Pērn decembrī mirušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina tiesā apstrīdējusi «Olainfarm» īpašnieka testamentu, aģentūrai LETA pastāstīja Maliginas advokāts Pāvels Rebenoks.

Pieteikums iesniegts Rīgas rajona tiesas namā Jūrmalā. Tiesā aģentūrai LETA apstiprināja, ka lieta ir ierosināta, taču sēdes datums vēl nav nozīmēts.

Rebenoks pastāstīja, ka par atbildētājām šajā lietā norādītas Maligina meitas, kuras atbilstoši testamentam mantojušas tēva īpašumus. Līdz ar lietas ierosināšanu mantojuma lieta esot apturēta. Mantojuma apliecības 13.aprīlī netiks izsniegtas, kamēr nebūs noregulējums šajā ierosinātajā lietā, stāstīja advokāts, saskaņā ar likumu civillietās ir iespējams izlīgums, taču šāds noregulējums būtu atkarīgs no atbildētāju pozīcijas.

«Mēs uzskatām, ka 16.janvārī nolasītais testaments neatspoguļo Maligina pēdējo gribu. Pēdējā griba bija cita un to mēs varam tiesā pierādīt ar dokumentiem un liecībām. Mums ir pamats uzskatīt, ka 2016.gada 16.februārī parakstītais testaments ir viltojums,» paziņoja advokāts. Viņš gan patlaban publiski atturējās atklāt Maliginas rīcībā esošo pierādījumu bāzi.

#Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina nolēmusi izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu.

Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina nolēmusi izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu, aģentūrai LETA pastāstīja Maliginas advokāts Mārtiņš Knipšis.

Viņš sacīja, ka otrdien nolasītajā AS «Olainfarm» vadītāja testamentā bija minētas uzņēmēja trīs meitas, no kurām divas ir pilngadīgas, bet uzņēmēja atraitne tajā netika minēta. Viņš uzsvēra, ka nolasītais testaments tika izveidots laikā, kad Maliginu pāris vēl nebija precējies. Tomēr, ņemot vērā, ka abus vienoja laulības saites, Maliginai kā aizgājēja sievai atbilstoši likumam ir tiesības pretendēt uz sev neatņemamo mantojuma daļu, uzsvēra Knipšis.

Kāda atraitne no ASV sākusi izsolīt sava vīra atdusas vietu, kas atrodas tieši virs vietas, kur apglabātas filmu leģendas Merilinas Monro mirstīgās atliekas, ziņo BBC.

Sākotnējā cena izsolē bijusi 500 000 ASV dolāru, bet līdz svētdienai tā sasniegusi 700 000 dolāru.

E. Pončere sola pārapbedīt savu vīru citā vietā, lai «atbrīvotu vietu jaunam iemītniekam» Vestvudas kapsētā Losandželosā.

Atraitne šādi cerot iegūt pietiekami daudz naudas, lai atmaksātu 1.6 miljonu ASV dolāru lielo kredītu, kas ņemts savrupmājas iegādei Beverlihilsā.

Ričards Pončers miris pirms 23 gadiem 81 gada vecumā. Viņš bijis veiksmīgs biznesmenis un saskaņā ar viņa pēdējo vēlēšanos apglabāts ar seju uz leju tieši virs Merilinas Monro atdusas vietas.

Viņas vīrs bija iegādājies divas kapavietas, tāpēc atraitne vīra mirstīgās atliekas pārvietošot nedaudz tālāk no M. Monro - uz vietu, kur būtu bijis jāatdusas viņai.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

16.aprīlī plkst.15 Dailes teātra mazajā zālē teātris Ziloņa dziesma. Ziloņa dziesma ir kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona (dz. 1978) pirmā luga, kas pirmizrādi piedzīvojusi 2004.gadā ASV. 2014.gadā kanādiešu režisors Šarls Binamē tai radījis filmas versiju. Ar izrādi Ziloņa dziesma Dailes teātrī kā režisors atgriežas kādreizējais Dailes teātra aktieris Andrejs Žagars.

No sava darba kabineta slimnīcā ir pazudis ievērojams psihiatrs. Pēdējais, kurš ārstu redzējis, ir viņa pacients Maikls. Mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs dakteris Grīnbergs iztaujā pacientu. Savukārt Maikls, manipulējot ar dakteri Grīnbergu, iesaistās smalkā psiholoģiskā spēlē, kas izvēršas grēksūdzē.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Kāds Konetikutas štata iedzīvotājs, 79 gadus vecais Donalds Pīters, pēc daudzu gadu nesekmīgas piedalīšanās dažādās izlozēs un loterijās, novembrī, ieraduma vadīts iegādājās loterijas biļeti, kuras laimests kā izrādījās bija 10 milj., USD, vēsta korrespondent.net.

Atraitne pagaidām nav izlēmusi, ko darīs ar laimestu. "Vienmēr esmu gribējusi Corvetti... Taču nedomāju, ka tiešām to nopirkšu. Nopirkšu mazāku mašīnīti. Varbūt iešu uz kazino!", spriež atraitne.

Viens no trim Pīteru dēliem piemetinājis, ka tēvs noteikti būtu novērtējis likteņa ironiju, vienīgi būtu bijis dusmīgs, ka lielā naudas summa tiks viņa sievai.

Centieni pārdot kapavietu virs Holivudas filmu zvaigznes Merilinas Monro (Marilyn Monroe) atdusas vietas «izgāzušies» otro reizi, vēsta BBC.

Otrajā izsolē neviens nav izteicis vēlmi iegādāties šo kapavietu, informējis izsoles organizators Ēriks Gazins (Eric Gazin). Tagad ģimene apsverot, ko darīt tālāk.

Izsole pirmoreiz neveiksmīgi noslēdzās augustā.

Sākotnējā cena izsolēs bijusi 500 000 ASV dolāru.

E. Pončere sola pārapbedīt savu vīru citā vietā, lai «atbrīvotu vietu jaunam iemītniekam» Vestvudas kapsētā Losandželosā.

Atraitne šādi cerot iegūt pietiekami daudz naudas, lai atmaksātu 1.6 miljonu ASV dolāru lielo kredītu, kas ņemts savrupmājas iegādei Beverlihilsā.

Ričards Pončers (Richard Poncher) miris pirms 23 gadiem 81 gada vecumā.

Nevajag gaidīt, ka laime tev visu metīs klēpī. Sasniegumi meklējami tikai darbā – ar Dieva svētību. Tāda bijusi akciju sabiedrības Ch. Jirgenson–Otto Schwarz īpašnieku Kristiāna un Doras Jirgensonu devīze.

— Uz katriem 18 iedzīvotājiem Rīgā ir viens telefona aparāts, bet katrs iedzīvotājs runā pa telefonu ik pa trijām dienām reizi,— vēstīja Jaunākās Ziņas 1932. gadā. Tas nenozīmē, ka cilvēki sarunājās mazāk kā šolaik — vien telpa, kurā viņi to darīja, atšķirībā no mūslaiku virtuālās, bija apskatāma, aptaustāma, izgaršojama. Kafejnīcām un restorāniem, kur satika paziņas un vajadzīgos cilvēkus, uzzināja jaunumus un pārrunāja skandālus, vidusšķiras ikdienā bija milzīga loma. Ne velti tieši par krodziņiem reflektēja Pirmās republikas slavenie laikabiedri mūža otrajā pusē, populārāko vidū nosaucot Otto Švarca restorānu, Operas kafejnīcu un Romas pagrabu.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Latvijas māmiņas radījušas vestes, kas palīdzēs autobraucējiem labāk ieraudzīt mazos satiksmes dalībniekus tumšajā gada laikā, saka jaunā zīmola “SeeMe” pārstāve Eva Bērze.

“Gājējs tumšās drēbēs autovadītājam ir pamanāms aptuveni tikai no 17 metriem. Rēķinot reakcijas ātrumu un bremzēšanas ceļu, automašīnai pie šādas redzamības nav iespējams savlaicīgi apstāties. Protams jāņem vērā arī braukšanas ātrums, ceļa apgaismojums un laikapstākļi. Taču ar atstarojošo vesti gājējs ir pamanāms jau no 140 m attāluma, kas krietni samazina sadursmes risku. Savukārt tālo gaismu diapazonā gājējs, kurš ir uzvilcis atasarojošo vesti, ir ieraugāms jau no 400 metru attāluma,” uzsver “SeeMe” pārstāve.

Ideja, ražot bērnu atstarojošās vestes, trīs draudzenēm radās jau 2020. gadā, kad E.Bērze piedzīvoja situāciju, kurā nebija pārliecināta par sava bērna drošību uz piemājas ceļa rudens pievakarē.

Ar kaķīšiem apdrukāta sieviešu veļa kļuvusi par komerciālu projektu, lai gan sākotnēji bija paredzēta kā jautra dāvana draudzenēm , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ideju par apdrukātām biksītēm SIA Happy Design īpašniece Liega Zelgalve šī gada sākumā bija pamanījusi sociālajā tīklā Facebook. Viņa būtu gribējusi tādas dāvināt savām draudzenēm, prātojusi, ka arī citi, gluži tāpat kā viņa, gribētu iegādāties šādu nieku. Mazu skaitu šādu apakšveļas gabalu, kas būtu veidoti, izmantojot savu dizainu, pasūtīt nebija neiespējams, pasūtījumam bija jābūt vismaz pāris simtu eksemplāru. Tāpēc Liega pieņēma lēmumu riskēt un izmēģināt savus spēkus šādā biznesa projektā. Kaķis izvēlēts angliskās vārdu spēles dēļ, savukārt projekta nosaukums ir Lickstarter. «Tas ir diezgan provokatīvs, un man nav pārliecības, ka šis nosaukums paliks. Tas ir pagaidu variants,» saka Liega.

Izmantot tikai otrreizējās izejvielas! Tāds ir siguldietes Agneses Kalniņas princips . Šādas izejvielas viņa izvēlas oriģināla piegriezuma bikšu un tērpu pārnēsājamo maisu šūšanai. Turklāt netrūkst pircēju, kam tieši šāda filozofija un apģērbs patīk.

Šūt bikses Agnese sākusi tajā dzīves posmā, kad rocība bijusi ierobežota, taču gribējies pucēties, bet viss veikalos nopērkamais šķitis nepamatoti dārgs. Tad tapis mūžā pirmais šuvums – no lietoto preču veikalā pirktiem aizkariem, no mammas aizlienējot šujmašīnu, tapa kuplas bikses. Ieraugot tās, tādas vajadzējis arī draudzenēm, tad – draudzeņu draudzenēm.

Pieprasījums bijis un Agnese sapratusi, ka tā var būt arī peļņas iespēja. Ķērusies pie šūšanas, safotografējusi savu veikumu, ievietojusi dažādās tīmekļa vietnēs un devusies uz Kalnciema ielas tirdziņu Rīgā. Tagad prece pārsvarā tiek realizēta caur latviešu preču veikaliņu Miera ielā. Atraktīvais apģērbs tiek piedāvāts arī festivāla Positivus apmeklētājiem, jo tur pati atmosfēra vedina uz tādu bikšu valkāšanu, spriež Agnese. Pirmās un drosmīgākās šī apģērba gabala valkātājas bijušas sievietes, tagad tās izvēloties arī vīrieši.

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.

Gunita Vilkāja kopā ar māsu Sintiju Sviklu 2013. gadā izveidoja Stilīgas somas lapu draugiem.lv, reizi mēnesī kopā ar draudzenēm pasūtot somas no ārzemju ražotājiem; tagad viņu uzņēmums veic iepirkumus ik nedēļu

«Meitenes izstāsta draudzenēm, tā mūsu loks auga, līdz vienā dienā sapratu, ka tas vairs nav hobijs un nepieciešams izveidot uzņēmumu. 2014. gada sākām darboties plašāk un izveidojām SIA Stilīgas somas. Kopš to izdarījām, pavērās plašākas iespējas, jo tad ražotāji skatās pavisam citādi – vairs neesam dažu draudzeņu grupiņa, kas kopīgi pērk somas. Līdz ar to bija jāsāk domāt par visu pārējo – komunikācijas uzlabošanu, ērtāku pasūtīšanu. Tāpat jāpiestrādā pie klientu izglītošanas, jo daudziem joprojām nav skaidrs, kas ir koppasūtījums un ka tas nav internetveikals. Sākumā mums bija tikai konti sociālajos tīklos, taču vēlāk izveidojām interneta platformu stiligassomas.lv. Tagad liela daļa informācijas apmaiņas notiek mobilajās ierīcēs, un mūsu gadījumā 90% pasūtījumu tiek izdarīti mobilajā versijā,» saka Gunita Vilkāja, SIA Stilīgas somas vadītāja.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Steidzoties paziņot par vēsturiski lielāko izmaksājamo OCTA apdrošināšanas atlīdzību 280 000 latu, kompānija ERGO noklusē, ka gandrīz visu naudu saņems avārijā izdzīvojusī zviedriete, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

(Papildināts ar Ergo komentāru.)

Savukārt Latvijas pavalstnieki paliekot praktiski tukšā, un mūsu valsts viņiem pat nedomājot palīdzēt. Acīmredzami diskriminējošā attieksme konkrētajā gadījumā esot īstenota ar vienu vienīgu argumentu – avāriju izraisīja alnis, un Latvijā atšķirībā no Zviedrijas obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polise uz šādiem gadījumiem neattiecas. Tas nekas, ka latvieši ar zviedrieti brauca vienā mašīnā, ka mašīnai bija Latvijas numuri un ka mašīnu bija apdrošinājis latvietis Latvijas apdrošināšanas kompānijā, atzīmē Neatkarīgā.

Mantojuma apliecību neizsniegšana aizvadītā gada decembrī mirušā uzņēmēja, lielākā AS «Olainfarm» akcionāra Valērija Maligina mantiniekiem neietekmēs šā gada jūnijā plānotās uzņēmuma akcionāru sapulces norisi, norāda «Olainfarm» pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka Maligina mantojumu, tostarp viņam piederošo «Olainfarm» kontrolpaketi turpina pārraudzīt par mantojuma aizgādni ieceltā uzņēmēja vecākā meita Irina Maligina. Viņš sacīja, ka neatkarīgi no tā, vai mantojums tiek apstrīdēts, vai mantiniekiem netiek izsniegtas mantojuma apliecības, Maligina turpina saglabāt tiesības akcionāru sapulcē rīkoties un pieņemt lēmumus tāpat kā to iepriekš darīja viņas tēvs.

«Ja ir spēkā esošs aizgādnis, ja mantojums nav sadalīts un arī tiek apstrīdēts, tad [aizgādnim] saglabājas tās pašas funkcijas, kādas dzīves laikā bija Maligina kungam un (..) akcionāru sapulce ir lemtspējīga,» atzīmēja Lapiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmums akcionāru sapulci katru gadu rīko aptuveni vienā un tajā pašā laikā, līdz ar to arī šogad to paredzēts rīkot jūnijā.

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina kļuvusi par valdes priekšsēdētāju jaundibinātam uzņēmumam SIA «MR Group», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumu reģistrā SIA «MR Group» ierakstīta pagājušajā nedēļā, 1.aprīlī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 15 000 eiro. Uzņēmuma lielākā dalībniece ar 50% kapitāldaļu ir Elīna Maligina, viņa arī reģistrētā kā uzņēmuma patiesā labuma guvēja.

Savukārt 25% SIA «MR Group» daļu īpašniece ir Inga Liščika, kura līdz 2015. gadam bija ilggadēja zāļu ražotāja AS «Olainfarm» valdes locekle, bet no 2016. līdz 2018. gadam viņa bija padomes locekle farmācijas holdingkompānijā AS «Repharm» un ar to saistītajos uzņēmumos AS «Veselības centru apvienība» un AS «PRH Marketing Latvia».

Pārējo 25% SIA «MR Group» kapitāldaļu īpašnieks ir Marks Kordjukovs.

Jaundibinātā uzņēmuma valdē bez valdes priekšsēdētājas Elīnas Maliginas darbosies arī pārējie divi dalībnieki - Inga Liščika un Marks Kordjukovs iecelti par SIA «MR Group» valdes locekļiem. Katram no trim valdes locekļiem ir tiesības pārstāvēt SIA «MR Group» atsevišķi.

Vīrietis, kurš vietējā laikrakstā paziņojis par adreses maiņu, piesaistījis plašu mediju uzmanību, jo viņa «jaunās mājas» atrodas neparastā vietā - sešas pēdas zem zemes, vēsta Reuters.

Karls Albrehts, kurš nomira pagājušajā mēnesī 88 gadu vecumā, nekrologu sagatavojis pats, turklāt pārcelšanās paziņojuma veidā, ielūdzot draugus uz svētkiem viņa jaunajā mītnē kapsētā Hamburgā, Vācijas ziemeļos.

«Es esmu mainījis mājvietu. Mana jaunā adrese: Olhsdorf-Ruhewald kapsēta, vieta Bx 65/28C,» liecina paziņojums laikrakstā Hamburger Abendblatt.

Albrehts bija atstājis instrukcijas savai ģimenei, lai tā ievietotu šo paziņojumu laikrakstā.

Nu jau aizsaulē aizgājušais apdrošināšanas pārdevējs mīlējis jokot visu savu dzīvi un viņam paticis smieties, stāstījusi viņa atraitne Anastasija.

Pēc divu gadu darbības ģimenes centru papildina ar īpaši vecākiem un bērniem piemērotu kafejnīcu MamKafe .

Anna Kašina, Ksenija Solovjova un Inese Vasiļjeva Rīgā izveidoja īpašu vietu ģimenēm – SIA Centrs Kontakts. Anna stāsta, ka SIA Centrs Kontakts izaugusi no krūtsbarošanas kluba. «Sākām strādāt tikai ar šo auditoriju, bet sapratām, ka ar to nepietiek, lai varētu izdzīvot un sevi nodrošināt,» viņa atzīst. Tāpēc uzņēmums piedalījās dažādos konkursos un projektos, lai varētu strādāt ar citām grupām, lai kopīgi palīdzētu konkrētu jautājumu risināšanā, piemēram, mātēm, kas vienas audzina bērnus, vai – kā tikt galā ar bērnu bez agresijas metodēm. Taču ar to bija par maz, tāpēc iznomā telpas arī citiem semināru rīkotājiem.

Piedāvājam lasīt rakstu no Izdevniecības Dienas bizness jaunā žurnāla Numurs, kuru varat iegādāties preses tirdzniecības vietās kopā ar laikrakstu Dienas Bizness ierobežotā daudzumā.

Kāds Dānijas laikraksts, izmantojot ikgadējos statistikas datus, izveidojis tipisku dāņu ģimeni. Laulātajam pārim ir Dānijā populārākie vārdi – Anne un Jensa, kā arī populārākais uzvārds Jenseni. Vēl viņiem, kā lielākai daļai dāņu, ir divi bērni, viena automašīna un pēc visu izdevumu segšanas kopā ik gadu pāri paliek 31 400 latu liels uzkrājums. Jensenu ģimene dzīvo paši savā privātmājā, kuras platība ir no 100 līdz 159 kvadrātmetriem, un tur pavadīs arī savas vecumdienas, kuras Jensam ilgs līdz 76, bet Annei līdz 80 gadu vecumam.

Tīri interesanta doma – tāda vidējā ģimene, pēc iepazīšanās ar Jenseniem šķiet, ka par dāņiem tagad tikpat kā viss skaidrs. Tādēļ piedāvāju tieši tādā pašā veidā, apkopojot bagātīgos statistikas pētījumus, iepazīties ar vidējo jeb tipisko latviešu ģimeni.