Jaunākais izdevums

Latvijas lielāko mūzikas festivālu "Positivus" un "Summer Sound" rīkošana pašlaik norit pēc plāna un to organizatori cer, ka pasākumi, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, notiks paredzētajā laikā.

"Līdz festivālam ir četri mēneši, tādēļ šobrīd izsludinātie ierobežojumi tos tiešā veidā neskar. Protams, ka mēs vērojam vispārējo situāciju visā pasaulē un, ja tā pasliktināsies un ierobežojumi tiks pagarināti, mēs attiecīgi uz to reaģēsim.Tāpat ir jāņem vērā, ka mūsu situācija būs atkarīga no situācijas ārvalstīs," biznesa portālam db.lv sacīja festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors. Festivāls Salacgrīvā plānots no 17. līdz 18. jūlijam.

"Līdz ārkārtas situācijai valstī mums bija otrs labākais biļešu pārdošanas rādītājs. Protams, pēc ārkārtas situācijas izziņošanas biļešu pārdošanas rādītāji ir ievērojami kritušies," atzīst "Positivus" rīkotājs.

Viņš piebilst, ka, ja vien pasākums teorētiski varēs notikt, tiks darīts viss nepieciešamais, lai pielāgotos tā brīža situācijai, lai pasākums varētu droši notikt.

Vaicāts, vai šobrīd jūtama sponsoru piesardzība, Ģ. Majors atbild, ka visi pašlaik vēro situāciju un vēlas saprast, vai pasākumi vasarā varēs notikt, kā plānots. "Arī zaudējumu apmērs būs atkarīgs no tā, vai festivāls notiks, vai tiks pārcelts utt. Katrā situācijā iespējamo zaudējumu apmērs būs atkarīgs no tā, kāda būs vienošanās ar māksliniekiem, piegādātājiem utt," komentē Ģ. Majors.

Pēc plāna norit arī festivāla "Summer Sound" organizēšana, kas 24.-25. jūlijā plānots Liepājā. "Mūsu lielākais izaicinājums, līdzīgi kā daudziem citiem pasākumu organizatoriem, uzņēmējiem un citiem sabiedrības locekļiem, ir neziņa un neskaidrība par nākotni. Ir grūti šādā situācijā strādāt, bet esam pacietīgi un saprotoši, turpinām darboties pēc mūsu iepriekš izveidotā plāna un aktīvi sekot līdzi izmaiņām visā notiekošajā," sacīja Alise Pabērza, festivāla "Summer Sound" pārstāve.

Uz šā gada festivālu biļetes sāka tirgot agrāk nekā iepriekšējos gados, tāpēc uz šo brīdi tās ir pārdotas pat vairāk nekā 2019. gadā.

Vaicāta par sponsoru nostāju, A. Pabērza atbild: "Mums ir ilggadēji sponsori un sadarbības partneri, ar kuriem jau esam izrunājuši šā brīža situāciju. Viņi ir saprotoši un mēs kopīgi turpinām darboties pie festivāla organizēšanas."

Viņa piebilst, ka, tuvojoties festivālam, varēs skaidri redzēt, cik daudz korekciju Covid-19 būs vai nebūs ieviesis - sākot no ceļošanas ierobežojumiem, kas uz festivālu liegtu ierasties māksliniekiem, līdz pat pulcēšanās ierobežojumiem un pasākumu norises aizliegumiem.

Tāpat turpinās darbs pie festivāla "Laba Daba" organizēšanas. Festivāla organizatoru pārstāve Kristīne Pinkule stāstīja, ka "Laba Daba" komanda seko līdzi situācijas attīstībai ar Covid-19 kā Latvijā, tā pasaulē. Viņa norāda, ka šobrīd runāt par festivāla atcelšanu vai pārcelšanu, ņemot vērā, ka tā norise plānota teju vasaras izskaņā, būtu pāragri.

"Mēs gribētu ticēt, ka sabiedrība ir spējīga solidarizēties un ievērot sociālās distancēšanās un pašizolācijas nosacījumus, lai situācija ar slimības izplatību tiktu ierobežota, un vasarā mēs visi varētu sākt atgriezties ierastākā ritmā. Arī gadījumā, ja ārkārtas situācijas ierobežojumi netiks atcelti 14.aprīlī, ar lēmumu par festivāla atcelšanu vai pārcelšanu uzreiz nesteigsimies, bet, līdzīgi kā šobrīd, sekosim līdzi notikumu attīstībai un izvērtēsim potenciālos riskus, pirms pieņemsim kādus lēmumus," komentē K.Pinkule.

