Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Ceturtdien, 23. februārī, oficiālā BMW pārstāvja Latvijā “Inchcape Latvija” salonā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru svinīgi tika atklāta pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko gleznu reprodukciju izstāde. Izstādē aplūkojamas sešas mākslinieka gleznu reprodukcijas. Mākslas darbi pieejami apskatei līdz 30. jūnijam.

Nemitīgi iesaistīties kultūras un mākslas iniciatīvās visā pasaulē jau vairāk kā 50 gadus ir bijusi BMW zīmola svarīga sastāvdaļa. Gadu no gada BMW globāli turpina iesaistīties vairākās gan kultūras, gan mākslas iniciatīvās, kuras pārstāv tādas jomas kā modernā un laikmetīgā māksla, klasiskā un džeza mūzika, kā arī arhitektūra un dizains.

“Esam pagodināti stiprināt BMW globālās vērtības, sniedzot atbalstu laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšanai Latvijā. Ieguldījums cilvēkos un kultūrā ir neatņemama BMW un Inchcape stratēģijas sastāvdaļa visā pasaulē. Ar šo izstādi vēlamies arī iedvesmot savus klientus neierobežot savu radošo brīvību, jo tā ir būtiska ne tikai māksliniekiem radīšanas procesā, bet arī jebkura profesionāļa darba ikdienā ceļā uz izciliem panākumiem,” saka BMW autosalona direktors Andris Ustups.

Latvijā šogad par aptuveni 50% samazinājies automašīnu zādzību skaits, pastāstīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Māris Priednieks.

VP informācija liecina, ka šogad līdz 17.jūnijam reģistrētas 219 auto zādzības.

Zagtākās automašīnas ir Audi, BMW, Volkswagen, Toyota un Mercedes Benz.

Pērn sešos mēnešos nozagtas 417 automašīnas un tobrīd zagtāko auto galvgalī bija BMW, Audi, Volkswagen, Toyota un Mercedes Benz.

Priednieks skaidroja, ka zogot gan dārgus, gan ne tik dārgus spēkratus, tostarp, aptuveni 20 gadus vecas automašīnas.

Priednieks automašīnu zādzību skaita samazinājumu skaidroja ar policijas aktīvo darbu, jo pēdējos gados aizturēti starptautiskas un vietējas nozīmes autozagļu grupējumi. Tiesībsargājošās iestādes arī veikušas reidus Latvijas pierobežā. Tāpat pamatīgi veikts darbs prevencijas jomā, jo sabiedrība informēta par riskiem un arī paši spēkratu īpašnieki lielāku uzmanību veltījuši automašīnu drošībai.

Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kurā strauji ienāk jaunākās tehnoloģijas – sākot no mākslīgā intelekta un ar to darbināmiem robotiem, līdz pat inteliģentiem automatizācijas risinājumiem un paplašinātajai realitātei. Kā šie mazumtirdzniecības risinājumi tuvākajā nākotnē ietekmēs pircēju iepirkšanās paradumus un Latvijas veikalu darbību, un vai tie spēs cīnīties ar zādzību pieaugumu?

Jāuzsver, ka ekonomiskie apstākļi un augstā inflācija Latvijā ir bijis katalizators veikalu automatizācijas uzplaukumam. Šis process ne tikai optimizē resursus, bet arī nodrošina klientiem augstas kvalitātes un efektīvu iepirkšanās pieredzi. Abu minēto faktoru mijiedarbībā ir radīta uzlabota un tehnoloģiski piesātināta mazumtirdzniecības vide, kurā uzņēmumi sasniedz savu maksimālo efektivitāti, bet pircējiem tiek nodrošinātas ērtības un personalizēta apkalpošana.

Mākslīgais intelekts cīņā ar zādzībām

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti mazumtirdzniecībā, nodrošinot pašapkalpošanās kasu netraucētu darbību, palīdzot efektīvāk pārvaldīt preču piegādi, labāk izprast patērētāju uzvedību un pasargāt no zādzībām. Jāatzīst, ka zādzības šobrīd ir viena no aktuālākajām problēmām mazumtirdzniecības nozarē, turklāt inflācijas apstākļos tā ir kļuvusi vēl izplatītāka.

Līdz ar vairāku starptautisku un vietējas nozīmes autozagļu grupējumu aizturēšanu pēdējos gados ievērojami sarucis arī automašīnu zādzību skaits.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā nozagtas 342 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra dati. Tas ir gandrīz par trešdaļu mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, kad garnadži bija iekārojuši 514 automašīnas. Lai gan pēdējos četros gados jau ir novērojama tendence samazināties automašīnu zādzību skaitam, šogad tas ir noticis salīdzinoši straujāk nekā citus gadus. Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Māris Priednieks norāda, ka viens no iemesliem zādzību samazinājumam ir policijas aktivitāte, jo pēdējos gados aizturēti vairāki starptautiskas un vietējas nozīmes autozagļu grupējumi, veikti reidi pierobežā. Veikts arī preventīvais darbs, informējot sabiedrību par riskiem, tādējādi pievēršot automašīnu īpašnieku uzmanību automašīnu drošībai. «Automašīnu saimnieki pievērš lielāku uzmanību papildu signalizāciju uzstādīšanai, jo rūpnīcas nodrošinātās signalizācijas nekādu problēmu zagļiem nesagādās,» norāda M. Priednieks.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), gatavojoties nākamgad plānotajai Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejas izstādei, nesen ar īpašu Latvijas uzņēmuma Groglass ražotu anti-reflektīvu un nodilumizturīgu akrilu tika ierāmēta mākslinieka glezna Ziema.

Foto galerijā redzams, kā Latvijas mākslas šedevra ierāmēšanu rūpīgi un precīzi veic LNMM noformēšanas darbu speciālists Arvils Vilkaušs.

“Ziema”, kas radīta ap 1910. gadu un ir iekļauta Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā, ir viens no klasiķa populārākajiem meistardarbiem. Ainava kādreiz piederēja Latvijas preses magnātu Benjamiņu ģimenei, bet kopš 1954. gada tā atrodas tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. 1998. gadā mantiniece Johanna Benjamiņa gleznu savā un vīra Jura Benjamiņa vārdā uzdāvināja muzejam.

Jūgendstila laikmeta garā stilizētā ziemeļnieciskā ainava izceļas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ar glezniecisko eleganci un 19.–20. gadsimta mijas mākslai zīmīgo neoromantisko noskaņu. Tā ir bijusi eksponēta Purvīša retrospekcijās Rīgā un Maskavā, izstādē “Eiropas mākslas meistardarbi: 27 Eiropas Savienības dalībvalstis svin Romas līguma 50. gadadienu” Itālijas prezidenta pilī (2007), vairākās Latvijas un Baltijas simbolisma mākslas skatēs Rīgā un ārzemēs, tostarp Orsē muzejā Parīzē (2018), un citās.

Ziņu virsraksti liecina, ka pēdējos gados pasaules turīgākie iedzīvotāji gatavi izdot milzu summas par kādiem atpazīstamiem mākslas darbiem. Dažādas luksusa preces, mākslas darbi un kolekcijas priekšmeti dažkārt var būt zināma alternatīva, lai sabalansētu savus ieguldījumus.

Raksta galerijā skatāmi TOP 16 pasaulē oficiāli visdārgāk pārdotie mākslas darbi!

Mazsvarīgi nav tas, ka šādi ieguldījumi sniedz arī emocionālo atdevi un iespēju palielīties ar reālu lietu, ko savukārt grūtāk ir nodrošināt finanšu vērtspapīru tirgiem. Var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu pastmarku ar domu, ka tā vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu un bagātnieku puses.

Art Basel un Šveices bankas UBS aprēķini liecina, ka 2018. gadā pasaulē mākslas tirgus apmēri sasnieguši 67,4 miljardus ASV dolārus, kas ir par 6% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Dažkārt gan tiek norādīts, ka skaļas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu ar mākslinieku mākslas darbiem (esot deficīta sajūta). Tādējādi skaļie rekordi šo tirgu kopumā atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garanta, ka stabili par pievilcīgām summām pārdoti tiks arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Rekonstrukcijai no 24. februāra slēgta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls".

Rekonstrukcijas mērķis ir atjaunot un saglabāt "Arsenāla" ēku, kas šobrīd atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un klasicisma arhitektūras paraugs. Lai apturētu ēkas bojāeju, tai nekavējoties jāveic rekonstrukcijas un remonta darbi.

Pēc ēkas publiskās darbības beigšanas un atbrīvošanas no mākslas darbiem VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ruzsāks ekonstrukcijas būvdarbu pirmo kārtu, kas paredz ēkas fasādes atjaunošanu, jumta dzegas remontu, pamatu hidroizolācijas veikšanu, logu restaurāciju un pagraba lūku restaurāciju. Šos atjaunošanas darbus plānots pabeigt līdz 2021. gada vidum.

Vienlaikus ar 1. kārtas būvdarbiem norit 2. kārtas projektēšanas process, kas attiecas jau uz ēkas iekštelpām, un izpildes rezultātā ļaus veidot izstāžu zāli par mūsdienīgu vietu mākslas darbu eksponēšanai un sabiedrības aktivitātēm.

Lielāka neskaidrība par ekonomikas virzienu savu nospiedumu atstājusi arī uz mākslas tirgu.

Šā gada pirmajā pusē ar populārāko izsoļu namu Christie’s, Sotheby’s un Phillips starpniecību pārdoti mākslas darbi 5,55 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir par 20,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Deloitte apkopotie dati. Sevišķi krasi bremzējis pieprasījums Ķīnas un pārējās Āzijas mākslas tirgū – par 53%. Secināts, ka arī mākslas tirgus nav pasargāts ne no tirdzniecības kariem, ne, piemēram, Brexit sāgas pavērsieniem. Šī tirgus dalībnieki vēl norādījuši, ka tos dažkārt satrauc arī caurspīdības trūkums un spekulantu klātbūtne.

Kopumā aptuveni četras piektdaļas no Deloitte aptaujātajiem kolekcionāriem pauduši, ka gribētu, lai līdzekļu pārvaldnieki savu pakalpojumu klāstu papildinātu ar kādu produktu, kas ļautu gūt labumu no mākslas tirgus un kolekcionējamo priekšmetu tirgus izaugsmes. Šajā pašā laikā – šobrīd vien 29% – mākslas tirgus eksperti sagaida, ka nākamo sešu mēnešu laikā tas atradīsies uz izaugsmes taciņas. Vēl šā gada maijā tas esot bijis 51%. Kopumā ArtTactic Risk Barometer apkopotie dati norāda, ka kolekcionāri risku šajā tirgū 10 ballu skalā novērtējuši ar 7, kas ir virs 10 gadu vidējā rādītāja, kurš atrodas pie 6,4.

2019. gadā strauji audzis katalītisko konvertoru zādzību skaits no automašīnām, atsaucoties uz Londonas policijas sniegto informāciju, ziņo BBC.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos katalītisko konvertoru zādzību skaits palielinājies līdz 2894, salīdzinot ar 1674 zādzību gadījumiem visa 2018. gada laikā.

Tā, piemēram, kāds video liecina, kā zagļi katalītisko konvertoru no automašīnas gaišā dienas laikā nozaguši trīs minūšu laikā.

Zādzību skaita pieaugums saistāms ar metālu cenu kāpumu.

Londonas policija mudinājusi transportlīdzekļu īpašniekus būt īpaši modriem un veikt visus iespējamos drošības pasākumus attiecībā uz savām automašīnām.

Katalītiskais konvertors atrodas zem automašīnas, tādēļ zagļi noguļas zem spēkrata un izmanto lieljaudas griezējinstrumentus, lai detaļu atdalītu.

Lai gan ir 10 000 dažādu veidu konvertoru, zagļi visbiežāk uzglūn tieši hibrīdautomobiļiem. Tā kā hibrīdautomašīnām ir divi enerģijas avoti - elektrība un benzīns vai dīzeļdegviela -, katalītiskie konvertori tiek izmantoti retāk. Līdz ar to metāli ir mazāk pakļauti korozijai, kas nozīmē, ka tie ir pievilcīgi zagļiem.

Pasaules bagātnieku turībai augot, pēdējos gados periodiski var dzirdēt par gigantisku naudas summu plūšanu mākslas tirgus virzienā

Parasti skaļāk izskan tas, ka turīgie sacenšas par kāda autora darbu visatpazīstamāko izsoļu namu rīkotajos pasākumos. Tiesa gan, šādi darbi savus īpašniekus maina arī nosacīti klusāk – kolekcionāriem savā starpā vienojoties par kādu konkrētu summu. Kopumā mākslas darbu iegāde var ļaut ne tikai izcelties uz pārējo fona un gūt emocionālu gandarījumu, bet arī sabalansēt savus ieguldījumus. DB jau rakstījis – milzīgas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu mākslinieku mākslas darbu (tādējādi ir deficīta sajūta). Šie rekordi minēto tirgu atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garantijas, ka stabili par pievilcīgām summām tiks pārdoti arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Capitalica Asset Management" Skanstes apkaimē Rīgā sākusi būvēt divus A klases darījumu centrus "Verde", būvlaukuma žogu izdaiļojot ar sešām latviešu mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznām.

Darījumu centrā īpaša vērība būs veltīta ne tikai zaļajai domāšanai, bet arī filozofijai, kas veicina ilgtspējību. Darījumu centra izveidē 45 tūkstošu kvadrātmetru platībā kopumā ir plānots ieguldīt aptuveni 60 miljonus eiro.

Plānots, ka "Verde" celtniecība tiks pabeigta 2022. gadā. "Mēs saprotam, ka celtniecība mēdz sagādāt neērtības, taču cenšamies tās samazināt līdz minimumam. Mēs ne tikai darām visu iespējamo, lai veicinātu ilgtspējību, bet arī pēc smagās tehnikas kustības ap būvlaukumu cenšamies uzkopt apkārtējās ielas. Ja nepieciešams, mēs veiksim arī citus pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku traucējumu iedzīvotājiem," skaidro "Capitalica Asset Management" vadītājs Andrjus Barštis.

Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace”, A. Briāna ielā 13, turpina strauji attīstīties. Šobrīd būvdarbu progress atbilstoši ikmēneša izpildes plānam ir sasniedzis 71%.

Savukārt Miera ielā 58a, topošajā kultūras un radošo industriju atbalsta centrā “TabFab”, visās ēkās tiek pabeigti iekšējās apdares darbi un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī plānots uzsākt teritorijas labiekārtošanas darbus, informē VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Miera ielā 58 un A. Briāna ielā 13, Rīgā šogad plānots atklāt divus ievērojamus radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas attīstības projektus, kuri nodrošinās atbalstu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem

“Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace” un kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” ir būtiski projekti, kas ne tikai paver jaunas iespējas izglītībai kultūras nozarē, bet arī veicina pilsētas vēsturiskās teritorijas atdzimšanu. Objektos uz šo brīdi pabeigtas teju divas trešdaļas veicamo darbu un šogad gatavojamies nodot šos objektus izglītības iestādēm,” norāda J. Gavrilova.

Latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija "Purva Radio. Mikropasauļu svārstības", kas pagājušajā gadā bija nominēta Purvīša balvai, šogad apskatāma Kanādā izstādē "ALARM" ("TRAUKSME").

Izstāde, kas norisināsies līdz 7. septembrim "THEMUSEUM" galerijā Kičenerā/Vaterlū (pie Toronto), ar mākslas palīdzību tiecas pievērst uzmanību ekoloģisko pārmaiņu radītajām problēmām.

Šajā izstādē iekļauts arī RIXC mākslinieku R. Šmites un R. Šmita mākslas darbs, kurā purva baktērijas no Latvijas purviem rada elektriskas svārstības, manipulē attēlu un skaņu, tiecoties atklāt "zaļās enerģijas" poētiku.

Izstādes "ALARM" galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde "Pārmaiņu starpnieki|Sastopot antropocēno" (Agents for Change | Facing the Anthropocene) atklāšana. Izstādes kuratores ir Nina Čegledija (Nina Czegledy) un Džeina Tinglija (Jane Tingley). Izstādē ir apskatāmi desmit laikmetīgās mediju mākslas darbi, kuros tiek apvienota māksla, zinātne un tehnoloģijas un kurus radījuši starptautiski atzīti mākslinieki, galvenokārt sievietes - mākslinieces, no Kanādas, ASV, Jaunzēlandes un Latvijas.

Līdz ar jaunā gada sākumu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Vecrīgā, Torņa ielā 1, fasādes un logu atjaunošanu, kā arī jumta dzegas remontdarbus, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

"Pirmās kārtas būvdarbu laikā tiks atjaunots un saglabāts Rīgas pilsētas un visas Latvijas kultūrvidei svarīgs valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, klasicisma arhitektūras paraugs. Darbu plānos paredzēta ēkas fasādes atjaunošana, jumta dzegas remonts, pamatu hidroizolācijas veikšana, logu restaurācija un pagraba lūku restaurācija.

Atjaunošanas darbus plānots uzsākt līdz ar jaunā gada sākumu, lai līdz 2021. gada pavasarim sabiedrību varētu priecēt atjaunotās ēkas fasāde. Vienlaikus norit projektēšanas darbi būvdarbu 2. kārtai, kas ļaus veidot izstāžu zāli par mūsdienīgu vietu mākslas darbu eksponēšanai," norāda J.I. Pigits.

"Arsenāla" ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanai iepirkuma procedūras rezultātā noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "RERE MEISTARI 1". Līguma summa - 1,62 miljoni eiro (bez PVN). Apliecinājuma kartes dokumentācijas izstrādi, kā arī autoruzraudzību veic PS "AD SPATIUM".

Ekspluatācijā pieņemta gada nogalē pabeigtā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunotā fasāde Torņa ielā 1, Rīgā.

Ēkas atjaunošanas būvdarbu 1. kārtā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim atjaunots ārējais ēkas veidols, restaurēti logi un pagraba lūkas, veikta pamatu hidroizolācijas izbūve, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Būvdarbi pabeigti četrus mēnešus pirms plānotā termiņa. Tiklīdz būs rasts tālākais finansējums, turpināsim darbu ēkas iekštelpās, lai “Arsenāls” kļūtu par mūsdienīgu izstāžu zāli mākslas darbu eksponēšanai,” norāda R. Griškevičs.

Par “Arsenāla” ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanu tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “RERE MEISTARI 1”. Rekonstrukcijas 1.kārtas risinājumu izstrādi, kā arī autoruzraudzību veica PS „AD SPATIUM”. Būvprojekta vadītājs un vadošais arhitekts - Aldis Polis.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230 reižu, aptuveni 70% bija izstāžu apmeklējumi.

Visvairāk mākslas cienītājus pērn pulcēja izstāde "Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817–1900) glezniecība", kas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tika apmeklēta 39 369 reizes.

LNMM galvenajā ēkā populārākās izstādes 2019. gadā bija "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (22 764 apmeklētāji), "Purvīša balvas 2019" kandidātu darbu izstāde (21 723) un "Aleksandra Beļcova. Gleznas. Grafika. "Baltara" porcelāns", kuru skatīja 19 046 reizes.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" lielajā zālē pērn visvairāk skatītāju uzrunāja retrospektīvā izstāde "Lidija Auza. Glezniecība" (11 261 apmeklējumi), otro vietu ieņēma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde "Academia".

Kultūras ministrijas (KM) izveidotā darba grupa šonedēļ vienojusies līdz š.g. 1.jūnijam pabeigt un kultūras ministrei Agnesei Loginai iesniegt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) juridisko un finanšu modeli, paredzot tā saturisko darbību uzsākt jau 2025.gadā.

Vienlaikus sadarbībā ar Rīgas domi notiks muzeja ēkas attīstības plānošana, kā tas ir noteikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadītās valdības deklarācijas rīcības plānā. Rīcības plāns paredz izveidot Laikmetīgās Mākslas muzeja darbības institucionālo vienību un mērķtiecīgi paplašināt LLMM kā nacionālas institūcijas krājumu, pētniecisko darbību un izstāžu politiku.

LLMM izveide ilgstoši ir bijusi KM prioritāšu lokā. Darba grupa dažādos sastāvos ir analizējusi priekšlikumus, kas skar LLMM būvniecības ieceres realizācijas iespējas, tostarp izvērtējot iespējas piesaistīt ārvalstu finanšu instrumentu, valsts budžeta programmu finansējumu vai Eiropas Savienības politikas programmu finansējumu. Darba grupa vērtēja jautājumus, kas skar muzeja ēkas potenciālos būvniecības organizatorus kā valsts, tā pašvaldības pusē, ēkas būvniecības izmaksu aplēses, LLMM nākotnes juridisko statusu, LLMM darbības nodrošināšanai nepieciešamo budžetu, LLMM būvniecībai paredzētā zemes gabala atsavināšanas jautājumus, kā arī turpmāk veicamās darbības projekta virzībā.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludina iepirkumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles «Arsenāls» Vecrīgā, Torņa ielā 1, jumta remontam un fasādes atjaunošanas būvdarbu veikšanai, informē VNĪ Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Inta Plūmiņa.

Darbu laikā tiks atjaunots un saglabāts Rīgas pilsētas un visas Latvijas kultūrvidei būtisks valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, klasicisma arhitektūras paraugs. Iepirkums iekļauj ēkas fasādes atjaunošanu, jumta remontu, ārējo inženierkomunikāciju pārbūvi, kā arī lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūvi. Atjaunošanas darbus plānots uzsākt jau šovasar, lai līdz 2020. gada vasarai pabeigtu ēkas fasādes atjaunošanas darbus.

Pretendenti tiek aicināti pieteikties iepirkumam izstāžu zāles «Arsenāls» jumta un fasādes atjaunošanai līdz šā gada 23. jūlijam.

Kopā projekta realizācijai šobrīd piesaistīti 1,9 miljoni eiro (84% – valsts dotācija, 14% – LR Kultūras ministrijas jau 2016. gadā piesaistītais finansējums), kas iekļauj izpētes darbu veikšanu, projektēšanas darbus, autoruzraudzību un plānotos būvdarbus.

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir viena no pirmajām Latvijas augstskolām, kura ir izmantojusi programmas Erasmus+ piedāvātās iespējas iniciatīvā "Eiropas universitātes" un kopā ar Romas Mākslas akadēmiju, Drēzdenes Mākslas akadēmiju un Ungārijas Tēlotājmākslas universitāti izveidojusi kopīgu tēlotājmākslas studiju programmu "EU4ART Alianse".

Izturot sīvu konkurenci, pirmais starptautiskais mākslas augstskolu projekts "EU4ART Alianse" tika atzīts par vienu no labākiem 2019. gadā. Kopumā dalībai šajā starptautiskajā konkursā bija pieteikušās 54 Eiropas augstskolu alianses, no kurām izraudzītas tika 17 Eiropas universitāšu apvienības, kas kopā apvieno 114 augstākās izglītības institūcijas. "EU4ART Alianse" ir vienīgā alianse, kura pārstāv Eiropas mākslas augstskolas. Tās mērķis ir izstrādāt kopīgu elastīgu mācību programmu glezniecības, tēlniecības un grafiskās mākslas izglītības jomā.

Paredzams, ka šī projekta rezultātā tiks izveidots jauns studiju modulis, kas būs elastīgs un dos iespēju Latvijas studentiem personalizēt savu izglītību, izvēloties ko, kur un kad studēt, un iegūt Eiropas grādu, DB stāsta LMA rektors Kristaps Zariņš.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar šā gada iepriekšējiem mēnešiem, ir vērojams zādzību skaita pieaugums no privātmājām un vasarnīcām Rīgas reģionā, informēja Valsts policijā.

Taču gada griezumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, zādzību skaits kopumā samazinās.

Tā, piemēram, šā gada 11 mēnešos ir reģistrētas 147 zādzības no privātmājām Rīgas reģionā, tai skaitā septembrī – 7, oktobrī – 9, bet novembrī – 20.

Savukārt, 2018. gada 11 mēnešos reģistrētas 216 zādzības no privātmājām Rīgas reģionā, tai skaitā septembrī – 19, oktobrī – 18, bet novembrī – 19.

Raugoties tālākā nākotnē, 2017. gada 11 mēnešos reģistrētas 219 zādzības no privātmājām Rīgas reģionā, tai skaitā septembrī – 17, oktobrī – 37, bet novembrī – 47.

Šobrīd visvairāk zādzību tiek izdarīts Babītes novadā, Mārupes novadā, Ķekavas novadā, Stopiņu novadā un Garkalnes novadā.

Saeima trešajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta kriminālatbildība par transportlīdzekļa zādzību, informē Saeimas preses dienests.

Līdz šim likums transportlīdzekļa zādzību atkarībā no tā vērtības kvalificēja kā mazāk smagu noziegumu, paredzot par to brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Savukārt zādzība no transportlīdzekļa, piemēram, transportlīdzekļa salonā atstātās mantas zādzība, tika kvalificēta kā smags noziegums, par ko sodīja ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Ar likuma grozījumiem kriminālatbildība par transportlīdzekļa zādzību pastiprināta, paredzot par to brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, jo transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots, tā vērtība parasti ir ievērojama, kā arī tas tiek speciāli apdrošināts un reģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijā, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.

Pateicoties attapīgam un drosmīgam iedzīvotājam, ceturtdien, 4. jūlijā, nozieguma brīdī Rīgā tika aizturēta viltvārde, kura kārtējo reizi, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci, bija iekļuvusi seniores dzīvoklī ar mērķi izdarīt zādzību.

Pašreizējā informācija liecina, ka aizturētā, iespējams, saistīta gan ar šonedēļ izdarītu zādzību un zādzības mēģinājumiem, gan ar citiem līdzīgiem gadījumiem Rīgā šogad un pagājušajā gadā. Valsts policija aicina iedzīvotājus aplūkot sievietes fotogrāfiju un atsaukties arī citus, kuri cietuši no viņas noziedzīgajām darbībām, zvanot policijai pa tālruņa numuru 110 vai vēršoties tuvākajā Valsts policijas iecirknī!

Jau ziņots, ka šonedēļ Valsts policija reģistrēja trīs gadījumus, kad tobrīd nenoskaidrota sieviete, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci un apgalvojot, ka jāpārbauda skaitītāju rādījumi, bija iekļuvusi senioru dzīvokļos Rīgā, Ķengaragā. Sieviete centusies novērst dzīvokļu iemītnieku uzmanību un meklēt dažādus aizbildinājumus, lai tie aizietu uz citu telpu un viltvārdi atstātu vienu. Divos gadījumos mājokļu saimnieki, nojautuši ko nelāgu, bija uzmanījuši sievieti, līdz ar to viņai neizdevās neko nozagt. Taču 3. jūlijā noziedzniece kādai 1925. gadā dzimušai sievietei nozagusi 1100 eiro.

Lielbritānijas pārtikas un sīkpreču veikalos krasi pieaudzis zādzību skaits, kas pērn sasniedzis rekordaugstu līmeni, liecina Pārtikas veikalu asociācijas (ACS) dati.

ACS, kas pārstāv 48 000 veikalu, paziņojusi, ka pēdējo 12 mēnešu laikā reģistrēts 1,1 miljons zādzību, un organizācija tajā vaino noziedznieku bandas, kā arī strauji pieaugušo dzīves dārdzību.

Visbiežāk tiek zagtas dārgākas preces, piemēram, gaļa, alkohols un konditorejas izstrādājumi.

Vainīgie bieži vien ir narkomāni vai alkoholiķi. Bieži zagļi ir organizētu bandu locekļi, teikts ACS kārtējā ziņojumā.

Mazumtirgotāji tagad dārgākās preces ir apgādājuši ar pretzagšanas ierīcēm, bet aptiekās dažas preces, piemēram, kosmētika, vairs netiek izstādītas pircēju zonās, jo tās pastāvīgi tiek zagtas.

ACS izpilddirektors Džeimss Lūmens atzinis, ka šāds zādzību līmenis vēl neesot pieredzēts. Viņš norādījis, ka zagļi policijai esot zināmi, taču tie turpina nesodīti zagt.