesmu un deju svētku īpašo gaisotni,» skaidro svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Latvijas lielāko mūzikas festivālu "Positivus" un "Summer Sound" rīkošana pašlaik norit pēc plāna un to organizatori cer, ka pasākumi, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, notiks paredzētajā laikā.

"Līdz festivālam ir četri mēneši, tādēļ šobrīd izsludinātie ierobežojumi tos tiešā veidā neskar. Protams, ka mēs vērojam vispārējo situāciju visā pasaulē un, ja tā pasliktināsies un ierobežojumi tiks pagarināti, mēs attiecīgi uz to reaģēsim.Tāpat ir jāņem vērā, ka mūsu situācija būs atkarīga no situācijas ārvalstīs," biznesa portālam db.lv sacīja festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors. Festivāls Salacgrīvā plānots no 17. līdz 18. jūlijam.

"Līdz ārkārtas situācijai valstī mums bija otrs labākais biļešu pārdošanas rādītājs. Protams, pēc ārkārtas situācijas izziņošanas biļešu pārdošanas rādītāji ir ievērojami kritušies," atzīst "Positivus" rīkotājs.

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) iepirkumā par Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanu uzvarējis tirgotājs "Biļešu paradīze", informēja LNKC pārstāve Linda Ertmane.

Iepirkumam bija pieteikušies divi pretendenti - SIA "Biļešu paradīze" un SIA "Biļešu serviss". "Biļešu paradīzes" piedāvājums atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Ertmane norāda, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, pēc uzvarētāja paziņošanas desmit dienu laikā pretendenti var apstrīdēt rezultātus. Ja tas nenotiks, LNKC parakstīs līgumu un uzsāks gatavošanos XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju biļešu tirdzniecības procesa nodrošināšanai aprīlī.

Jau rakstīts, ka iepirkuma piedāvājumu iesniegšanas termiņš tika pagarināts, jo "Biļešu serviss" bija Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) apstrīdēja atsevišķus iepirkuma nolikuma nosacījumus. IUB atzina, ka LNKC ir tiesības prasīt nepieciešamos kvalitātes kritērijus, līdz ar to sūdzība tika noraidīta.

Festivāls «Positivus» nākamgad būs saīsināts, jo trīs dienu pasākums atspoguļojas augstākās biļešu cenās, pastāv sezonālo koncertu konkurence, kā arī lielākā daļa apmeklētāju iepriekšējos gados izvēlējušies to apmeklēt tieši divas, nevis visas trīs dienas, sacīja festivāla organizators Ģirts Majors.

Viņš skaidroja, ka, saīsinot festivāla norisi, tas kļūs pieejamāks plašākai publikai, jo muzikālā satura kvantitāte atspoguļojas biļešu cenās, kā rezultātā, tas ir «jutīgs moments pasākumu tirgū».

Tāpat Majors uzskata, ka, atgriežoties pie agrākā divu dienu koncepta, tas kļūs saturiskāks. Festivāla rīkotāju statistika esot uzrādījusi, ka cilvēki pēdējo gadu laikā lielākoties apmeklē vien divas, nevis visas trīs dienas, kas liek secināt, ka trīs dienu festivāli bijuši par garu.

Taujāts, vai aizvadītā gada festivāls uzņēmumam radījis zaudējumus, Majors teica, ka šis bizness vienmēr ir sezonāls. «Ir koncerti, kas ir ļoti veiksmīgi un tādi, kas nav tik veiksmīgi. Tas pats ir ar festivāliem. Mums ir svarīgi, lai vidējā līkne ir stabila. Tas nav pirmais gads, kad festivāls guvis zaudējumus. Bet, ja mēs skatītos tikai no peļņas viedokļa, tad festivālu nekad nebūtu sākuši. Pēc viena gada nevar izdarīt ilgtermiņa secinājumus,» pauda «Positivus» rīkotājs.

Rīgas domes Satiksmes komiteja atbalstījusi Rīgas sabiedriskā transporta biļešu reformu, kas paredz būtiski palielināt maksu par vienu braucienu, bet vienlaikus būtiski izdevīgākas kļūs mēnešbiļetes.

Turklāt bez maksas turpmāk varēs pārvietoties strādājošie pensionāri.

Galvenās pārmaiņas skars pāreju uz pilnīgi citiem biļešu veidiem, atsakoties no 135 dažādiem biļešu veidiem un ieviešot laika biļetes, no kurām lētākā būs 90 minūšu biļete, kas maksās 1,5 eiro, un ar to varēs braukt vairākos transportlīdzekļos attiecīgo minūšu skaitu.