Viņa norāda, ka līdz 7.augustam, kad plānots festivāls "Laba Daba", vēl ir apmēram pieci mēneši, kuru laikā situācija var mainīties.

Festivāla organizatoru komanda seko līdzi un ievēro ne tikai atbildīgo dienestu un organizāciju sniegtos norādījumus, bet arī konsultējas ar nozares kolēģiem. "Līdzīgu nostāju pašlaik ietur vairums vasaras festivālu pasaulē. Mēs ļoti ceram uz katra sabiedrības locekļa atbildību esošajā situācijā – solidarizējoties un strikti ievērojot piesardzības pasākumus mums kopā ātrāk izdosies atveseļoties kā fiziskā, tā emocionālā un ekonomiskā ziņā," domā K.Pinkule.

Viņasprāt, viens no izaicinājumiem, līdzīgi kā visās citās nozarēs, ir nenoteiktība un neskaidrība par to, cik ilgi ārkārtas situācija un dažādi citi ierobežojumi būs spēkā. Neziņa nedaudz ietekmē arī biļešu tirdzniecības apjomu.

"Mēs gan gribētu aicināt ar biļešu iegādi nevilcināties, jo tas ir izdevīgāk abām pusēm – gan festivālam, gan pašam apmeklētājam. Festivālam tas ļauj precīzāk prognozēt apmeklētību un attiecīgi visus nepieciešamos resursus un naudas plūsmas ieplānot precīzāk un lietderīgāk. Savukārt, apmeklētājs tādā veidā tiek pie festivāla biļetēm par izdevīgāku cenu, kas jo īpaši svarīgi varētu būt šogad, kad liela daļa cilvēku sāk rūpīgāk plānot izdevumus. Nevajag baidīties, ka festivāla biļešu nauda kaut kur varētu pazust gadījumā, ja nonākam pie scenārija, ka festivāls ir jāpārceļ vai jāatceļ," norāda K. Pinkule.

Viņa informē, ka šādos gadījumos festivāla organizatori rīkosies atbilstoši likumdošanai un saistošajiem līgumiem – biļetes būs derīgas arī tad, ja festivāls būs jāpārceļ, kā arī tiks nodrošināta naudas atgriešana tiem, kuri nevēlēsies apmeklēt festivālu gadījumā, ja tas tiktu pārcelts.

K. Pinkule pauž, ka arī atsevišķi sadarbības partneri, tajā skaitā festivāla sponsori, kļūst piesardzīgāki, jo notiekošais skar dažādu nozaru darbību.

"Mums ir prieks, ka ir sadarbības partneri, kuri esošo situāciju uztver kā izaicinājumu pozitīvu pārmaiņu virzienā. Dažādie ierobežojumi veicina radošu risinājumu un pieeju rašanos. Mums visiem kopīgi jāsaprot, ka šobrīd svarīgākais ir ievērot slimības ierobežošanas nosacījumus, paralēli domājot par risinājumiem situācijai pēc krīzes. Mūsu visu uzdevums - būt pēc iespējas gatavākiem, lai pēc ārkārtas situācijas ierobežojumu atcelšanas, pēc iespējas ātrāk varam turpināt strādāt, tādējādi veicinot ātrāku kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos," pauž K. Pinkule.

Pēc viņas domām, no krīzes situācijas izkļūsim veiklāk, ja spēsim jaunos apstākļus pieņemt, saprast un pielāgoties tiem. Līdzīgi kā šobrīd notiek visas sabiedrības solidarizēšanās, paliekot mājās, šādu solidarizēšanos būs jāmēģina saglabāt arī pēc ārkārtas situācijas beigām – turpinot darboties, tādā veidā atbalstot citam citu.

"Nav tā, ka cilvēki nopērk biļetes un festivāla organizatori uz to nopelna. "Ķēdīte", kura iegūst no situācijas, kurā pasākumi notiek, ir ļoti gara un kompleksa. Tur nav tikai viens pārdevējs un viens pircējs," uzsver K. Pinkule.

Šobrīd vīruss nav radījis neplānotas izmaiņas festivāla "Laba Daba" norisē. Laiks līdz festivālam vēl ir pietiekoši, un organizatoriem ir iespēja gatavoties tā, lai festivāls norisinātos kā plānots. Arī mākslinieki, tostarp ārvalstu, pauž cerību, ka sabiedrības vienotībā ir spēks un kopīgi esošo situāciju varam pārvarēt. Līdz ar to arī "Laba Daba" organizatori aicina ikvienu šobrīd izturēties atbildīgi, ievērot atbildīgo dienestu norādījumus un palikt mājās. Jo disciplinētāki būsim šodien, jo lielāks un drīzāks prieks būs par atkalredzēšanos un iespēju baudīt kultūru un normālu, ierastāku ikdienas ritmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā esošo situāciju valstī, uz 2021.gada vasaru pārcelts Liepājā notiekošais festivāls "Summer Sound", informēja festivāla organizatoru pārstāve Alise Pabērza.

Plānots, ka festivāls notiks nākamā gada 23. un 24.jūlijā, saglabājot visu līdz šim izziņoto programmu.

Festivāla organizators Uldis Pabērzis pauda, ka tika cerēts uz pozitīvāko iznākumu un, ka desmitais festivāls "Summer Sound" šogad varēs norisināties kā ierasts, tomēr tika pieņemts lēmums festivālu pārcelt uz nākamā gada vasaru, "jo nav nekā cita svarīgāka par visu mūsu līdzcilvēku drošību un veselību".

Šī vasara bez Positivus 

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu,...

Viņš skaidroja, ka kopš pirmajām runām par iespējamo pasākumu norises aizliegumu šajā vasarā, festivāla rīkotāji ir visu laiku paralēli strādājuši pie alternatīviem festivāla norises scenārijiem, lai vienotos par labākajiem risinājumiem ar māksliniekiem un festivāla atbalstītājiem, un varētu sniegt apmeklētājiem iespējami precīzāku un pilnīgāku informāciju par festivāla pārcelšanu uz nākamo gadu.

Pēc festivāla rīkotāja paustā, ieguldītais darbs ir rezultējies tajā, ka pašlaik visi šajā gadā apstiprinātie festivāla mākslinieki ir piekrituši uzstāties arī 2021.gada festivālā, tādējādi ļaujot pilnībā saglabāt festivāla mākslinieku programmu.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka visas iegādātās biļetes uz festivālu ir derīgas un ar tām nav jāveic nekādas papildu darbības, lai varētu apmeklēt festivālu "Summer Sound" 2021.gadā.

Precizējošas detaļas par festivāla norisi 2021.gadā tiks paziņotas laika gaitā, pauda Pabērza.

Festivāla mākslinieku programmā līdz šim jau bija izziņots franču dīdžeja Kungs, DJ "Regard", dīdžeju duets "Ofenbach", grupa "Mumiy Troll", "Musiqq", "Jumprava", Singapūras Satīns un citas.

Kā ziņots, apmeklētāju drošības dēļ arī festivāls "Positivus", kam bija jānotiek 17.jūlijā un 18.jūlijā Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, savā kontā sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Paziņojumā norādīts, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. Majors uzsver, ka paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, sociālajos tīklos paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Viņš norāda, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. "Šī paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā, jo mums jāpaziņo, ka 20202.gada vasara būs bez "Positivus" festivāla," raksta Ģ.Majors.

Viņš skaidro, ka festivāls nevar notiks mākslinieku, mūziķu, tehniskā personāla festivālu apmeklētāju veselības drošības dēļ. "Koncerti no guļamistabām televizora vai datoru ekrānā, ballītes dzīvojamās istabās vai uz balkoniem nekad neaizstās dzīvu koncertu apmeklējuma pieredzi. Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi visā pasaulē liek māksliniekiem atcelt koncertus, bet festivāla organizatoriem - rakstīt atcelšanas paziņojumus visu veselības un drošības labā," vēsta Ģ.Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidlaukā Spilve, Rīgā aizvadītajā nedēļā norisinājās "autokoncerts", kas tā rīkotājiem neradīja milzu peļņu, bet bija veids, kā atbalstīt nozarē strādājošos.

"Autokoncerta" organizators bija Uldis Pabērzis, kurš šajā vasarā plānoja rīkot arī festivālu "Summer Sound". "Covid-19" ierobežojumu dēļ festivāls pārcelts uz nākamo gadu.

"Kopumā situācija ir visiem zināma. Ir pandēmija un kaut kādā brīdī bija pilnīgi skaidrs, ka mūsu lielais pasākums, vasaras festivāls šogad nevarēs notikt. Mēs sākām jau laicīgi plānot tā pārcelšanu uz nākamo gadu. Spējām vienoties ar visiem māksliniekiem, ka pasākums notiks 2021. gadā ar tādu pašu programmu, tajā pašā nedēļas nogalē. Tā kā pasākums ir pārcelts, tad domājām, ko šajā laikā ir iespējams izdarīt. Vēl pirms tika izziņota tāda iespēja kā "autorkoncerti", šādu iespēju jau apsvērām un pētījām, kā to varētu īstenot. Kad izziņoja, ka šāds formāts ir pieļaujams, mēs sākām šī pasākuma organizēšanu," stāsta U.Pabērzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cilvēki pasākumos vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt iesaistīti

Kristīne Stepiņa, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki vēlas apmeklēt tādus sarīkojumus, kur vienuviet var iegūt lielāku pieredzi, piemēram, klausīties mūziku, apmeklēt lekcijas, izmēģināt jaunākās tehnoloģiju iespējas un nepieciešamības gadījumā satikties arī ar potenciālajiem darba devējiem, klāsta Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Ideju institūts valdes loceklis Guntis Ērglis-Lācis.

Turklāt cilvēki vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt tajā iesaistīti, viņš piebilst.

Kāds šis gads solās būt nozarei? Vai nav gaidāms apgrozījuma kritums pēc valsts simtgades zīmē pavadītā gada?

Jāatzīst, ka 2018. gads nozarei bija ļoti blīvs, tāpēc bija pamatots uztraukums, kā būs šogad. Runājot ar tehniskajām kompānijām, nākas secināt, ka šogad nav gaidāms apgrozījuma kritums. Šī ir bijusi piesātināta, smaga un grūta vasara, kas nozīmē, ka bizness ir gājis labi, darba nav trūcis.

Pagājušais gads tika pavadīts, organizējot simtgades pasākumus un Dziesmu svētkus, bet šovasar bija dažādi lielkoncerti, piemēram, Eda Šīrana un grupas Rammstein uzstāšanās. Ir pieaudzis dažādu netradicionālo formu festivālu apmeklētāju skaits, piemēram, sarunu festivālam Lampa un pludmales festivālam Summer Sound. Vienīgais šāda tipa pasākums, kas šogad piedzīvoja apmeklētāju skaita samazināšanos, bija Positivus. Tāda drūmā bezcerība, kādu mēģināja prognozēt Twitter «eksperti», ka visi nozares uzņēmumi mirs badā, nav iestājusies. Šī nozare, tāpat kā visas citas, ļoti tieši korelē ar valsts ekonomikas izaugsmi. Ja cilvēkiem parādās vairāk naudas un ticības valstij, viņi ir gatavi vairāk tērēt to dažādiem pasākumiem. Pēc krīzes, kuru piedzīvojām 2009. gadā, bija vajadzīgi astoņi gadi, lai cilvēki psiholoģiski būtu gatavi maksāt par izklaidi. Šobrīd Maslova piramīdā kultūrai un izklaidei ir stabila vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madara Jurgelāne plastmasas pudelēm devusi otru dzīvi, pārstrādājot tās auskaros, piespraudēs, rokassprādzēs un citos zīmola PETit accessories aksesuāros

Šāda ideja viņai radusies pirms aptuveni gada. M. Jurgelāne apmeklējusi kursus projekta vadībā, kuru nobeigumā bija jāizveido projekta pieteikums. Viņa nolēmusi, ka vēlas realizēt kaut ko īstu, lai velti neiztērētu laiku. Madarai jau pasen bijusi doma par atkārtotu lietu izmantošanu un pārstrādi. Ideja gadiem šaudījusies pa galvu, piemēram, kā neizmantotas kaklasaites pārvērst rotās. «Mājās mēdzam lietot arī gāzētu minerālūdeni, un pudeles sakrājas. Skatījos uz maisu, kas atkal tika nests uz atkritumu kasti, un domāju, kā mēs varētu darīt tā, lai pudeles tur nenonāktu,» stāsta M. Jurgelāne. Tika nolemts, ka no izlietotām plastmasas pudelēm kaut kas jārada. Jo vairāk Madara pētīja šo ideju un ievāca informāciju, jo vairāk viņai tā iepatikās. Kursu noslēgumā viņa nolēma, ka nepieciešams izveidot arī produkta prototipu un pati izveidoja pirmo eksperimentālo auskaru pāri. Vēlāk viņa iestājās LIAA Bauskas biznesa inkubatorā, kur saņēma palīdzību gan finanšu plānošanā, gan zīmola veidošanā. «Sapratu, ka sanāk skaisti. Tas Latvijā līdz šim nav bijis, un ļoti pieķēros šai idejai. Sāku attīstīt produktu, jau novembrī izveidoju zīmola Facebook lapu un parādīju plašākai auditorijai, ar ko nodarbojos,» atceras M. Jurgelāne. Sākumā rotas tika radītas sev pašai un draugiem. «Auskari kaut kādā ziņā ir mana vājība, jo tie man vienmēr ir patikuši. Savienoju savu aizraušanos ar to, ko es varu darīt,» atzīst M. Jurgelāne. Viņa nekad nav bijusi saistīta ar mākslas nozari, tāpēc aksesuāri izveidoti eksperimentālā veidā – mēģinot, darot un skatoties, kas sanāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru