Rasas un Raita Šmitu instalācija Purva radio izstādē Kanādā 

Latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija "Purva Radio. Mikropasauļu svārstības", kas pagājušajā gadā bija nominēta Purvīša balvai, šogad apskatāma Kanādā izstādē "ALARM" ("TRAUKSME").

Lelde Petrāne, 27.1.2020
1/3

Foto: Publicitātes

Izstāde, kas norisināsies līdz 7. septembrim "THEMUSEUM" galerijā Kičenerā/Vaterlū (pie Toronto), ar mākslas palīdzību tiecas pievērst uzmanību ekoloģisko pārmaiņu radītajām problēmām.

Šajā izstādē iekļauts arī RIXC mākslinieku R. Šmites un R. Šmita mākslas darbs, kurā purva baktērijas no Latvijas purviem rada elektriskas svārstības, manipulē attēlu un skaņu, tiecoties atklāt "zaļās enerģijas" poētiku.

Izstādes "ALARM" galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde "Pārmaiņu starpnieki|Sastopot antropocēno" (Agents for Change | Facing the Anthropocene) atklāšana. Izstādes kuratores ir Nina Čegledija (Nina Czegledy) un Džeina Tinglija (Jane Tingley). Izstādē ir apskatāmi desmit laikmetīgās mediju mākslas darbi, kuros tiek apvienota māksla, zinātne un tehnoloģijas un kurus radījuši starptautiski atzīti mākslinieki, galvenokārt sievietes - mākslinieces, no Kanādas, ASV, Jaunzēlandes un Latvijas.

Izstāde "ALARM" (TRAUKSME) aicina rīkoties un mācīties par cilvēku radīto ietekmi uz klimatu. Cilvēkiem ir nepieciešams pielāgot savu dzīvesveidu, uzņemties atbildību un mobilizēties, lai risinātu klimata pārmaiņas. Izstādes vēstījuma atslēga ir – rīkoties, mācīties, pielāgoties, uzņemties atbildību un mobilizēties.

Izstāde sastāv no četriem notikumiem: laikmetīgās mediju mākslas izstādes "Pārmaiņu starpnieki|Sastopot antropocēno", kas notiek "THEMUSEUM" galerijā un trijām mazākām izstādēm un pasākumiem – "Kūstošais ledus" (Melting Ice), "Izmiršana" (Extinction) un "SPEKTRS|Klimata ārkārtas pieredze" (SPECTRUM | The Climate Emergency Experience), kas notiek citviet Kičenerā/Vaterlū. Šajās izstādēs tiks atklāta kūstošo polāro ledāju ietekme uz klimatu, klimata bēgļu pieredze, kā arī tiek pētītas apdraudētas sugas, fokusējoties uz sarūkošo varžu populāciju, kas tuvojas sestajai masu izmiršanai.

Jēdziens "antropocēns" reprezentē pašreizējo klimata periodu, kura laikā cilvēka darbība ir ievērojami ietekmējusi klimatu un vidi. Vides pārmaiņas ietekmē visus - to ietekmē kāpj jūras ūdens līmenis, rodas intensīvi karstuma viļņi, kā arī to ietekmē norisinās masveida floras un faunas izmiršana. Kā jau vēsta izstādes nosaukums, pārmaiņas ir neizbēgamas, bet tikai pieņemot mūsu nākotni un saprotot izaicinājumus, ar kuriem cilvēki būs spiesti sastapties, mēs varam kļūt par pārmaiņu starpniekiem. Šīs izstādes darbi gan poētiskā, gan racionālā veidā atklāj mūsu pagātni, sociālo un kulturālo ietekmi uz dabas pārmaiņām, rada hipotēzes par nākotnes scenārijiem, kā arī piedāvā risinājumus mūsu dzīvei antropocēnajā vidē, stāsta mākslinieki.

Izstādē R. Šmites un R. Šmita "Purva radio" vēlas pievērst uzmanību tiem, kas parasti netiek ne sadzirdēti, ne ieraudzīti. Šoreiz tie ir mikroorganismi, kas dzīvo purva dzīlēs un par kuriem mēs parasti pat neiedomājamies. Purvi ar savām senajām ekosistēmām ir kā laika kapsulas, taču tiem ir arī nozīmīga loma mūsdienu sabiedrībā, jo tie uztur ļoti lielu ekoloģisko daudzveidību.

Mākslinieki Šmiti video redzamajā performancē staigā pa purvu, uzstādot tajā "baktēriju baterijas" un vides novērošanas sensorus, pārveidojot purvus imaginārā elektrostacijā. Iegūtie dati no purva tika vizualizēti un ir apskatāmi virtuālajā realitātē, padarot redzamus tādus neredzamos procesus dabā kā baktēriju aktivitātes purva dzīlēs. Instalācija, kas atrodas izstādē, sastāv no sešām "baktēriju baterijām" (jeb MFC - microbial fuel cell), kurās atrodas dubļi no Latvijas purviem. Tajos dzīvojošās baktērijas ģenerē elektrības plūsmu. "Baktēriju enerģijas" elektriskie impulsi un svārstības tiek pārveidotas tiešraides skaņu struktūrās, kas reāllaikā manipulē video attēlu ar Šmitu māksliniecisko intervenci Ķemeru purvā.

R. Šmite un R. Šmits strādā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām. Šmiti ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji, RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori. Šmitu jaunākajos mākslas darbos tiek risinātas attiecības starp dabu un tehnoloģijām, cilvēkiem un augiem. Šmiti darbojas kā pētnieki un pasniedzēji Latvijā, Eiropā un ASV.

Izstādes mākslinieki:

Mākslinieki no Kanādas: Diāna Landrija (Diane Landry, QC), Donna Legolta (Donna Legault, ON), Māika Šūrera (Maayke Schurer, ON), Liza Millere (Liz Miller, QC) un Elēna Vitakera (Elaine Whittaker, ON). Starptautiskie mākslinieki: Kristīne Dīkmana (Kristine Diekman, USA), Olga Kiseļeva (Olga Kisseleva, FR/RU) un Pinars Joldas (Pinar Yoldas, TR/USA), kā arī mākslinieku duo Karolīna Makkava un Vikija Smita (Caroline McCaw, Vicki Smith, NZ) un Rasa Šmite un Raitis Šmits (LV).

Tevi varētu interesēt

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230...

Ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Capitalica Asset Management" Skanstes apkaimē Rīgā sākusi...

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94»,...

Britu grafiti mākslinieka Benksija glezna, kurā attēlotas šimpanzes debatējam Lielbritānijas parlamentā,...

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins ceturtdien Pasaules Ekonomikas forumā Davosā ieteicis zviedru...

"Global 100" ir ikgadējs korporatīvo ilgtspējības rādītāju reitings, ko apkopo neatkarīgs konsultāciju...

Vācijas prokuratūra veikusi kratīšanas vairāku uzņēmumu telpās saistībā ar iespējamām "Mitsubishi"...

Seši Latvijas arhitektu biroji pievienojušies klimata kustībai "Architects Declare"....

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie un starpinstitūciju saskaņošanai nodotie grozījumi noteikumos...

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šā gada 16.janvāra plkst. 6.30 līdz 17. janvāra plkst....

Tallinas pašvaldības Vides un komunālās saimniecības departaments šogad sācis finansiāli atbalstīt...

Ņemot vērā, ka nākamnedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija vērtēs uzņēmumu "Eco...

Zobu pastas zīmols "Colgate" vēlas dot vēl vienu iemeslu smaidīt. Tas laiž...

Investējot 210 000 eiro, "Orkla Latvija" 2019. gada nogalē īstenojusi ilgtspējas projektu...