Viena brauciena maksa tiks palielināta par nepilniem 74% - no 1,15 eiro līdz 2 eiro par vienu braucienu. Taču realitātē viena brauciena biļeti par 2 eiro būs iespēja nopirkt tikai pie vadītāja autobusā. Un vienīgais maršruts, kurā to varēs izdarīt, ir 22.autobusā, kas kursē no uz un no Rīgas lidostas.

Kā uzsvēra Satiksmes komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV), saskaņā ar normatīvu prasībām, pašvaldībai maksa par vienu braucienu jānosaka maksimāli tuvu pašizmaksai. Pašlaik pašizmaksa esot 2,04 eiro par vienu braucienu.

Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas pēc nedēļas sāksies Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā, iespējams, būs mazāk līdzjutēju no Latvijas nekā pirms četriem gadiem Sočos. Par to liecina oficiālā pārdevēja – ASV bāzētās kompānijas Cartan Global DB sniegtā informācija.

Biļešu izplatītāji norāda, ka kopumā ir saņēmuši pieprasījumu par 250 biļetēm un janvāra otrajā pusē no šī skaita ir pārdotas 178 biļetes. Līdz ar to atlikušas vēl 72 biļetes. Tāpat Cartan Global atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji var pasūtīt biļetes arī Slovēnijā, to paredzot SOK Eiropas Savienības politika. Savukārt uz olimpiskajām spēlēm, kas pirms četrem gadiem norisinājās Krievijas kūrortā Sočos, cilvēki no Latvijas bija nopirkuši aptuveni 360 biļešu.

Latvijas līdzjutējus interesē tādi sporta veidi kā bobslejs, skeletons un kamaniņu sports, visticamāk tāpēc, ka Latvijas sportisti šajos sporta veidos uzrāda labus rezultātus un var cīnīties par medaļām.

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, sociālajos tīklos paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Viņš norāda, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. "Šī paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā, jo mums jāpaziņo, ka 20202.gada vasara būs bez "Positivus" festivāla," raksta Ģ.Majors.

Viņš skaidro, ka festivāls nevar notiks mākslinieku, mūziķu, tehniskā personāla festivālu apmeklētāju veselības drošības dēļ. "Koncerti no guļamistabām televizora vai datoru ekrānā, ballītes dzīvojamās istabās vai uz balkoniem nekad neaizstās dzīvu koncertu apmeklējuma pieredzi. Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi visā pasaulē liek māksliniekiem atcelt koncertus, bet festivāla organizatoriem - rakstīt atcelšanas paziņojumus visu veselības un drošības labā," vēsta Ģ.Majors.

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē kontrolētā investīciju kompānija «UP Invest» iegādāsies biļešu tirdzniecības operatoru «Baltic Ticket Holdings» (BTH), kam pieder arī «Biļešu Serviss» Latvijā.

«UP Invest» valdes loceklis un izpilddirektors Svens Nūtmans sacīja, ka investīcijas mērķis ir vēlme paplašināties līdz šim neiekarotā uzņēmējdarbības jomā.

«Uzskatām, ka biļešu aprites tirgum ir paplašināšanās potenciāls Baltijas valstīs un Baltkrievijā, kur pašlaik darbojas BTH. Mēs arī augstu vērtējam kompānijas neseno attīstību un valdes ieguldījumu,» teica Nūtmans.

Viņš piebilda, ka sarunas bijušas saspringtas, bet abas puses ir apmierinātas ar darījumu. Puses vienojušās darījuma summu neatklāt. BTH pašreizējā vadība turpinās darbu.

Igaunijas kompānija «Baltic Ticket Holdings» dibināta 2007.gadā, sākotnēji tā pārvaldīja «Piletilevi» Igaunijā un «Biļešu Serviss» Latvijā. 2016.gadā BTH grupai pievienojās «Bilietai» Lietuvā un «Kvitki» Baltkrievijā.

#Konference ir iespēja pavisam īsā laikā notestēt savu ideju pie potenciālajiem investoriem.

Startup ir digitāls bizness, tāpat pastāv uzskats, ka visu informāciju var atrast internetā, tomēr arvien uzņēmēji kuplā skaitā apmeklē nozares konferences

Vaicāta, kāpēc jaunuzņēmumi dodas uz konferencēm, tehnoloģiju un uzņēmēju konferences TechChill komunikācijas vadītāja Līva Pērkone teic, ka, lai gan jaunuzņēmumi pārstāv tehnoloģiju pasauli, nekas nav mainījies – personīgais kontakts ir neatsverams, jo īpaši Eiropā, kur nav izteikta startup centra, bet ir aktīvi kontakti starp dažādām valstīm. «Konferences ir kā tikšanās vieta. Jaunuzņēmumu nozarē pasākumi kalpo arī būtiskam papildus mērķim – uzņēmējiem ir būtiski satikt investorus. Šajā gadījumā konference ir vērtīgs ieguldījums, jo citkārt uzņēmums, ļoti iespējams, individuāli dotos pie katra potenciālā investora ar visām ar to saistītajām izmaksām, turpretī konferences ietvaros, rūpīgi veicot izpēti un izdarot nepieciešamo «mājasdarbu», var noorganizēt tikšanos ar vairākiem nopietniem investoriem,» viņa teic.

Autotransporta direkcija atkārtotā konkursā par vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izstrādi, uzturēšanu un izmaiņu pieprasījumu realizāciju noslēgusi līgumu ar SIA "Codex", kuras piedāvātā līgumcena bija 557 600 eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

Kā norādīja direkcijā, sistēmu paredzēts izstrādāt apmēram desmit mēnešu laikā, lai iekļautos sākotnējos plānos to ieviest jau šogad, lai gan konkursa nolikumā teikts, ka papildu četri mēneši tiek atvēlēti sistēmas pieņemšanai un ieviešanai produktīvajā lietošanā.

Tāpat sistēmas uzturēšanas termiņš, kura laikā var tikt veiktas izmaiņas pieprasījumu realizācijā, ir 36 mēneši no brīža, kad ir parakstīts nodošanas-pieņemšanas akts par sistēmas izstrādes noslēgšanu.

Iepirkumam pieteicās kopumā sešas kompānijas, tostarp "Codex", kuru piedāvājums bija finansiāli lētākais. Pirms iepirkuma kā paredzamo līgumcenu Autotransporta direkcija bija noteikusi 650 000 eiro.

«Tiem, kuri vēlas ar festivālu nodarboties ilgtermiņā, ir atbildības sajūta, bet ik pa laikam ir gadījumi, kuri diemžēl liek brīnīties, ka tādas lietas var notikt, lai arī tas ir saprotami - šī industrija Latvijā ir jauna un niecīga, kaut spēcīgāka nekā pirms desmit gadiem,» citējot Positivus organizētāju Ģirtu Majoru, raksta laikraksts Diena.

Positivus šodien izsludina nākamā gada festivāla norises datumus, un tie ir 18., 19. un 20. jūlijs. Tāpat Positivus ir viens no desmit pretendentiem uz Eiropas festivālu balvu par labāko mūziķu izvēli. Nomināciju sarakstu izveidojusi starptautiska žūrija, kurā darbojas industrijas aģenti, eksperti un žurnālisti. Tas ir liels sasniegums, jo Positivus ir iekļuvis nominantu sarakstā, kur pārējie konkurenti ir daudz lielāki festivāli, - saka festivāla Positivus organizētājs Ģ. Majors. «Visiem šiem festivāliem ir daudz lielāks budžets nekā Positivus. Mums ir mazāk nekā viens miljons eiro, ko festivāls tērē māksliniekiem, bet pārējiem ir no diviem līdz pat 10 miljoniem,» viņš stāsta.

Positivus festivāls, kas šovasar Salacgrīvā norisinājās jau septīto gadu, bet pirmo reizi piedāvāja programmu trīs dienu garumā, nav bijis tālu, lai būtu izpārdots, tādēļ festivāla organizētājs Ģirts Majors cer, ka jau drīz pienāks diena, kad festivāls būs izpārdots.

Ģ. Majors stāstīja, ka ir apmierināts ar 30 tūkst. apmeklētāju skaitu šajā vasarā. Šovasar festivālā tika sasniegts tāds apmeklētāju skaits, kāds tika prognozēts, un tas ir aptuveni tāds pats, kāds bija pagājušajā gadā.

«Skatītāju skaits nav mazāks. Skaits, uz ko mēs skatāmies, ir dienas un kopējais festivālu dienu apmeklētāju skaits. Lielākā daļa cilvēku biļetes pirka uz visām festivāla dienām - tā tas bija divu dienu festivālam, un tā tas ir arī trīs dienu festivālam. Cilvēku apmeklējums visās festivāla dienās bija līdzīgs, piektdienā un svētdienā bija nedaudz mazāk, bet sestdienā bija visvairāk,» sacīja festivāla rīkotājs, pieminot, ka līdzīgi ir pasākumos jebkurā valstī.

Lai gan Rīgas domes izdevumi ekonomiskajai darbībai ik gadu aug, 40 – 45% no tiem veido dotācijas Rīgas satiksmei.

Pamatā šī nauda tiek izmantota, lai kompensētu zaudējumus, ko rada pašvaldības ar dāsnu roku piešķirtās atlaides plašām braucēju grupām. Par to liecina DB veiktais pētījums, analizējot Rīgas domes budžetu no 2009. līdz 2014. gadam, kad galvaspilsētā pie varas ir Saskaņas centrs.

Visstraujāk – satiksmei

Lai gan pašvaldība par savām prioritātēm definējusi izglītību un sociālo aizsardzību, kam budžetā arvien pieaug finansējums, visstraujākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā bijis ekonomiskajai darbībai jeb, kā skaidro pašvaldībā, novirzīts, lai nodrošinātu rīdziniekiem un Rīgas viesiem efektīvus un mūsdienu prasībām atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus un citus pilsētvidei nozīmīgus pasākumus, piemēram, ceļu infrastruktūru. Proti, 2009. gadā, kad pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā triumfēja Saskaņas centrs, ekonomiskajai darbībai no pamatbudžeta tika izlietoti 129 milj. eiro, pērn – ar pēdējiem gada nogalē veiktajiem grozījumiem pamatbudžeta daļa šim mērķim bija pieaugusi jau līdz 238 milj. eiro. Šā gada budžetā pagaidām paredzēti vairāk nekā 208 milj. eiro, taču sagaidāms, ka līdz ar grozījumiem šī summa mainīsies.

Festivāls Baltic Beach Party šogad Liepājā notiks pēdējo reizi. Iespējams, turpmāk tas varētu notikt citā pilsētā vai pat citā valstī.

Tā preses konferencē informēja festivāla rīkotāji. «Tas ir smags lēmums un nav radies vienā naktī,» preses konferencē norādīja viens no festivāla dibinātājiem un organizatoriem Raivo Mediņš. Lēmuma pamatā nav finansiālas grūtības vai organizatoriskas neveiksmes - gluži otrādi - festivāls esot sasniedzis daudz plašākus apmērus, nekā jebkād tā dibinātāji cerējuši. Tomēr pašvaldība neatbalsta festivālu tādā mērā, kā vēlētos tā rīkotāji. «Ja nav pleca sajūtas no galvenā partnera - pašvaldības puses, tad tā ir pārāk liela nauda, pārāk liela atbildība,» norādīja festivāla organizatoru pārstāvis Mareks Mediņš.

Koncertaģentūra FBI pirmdien paziņoja, ka pēc četru gadu pārtraukuma Latvijā atkal koncertēs pasaulslavenā grupa Depeche Mode. Biļešu pārdošana uz tikko izsludināto Global Spirit Tour tūres koncertu Rīgā sāksies ceturtdien, 6.jūlijā un tās maksās sākot no 69 eiro.

Līdz ar sajūsmu par iespēju grupas koncertu redzēt Arēnā Rīga, sociālajos tīklos sākās arī diskusijas par biļešu cenu adekvātumu un sabiedrības maksātspēju. «Stokholmā biļetes maksāja 60€, Varšavā 42€, Budapeštā 41€. Vai mēs tiešām esam visbagātākie Eiropā?,» liecina kāda koncertu apmeklētāja ieraksts FBI Facebook lapā pie koncerta ieraksta. Vēl kāda pastāvīga koncertu apmeklētāja teicās, ka par nepilniem 30 eiro apmeklējusi grupas U2 koncertu Stokholmā, tāpēc ar visu cieņu pret Depeche Mode, 69 eiro viņai tomēr šķietot par dārgu.

Koncertaģentūras FBI pārstāvis Kristaps Kārkliņš portālam Db.lv apliecināja, ka biļešu cenas uz pasaules mēroga grupu koncertiem Rīgā ir vienas no zemākajām Eiropā, tāpēc neesot nekāda iemesla uzskatīt, ka tās ir pārāk dārgas. «Jā, varbūt kādreiz, pirms daudziem gadiem biļešu cenas bija zemākas, taču grupu popularitāte un piedāvāto šovu līmenis ir ievērojami audzis. Biļešu cenas seko līdzi popularitātei. Koncerti vienmēr tiek izpārdoti. Biļešu cenas Rīgā ir ļoti labas un pieņemamas, īpaši pie apstākļiem, kad cilvēkiem nekur nav jābrauc, jātērē nauda ceļam un naktsmītnēm, jo ir iespēja šāda līmeņa māksliniekus redzēt tepat Rīgā,» skaidro K. Kārkliņš.

Augustā darbību sāks jauna interneta platforma, kas nodrošinās godīgu otrreizējo biļešu tirgu, informē platformas bilesutirgus.lv dibinātāji Jānis Ābele un Andrejs Siliņš.

Platformas izveidotāji cer, ka radītā platforma mazinās negatīvo pieredzi, ar kādu daudziem nācies saskarties, mēģinot tikt pie biļetēm otrreizējā tirgū.

Bilesutirgus.lv piedāvās legālu veidu, kā pasākuma biļetes īpašniekam, kurš pats kāda iemesla dēļ nevar apmeklēt pasākumu, ļaus pārdot biļeti uz pasākumu, savukārt pircējam - ar naudas garantiju iegādāties biļeti. Tas pats attiecināms uz dāvanu kartēm vai kuponiem gadījumos, kad to īpašnieks saprot, ka darbības laikā nebūs iespējas to izmantot.

«Nereti dzirdēti gadījumi, kad otrreizējā tirgū iegādāta biļete izrādījusies viltota. Jaunā biļešu tirgus platforma biļešu pircējiem nodrošinās naudas garantiju 100% apmērā, ja tomēr kaut kas nebūs kārtībā. Šāda iespējamība gan ir ļoti niecīga, jo Bilesutirgus.lv biļetes tiks pārbaudītas, kā arī pārdevēja reģistrācija platformā notiks ar Facebook lietotāja profila starpniecību. Platforma paredzēta godīgai biļešu tirdzniecībai nevis spekulantiem, tāpēc Bilesutirgus.lv noteikts biļešu cenas ierobežojums - cena nedrīkst pārsniegt sākotnējo biļetes cenu par vairāk nekā 30%,» skaidro platformas izveidotāji.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lai mudinātu pasažierus aktīvāk izmantot iespēju vilcienu biļetes iegādāties elektroniski, visām vilcienu biļetēm, kuras tiks iegādātas internetā un mobilajās lietotnēs, sākot no 20. augusta tiks piemērota 5% atlaide, informē AS «Pasažieru vilciens».

5% atlaide tiks piemērota visām vilcienu biļetēm, kuras šobrīd ir nopērkamas elektroniski – biļetei braucienam vienā virzienā, bagāžas biļetei, kā arī tām biļetēm, kurām jau tiek piemērotas citas atlaides, tai skaitā 3+ Ģimenes biļetei ar 50% vai 90% atlaidi, biļetei turp un atpakaļ un bagāžas biļetei turp un atpakaļ.

Balstoties uz AS «Pasažieru vilciens» ierosinājumu, Sabiedriskā transporta padome 20.06.2019. pieņēma lēmumu, ar kuru tika atbalstīta šādas jaunas lojalitātes programmas (elektronisko biļešu iegādei) ieviešana un atlaides 5 % apmērā piemērošana visām internetā un mobilajās lietotnēs pārdotajām AS «Pasažieru vilciens» elektroniskajām biļetēm.

Latvijā vai katru nedēļas nogali vasarā notiek vairāki festivāli un izklaides pasākumi. Tie visi cīnās par apmeklētājiem, konkurence ik gadu aug augumā, un tas ir smags bizness, DB atzīst aptaujātie festivālu rīkotāji.

Vērienīgāko festivālu budžeta sadaļu veido ieņēmumi no ieejas biļetēm un tikai pēc tam sponsoru līdzekļi un tirdzniecības vietu nodrošināšanas. Ir virkne festivālu, kuru norise ir cieši saistīta un atkarīga no Valsts Kultūrkapitāla fonda, starptautisko fondu un pašvaldību atbalsta.

Festivāls Positivus šogad noritēs desmito gadu pēc kārtas, un šajā laikā tas ir mainījies līdz nepazīšanai, kļūstot par vienu no lielākajiem šāda veida pasākumiem Baltijā. Kopējais festivāla budžets ir vairāk nekā divi milj. eiro, proti, šogad summa ir par 400 tūkst. eiro lielāka nekā pērn. Mākslinieku honorāriem tiek tērēti 1,2 milj. eiro, un 95% no šīs summas saņem ārvalstu mūziķi. Savukārt ieņēmumu sadaļā galvenā pozīcija ir biļešu tirdzniecībai, mazāk kā pusi veido ieņēmumi no sponsoriem un tirdzniecības vietu īre.