Jaunākais izdevums

Latvijā pašlaik par maz tiek investēts attīstībā un pārlieku piesardzīgi šajā jautājumā ir gan uzņēmumi, gan komercbankas, kuru risku novērtējums nav atbilstošs šodienas apstākļiem, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Iepriekšējos gados investīciju trūkums Latvijas ekonomikā ir bijis ļoti uzskatāms. Tas nozīmē, ka ražīguma kāpums ir lēnāks. Tas nozīmē, ka izaugsmes temps ir lēnāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi aug lēnāk. Eiropas vidējo līmeni mums noķert arvien ir ļoti grūti un tas ir tāls uzdevums. Tādēļ manuprāt investīciju trūkums ir ļoti kritiska lieta Latvijas ekonomikā,” norādīja Kazāks.

Tajā pašā laikā dati liecina, ka nu jau vairākus gadus Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju uzkrājumi ir krietni lielāki nekā kredītsaistības.

“Viens no elementiem šeit ir uzņēmumu spēja un vēlme investēt. Te es uzņēmējiem viennozīmīgi varu teikt – nekrājiet, investējiet! Neesiet tik piesardzīgi! Ja mēs skatāmies uz datiem, tad uzņēmumu depozīti Latvijas komercbankās ir auguši par vairāk nekā 20% gada laikā. Šī nauda ir jāiegulda biznesā, jo nākotnes izaicinājumi ir ļoti plaši un investīcijas ir nepieciešamas,” aicināja centrālās bankas vadītājs.

“Otrs spēlētājs šajā investīciju stāstā, protams, ir komercbankas. Komercbankas iepriekšējā krīzē bija daļa no problēmas. Šajā krīzē mēs redzam, ka komercbankas ir daļa no risinājuma. Tas ir ļoti labi, jo spēcīgs finanšu sektors ir spēcīgas ekonomikas mugurkauls. Taču tajā pašā laikā ir sajūta, ka komercbankas uz esošo situāciju turpina skatīties superpiesardzīgi. Ja bankas ir pārlieku piesardzīgas, tās pietiekami daudz neiegulda nākotnes izaugsmē, neatbalsta strauju ekonomikas izaugsmi un galu galā mazina arī savus nākotnes biznesa apmērus,” uzsvēra Kazāks.

Viņš atzina, ka iepriekšējā finanšu krīze banku sektoram bija ļoti sāpīga, tādēļ no vienas puses komercbanku piesardzība ir saprotama. Tomēr no otras puses kopš tā laika daudzas lietas ir būtiski mainījušās.

“Manuprāt, bankām ir skaidri jāapzinās, ka ir vesela virkne strukturālu lietu, kuras, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu krīzi, ir mainījušās. Es minēšu tikai divas. Pirmā un galvenā – mēs esam daļa no eirozonas. Ja iepriekšējā krīzē naudu nevarēja sameklēt ar uguni, jo mēs bijām ārpus eirozonas, tad pašlaik atbalsts gan monetārās, gan fiskālās politikas pusē ir bijis ļoti apjomīgs un naudas resursu cena ir bijusi ļoti lēta. Otra lieta jau ir iekšējs faktors un, ja mēs skatāmies uz bankrota procedūru, uz maksātnespējas procedūru, tad šīs lietas ir būtiski uzlabojušās, salīdzinot ar iepriekšējo krīzi. Līdz ar to vide ir kļuvusi stabilāka un kvalitatīvāka. Jā, ja mēs skatāmies uz ēnu ekonomiku, tad tur cipari joprojām ir ļoti augsti. Diemžēl! Un tā ir lieta, kas valsts pusē viennozīmīgi ir jāuzlabo, bet tā nevar būt atruna tam, ka mums varētu atkārtoties kaut kas līdzīgs tam, kas bija 2008. un 2009.gadā. Situācija ir kvalitatīvi krietni labāka un stabilāka. Līdz ar to vērtēt riskus pēc iepriekšējās krīzes parauga nav adekvāti,” norādīja Kazāks.

Kā uz vēl vienu faktoru, kas neveicina attīstību, Kazāks norādīja uz nepietiekamajiem ieguldījumiem izpētē un attīstībā. Ir nepieciešama ciešāka sasaiste starp izglītību, zinātni un uzņēmējdarbību un spēja izstrādāt un ieviest inovācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir palielinājies par 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 6,7 % un pakalpojumu nozarēs par 11,3 %.

Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājies par 3,7 %.

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms COVID-19 pandēmijas līmeni un mūsu IKP šobrīd ir par 0,1 % lielāks nekā pirms COVID-19 pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī, secina bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Tas ir nedaudz straujāk kā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, pārsniegs 4 %. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar COVID-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija COVID-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunu banku veidosim gan ekonomikas izaugsmei, gan tās neatkarībai

Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem, 15.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīvs finanšu sektors ir nozīmīgs faktors tautsaimniecības attīstībai, lai spētu novirzīt finansējumu tiem uzņēmumiem, kuri ir labi kapitalizēti, pārvaldīti un godprātīgi veic savu darbību, un vienlaikus stimulētu arī uzkrājumu veidošanu, dodot iespēju brīvajiem līdzekļiem pelnīt.

Ņemot vērā faktisko situāciju Latvijas ekonomikā, var secināt, ka šobrīd Latvijas finanšu sektora spēju šo funkciju veikt nevar novērtēt kā pilnīgi efektīvu.

Nozīmīga loma Latvijas finanšu sektorā ir kredītiestādēm, kuras citastarp ir atbildīgas šīs funkcijas veikšanā. Galvenokārt tas skaidrojams, ka tās joprojām ir galvenais finansējuma avots, kamēr citi alternatīvi finansējuma avoti ir mazāk attīstīti. Tādējādi, neskatoties uz samērā lielo kredītiestāžu skaitu, Latvijas banku sektoram ir iespējas uzlabot savu darbību, lai nodrošinātu uzlabojumus finanšu sektorā kopumā.

Turklāt Krievijas iebrukums Ukrainā ir aktualizējis dažādas ekonomiskās neatkarības dimensijas, piemēram, enerģētikā un arī finanšu jomā. Esošā politiskā situācija ir parādījusi, ka mums ir vajadzīgs efektīvs, neatkarīgs vietējais finanšu tirgus, kas sargātu Latvijas tirgu no ārējiem satricinājumiem un ļautu tautsaimniecībai pilnībā izmantot tās potenciālu. Ekonomiski spēcīga valsts var arī labāk gādāt par savu drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī karš Ukrainā nav radījis būtisku ietekmi Baltijas uzņēmumu eksporta plānos, kopējais noskaņojums ir kļuvis piezemētāks un prognozēs par apgrozījuma pieaugumu un investīciju plāniem dominē piesardzība, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja.

Salīdzinot ar uzņēmumu prognozēm gada sākumā, krasi mainījušās gaidas par apgrozījuma pieaugumu. Apgrozījuma kritumu šobrīd prognozē 50-64% Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (Igaunijā 50%, Latvijā 56% un Lietuvā 64%), savukārt 2022. gada janvārī tikai 15-24% aptaujāto Baltijas uzņēmumu sagaidīja apgrozījuma kritumu. Samazinājies arī to respondentu skaits, kuri prognozē apgrozījuma pieaugumu virs 15% – ja 2022. gada janvārī 12-13% uzņēmumu bija pārliecināti, ka apgrozījums pieaugs par vairāk nekā 15%, tad šobrīd maijā tikai 5-6% uzņēmumu Baltijā sagaida šādu izaugsmi.

