Jaunākais izdevums

Skaidrs, ka iespējamība nomirt ir 100%; no tā var mēģināt arī nopelnīt

Bizness aptver visdažādākās sfēras, un bieži vien investori mēģina izsvērt to, kam varētu būt gan pievilcīgi, gan stabilāki ieņēmumi. Ja runā par lietām, ko neapgāžami pierādījusi vēsture, tad viena no tām ir – cilvēka mūžs kādā brīdī tomēr pārtrūkst. Ilgtermiņā mums visiem ir tendence mirt, un mēdz teikt, ka dzīvē neizbēgamas ir vien divas lietas – nodokļi un nāve.

Tad nu arī investoriem ir iespēja meklēt ieguldījumu iespējas šajā parādībā – tie, pakāpeniski gaidot savu liktenīgo stundiņu, var likt likmi uz dažu lielo Rietumvalstu apbedīšanas pakalpojumu uzņēmumu vērtspapīriem, kuri tiek kotēti biržā, un no tā nopelnīt – galu galā naudu kapā līdzi ņemt īsti jēgas laikam nav, bet, kamēr esi virs zemes, apbedīšanas industrijas akcijas var būt lielisks ieguldījums. Tiesa gan, par drošām šīs akcijas uzskatīt būtu kļūdaini.

Pastāv pieņēmums, ka šādu uzņēmumu ienākumi var pieaugt līdz ar tā saucamās Baby Boomers (pēckara demogrāfiskais sprādziens) paaudzes novecošanos. Proti, šāda demogrāfiskā «laika bumba» nozīmēs, ka Rietumvalstīs pēc apbedīšanas pakalpojumiem būs augošs pieprasījums. Vēl nesen zīmīgs moments bija tas, ka pasaulē bērnu, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, pirmo reizi vēsturē kļuva mazāk par cilvēkiem, kuriem ir virs 65. Citiem vārdiem sakot, sirmgalvju ir vairāk nekā bērnu. Turklāt šī atšķirība vēl vismaz kādu laiku var kļūt tikai izteiktāka. Piemēram, par ASV vien tiek lēsts, ka šajā valstī nāves gadījumu skaits 20 gadu laikā būs palielinājies vairāk nekā par vienu miljonu līdz 3,6 miljoniem gadā, kas no šā brīža būtu pieaugums par 45%. Tādējādi demogrāfiskās tendences spēlē par labu konstantam un augošam pieprasījumam pēc šī biznesa pakalpojumiem. Apbedīšanas biznesam ir senas tradīcijas, un cilvēki uz bēru rēķina mēdz izvēlēties netaupīt (vai, ja to arī dara, tēriņi, kas iekrīt šīs industrijas maciņā, tāpat sanāk visai lieli).

Kopumā gan nevarētu teikt, ka ASV, kuras vērtspapīru tirgus ir pats populārākais un likvīdākais, šādas lielas kompānijas būtu ļoti daudz. Pamatā uz pārējo fona var izcelt divas – Service Corp. International un Carriage Services. Service Corporation International nodarbojas ar bēru organizēšanu, un kompānija ir daudzu kapsētu un krematoriju operators. Līdzīgs darbības virziens ir arī Carriage Services, kas piedāvā arī zārku un urnu iegādi. Abu šo uzņēmumu akciju dinamika pēdējā laikā bijuši atšķirīga. Service Corp. International vērtspapīra cena Ņujorkas biržā gada gada laikā pieaugusi par 12,2%, kas ir labs sniegums. Uzreiz gan pamanāms, ka šai kompānijas akcijai pēdējā laikā bijuši gan ievērojami kāpumi, gan kritumi, kas pagaisina ilūziju, ka apbedīšanas pakalpojumu bizness ieguldījumu vērtības ziņā nozīmētu kādu stabilitāti. Savukārt Carriage Services akcijas vērtība gada laikā ir noplanējusi zemāk gandrīz par visiem 30%.

Visu rakstu lasiet 3. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klienti jāmeklē ārpus Latvijas

Lana Jūra, speciāli DB, 30.05.2019

llkka Suppanens  - viens no starptautiski pazīstamākajiem un titulētākajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem paša izstrādātās viedtālruņu uzlādes ierīces prezentācijas pasākumā Sony zīmolam

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu inženieris Džordžs Lorers, kurš kā viens no svītrkoda izgudrotājiem palīdzēja pārveidot mazumtirdzniecības pasauli pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ir miris 94 gadu vecumā.

Bijušais ASV uzņēmuma IBM darbinieks Lorers nomira pagājušajā nedēļā savās mājās Ziemeļkarolīnas pavalsts Vendelas pavalstī, un pirmdien šajā pilsētā notika viņa bēres.

Lorers ir atzīts par vienu no universālā produktu koda (UPC) jeb svītrkoda izgudrotājiem.

Šis kods, kas kā identifikācijas līdzeklis ir atrodams uz miljoniem preču, sastāv no dažāda biezuma melnām svītrām un 12 ciparu skaitļa. To var noskenēt, ātri identificējot preci un tās cenu.

Lorers 1969.gadā kļuva par vecāko IBM inženieri un zinātnieku Ziemeļkarolīnas pavalsts galvaspilsētā Roli. "Jau pēc dažiem gadiem, 1973.gadā, Lorers sāka vadīt tagad visuresošā simbola - universālā produktu koda (UPC) - izstrādi, kas radikāli pārveidoja praktiski visas nozares pasaulē," teikts viņam veltītā tekstā IBM vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Itālijā un Šveicē atvieglos pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus

LETA--AFP/BBC, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā no 4.maija tiks atviegloti koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, tostarp, cilvēkiem tiks atļauts pastaigāties parkos un apciemot savus radiniekus, svētdien televīzijā paziņoja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Taču, apciemojot radiniekus, cilvēkiem būs jāvalkā sejas maskas un jāievēro distance, norādīja Konte. Cilvēkiem būs atļauts pārvietoties sava reģiona ietvaros, bet nebūs atļauts ceļot uz citiem reģioniem.

Publiskās vietās obligāta prasība būs sejas maskas, kuru cena gabalā nedrīkstēs pārsniegt 50 centus, nolēmusi valdība. Cilvēkiem ieteikts arī turpmāk izvairīties no apskaušanās un sarokošanās.

Konte norādīja, ka Itālijā sākas posms, kurā jāiemācās sadzīvot ar vīrusu un būt atbildīgiem. "Ja jūs mīlat Itāliju, ievērojot distanci," sacīja Konte. Tiks atļautas bēres, bet tajās drīkstēs piedalīties ne vairāk kā 15 cilvēki.

Individuālajiem sportistiem būs atļauts atsākt treniņus un cilvēkiem būs atļauts sportot ne tikai tiešā savu dzīvesvietu tuvumā, bet plašākā apvidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā saslimšanas ar Covid-19 pieaugumu, iebraucot Latvijā no Igaunijas, cilvēkiem turpmāk būs jāievēro pašizolācija, informē Veselības ministrija.

Prasība stājas spēkā no 12.septembra plkst.00:00.

Veselības ministrija atgādina par iepriekš Ministru kabineta apstiprinātajiem īpašajiem nosacījumiem pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas - Igaunijas robežu darba vai mācību vajadzībām. Arī turpmāk ikdienā šīs personas varēs brīvi doties uz Igauniju, kā arī atpakaļ uz Latviju šādos gadījumos: lai pildītu darba pienākumus Igaunijā (ja var uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu); lai saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklētu pirmskolas izglītības iestādi (ja var uzrādīt pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu); lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus (ja var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu); lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību (ja var uzrādīt iestādes izsniegtu izziņu personai); lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras beigās un rudenī veiktajos arheoloģiskajos izrakumos pie Sv.Jēkaba baznīcas Rīgā, «burtiski Saeimas durvju priekšā», atrakta plaša viduslaiku kapsēta, turklāt ir pamats domāt, ka virzienā uz Klostera un Jēkaba ielu zem bruģa joprojām guļ mirušo kauli, raksta «Latvijas Avīze».

Arheologs Artūrs Tomsons, kura vadībā notika izrakumi, pastāstījis, ka kārtīgas arheoloģiskas izpētes baznīcas tuvumā vai pašā baznīcā īsti nekad nav bijis. Šoreiz ķerties pie tās licis apstāklis, ka, rokot tranšejas inženiertehnisko komunikāciju guldīšanai pie baznīcas sienas, strādnieki uzdūrās cilvēku kauliem. Tomsona vadītajos izrakumos konstatēts ap 300 apbedījumu - daļa kaulu pārapbedīta, daļa nodota tālākai izpētei LU Latvijas Vēstures institūta bioarheoloģiskajā laboratorijā.

Viduslaikos mirušo apbedīšana gan baznīcā, gan kapsētās tām līdzās bija ierasta lieta. Doma baznīcai bija pat vairāki kapi, tomēr par dokumentos 1226.gadā pirmo reizi minēto Jēkaba baznīcu pētnieki esot bijuši piemirsuši. Tiek pieļauts, ka Jēkaba baznīcas draudzes kapsētā pārsvarā guldīti latvieši.

Komentāri

Pievienot komentāru