Jaunākais izdevums

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Līdz nākošā gada janvārim Diseldorfas izstāžu centrā notiks četras pasaulē vadošās specializētās izstādes, kas labi pazīstamas Latvijas uzņēmēju vidū. Šeit minamas, A+A (26.-29.10.2021), kas ir pasaulē vadošā darba drošības un aizsardzības izstāde. Savukārt novembra vidū notiks pasaulē lielākā medicīnas nozares izstāde MEDICA un augsto tehnoloģisko risinājumu izstāde COMPAMED (15.-18.11.2021) un jau kā pirmā izstāde 2022. gadā sekos pasaulē lielākā laivu un ūdens sporta izstāde boot (22.-30.01.2022). Tā kā starptautiskās izstādes, kā likums, pulcē ļoti lielu skaitu uzņēmējus, un šobrīd izstādes Vācijā tiek organizētas izmainītos konceptos, tad ļoti iespējams, ka nākamais izstāžu centra apmeklējums ikvienam no mums krietni atšķirsies no iepriekšējās reizes.

Lūgums pievērst uzmanību sekojošajam:

  • Lai ieceļotu Vācijā, ir prasība uzrādīt Covid apliecinājumus;
  • Vācijā ar “vakcinēts” saprot, ka persona ir vakcinēta ar vienu no četrām Eiropas Savienībā apstiprinātajām Johnson & Jonson, Moderna, Oxford/AstraZeneca un Pfizer/BioNTech pret Covid-19 vakcīnām;
  • Vācijā nav atzītas Sinovac un Sputnik vakcīnas
  • Apstiprinājumus par vakcināciju un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātus, kā arī negatīvos Covid-19 testa rezultātus var uzrādīt gan digitālā, gan arī papīra formātā vācu, angļu, spāņu, itāļu un franču valodās
  • Par derīgiem tiek uzskatīti negatīva Covid-19 PCR tests, kas veikts ne vairāk kā 72 stundas pirms ieceļošanas un Covid-10 antigēnu tests, kas veikts ne agrāk kā 48 stundas pirms ieceļošanas;
  • Ja izstādes dalībnieks vai apmeklētājs ierodas no augsta riska reģiona, lai saņemtu apstiprinājumu ieceļošanai, pirms ierašanās Vācijā jāreģistrējas www.einreiseanmeldung.de, un šī reģistrācija jāuzrāda ieceļojot;
  • Ja izstādes dalībnieks vai apmeklētājs ierodas no augsta riska reģiona un ir vakcinēts, tad viņam nav jāievēro karantīnas laiks;
  • Ja izstādes dalībnieks vai apmeklētājs ierodas no augsta riska reģiona un nav vakcinēts, tad viņš, neievērojot karantīnas laiku, Vācijā var uzturēties ilgākais 5 dienas;
  • Ja izstādes dalībnieks vai apmeklētājs ierodas no augsta riska reģiona un nav vakcinēts, bet vēlās uzturēties Vācijā ilgāk nekā 5 dienas, tad viņš pēc ierašanās dodas 5 dienu karantīnā. Ja pēc 5 dienām, uztaisot testu, rezultāts ir negatīvs, tad var uzturēties Vācijā ilgāk nekā 5 dienas, tik, cik to prasa, piemēram, stenda montāžas, uzturēšanas un demontāžas laiks;
  • Gadījumos, kad jāpamato brauciena iemesls, ziniet, ka dalība izstādē vai arī tās apmeklējums, pieder kategorijai - svarīgs biznesa darījums;
  • Ja personai, kura ir izstādes dalībnieks, vajadzīga vīza ieceļošanai Vācijā, tad jāsaņem apstiprinājums no izstādes organizatora, ka viņa pārstāvētais uzņēmums piedalās izstādē;
  • Lai saņemtu vīzu ieceļošanai Vācijā, personai, kura ir izstādes apmeklētājs, kā apliecinājums jāiesniedz personificēta ieejas biļete un vismaz viens termiņa apstiprinājums ar vienu no izstādes dalībniekiem;
  • Ieeja izstāžu centros ir tikai ar medicīniskām sejas maskām FFP2.

Šobrīd pagātnē ir izaicinājumiem pilns pusotrs gads, kad, kā alternatīvas tik ierastajām starptautiskajām nozaru izstādēm, tika meklētas un mēģinātas iedzīvināt biznesa kontaktu veidošanas platformas attālinātā formātā. Aiz muguras ir pieredzes un atziņu gūšanas laiks par dažādiem digitāliem un hibrīdformātiem, un ir vērtēta to piemērotība darījumiem izstādēs. Daļa no jaunatklātā tiks ņemta līdzi, piemēram, papildinošie hibrīdie risinājumi, veidojot konferenču un semināru programmas, tādejādi, sasniedzot ievērojami lielāku auditoriju nekā noteiktais vietu skaits kādā no konferenču centra zālēm. Tas pats attiecas uz informācijas sagatavošanu un nodošanu digitālā formātā, kas aizstāj līdzšinējos drukātos produktu katalogus un prospektus, kas izstāžu dalībnieku tāmēs veidoja ievērojamas izmaksas. Būtiski vairāk tiks izmantota iespēja darījumu sarunās attālināti iesaistīt uzņēmumu speciālistus un ekspertus, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas konkrētā brīdī, tādejādi nodrošinot paātrinātu sarunu norisi un iespēju būt klātesošiem pie vairākiem sarunu galdiem vairākās pasaules vietās vienas dienas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rūpētos par dalībnieku un apmeklētāju drošību, un samazinātu izstāžu atcelšanas risku pēdējā brīdī, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 rudens izstādes Ķīpsalā notiks zaļajā režīmā, kas nozīmē - visi klātesošie ir vakcinēti pret Covid-19 vai ir to pārslimojuši.

"Tāpat kā satiksmē, kur zaļā gaisma ir vienīgā, kas ļauj uzsākt drošu kustību, arī šī brīža ierobežojumi kvalitatīvu izstādi ļauj noorganizēt tikai zaļajā režīmā. Uz zaļo režīmu neattiecas dažādi ierobežojumi, tādēļ droši un pilnvērtīgi varēs izbaudīt visas izstādes sniegtās iespējas - brīvi komunicēt un konsultēties, piedalīties konferencēs un meistarklasēs, degustēt un izmēģināt -, tāpat kā tas bija pirms pandēmijas. Zaļais režīms ļauj prognozēt, ka izstādes bez ierobežojumiem varēs norisināties maksimāli ilgi - līdz pat lockdown jeb visa slēgšanai," uzsver Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

Epidemioloģiskās drošības pasākumos ir noteikti trīs drošības līmeņi. Kā zaļu jeb drošu saprot vidi, kurā atrodas tikai personas, kuras ir vakcinējušās pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā ir izslimojušas šo slimību. Priekšnoteikums tiek attiecināts arī uz bērniem, kuri vēl nevar saņemt vakcināciju pret Covid-19. Zaļais režīms ir visvairāk pietuvināts laikam pirms pandēmijas - ne izstāžu dalībniekiem, ne apmeklētājiem nevajadzēs valkāt sejas maskas un ievērot savstarpēju distanci. Tāpat izstādēm zaļajā režīmā nebūs ierobežots apmeklētāju skaits un norises laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāžu centrā Ķīpsalā 9.septembrī sāksies starptautiskā pārtikas nozares izstāde "Riga Food 2021", informē pasākuma rīkotāji.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa (PP), starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle, kā arī "Riga Food" vadītājs Rolands Nežborts.

Pēc "Riga Food 2021" atklāšanas, plkst.11.30 tiks apbalvoti izcilas kvalitātes pārtikas produktu - piena un medus - konkursu uzvarētāji.

Šogad izstādē preces un pakalpojumus prezentēs 300 uzņēmumu no kopumā 15 valstīm, tostarp no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Austrijas, Itālijas, Kanādas, Spānijas, Ukrainas. "Riga Food 2021" būs apskatāmi Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Itālijas, Spānijas un Ukrainas kopstendi. Latvijā saražoto vienkopus varēs iepazīt un degustēt Latvijas nacionālajā kopstendā un Zivrūpniecības nozares kopstendā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesam un valstij jāsāk strādāt kā komandai

Māris Ķirsons, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā valsts slimo ar hroniskām kaitēm – valsts pārvalde gan ierēdņu, gan valdošo politiķu līmenī biznesu uzskata par kaut ko indīgu, kaitīgu (kaut arī bizness rada nodokļus valsts makā un nodarbina cilvēkus), un tāpēc sadarbība starp šīm svarīgajām sfērām ir minimāla, bet daudz vairāk ir konfrontācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

Tas ir jāizbeidz. Protams, ir valsts iestādes, kuras ļoti labi sadarbojas ar uzņēmējiem, taču tās vairāk jāuzskata par izņēmumiem, nevis ikdienu. Šis ir ārkārtas situācijas brīdis, kurā valstij un biznesam ir jāsēžas pie viena galda un jāsāk strādāt kā komandai. Tieši tāpēc, ka Latvijas valsts un uzņēmēji nestrādāja kā vienota komanda, Lietuva, kura visu laiku bija aiz Latvijas, pēdējo gadu laikā jau ir aizsteigusies mums priekšā. Lietuvā mainījās valdību vadītāji un valdības ministru sastāvs, taču, neraugoties uz to, valsts un biznesa strādāšana vienā komandā ir ļāvusi apsteigt Latviju, piesaistīt būtiskas ārvalstu investīcijas. Lietuva lepojas ar Continental ražotnes izveidi pie Kauņas, bet šī ražotne varēja būt Latvijā. Un tas nebūt nav vienīgais piemērs. Attiecībā par Igauniju ir jāteic, ka ziemeļu kaimiņvalsts Latvijai visu laiku ir bijusi priekšā, kaut arī savulaik visas Baltijas māsas – Lietuva, Latvija un Igaunija – startēja no vienādām pozīcijām. Ir par ko padomāt. Ja, piemēram, manu uzņēmumu grupa strādātu Igaunijā, tad ik gadu uz darbaspēka nodokļu rēķina varētu ietaupīt 1,2 milj. eiro, kurus varētu samaksāt darbiniekiem kā lielāku algu, šo naudu varētu izņemt dividendēs vai arī investēt ražošanas attīstībā, paplašināšanā. Ja rēķina, ka jaunas ražotnes izveidei vajag apmēram 5 milj. eiro, tad būtībā nedaudz vairāk nekā četru gadu laikā par šo ietaupījuma apmēru var izveidot jaunu ražotni tukšā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel veiksmīgi turpina paplašināt savu tīklu Eiropā un jūlijā atver jaunu viesnīcu Esenē (Vācija) RAMADA BY WYNDHAM ESSEN, informē Mogotel.

Ramada būs trešā zīmola Wyndham Hotels & Resorts viesnīca, kuru pārvaldīs Mogotel. Vēl divas viesnīcas šā līguma ietvaros sāka darbu 2022.gada sākumā: Minhenē (Vācija) tika atvērta četru zvaigžņu biznesa viesnīca Wyndham Garden Munich Messe, bet Vroclavā (Polija) – piecu zvaigžņu viesnīca Wyndham Wroclaw Old Town Hotel.

Projektu realizē uzņēmums MV Hotels – Rīgā populārā zīmola Wellton Hotels īpašnieks.

"Tā būs pirmā RAMADA Esenē un pirmā RAMADA, ko pārvalda Mogotel. Mēs ar pārliecību varam runāt par veiksmīgu mūsu darba attīstību Vācijā. Pēc kompānijas STR Global pētījumu datiem mūsu pirmā viesnīca Minhenē piecu mēnešu laikā apsteidza konkurentus pēc vidējiem ieņēmumiem diennaktī uz vienu numuru (RevPAR). Tuvākajā laikā plānojam Vācijā atvērt vēl citus projektus," stāsta uzņēmuma Mogotel izpilddirektore Jeļena Stirna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ierobežojumi kaitē biznesam, bet nepalīdz veselībai

Armanda Vilciņa, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmiju ierobežojošie pasākumi Latvijā ir bijuši vieni no stingrākajiem Eiropā, taču nav pārliecības, ka tie tiešām sniedz gaidīto rezultātu.

To intervijā DB atzīmē Stockmann grupas vadītājs, SIA Stockmann valdes priekšsēdētājs Jaris Latvanens (Jari Latvanen). Viņš uzsver, ka Ziemeļvalstis šajā situācijā ir bijušas biznesam atvērtākas, jo, piemēram, Somijā un Zviedrijā tirdzniecības centri pandēmijas laikā nav bijuši slēgti.

“Personīgi es neredzu atšķirību starp situāciju Somijā un Latvijā, kur tirdzniecības centri trīs mēnešus ir bijuši slēgti, – ir skaidrs, ka ierobežojumi traucē biznesam, bet nav pārliecības, ka tie tiešām palīdz veselībai,” secina J. Latvanens.

Fragments no intervijas

Tikko noslēdzās 2021. gads. Kāds tas bija jūsu biznesam?

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus uzņēmējus, jo mums ir nepārtraukti jāpielāgojas jauniem apstākļiem. Jebkurā gadījumā es domāju, ka šī situācija mums ir iemācījusi ātri reaģēt, būt elastīgiem un pieņemt pārmaiņas, tajā pašā laikā nezaudējot koncentrāciju uz izvirzītajiem mērķiem. Jāteic, ka Stockmann aizvadītais gads bija diezgan pozitīvs – pērn fokusējāmies uz savu stratēģisko plānu īstenošanu, kas mums arī veiksmīgi izdevās. Piemēram, Rīgā 1. septembrī durvis vaļā vēra renovētā Stockmann Delikatess nodaļa, kuras pārveidē ieguldīti 2,5 miljoni eiro. Renovācijas laikā tika radīts jauns nodaļas vizuālais tēls, kā arī ierīkota virkne nebijušu risinājumu klientu ērtībām. Ja runājam par finansiālo aspektu, protams, jāatzīst, ka tūristu skaita samazinājums ir ietekmējis mūsu veikalu apgrozījumu, īpaši Latvijā, kur pandēmijas ierobežojumi ir bijuši visstingrākie. Jebkurā gadījumā mūsu rezultāti ik ceturksni uzlabojas, taču tūristu skaita samazinājumu jūtam joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā sāksies Baltijas pārtikas izstāde "Riga Food 2022", informē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" pārstāve Inese Libere.

Izstāde no 8. līdz 10.septembrim piedāvās starptautisku un pašmāju uzņēmumu un organizāciju ekspozīcijas, meistaru un pārtikas produktu konkursus, jaunumu prezentācijas, izglītojošus seminārus, šovus, meistarklases un degustācijas. "Riga Food 2022" piedalīsies vairāk nekā 400 uzņēmumu no vismaz 25 valstīm.

Lai noskaidrotu labāko Latvijas pavāru un pavārzelli, 9.septembrī plkst.10 notiks konkursi "Latvijas gada pavārs 2022" un "Latvijas gada pavārzellis 2022", kur jaunie talanti cīnīsies par "Reaton Zelta pavārnīcu" un "Reaton Koka pavārnīcu". Konkursā piedalīsies pieci šefpavāri ar saviem pavārzeļļiem.

Izstādes laikā arī apbalvos "Latvijas atzītākais medus 2022" finālistus, kurus noskaidroja Jelgavas "Piena, Maizes un Medus svētkos". Pirmajā vietā ierindojās zemnieku saimniecības "Ārbirzes" biškopju Lilitas un Viļa Medņu dažādu ziedu medus, otrajā - zemnieku saimniecības "Dorītes" biškopja Jāņa Sulutaura liepu ziedu medus no Ķekavas novada, bet trešajā zemnieku saimniecības "Līdumi" biškopes Guntas Somes dažādu ziedu medus no Augšdaugavas novada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Viļņā notiks viena no lielākajām e-komercijas konferencēm Baltijā “Ecomexpo’22”

Reklāmraksts, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome plāno mēnesi ātrāk, nekā bija paredzēts iepriekš, no darba atlaist 22 Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes darbiniekus, kuriem darbavieta baznīcā jāpamet jau šodien, 15.jūnijā.

Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departaments ir pieprasījis piešķirt papildus 86 300 eiro, lai apmaksātu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, samaksātu darbiniekiem kompensāciju par neizmantotiem atvaļinājumiem, dīkstāves pabalstus līdz 15.jūlijam, atlaišanas pabalstus un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Kā norāda departaments, saskaņā ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma pārejas noteikumiem, darba tiesisko attiecību pārtraukšana ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas darbiniekiem bija paredzēta 15.jūlijā.Taču 31.maijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informēja pašvaldības iestādes, ka uzstāj uz Svētā Pētera baznīcas ēkas nodošanu jau 15.jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Septembrī notiks lielākā e-komercijas konference Baltijas valstīs “Ecomexpo”; aicina uzņēmumus piedalīties izstādē

Sadarbības materiāls, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki pret tiešsaistes tirdzniecības vietām kļūst aizvien prasīgāki, tāpēc uzņēmējam, kurš vēlas ieinteresēt patērētāju, jābūt elastīgam un jāspēj ātri pielāgoties aktuālākajām e-komercijas tendencēm, jo konkurence uzņēmumu vidū ir liela. Lai labāk orientētos šajā izaicinošajā vidē un smeltos jaunas idejas biznesa attīstībai, tiešsaistes tirdzniecības uzņēmumi un viņu pakalpojumu sniedzēji ik gadu pulcējas vienā no lielākajām tiešsaistes komercijas konferencēm, kas šogad no Lietuvas izplešas uz visām Baltijas valstīm, mainot nosaukumu no “E-commerce” uz “Ecomexpo”. Pasākums notiks Viļņā šā gada 29. septembrī, un uzņēmēji ir aicināti kļūt par e-komercijas izstādes dalībniekiem.

“Pagājušajā gadā ekspo zonai izstādē bija lieliski panākumi. Tajā piedalījās tādi giganti kā globālais tiešsaistes tirgus “eBay“, Baltijas piegādes līderis “DPD“, Baltijas e-komercijas līderis “Pigu.lt“, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, loģistikas kompānijas un daudzi citi. Uzņēmumu pārstāvji uzstādīja stendus, kuros varēja tieši prezentēt savus pakalpojumus un biznesu ikvienam interesentam. Pēc izstādes pasākuma dalībnieki atzina, ka konferencē nodibināti daudzi noderīgi biznesa kontakti un saņemtas atbildes uz problemātiskiem jautājumiem. Pagājušajā gadā izstādē piedalījās vairāk kā 20 uzņēmumi, šogad ceram paplašināt izstādes laukumu līdz 50 stendiem un dalībnieku skaitu līdz 1000,” komentē izstādes “Ecomexpo“ organizators Deivids Talijūnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem izsludinās no pirmdienas, 11.oktobra, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem, piektdien nolēma Ministru kabinets.

Valdības ārkārtas sēdes sākumā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovkis pauda, ka ārkārtējā situācija varētu stāties spēkā jau sestdien, 9.oktobrī. Taču valdība spēkā stāšanās datumu pārcēla, dodot sabiedrībai ilgāku laiku iepazīties ar jauno regulējumu.

Paredzēts, ka personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus. Tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz strauju ekonomiku uzrāvienu uz ļoti dāsnu pandēmijas stimulu fona no valdību un centrālo banku puses daudzviet plaukušas runas par lielāku inflāciju.

Pastāv pieņēmums, ka viens no aktīviem, kas jebkādos laikos spēj saglabāt zināmu vērtību ir zelts. Piemēram, Bloomberg ziņo, ka pieprasījums pēc zelta monētām un stieņiem Vācijā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009. gada pirmās puses, kad sevi pilnā apmērā bija pieteikusi globālā finanšu krīze. Pamatā vācieši zeltu uzpērkot tieši tādēļ, ka tie raizējas, ka to bagātību kādā brīdī varētu saēst augstāka inflācija.

Jānorāda, ka vāciešiem, inflācija parasti visai izteikti nepatīk. Vēsturiski cenu nestabilitāte šai valstij nozīmējusi ļoti, ļoti smagus laikus. Pēc Pirmā pasaules kara Vācijā bija vērojama hiperinflācija, kas tur faktiski sagrāva pirktspēju. “Mūsu DNA ir iestrādātas inflācijas bailes. Tagad inflācijas riski pieaug. Skatījums uz dārgmetālu tirgu ir ļoti pozitīvs,” esošo situāciju raksturo Vācijas dārgmetālu dīlera Philoro Edelmetalle pārstāvji, kuri atklāj, ka to zelta pārdošanas apmēri šogad palēkušies par ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglatlēte Diāna Dadzīte piektdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs diska mešanas sacensībās izcīnīja sudrabu, sagādājot Latvijai pirmo godalgu.

Dadzīte, kura startēja F55 veselības grupā, sudrabu ieguva sestajā mēģinājumā, kad rīku aizmeta 25,02 metru tālumā. Iepriekšējā mēģinājumā Dadzīte disku raidīja par 97 centimetriem tuvāk, sacensību beigās sasniedzot divus personīgos rekordus pēc kārtas.

Sacensības Dadzīte sāka ar 23,01 metru tālu metienu, sekoja 23,40, 22,31 un 23,10 metrus tāli raidījumi.

Uzvaru svinēja ķīniete Feisji Donga, kura disku aizmeta 26,64 metrus tālu un sasniedza jaunu Āzijas rekordu. Bronzas medaļa ar rezultātu 24,11 metri meksikānietei Rozai Marijai Kazaresai Gerero.

Diska mešanas finālsacensībās piedalījās 11 sportistes, no kurām Krievijas Olimpiskās komitejas komandas pārstāve Natālija Čebakova palika rezultāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11. novembrī uzsākta pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotāja AS “Virši-A” (“Virši”) akciju tirdzniecība biržas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.

Uzņēmuma akciju iekļaušanu biržā iezīmēja simboliska tirdzniecības zvana iezvanīšana pie vienas no “Virši” uzpildes stacijām Lubānas ielā, Rīgā.

“Veiksmīgs starts biržā ir vienlaikus gan liela sagatavošanās perioda noslēgums, gan jauna darbības posma sākums, nu jau oficiāli publiska uzņēmuma statusā. Esam pateicīgi ikvienam investoram par lielo interesi mūsu akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā. Gandrīz 7 500 investoru jeb teju 75 % no visiem investoriem iegādājušies simts un vairāk akciju un, pateicībā par izrādīto uzticību, jau šodien šiem investoriem ir iespēja pieteikties “Virši” akcionāru lojalitātes programmai, turpmāk saņemot praktiskus un ikdienā noderīgus labumus visā “Virši” staciju tīklā. Investoru aktīvā līdzdalība ļaus mums vēl vairāk paātrināt uzņēmuma attīstību, kā arī pilnveidot alternatīvo degvielas veidu piedāvājumu Latvijas tirgū,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava un dzērienu ražošanas uzņēmums “Cēsu alus” noslēdzis darījumu ar “Orkla Latvija” par ūdens zīmola “Everest” pārdošanu.

Darījuma summa ir konfidenciāla.

Darījums paredz arī ūdens ražošanas iekārtu pāriešanu “Cēsu alus” īpašumā.

"”Cēsu alus” ilgtermiņa stratēģijas mērķis ir daudzveidīgu dzērienu ražotnes attīstība, ar fokusu uz paplašināšanos bezalkoholisko dzērienu segmentā. Dzeramā ūdens tirgus turpina attīstīties, tāpat arī veselīga dzīvesveida tendences kļūst arvien populārākas un mēs saskatām potenciālu, paplašinot mūsu produktu portfeli un attīstot dzeramā ūdens zīmolu “Everest”. Mēs parūpēsimies par to, lai pircējiem būtu pieejams augstas kvalitātes dzeramais ūdens un nākotnē radīsim inovatīvus produktus ūdens segmentā," komentē AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ļaujiet strādāt, nebūs premjeram jātaisnojas

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas biznesu šokēja ministru prezidents Krišjānis Kariņš, televīzijā paužot birokrātisko vēstījumu: “Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta.”

Pēc tam gan radio taisnojās, ka esot pārprasts, atvainojās, taču, kā saka, izlietu ūdeni nesasmelsi. Ja stāsts būtu par kādu vienu teikumu, ko var izraut no konteksta, tā būtu cita lieta, taču šajā gadījumā šai tēzei bija arī pamatojums, kas atklāj domāšanas veidu.

Proti, no premjera teiktā izriet, ka tiek uzskatīts par normālu, ja kādai nozarei valsts pārvalde uzliek darbības ierobežojumus, – tas neuzliek nekādas saistības lēmumu pieņēmējiem, līdz ar to uzņēmējiem pašiem ar šo problēmu jātiek galā, un, ja netiek galā, tad paši vainīgi.

It kā valstij tās nozares, kurās Covid-19 dēļ ieviesti darbības ierobežojumi un apgrūtinājumi, nekad vairs nebūs vajadzīgas. Nav brīnums, ka tādas attieksmes dēļ ļoti daudzi ierobežotajās nozarēs nodarbinātie emigrē, uzņēmumi pārprofilējas vai pārceļ savu darbību uz valstīm, kur pret biznesu pat pandēmijas laikā saglabāta pretimnākoša attieksme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielāka valsts un nebanku finanšu uzņēmumu partnerība veicinās mazā biznesa attīstību

Linas Armalys, “Noviti finance” izpilddirektors, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā no trešdienas sabiedrisko transportu var izmantot tikai cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši covid-19 testu, kura rezultāts bijis negatīvs.

Ja kontroles gadījumā pasažieris nevarēs uzrādīt pierādījumus, ka viņš atbilst kādam no šiem nosacījumiem, viņam sabiedriskais transports nākamajā pieturā būs jāpamet. Dzelzceļa operators "Deutsche Bahn" pārbaudes eksperimentālā kārtā uzsāka jau otrdien.

Ierobežojumu kritiķi gan izsaka šaubas, vai tos izdodies īstenot un kontrolēt.

Līdzīgas prasības arī stājās spēkā cilvēkiem, kas vēlas apmeklēt darbavietas.

Vācijā septiņu dienu vidējais koronavīrusa izplatības rādītājs pārsniedzis 400 gadījumus uz 100 000 cilvēku, kas ir jauns maksimums kopš pandēmijas sākuma, trešdien pavēstījis Roberta Koha institūts (RKI).

Pēdējo 24 stundu laikā apstiprināti 66 884 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši 335 cilvēki, ziņo RKI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus

Māris Ķirsons, 25.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija un Vācija samazina pievienotās vērtības nodokli, savukārt Latvija sola 100% apmērā kompensēt elektrības sadales un obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.

To rāda BDO pētījums. Dienas Bizness jau vairākkārt vēstījis, ka energoresursu sadārdzināšanās nozīmēs dārgākas preces veikalos un augstākas cenas pakalpojumiem, vienlaikus patērētāji par to pašu naudu varēs iegādāties mazāk preču un pakalpojumu. Pastāv arī risks, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem nespēs samaksāt pieaugušos siltumapgādes un elektroenerģijas rēķinus, tādējādi sāksies kārtējā parādu epidēmija. Tāpat augošas elektroenerģijas cenas pazeminās ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, bet arī Latvijas ražošanas konkurētspēju ārējā tirgū, kas var izraisīt daudzu uzņēmumu slēgšanu un bezdarba pieaugumu.

Pēc pirmā soļa jāseko nākamajam

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā?

Māris Ķirsons, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija īstenotu ekonomisku izaugsmi un nebūtu godpilnajā trešajā vietā Baltijā, ir nepieciešama politiķu, uzņēmēju, arodbiedrības vienota izpratne par situāciju un vienota kopīga rīcība konkurētspējas paaugstināšanā, kas ir pamats gan izaugsmei, gan lielākām darba algām un samaksātajiem nodokļiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņaprāt, pašlaik strādāt tā, kā tas notika līdz 24. februārim, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā, vairs nevar atļauties ne valsts pārvalde, ne politiķi, nedz arī bizness.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Tā, kā Latvijas valsts un arī uzņēmēji dzīvoja un strādāja līdz 24. februārim (Krievijas invāzijas sākumam Ukrainā), tā ir pagātne, tagad visi dzīvojam citā – jaunajā – realitātē. Diemžēl šajā jaunajā realitātē ir nepieciešams pavisam citāds lēmumu pieņemšanas ātrums, jo tas, kas bija iepriekš, kur bieži vien process ilga daudzus mēnešus un pat gadus, šodien vairs nav dzīvotspējīgs, citiem vārdiem sakot, konkurētspēju saglabājošs, nodrošinošs. Valsts reakcijas ātrums šodienas situācijā būs noteicošais, kā Latvijā dzīvosim nākamajā apkures sezonā, kādas inflācijas un vienlaikus uzņēmumu konkurētspējas apstākļos atradīsies valsts. Būtībā Krievijas invāzija Ukrainā spiež mainīties ne tikai Latvijai, Baltijai, bet visai Eiropas Savienībai.

Komentāri

Pievienot komentāru