"Tik piezemēts noskaņojums varētu būt pārsteidzīgs, jo inflācija var pozitīvi ietekmēt apgrozījuma pieaugumu. Tomēr tas varētu būt skaidrojams ar bažām par cenu kāpuma ietekmi uz patērētāju pirktspēju. Uzņēmumu īpatsvars, kas pieļauj apgrozījuma kritumu, ir skaidrojams arī ar ģeogrāfisko novietojumu – Lietuvai tirdzniecībā visciešākās saites ir ar Baltkrieviju un Krieviju, Latvija atrodas pa vidu, bet Igaunijas uzņēmumus vismazāk skar sankciju ietekme," aptaujas datus skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas joprojām strādā Covid-19 ēnā, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc jūtama peļņas samazinājuma, kas bija redzams 2020.gadā, pagājušajā gadā situācija stabilizējās, taču bankas joprojām strādā Covid-19 ēnā.

"Covid-19 ietekmes risks joprojām tiek ļoti uzmanīgi monitorēts, jo tas nav pazudis un pandēmija nav beigusies. Kāda būs nu jau kārtējā Covid-19 viļņa ietekme uz reālo ekonomiku, uzņēmumu maksātspēju un banku aktīvu kvalitāti, varēsim redzēt tikai pēc kāda laika. Tajā pašā laikā ir labas ziņas - pelnītspēja pērn bankām ir strauji uzlabojusies, pat dubultojusies, salīdzinot ar 2020.gadu. 2020.gadā bankas tiešām ļoti piesardzīgi izvērtēja kredītportfeļus un tika veidoti papildu uzkrājumi potenciāli nedrošajiem kredītiem," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvieši biežāk iegulda naudu pensiju fondos, igauņi un lietuvieši – nekustamajā īpašumā

Db.lv, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank: Latvijā ir vēl dažas bankas, ar kurām varētu runāt par apvienošanos

LETA, 04.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 132,526 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kad banku peļņa bija 146,339 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 265,332 miljonus eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 28,677 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 19,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 159,45 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,7% - līdz 45,292 miljoniem eiro.

2022.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 26,299 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 995,892 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Puse Latvijas lielo uzņēmumu nākamā gada laikā plāno investēt vietējā tirgū

Db.lv, 31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā ekonomikas izaugsme palēninās, tomēr vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos.

SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumi nākamā gada laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai, turklāt puse Latvijas lielo uzņēmumu ir gatavi investēt tieši mājas tirgū.

Plānojot savu finanšu resursu izlietojumu, 50% Latvijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru atzīst, ka plāno turpināt investēt vietējā tirgū. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs, kur investēt mājas tirgū plāno 45% Lietuvas un 51% Igaunijas lielo uzņēmumu. Vienlaikus Latvijā ir lielākais uzņēmumu īpatsvars, kas plāno dividenžu izmaksas (10%), un zemākais, kas plāno investēt eksporta tirgus paplašināšanā (6%).

“Latvijas uzņēmēji mazāk nekā kaimiņvalstīs ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, proti, tikai 9% Latvijas lielo uzņēmumu plāno nedarīt neko, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir 14% lielo uzņēmumu. Aptaujas dati rāda, ka kopumā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu vadītāji ir samērā pārliecināti par uzņēmumu spēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem un nākamo 12 mēnešu laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēl ne, bet drīz

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība aprīļa monetārās politikas sapulcē (14.04.2022) nolēma nemainīt eiro procentu likmes un apstiprināja aktīvu pirkšanas programmas pakāpenisku samazināšanu.

Ko no ECB var gaidīt nākamajos mēnešos? Nākamā ECB sapulce būs 9. jūnijā, kad ECB publicēs jaunākās eiro zonas IKP un inflācijas prognozes. Jaunie cipari ļaus precīzāk izvērtēt iespējamo ECB rīcību gada otrajā pusē, bet jau tagad šķiet, ka inflācijas prognoze atkal būs jākoriģē nedaudz uz augšu, jo ECB aprīļa sapulcē atzina, ka turpmākajos mēnešos sagaidāma paaugstināta inflācija un energoresursu cenu kāpums izraisījis cenu kāpumu arī citos sektoros.

ECB nemaina bāzes procentu likmi 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentu likmi, kā arī...

Taču attiecībā uz ekonomikas izaugsmi saglabāsies piesardzība (visticamāk neliela korekcija uz leju šim gadam, jo ECB sakarā ar karu Ukrainā atzīst pieaugušos riskus).

Secinājumi kredītiem:

Procentu maksājumiem tuvākajos mēnešos nevajadzētu pieaugt, bet jāsāk veikt vingrinājumus, kuros jātestē, kā varētu mainīties procentu maksājumi par kredītu, ja Euribor likme pakāpjas virs nulles (iespējams, gada beigās vai nākamā gada sākumā). Vai procentu maksājumi var radīt problēmas, ja likme pieaug par 0.5% līdz 1.5%? To visvienkāršāk rēķināt ņemot talkā Excel programmu. Nedrīkst aizmirst, ka ģimenes izdevumu budžetā noteikti jārēķinās ar augstas inflācijas saglabāšanos, kas būs papildus slogs maciņam.

Secinājumi noguldījumiem:

ECB ir izvairīga savos komentāros par procentu likmju celšanu, kas nozīmē to, ka kādu laiku saglabāsies negatīvas procentu likmes. Bet, ja sāksies eiro procentu likmju kāpums, tas var būt straujš, bet absolūtos ciparos pagaidām neizskatās, ka tas būs liels. Visticamāk, Lielbritānijas mārciņas un ASV dolāra procentu likmes nākamajā gadā būs pievilcīgākas, bet eiro zonas noguldītājam šajās valūtās ir papildus risks, kuru rada šo valūtu vērtības svārstības pret eiro.

Secinājumi investoriem:

Īstermiņa likmes vēl nekāpj, bet ilgtermiņa likmju kāpums jau licis “asiņot” obligāciju tirgum. Potenciālais likmju kāpums (šobrīd tirgus ir noskaņojies uz likmju kāpumu kaut kad nākotnē) sadārdzina naudas aizņemšanos, kas parasti bremzē kreditēšanas tempus un bremzē ekonomikas izaugsmi. Rezultātā konceptuāli samazinās arī akciju tirgus pievilcība. Pirmkārt, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās samazina patēriņu un apgrozījumu, kas samazina uzņēmumu ieņēmumus un to pievilcību, otrkārt, daļa investoru strādā ar aizņemtu naudu, kas, kredītiem sadārdzinoties, liek atbrīvoties no investīcijām, lai atmaksātu aizņēmums, kurus pārfinansēt paliek arvien dārgāk.

Augstas inflācijas laikā tradicionāli pievilcīgas skaitās investīcijas izejvielu (šobrīd galvenais inflācijas virzītājs), nekustamā īpašuma vai inflācijai piesaistīto vērtspapīru segmentā. Šie segmenti strādā labi, jo, augot cenām, aug apgrozījums un peļņa, bet tas notiek līdz brīdim, kamēr augsta inflācija neiedragā ekonomikas izaugsmi, tādēļ uzmanīgi jāskatās, kāds ir fons un vai nav tā, ka ekonomika ieslīgst recesijā un rezultātā, lai nodrošinātu naudu kontā tiek pārdoti jebkuri aktīvi/investīcijas.

Visvairāk no procentu likmju kāpšanas gaidām cieš obligāciju tirgus, jo kāpjot uz augšu garāko termiņu eiro procentu likmēm, samazinās obligāciju cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecību un finanšu sektoru skar pārbaudījumi saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, energoresursu un izejvielu cenu kāpumu un piegādes ķēžu grūtībām, bet kredītiestāžu kredītrisks un pelnītspējas risks ir pieauguši.

Tā secināts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Latvijas Bankas eksperti norāda, ka kredītiestādēm ir svarīgi laikus atzīt problemātiskos kredītus un veikt atbilstošus uzkrājumus. Ievērojot pandēmijas laikā gūto pieredzi, kā arī fiskālās telpas ierobežojumus, valsts atbalsts privātajam sektoram turpmāk jāsniedz daudz mērķētāk.

Lielāki riski un piesardzība negatīvi ietekmē jau tā gauso uzņēmumu kreditēšanu un investīcijas. Uzņēmumu kreditēšanas jomā joprojām nepieciešams risināt ieilgušās strukturālās problēmas, teikts pārskatā.

Mājsaimniecību kreditēšana kļuvusi aktīvāka. Mājsaimniecību pieprasījums pēc mājokļa ir audzis, bet atbilstoša piedāvājuma trūkst, jo mājokļu būvniecība ilgstoši bijusi vāja. Būvniecības izmaksu kāpums un piegādes problēmas vēl vairāk vājina mājokļu piedāvājumu un veicina cenu kāpumu. Mājokļu cenu krasas korekcijas risks pagaidām ir mazs, uzskata Latvijas Bankas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par riska svariem jeb kā Latvijā veicināt uzņēmumu kreditēšanu

Artūrs Veics, Industra Bank finanšu direktors un valdes loceklis, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem2.

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti3.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas aptuveni 850 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem un citviet bāzētiem fondiem ar interesi Baltijas uzņēmumos, informē Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Izaugsmes kapitāla investīcijas šobrīd pieejamas patiešām lielā apjomā, fondi šobrīd ļoti aktīvi lūkojas pēc uzņēmumiem ar ambiciozu nākotnes izaugsmes potenciālu,” informē LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Ja ir labi attīstīta un ilgtspējīga biznesa ideja, Latvijas uzņēmēji droši var lūkoties arī ārvalstu privātā un riska kapitāla fondu virzienā, kuri par savu investīciju mērķa ir noteikuši arī Baltijas uzņēmumus. Izaugsmes investīcijas ir liels tautsaimniecības virzītājspēks, veicinot inovācijas, radot jaunas darba vietas un palīdzot attīstīties uzņēmējdarbībai.”

Šā gada septembrī darbību sācis fonds “KS Livonia Partners Fund II”. Tas tuvākajos gados plāno piedāvāt kapitālu 147 miljonu eiro apjomā, īpašu uzmanību pievēršot biznesa idejām, kas vērstas uz klimata pārmaiņu novēršanu un vides ilgtspēju. Fonds piedāvās investīcijas gan uzņēmumu izaugsmes, gan arī izpirkšanas (buyout) stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) apstiprinājusi AS "Tak investīcijas" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār ceļu būves uzņēmuma "Roadeks" līdzīpašnieci SIA "Brīvais kalns", informē KP.

"TAK investīcijas" saistītais uzņēmums SIA "Clean R" nodarbojas ar atkritumu savākšanu, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu. Savukārt "Brīvais kalns" saistītais uzņēmums "Roadeks" nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu un šajā segmentā šo sabiedrību darbība pārklājas.

TAK investīcijas plāno iegādāties ceļu būves uzņēmuma Roadeks kapitāldaļas 

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA...

KP atzina, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku saistīto uzņēmumu darbība pārklājas tieši autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgū.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, iestāde secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki.

"Clean R" sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa iepriekš informēja, ka "Tak investīcijas" ir vienojusies par kompānijas "Brīvais kalns" iegādi, kļūstot par kompānijas 100% kapitāldaļu īpašnieku. Tādējādi "Tak investīcijas" kļūs arī par 50% "Roadeks" kapitāldaļu īpašnieku.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Tak investīcijas" pieder 24,9% "Brīvā kalna" kapitāldaļu. Vēl 75,1% pieder uzņēmumam SIA "Impo 10", kur patiesie labuma guvēji ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Šķēle-Dupate un Anete Šķēle-Pētersone.

Kompānija "Tak investīcijas" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 36 000 eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs. 2019.gadā "Tak investīcijas" konsolidētais apgrozījums bija 55,499 miljoni eiro, bet peļņa - 3,553 miljoni eiro.

Savukārt kompānija "Roadeks" reģistrēta 1997.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,209 miljoni eiro. "Roadeks" kapitālā 50% pieder kompānijai "Brīvais kalns", 31,62% pieder Uldim Klaperim, bet vēl 18,38% - Jānim Ansviesulim.

2020.gadā uzņēmums strādāja ar 8,818 miljonu eiro apgrozījumu un 824 954 eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs strādājošie uzņēmumi saskata gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas savam biznesam, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) ikgadējā biedru aptauja.

Aptauja vienlaicīgi tika veikta 16 Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, un tajā piedalījās vairāk nekā 830 uzņēmumi, tostarp 71 no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas.

Šī gada aptaujā atsevišķi tika aplūkotas arī Krievijas sāktā kara Ukrainā ekonomiskās sekas. Īstermiņā Baltijas valstu uzņēmumi kā vislielāko risku norāda augstākas enerģijas un izejvielu izmaksas. To kā augstu risku atzīst 67 % aptaujāto uzņēmumu Igaunijā, 77 % Latvijā un 54 % Lietuvā.

Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu trīs Baltijas valstīs norāda arī uz piegādes ķēžu un loģistikas traucējumiem. Latvijā bažas par pieaugošu tiesisko nenoteiktību Krievijas kara sakarā ir divreiz lielākas nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs, liecina AHK aptauja. Arī tirdzniecības šķēršļu palielināšanās proporcionāli satrauc vairāk uzņēmumu Latvijā nekā Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" pērn pārspējusi līdzšinējos finanšu rezultātus un 2021. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu ‒ 120,02 miljonu eiro, kas ir par 60% vairāk nekā 2020. gadā (74,95 milj. eiro).

Savukārt peļņa 2021. gadā bija 9,3 miljoni eiro. Apgrozījuma pieaugumu veicināja grupas vides apsaimniekošanas segmenta paplašināšanās Latvijā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma iegāde Lietuvā. Tādējādi 2021. gadā "Eco Baltia" grupas kopējais formālais pārdošanas apgrozījums sasniedza 150 miljonus eiro, EBITDA ‒ 26 miljonus eiro un 2021. gada decembra beigās uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 2 000 darbinieku.

2021. gadā grupas uzņēmumi turpināja izaugsmi atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai, kuras mērķis ir attīstīt vadošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupu Baltijas valstīs. Grupas stratēģiskais virziens – vides pakalpojumu darbības paplašināšana un darbs pie atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamības palielināšanas grupas klientiem un kompetences paaugstināšanas atkritumu šķirošanā un pārstrādē. 2021. gada otrajā pusē grupas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" kļuva par 100% akcionāru Lietuvas uzņēmumā UAB "Ecoservice". "Ecoservice" grupā ietilpst vairāki Lietuvas uzņēmumi, kas darbojas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvniecības atkritumu pārstrādē un savākšanā, kā arī citos ar vides apsaimniekošanu saistītos pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoefektivitāte ir nevis ES iegriba, bet uzņēmumu vajadzība

Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas klimata mērķi nav pretnostatījums uzņēmumu peļņai vai izdzīvošanai. Var saprast uzņēmumu bažas, Eiropai stingrāk uzstājot uz klimata mērķu sasniegšanu, taču ir jāapzinās, ka energoefektivitātes paaugstināšana ir uzņēmumu pašu interesēs – tā vairos konkurētspēju un ļaus samazinās preču un pakalpojumu pašizmaksu.

Eiropas Komisijas šogad pieņēma tiesību aktu paketi “Fit for 55” (“Gatavi mērķrādītājam 55%”), lai ar klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikas pielāgošanu līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefektu gāzu emisijas vismaz par 55%. Bez šāda emisiju samazinājuma Eiropai neizdosies izpildīt pašas apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Lai veicinātu klimatnoturību atbilstoši Eiropas Zaļajam kursam, Latvijā sākta normatīvo aktu izstrāde. Un arī arvien uzstājīgāk dzirdamas dažādu uzņēmumu un uzņēmumu organizāciju paustas bažas un pretestība, nesen tādas varēja uzklausīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veidotā apaļā galda diskusijā, kas tika rīkota, lai uzklausītu dažādu nozaru un nevalstisko organizāciju redzējumu par Eiropas Zaļā kursa un klimata politikas mērķu sasniegšanai izvēlētajiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi ap Liepājas metalurgu atkal aktualizēja jautājumu par to, ka Latvijā, tā teikt, viena roka nezina, ko otra dara, un vispār abas darbojas kaut kādu ne kopīgu interešu vārdā.

Der atgādināt, ka šā gada 30. aprīlī Latvijas valsti pārstāvošā SIA FeLM noslēdza līgumu par bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu Turcijas uzņēmumam Aslanli Metalurji, kas apliecināja gatavību tur atjaunot ražošanu.

Drīz pēc tam Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz teritoriju ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru no FeLM bija iegādājies Aslanli Metalurji.

To akceptēja arī pašvaldība. Tam, kas noticis, jau atrasts ļoti trāpīgs salīdzinājums – tu nopērc automašīnu braukšanas kārtībā, bet tad izrādās, ka tās riteņus drīkst savākt kāds cits. Protams, tiek runāts par to, ka tos riteņus būs iespēja nomāt, taču, pirmkārt, ir skaidrs, ka tas nozīmē nemitīgas nolietojuma, vides piesārņojuma u.tml. pārbaudes, un, otrkārt, nav stabils ilgtermiņa risinājums, jo skaidrs, ka nomas līgumu kādā brīdī var arī nepagarināt. Vēl jo vairāk, ja paralēli tiek skandināts par pašvaldības vēlmi apgūt Eiropas fondu naudu un šajā vietā piesaistīt pavisam citu biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojama pauze saistībā ar investīciju ieplūšanu Latvijā, taču pašlaik jau var redzēt, ka investoru interese par Latviju atjaunojas, sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Šajā gadā kopumā ir reģistrēts 71 investīciju projekts, ar kuru LIAA strādā. Daļa no tiem ir uzņēmumi ar Rietumu kapitālu, kuri iet prom no Krievijas tirgus un meklē jaunas iespējas.

"Šobrīd mums notiek sarunas ar sešiem lieliem uzņēmumiem ar Rietumu kapitālu, kuri meklē iespējas, tostarp Latvijā. Viena uzņēmuma gadījumā, kur esam vistuvāk galīgā lēmuma pieņemšanai, runa ir par 600 darba vietām. Vienlaikus ir jāsaprot, ka nevarēs pārcelt absolūti lielāko daļu darbinieku no Krievijas, līdz ar to viņiem nāksies meklēt darbiniekus šeit, un tas ir diezgan liels izaicinājums," atzina Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tiem uzņēmumiem, kuri slēdz darbību Krievijā, darbība pamatā ir bijusi fokusēta uz Krievijas tirgu. Tādēļ mums ir jāskatās uz pakalpojumu uzņēmumiem, kuri ir atradušies Krievijā, bet apkalpojuši ir ne tikai Krieviju, bet arī citus reģionus. Šādi uzņēmumi tiešām varētu pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums

Db.lv, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim novērotais iedzīvotāju uzkrājumu temps pašreiz ir ievērojami palēninājies. Domājams, ka šīs izmaiņas ietekmēs iedzīvotāju patēriņa aktivitāti un sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums, uzskata SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Tomēr, viņasprāt, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un spēju pielāgoties pārmaiņām, var sagaidīt, ka Latvijas ekonomika izvairīsies no būtiskiem satricinājumiem. Šajā posmā svarīga loma būs valdības spējai atbalstīt mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, kam ir būtiska sociālā nozīme.

Reaģējot uz starptautiskajiem notikumiem, uzņēmumi kļūst piesardzīgāki uzsākt jaunus, nozīmīgus investīciju projektus, paturot prātā tādus faktorus kā enerģētikas cenu kāpums, piegāžu ķēžu nestabilitāte, kā arī sadarbības partneru maksājumu disciplīna, kas var sašaurināt biznesa iespējas nākotnē.

Šī gada sešos mēnešos kopumā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 371 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, ir par 2% vairāk. Privātpersonām piešķirtā kredīta apjoms mājokļu iegādei vai remontam ir palielinājies par 5% pret to pašu periodu pērn, sasniedzot 95 miljonus eiro, savukārt patēriņa kredīta apjomi pieauguši gandrīz 2 reizes, sasniedzot 13 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ēdinātāji norāda uz sarežģījumiem ievērot valdības izvirzītās prasības

LETA, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji izvēlējušies neatsākt darbu iekštelpās, jo ne tikai nevēlas šķirot apmeklētājus pret Covid-19 vakcinētajos un nevakcinētajos, bet ir arī grūtības īstenot atsevišķas no noteiktajām prasībām, izriet aptaujāto ēdinātāju pārstāvju teiktā aģentūrai LETA.

Viedokli par uzņēmēju nevēlēšanos šķirot savus apmeklētājus aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Viņš uzskata, ka valdības iepriekšējie lēmumi bijuši nekonsekventi un mainīgi, kas nozares uzņēmējos radījis neizpratni un neļauj īstenot plānotās ieceres.

"Ir daļa uzņēmēju, kas pateica, ka viņi nediskriminēs vienu sabiedrības grupu, un neuzņems viesus iekšā vispār, kamēr regulējums netiks sakārtots. Apmēram tikai 10% mūsu biedru teica, ka mēģinās strādāt šādā formātā," teica Jenzis.

Picērijas "Pica Lulū" pārvaldītāja un franšīzes turētāja "Later LTD" mārketinga un pārdošanas vadītāja Agnese Puriņa aģentūrai LETA atzina, ka sākotnēji bija plānots atsākt "Pica Lulū" picēriju darbu iekštelpās, tomēr tas nav noticis. "Mēs mēģinājām [sākt darbu iekštelpās], vakar pat iepirkām testus, lai šodien varētu visu veiksmīgi izdarīt, bet saņēmām ziņu, ka apkalpojošajam personālam ēdināšanas nozarē diemžēl tas neattiecas. Līdz ar to iesākām, bet tā arī nepabeidzām to īstenot," teica Puriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” vadības komandai, kas šobrīd strādā pie jaunas bankas dibināšanas, no 1.novembra pievienosies Vladimirs Bolbats, lai virzītu jaunās bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi.

V. Bolbats Indexo nodrošinās plašu pieredzi privātpersonu banku pakalpojumu jomā un finanšu nozarē kopumā, ko viņš ir uzkrājis, vairāk nekā desmit gadus strādājot Swedbank AS, kur viņš vadīja gan ikdienas banku pakalpojumu, gan uzkrājumu un apdrošināšanas nodaļas Baltijas valstu mērogā.

V.Bolbats strādās pie Indexo nākotnes bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izveides, kas ietvers jaundibināmās bankas privātpersonu apkalpošanas stratēģijas un ikdienas bankas produktu attīstību, tostarp maksājumus, uzkrājumus un citus finanšu pakalpojumus.

“Vladimirs mums pievienojas kritiski svarīgā brīdī, jo tieši šobrīd mēs būvējam nākotnes Indexo banku. Mēs jau esam panākuši būtisku progresu bankas IT sistēmu, darbības struktūras un finanšu pārvaldības pīlāru izveidē, bet Vladimira ieguldījums palīdzēs radīt INDEXO bankas ikdienas finanšu pakalpojumu klāstu. Mūsu stratēģija privātpersonu banku segmentā paredz balstīties uz pakalpojumu modernu vienkāršību, intuitīvu ērtību un patiesu, draudzīgu attieksmi servisā un produktu piedāvājumā,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru