Enerģētika

Pavļuts:Latvijas gāzes akcijas valstij jāpērk, ja tā varētu iegūt kontroli uzņēmumā

LETA, 10.04.2014

Jaunākais izdevums

Ja valsts a/s Latvijas gāze darbībā neko nevarēs ietekmēt, tad iegādes darījums būtu grūti pamatojams, šādu viedokli par iespēju valstij iegādāties Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošos 47,23% Latvijas gāzes akciju, pauda bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pēc D. Pavļuta domām, galvenais apsvērums, kas būtu jāizvērtē valstij, domājot par Latvijas gāzes akciju iegādi, ir - vai, iegādājoties zināmu akciju skaitu, būs iespējams ietekmēt kompānijas darbu. «Ja mazākuma akcionārs nevar būtiski ietekmēt kompānijas darbu, tad neredzu jēgu iegādāties šīs akcijas,» uzskata bijušais ministrs.

Savukārt, ja akciju iegāde ļaus ietekmēt uzņēmuma darbību un gāzes tirgus nākotni, pēc D. Pavļuta domām, tas ir būtisks apsvērums. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka, nezinot Latvijas gāzes akcionāru iekšējo attiecību struktūru, patlaban nav iespējams atbildēt uz jautājumu par valsts ieguvumiem no šāda darījuma.

Iepriekš eksperti aplēsuši, ka E.ON Ruhrgas akciju vērtība varētu būt 600 miljoni eiro, taču premjerministre Laimdota Straujuma (V) atzina, ka šis cipars ir pārspīlēts. Arī D. Pavļutam minētā summa 600 miljoni eiro par akcijām šķiet «stipri par lielu». Eksministrs piebilda, ka Latvijas gāzes akciju vērtību varēs noteikt tikai daļu vērtēšanas procesā.

Vaicāts, vai Latvija varētu iegādātie tikai daļu "E.ON Ruhrgas" piederošo akciju, ņemot vērā, ka valsts neiegūs Latvijas gāzes kontrolpaketi, jo Krievijas koncernam Gazprom un Jura Savicka pārvaldītajai Itera Latvija kopā Latvijas gāzē pieder 50% akciju, D. Pavļuts norādīja, ka patlaban jautājums nav tik daudz par kontrolpaketes iegūšanu, cik par ietekmi uz lēmumu pieņemšanu Latvijas gāzē.

«Nevaru atbildēt uz jautājumu, vai iegādāties visas vācu kompānijas akcijas, jo uz to atbildi zinās darījuma procesā iesaistītie. Uz šo jautājumu būs iespējams atbildēt tad, kad būs skaidra situācija un nosacījumi, pie kāda akciju skaita ir iespējams ietekmēt kompānijas darbību,» uzsvēra D. Pavļuts.

Tāpat bijušais ekonomikas ministrs atzina, ka valdībai svarīgākais būs definēt stratēģiskās intereses, ko valsts varēs īstenot ar Latvijas gāzes akciju iegādi, un tās censties izskaidrot sabiedrībai.

Jau ziņots, ka vācu uzņēmums EO.N Ruhrgas nolēmis pamest Latvijas tirgu, tāpēc Ekonomikas ministrija (EM) vērtē, vai valstij jāmeklē miljoni un akcijas jāatpērk vai jāļauj, lai par kontrolpaketes turētāju tautsaimniecībai nozīmīgajā uzņēmumā kļūst Krievijas Gazprom. Pašlaik Gazprom pieder 34% Latvijas Gāzes akciju, 16% uzņēmuma pieder Jura Savicka pārvaldītajai Itera Latvija, 2,77% - mazajiem akcionāriem, bet EO.N Ruhrgas - 47,23%.

Latvijas gāzes akciju nominālvērtība ir 1,42 eiro, tomēr uzņēmums strādā ar ievērojamu peļņu, kas nozīmē, ka EO.N piederošo LG akciju cena ir krietni augstāka par to nominālvērtību. Tiesības atpirkt EO.N akcijas vispirms ir pārējiem Latvijas gāzes īpašniekiem, un tikai pēc tam pirkt akcijas varētu pieteikties arī valsts.

Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda - ja valdība atbalstīs Latvijas gāzes akciju iegādi, nauda šim mērķim tiks atrasta. Uz jautājumu, vai Latvijas valsts būs spējīga atrast tik milzīgu summu kā atsevišķu ekspertu minētie 600 miljoni eiro, L. Straujuma atbildēja: «Ja izlemsim, tad būs šie līdzekļi. Taču tas nenozīmē, ka tie būs no valsts budžeta.» Viņa uzsvēra, ka 600 miljoni eiro, kas izskanēja iepriekš, ir pārspīlēta summa. Viņa atzina, ka vācu uzņēmēji ir izteikuši konkrētu piedāvājumu, taču neatklāja, kāds tas ir.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Latvijas Gāze ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus.

Tādējādi AS Latvijas Gāze piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods 1,57 miljonu latu apmērā.

Lai arī AS Latvijas Gāze KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas.

KP skaidro, ka dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS Latvijas Gāze rīcības, var vērsties pie AS Latvijas Gāze, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS Latvijas Gāze atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.

Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Gāzes akcionāri atbalsta jaunas kompānijas izveidi, nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus

LETA, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze akcionāri šodien ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

Lēmums atbalstīts ar 99,98% no akcionāru sapulcē klātesošo balsīm. Savukārt 0,01% balsu bija pret, bet vēl 0,01% balsu netika nodots.

Sapulcē akcionāriem bija arī iespēja iztaujāt Latvijas Gāzes vadību, ko vairāki mazākuma akcionāri arī izmantoja.

Jautājumi bija saistīti ar Latvijas Gāzes sadalīšanas struktūru, īpašumtiesībām abos uzņēmumos, kompensācijas apmēru, ja akcionārs nevēlas būt par jaundibināmā uzņēmuma dalībnieku, kā arī tika taujāts pēc padoma, kā labāk rīkoties - balsot par vai pret.

Atsevišķi mazākuma akcionāri arī pauda kritiku par to, ka nav skaidrības par to, kāds kompensācijas apmērs pienāksies dalībniekiem, kuri nevēlas saglabāt akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

DB klubs: Latvijas gāzei trīs «frontes līnijas» ar valsti

Līva Melbārzde, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas valsts pieteiksies Conexus Baltic Grid akcijām

Žanete Hāka, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 23. augustā Ministru kabinets lēma par Latvijas valsts līdzdalību jaundibināmā uzņēmumā Conexus Baltic Grid, kas tiks veidots AS Latvijas Gāze reorganizācijas rezultātā, informē Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar valdības lēmumu Ekonomikas ministrija valsts vārdā pieteiksies uz 117 uzņēmuma kapitāla daļām, proporcionāli kapitāla daļu skaitam, cik valstij kā mazākuma akcionāram pieder uzņēmumā AS Latvijas Gāze.

Kā zināms, šā gada 2.septembrī notiks AS Latvijas Gāze ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tiks lemts par AS Latvijas Gāze reorganizāciju atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām. Ievērojot Enerģētikas likuma prasības, AS Latvijas Gāze ir jānodrošina dabasgāzes apgādes komersantā ietilpstošā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana.

AS Latvijas Gāze šobrīd nodrošina gan dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, gan arī dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus. Reorganizācijas rezultātā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības virzieni tiks nodalīti jaundibināmā uzņēmumā Conexus Baltic Grid.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze pērn piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā

Žanete Hāka, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 344,9 miljonus eiro, kas tas bija par 8,9% lielāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

EBITDA pieauga par 2,6%, salīdzinājumā ar 2017. gadu, sasniedzot 37,4 miljonus eiro. Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs.

Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējā gadā, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums pērn bija par 6,5% lielāks nekā gadu iepriekš un sasniedza 352,3 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma EBITDA pieauga par 2,6%, sasniedzot 37,4 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs. Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējos gadus, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Regulators: AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes infrastruktūrai

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi AS Latvijas Gāze pieteikumu par pagaidu noregulējumu, AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai. Tas izriet no Enerģētikas likuma un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) līdz šim pieņemtajiem lēmumiem.

Atsevišķi tiesas secinājumi, kuri nav rezultējušies AS Latvijas Gāze labvēlīga tiesas lēmuma veidā, neatceļ vai negroza AS Latvijas Gāze noteiktos pienākumus, kuri izriet no normatīvajiem aktiem un Regulatora pieņemtajiem lēmumiem.

Vienlaikus tas nozīmē, ka AS Latvijas Gāze atbilstoši Enerģētikas likumam un Ministru kabineta noteikumiem ir pienākums nodrošināt Latvijas lietotājiem piederošās dabasgāzes transportēšanu līdz lietotāju patēriņa objektiem, ja attiecīgi lietotāju pieprasījumi tiek saņemti.

«Šobrīd joprojām ir spēkā gan Enerģētikas likuma normas, gan Regulatora apstiprinātie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem AS Latvijas Gāze ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi. Tāpat spēkā ir visi Regulatora pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz šo AS Latvijas Gāze noteikto pienākumu izpildi. Neviens no tiem nav atcelts un neviena lēmuma darbība nav apturēta,» uzsver Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tiesa atzīst par pamatotu KP uzlikto 2,2 miljonus eiro sodu Latvijas Gāzei

Dienas Bizness, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 2.septembrī Administratīvā apgabaltiesa pieņēma spriedumu, ar kuru atzīst - ir pareizs un pamatots Konkurences padomes (KP) 2013.gada lēmums AS Latvijas Gāze likt mainīt parādu atgūšanas praksi un piemērot naudas sodu 2,2 miljonu eiro apmērā par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, informē KP.

2013.gadā KP lēma, ka AS Latvijas Gāze pārkāpusi Konkurences likumu, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 šādiem gadījumiem. Savā lēmumā KP skaidroja, ka AS Latvijas Gāze ne vien radīja nepamatotus izdevumus jaunajiem klientiem, bet arī veicināja kopējā parādu apjoma palielināšanos, jo esošie lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais īpašnieks, nebija motivēti maksāt par pakalpojumu.

Izvērtējot KP lēmumu, tiesa atzinusi par pareiziem iestādes secinājumus. Tāpat tiesa ir uzsvērusi, ka KP bija tiesības vērtēt AS Latvijas Gāze darbību atbilstību Konkurences likumam, neraugoties uz to, ka šis uzņēmums darbojas regulētā nozarē, jo tas nav attaisnojums savas tirgus varas ļaunprātīgai izmantošanai. Attiecīgi KP atgādina, ka arī citiem uzņēmumiem, kas Latvijā darbojas regulētās nozarēs, jāievēro Konkurences likuma prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: A/s Latvijas gāze pirkšanai jābūt nopietniem argumentiem

Līva Melbārzde
, DB galvenā redaktora vietniece
 / Twitter: @LivaMel, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts pirktu a/s Latvijas gāze akcijas, tad primāri jāsaprot, kāds ir šī darījuma mērķis un ko valsts no šī aktīva grib, pretējā gadījumā pieņemt izsvērtu lēmumu nav iespējams.

Tā nu ir sanācis, ka uz politisko lielvaru saspīlējuma fona Latvijai jāatrisina vēl kāds svarīgs jautājums, kura ietekme pārsniedz Latvijas nacionālās robežas. Proti, jau pirms kāda laika a/s Latvijas gāze vācu akcionārs E. ON paziņoja, ka savas kapitāldaļas – kopskaitā 47,2% – Latvijas gāzē pārdod un no Baltijas reģiona aiziet. Iemesli šādai rīcībai meklējami

E. ON kopējās stratēģijas maiņā – Eiropas gāzes tirgus palicis tik regulēts, ka šim uzņēmumam vairs nav interesants un nes zaudējumus, līdz ar to tas meklē iespējas jaunos tirgos, kurus vēl nav skārušas Briseles idejas. 50% Latvijas gāze akciju pieder diviem Krievijas energogigantiem – Gazprom un Rosņeftj, kurš savukārt kontrolē kompāniju Itera Latvija. Pašlaik Brisele jau ir izdarījusi daudz, lai neļautu Gazprom un citām gāzes piegādes kompānijām vēl vairāk palielināt savu ietekmi Eiropas energouzņēmumos, līdz ar to pie pašreizējās Eiropas enerģētikas politikas (jautājums gan, cik ilgi tā ģeopolitisko vētru ietekmē paliks līdzšinējā formā?) ir apšaubāms, ka pārdodamās E. ON akcijas varētu tiešā veidā nonākt Gazprom rokās. Kādi pircēji tad vēl Latvijas gāzes uzņēmuma akcijām paliek? Kaut kādi Rietumu ar enerģētikas sektoru saistīti investori, kas nav pārāk cerīgi, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai tiem liktos perspektīvs; investīciju vai pensiju fondi un Latvijas valsts, kam pēc dažu avotu teiktā ir pirmpirkuma tiesības uz Latvijas gāzes akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Gāze lūdz piešķirt pagaidu atkāpi trešo personu tiesībām izmantot dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu

Žanete Hāka, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze lūdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) saskaņā ar Enerģētikas likumu piešķirt pagaidu atkāpi trešo personu tiesībām izmantot Latvijas Gāzes dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu, lai transportētu no citiem dabasgāzes tirgotājiem iegādāto dabasgāzi patēriņam Latvijas teritorijā, informē uzņēmums.

Latvijas Gāze ir vertikāli integrēts dabasgāzes nozares komersants, kuram līdz 2017.gada aprīlim ir spēkā esošas ekskluzīvas licences dabasgāzes pārvadei, sadalei, tirdzniecībai un uzglabāšanai Latvijas teritorijā, un ir noslēgts Ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom par dabasgāzes piegādi līdz 2030.gadam ar pielīgtiem obligātiem ikgadējiem iepērkamās dabasgāzes apjomiem. Vairāku faktoru dēļ, piemēram, silto ziemu iespaidā, kas samazina dabasgāzes patēriņu reģionā, kā arī lielu rūpniecības uzņēmumu jaudu samazināšanas dēļ, AS Latvijas Gāze jau šobrīd vairs nespēj izpildīt Ilgtermiņa līgumā pielīgtos apjomus, skaidro kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pētersones-Godmanes vadītais Gaso saņem licenci dabasgāzes sadalei

Rūta Lapiņa, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome nolēmusi izsniegt Latvijas dabasgāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» meitasuzņēmumam AS «Gaso», par kura valdes priekšsēdētāju nesen iecelta Ilze Pētersone-Godmane, licenci dabasgāzes sadalei.

Attiecīgi SPRK padome lēmusi par licences anulēšanu dabasgāzes sadalei AS «Latvijas Gāze». AS «Gaso» sabiedriskā pakalpojuma sniegšana dabasgāzes sadalē jāuzsāk 2017.gada 7.decembrī.

Regulatora padomes lēmums nozīmē, ka sadales pakalpojumus, kurus līdz šim sniedza AS «Latvijas Gāze», turpmāk Latvijā nodrošinās AS «Gaso». Licence AS «Gaso» dabasgāzes sadalei izsniegta uz termiņu no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim, licences darbības zonu nosakot Latvijas Republikas teritoriju.

SPRK atgādina - lai nodrošinātu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā, atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajām prasībām, AS «Latvijas Gāze» tiek reorganizēta sadalīšanas ceļā, nododot daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai. AS «Gaso», kam AS «Latvijas Gāze» nodod dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamos aktīvus, tika dibināta 2017.gada 1 decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

OP Corporate Bank izsniegs 35 miljonu aizdevumu Latvijas Gāzei

Lelde Petrāne, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot līgumu par 35 miljonu eiro aizdevuma sniegšanu, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle uzsākusi sadarbību kreditēšanā ar AS Latvijas Gāze. Tiesības uz aizdevuma izsniegšanu banka ieguva, uzvarot AS Latvijas Gāze konkursā par kapitālieguldījumu refinansēšanu.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns norāda: «Sadarbība sniegs AS Latvijas Gāze attīstības iespējas, vienlaikus uzlabojot arī uzņēmuma finanšu rādītājus.»

Savukārt, Zane Kotāne, AS Latvijas Gāze valdes locekle, komentē: «Ar aizņēmuma piesaisti AS Latvijas Gāze uzlabo finanšu resursu cenu, tādējādi uzlabojot arī AS Latvijas Gāze rentabilitātes rādītājus. Pasaules pieredze rāda, ka sabiedrības optimāla līdzekļu pārvaldība iekļauj sabalansētu pašu līdzekļu un aizņemto līdzekļu izmantošanu, kas attiecīgi nodrošina gan efektīvu saimniecisko darbību, gan arī labākus atdeves rādītājus akcionāriem. AS Latvijas Gāze pirmo reizi uzsāk sadarbību kreditēšanā ar kredītiestādēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa aptur SPRK apstiprināto Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu punktu

Žanete Hāka, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa apturēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu, kas pretrunā Enerģētikas likumam un AS Latvijas Gāze privatizācijas līgumiem būtībā atvēra dabasgāzes tirgu, informē Latvijas Gāze.

Tiesa lēmumā skaidro, ka SPRK, nekonsultējoties ar sabiedrību un uzņēmumu, bija uzņēmies pienākumu atvērt dabasgāzes tirgu, lai gan šādus lēmumus drīkst pieņemt vien ar likumu. Šobrīd spēkā esošais Enerģētikas likums nosaka, ka iespēja izvēlēties brīvu tirgotāju būs vien 2017. gada 3. aprīlī, ja vien, piemēram, ātrāk netiek izbūvēts starpsavienojums ar kādu citu valsti, izņemot Lietuvu, Igauniju un Somiju.

Tiesa savā lēmumā norāda, ka Enerģētikas likumā paredzētais termiņš 2017. gada 3. aprīlis būtībā izriet no privatizācijas līgumiem, jo šajā laikā beidzas to darbība. Privatizācijas līgumi AS Latvijas Gāze paredz ekskluzīvas gāzapgādes tiesības uz 20 gadam jeb līdz minētajam datumam. Attiecīgi arī likums skaidri norāda, ka Latvijā šobrīd lietotājam nav tiesību nomainīt tirgotāju, tai skaitā uz tirgotāju ārpus Latvijas. Tāpat tiesa lēmumā min, ka Eiropas Savienības Gāzes tirgus Direktīvai nav beigusies derogācija, kas atļauj Latvijai atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SPRK izsludina publisko konsultāciju par dabasgāzes pārvades sistēmas un pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumu projektiem

Dienas Bizness, 05.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi precizētus AS Latvijas Gāze izstrādātos noteikumu projektus - Akciju sabiedrības Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un Akciju sabiedrības Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi. Lai uzzinātu tirgus dalībnieku viedokli par sagatavotajiem noteikumu projektiem, SPRK padome izsludina publisko konsultāciju, aicinot izteikt savus komentārus un priekšlikumus līdz šī gada 4. martam, informē SPRK Komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere.

AS Latvijas Gāze noteikumu projektus izstrādāja saistībā ar aizvadītajā gadā veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā. Atbilstoši Enerģētikas likumam, regulators apstiprina dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora izstrādātos sistēmas lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Vienlaikus, atbilstoši likumam, SPRK apstiprina sistēmas operatora izstrādātos balansēšanas aprēķinu noteikumus, kuriem jābūt pārskatāmiem un nediskriminējošiem attiecībā uz visiem balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem, un garantiju pieprasīšanas kritērijus un kārtību, lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Sasteigta gāzes tirgus atvēršana var uzspridzināt valsti


M. Ķirsons, L. Melbārzde, 
Z. Zablovska, 13.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot dabasgāzes tirgus liberalizācijas prasības ātrāk par 2017. gada aprīli, Latvija riskē iegūt investīciju strīdu vairāku miljonu apmērā.

Tādas ir iespējamās sekas Saeimā bez diskusijām konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kas faktiski paredz sadalīt uzņēmumu a/s Latvijas gāze (LG), atdalot no tā sadales tīklus un potenciāli ļaujot gāzes tirgū ienākt arī citiem spēlētājiem.

Šis solis ļaus ar laiku diversificēt gāzes piegādātājus, uz ko pašlaik tiecas visa Eiropa, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tomēr problēmas rada tas, ka iecerētās izmaiņas ir pretrunā a/s Latvijas gāze privatizācijas līgumam, kas paredz, ka līdz 2017. gada aprīlim uzņēmums tiek saglabāts kā viens veselums, turklāt nevienam citam uzņēmumam (izņemot Latvijas gāzi) netiek piešķirta licence darbībai ar dabasgāzi Latvijas tirgū. To, ka situācija ir nopietna, apliecina a/s Latvijas gāze ilggadējā vadītāja Adriana Dāvja sacītais gan Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, gan masu medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze: Dabasgāzes piegādes no citiem piegādātājiem šobrīd nav iespējamas

Dienas Bizness, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijas neizpildītos «pērc vai maksā» nosacījumus ar dabasgāzes piegādātāju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto noteikumu neatbilstību Enerģētikas likumam, šobrīd dabasgāzes piegādes no citiem piegādātājiem nav iespējamas, informē AS Latvijas Gāze pārstāvis Vinsents Makaris.

2015. gada 16.septembrī stājās SPRK padomes apstiprinātie Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi, kas nosaka kārtību, kā lietotāji saņem sistēmas pakalpojumus, tai skaitā nosakot pārvades sistēmas ieejas un izejas punktus Latvijas teritorijā un uz starpvalstu savienojumiem.

Atbilstoši SPRK sniegtajai interpretācijai, tas nozīmē, ka patērētāji iegūst iespēju izvēlēties dabasgāzes piegādātāju. Iepriekš tika paredzēts, ka izejas punkti uz Latvijas sadales sistēmu stāsies spēkā līdz ar apstākļiem, kas minēti Enerģētikas likumā un attiecas uz tirgus atvēršanu 2017. gada 3.aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Bordāna piedāvātais darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna piedāvātais topošās valdības darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas, šorīt LTV «Rīta panorāmā» vērtēja apvienības «Attīstībai/Par» (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.

Pavļuts vērtēja, ka JKP potenciālajiem partneriem piedāvātā papildinātā valdības darbu programma noteikti esot solis uz priekšu, jo tajā ņemti vērā atsevišķi citu partiju ierosinājumi, tomēr tajā esot lietas, par kurām visas partijas vienoties nevarēšot.

Politiķis paziņoja, ka AP esot svarīgi, lai pirms valdības izveides būtu skaidra partiju vienošanās par to, ko un kā tā noteikti izdarīs. No šādas vienošanās viedokļa ļoti svarīgas būšot šodienas vairāku partiju sarunas.

Pavļuts uzsvēra, ka AP būšot ļoti svarīgi runāt par darbu plānu ietekmi uz valsts budžetu, jo pirms vēlēšanām izteikto solījumu ietekme uz budžetu sagaidāma ļoti liela un arī pašlaik «ar neapbruņotu aci» esot redzams, ka daļa solījumu pārsniedz budžeta iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV).

AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.

Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.

Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.

Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Sagaidot simtgadi, vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī, sagaidot Latvijas simtgadi, vēl nebūs pilnībā noslēgusies valdības veidošana, tad valsts jubilejā jau vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķis norādīja, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko «Attīstībai/Par!» ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Būvniecības uzraudzībā sola reformas

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, 26.11.2013

D. Pavļuts uzskata, ka Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī, ir solis uz priekšu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Latvijas Gāze: Regulators pieņēmis likumam neatbilstošus noteikumus

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lietotājiem sava patēriņa vajadzībām gāzi varēs piegādāt no alternatīviem avotiem, paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes šodien apstiprinātie dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumi.

Turpmāk dabasgāzes pārvades sistēmas un pazemes gāzes krātuves izmantošana un brīvo jaudu piešķiršana būs pārskatāma, atklāta un darbosies uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. Līdz šim trešo pušu piekļuve balstījās uz divpusējo vienošanos ar AS Latvijas Gāze, norāda SPRK

Noteikumi nosaka dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, pārvades sistēmas un krātuves brīvo jaudu lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību, gadījumus, kādos infrastruktūras operators drīkst pārtraukt vai ierobežot pārvades sistēmas un krātuves lietošanu, pārvades sistēmas operatora un lietotāju tiesības un pienākumus, norēķinu kārtību un sistēmā ievadītās un izvadītās dabasgāzes līdzsvarošanas jeb balansēšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru