Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Latvijas vadošie zinātnieki un mācībspēki no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII), kas darbojas kvantu tehnoloģiju jomā, ir izveidojuši Latvijas kvantu iniciatīvu.

Apvienība palīdzēs pārraudzīt un koordinēt ar kvantu tehnoloģijām saistītās aktivitātes Latvijā, iesaistīties Eiropas kvantu tehnoloģiju sadarbības tīklos, sekot līdzi Latvijas industrijas vajadzībām un pārstāvēt tās intereses kvantu tehnoloģiju attīstībā.

Kvantu tehnoloģiju attīstība ir cilvēces mēroga izaicinājums, kura pārvarēšanā ir jāiesaistās ikkatrai valstij, un šī iniciatīva ir veids, kā Latvija iesaistās šajā izaicinājumā. Latvijas Kvantu iniciatīvas izveide ir iespēja savienot Latvijas zinātniekus ar Eiropas un pasaules zinātniekiem, koordinēt Latvijā veiktās aktivitātes kvantu tehnoloģiju jomā, lai tās būtu mērķtiecīgas un rezultatīvas. Iniciatīvas ietvaros norisināsies sadarbība ne tikai zinātnieku starpā, bet arī tiks iesaistīti uzņēmumi un valsts institūcijas.

Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Fragments no intervijas

Kas ir pēdējā laikā īpaši daudz piesauktā ekonomikas transformācija, un kas nepieciešams, lai to īstenotu dzīvē?

Ekonomikas transformācija būtībā ir pakāpšanās no zemāka tehnoloģiskas attīstības līmeņa uz augstāku — zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu – tautsaimniecību, kura ļauj nodrošināt straujāku izaugsmi, augstāku konkurētspēju, efektīvāku darbu, lielākas algas un lielākus nodokļu ienākumus valsts budžetā. Tautsaimniecības transformācijas rezultātā IKP pieauguma tempam no apmēram 2% gadā jāpieaug uz vismaz 5%, kas ļautu nodrošināt Latvijas tuvošanos ekonomiski spēcīgākajām ES dalībvalstīm. Faktiski ekonomiskās transformācijas rezultāta mēraukla būs makroekonomiskie rādītāji. Protams, ekonomiskā transformācija nav tikai un vienīgi ieguldījumi zinātnē, pētniecībā, to radītajās inovācijās un tehnoloģijās, bet vienlaikus arī ieguldījumi cilvēkkapitālā, to prasmēs un iemaņās. Pēc aptuvenām aplēsēm, lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divu miljardu eiro lielas investīcijas. Diemžēl privātā sektora kreditēšana Latvijā joprojām atbilstošā apmērā nav atjaunojusies jau kopš ekonomiskās recesijas 2009.-2011.g., kam sekoja finanšu sektora kapitālais remonts. Banku, uzņēmēju un valsts vidū nav savstarpējās uzticības, un būtībā katrā pusē ir daudz darāmā, lai paaugstinātu savstarpējo uzticības līmeni. Privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām, tomēr valstij ir jādomā par to, kā veicināt kreditēšanu, iespējams, pārskatot kādus nosacījumus vai prasības.

Luminor Tērbatas ielā atvērusi jauna koncepta klientu apkalpošanās centru, kura papildus finanšu konsultācijām tiks piedāvātas telpas individuālam darbam, biznesa tikšanām un publiskiem pasākumiem.

Šogad banka investējusi jaunās IT sistēmās, pārveidojusi klientu apkalpošanas centrus un darba vietas, reaģējot uz klientu paradumiem un tendencēm, atklājot centru, stāstīja Luminor vadītāja Kerli Gabriloviča.

Luminor veiktā aptauja liecina, ka 85% klientu Baltijas valstīs bankas pakalpojumus izvēlas saņemt e-vidē.

«Pērn atvērām pirmo Luminor pašapkalpošanās punktu Cēsīs, bet šodien ejam tālāk, atverot durvis jauna koncepta apkalpošanas centram Tērbata, kas būs tikšanās vieta gan vietējiem uzņēmējiem, gan aktīviem un uzņēmīgiem cilvēkiem. Šobrīd klientiem arvien svarīgākas kļūst tikšanās vietas – ne tikai ar bankas speciālistiem, bet arī ar saviem biznesa partneriem, un to varēs darīt jaunajā Luminor klientu apkalpošanas centrā,» saka Luminor pārdošanas vadītājs Normunds Rudzītis.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Jaunuzņēmuma "CastPrint", Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) HPC centra un Latvijas Universitātes (LU) Skaitliskās modelēšanas institūta izveidots konsorcijs piesaista pētniecības un inovācijas atbalsta programmas "Apvārsnis 2020" līdzekļus, lai, izmantojot superdatoru aprēķinus, uzlabotu uzņēmuma ražoto personalizēto medicīnisko palīgiekārtu kvalitāti un samazinātu ražošanas laiku, informē RTU.

"CastPrint" nodarbojas ar individuāli pielāgotu 3D drukātu fiksatoru izveidi dažāda veida lūzumu ārstēšanai. LU Skaitliskās modelēšanas institūts uzņēmuma vajadzībām veidos fiksatoru skaitlisko modeli un topoloģiskās optimizācijas algoritmus, kā arī organizēs jaunā produkta izturības novērtējumu. Savukārt RTU HPC centrs projektam piesaistīts kā lielākais superdatoru (High Performance Computing – augstas veiktspējas skaitļošana) resursu nodrošinātājs Latvijā ar zināšanām par nepieciešamo tehnisko un programmatūru nodrošinājumu projekta veiksmīgai izpildei. "CastPrint" būs jānodrošina, lai ar superdatora palīdzību radītie fiksatoru modeļi un arī pats izdrukātais materiāls atbilstu gan pacientu un mediķu, gan ražošanas kvalitātes prasībām.

Šogad starptautiskajai aviobiļešu tirdzniecības platformai ASAP Tickets aprit 20 gadi, un pēdējos piecus gadus to tehniski attīsta, uztur un popularizē Latvijas uzņēmums Dynatech, kas specializējas IT, mārketinga, projektu vadīšanas, dizaina un citu biznesa atbalsta pakalpojumu sniegšanā. Kopš Latvijas uzņēmums Dynatech uztur platformu ASAP Tickets, tā klientu skaists ir gandrīz trīskāršojies. Pēdējo piecu gadu laikā ASAP Tickets ir piesaistījis 32,200,242 jaunus platformas lietotājus un pārdevis 1,128,301 biļešu uz tādiem populāriem galamērķiem kā Filipīnas, Amerikas Savienotās Valstis un Itālija.

Latvijas uzņēmums Dynatech ir viens no divpadsmit starptautiskās DYNINNO grupas birojiem visā pasaulē. Tas darbojas kā kompetenču centrs un palīdz grupas uzņēmumiem attīstīt produktus un pakalpojumus ceļošanas, finanšu tehnoloģiju un izklaides jomā, nodrošinot pašu izstrādātās IT tehnoloģijas un kompetences mārketingā, projektu vadībā, dizaina risinājumos u.c.

“Kopš Dynatech dibināšanas esam pārņēmuši ASAP Tickets pilnveidošanu un uzturēšanu, lai centralizēti nodrošinātu platformas attīstību. Ikdienā mēs sniedzam tādus pakalpojumus kā publisko un iekšējo aplikāciju arhitektūras plānošanu, izstrādi un uzturēšanu, lai nodrošinātu stabilu un efektīvu sistēmas darbību, kā arī uzlabotu lietotāju pieredzi, izmantojot mūsu aplikācijas. Līdz ar pandēmijas sākumu un biznesa modeļa maiņu mums īsā laikā nācās aplikācijās ieviest jaunus algoritmus un tehniskos risinājumus, lai spētu nodrošināt efektīvu darbu mūsu 1500 cilvēku lielajai pārdošanas komandai visā pasaulē,” stāsta Dynatech tehniskais direktors (CTO) Mareks Reppo.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Investējot 200 tūkstošus eiro produktu izstrādē un 2 miljonus eiro jaunās ražošanas līnijās, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" šosezon ir radījis 10 jaunus saldējuma veidus, informē uzņēmumā.

Jaunie saldējuma veidi izstrādāti un ražoti Latvijā primāri pašmāju tirgum, taču daļa jaunumu priecēs pircējus arī Lietuvā, Igaunijā un Norvēģijā un Dānijā.

"Food Union grupas Saldējuma kompetences centrs, kas atrodas Rīgā, Latvijā, uzņem apgriezienus. Šosezon mūsu Eiropas uzņēmumi laiž klajā vairāk nekā 100 jaunus produktus, no kuriem daļa ir izstrādāti šeit. Tāpat mēs audzējam ražošanas kapacitāti - šovasar Eiropas uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā un Rumānijā plānojam saražot saldējuma produkciju 2000 tonnu apmērā, kas ir aptuveni puse no tā, cik ražojam Latvijas tirgum. Un mēs plānojam šo apjomu pakāpeniski audzēt, vienlaikus stiprinot produktu izpētes un izstrādes kompetences," uzsver Normunds Staņēvičs, Food Union vadītājs Eiropā.

Lai stiprinātu biznesa pakalpojumu centru jomas nozīmību valsts ekonomikā un to attīstību, nodibināta Latvijas biznesa pakalpojumu centru nozares asociācija ABSL Latvija

Dibinātāji ir Cabot Latvia, Circle K Business Centre, Cognizant GB Limited filiāle Latvijā, DNB Bank ASA Latvijas filiāle, EVRY Latvia un SEB Global Services. Asociācijas uzņēmumos kopā strādā aptuveni 2000 darbinieku, bet visā nozarē Latvijā 50 uzņēmumos nodarbināti vairāk nekā 9000 darbinieku, un šo kompāniju kopējais apgrozījums 2018. gada nogalē ir sasniedzis 300 milj. eiro.

Biznesa pakalpojumu centru jomā tiek lietoti vairāki apzīmējumi – ārpakalpojumu centri, dalīto pakalpojumu centri, globālo biznesa pakalpojumu centri. «Nav viegli, ka ir dažādi termini, bet, neatkarīgi no nosaukuma, visiem ir līdzīga funkcija – no Latvijas apkalpot konkrētā zīmola uzņēmumus visā pasaulē. Mums pašiem ir svarīgi rast vienotu latviskojumu šim starptautiskajam biznesa formātam, lai pieteiktu nozari jaudīgāk,» saka ABSL Latvija valdes locekle Aļesja Kirčenko, kura ir SEB Global Services vadītājas vietniece Latvijā.

Veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu starp vietējām un starptautiskām pētniecības organizācijām un industriju, apvienojot kompetences un attīstot infrastruktūru, Rīgā sāk veidot Baltijas Biomateriālu ekselences centru, informē Rīgas Tehniskā universitāte.

Centrs stiprinās biomateriālu nozari reģionā – ļaus zinātniekiem pētīt, izstrādāt un komercializēt jaunus biomateriālus kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām.

«Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (Baltic Biomaterials Centre of Excellence – BBCE) nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu no idejas laboratorijā līdz klīniskam pielietojumam,» uzsver profesors Jānis Ločs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors un BBCE koordinators.

Zinātniskā projekta īstenošanai apvienojušās starptautiski atzītas pētniecības institūcijas un industrijas pārstāvji – RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), RSU Stomatoloģijas institūts (RSU SI), AO Pētniecības institūts Davosā, Šveicē, un Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centrs Vācijā.

Pagājušajā nedēļā kopstrādes telpās Teikums tika aizvadīts jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup pusfināls, kura laikā 20 izvēlētie dalībnieki klātesošajiem prezentēja savas inovatīvās biznesa idejas.

Žūrijas pārstāvji noteica piecus spēcīgākos pretendentus, kuri rudenī turpinās cīņu nacionālajā finālā. Starptautiskais konkurss Latvijā tiek organizēts jau sesto reizi, un tā uzvarētājs iegūs iespēju doties uz lielo finālu, kas novembrī norisināsies Kopenhāgenā Global Entrepreneurship Week nedēļas ietvaros.

Par šī gada daudzsološākajiem uzņēmumiem tika atzīti CastPrint, CheeksUp, Safe & Stable, Gamechanger Audio un BlindArt, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Inovatīvo 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint piedāvā progresīvu pieeju lūzumu ārstēšanai; virtuālā bērnu spēle CheeksUp paaugstina produktivitāti logopēdiskajā terapijā, automatizējot skaņas atkārtošanos un izmantojot artikulēšanas uzdevumus; mūzikas inženieru kompānija Gamechanger Audio ražo inovatīvus elektroniskos mūzikas izstrādājumus; sociālais uzņēmums BlindArt izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, savukārt studentu radītais zīmols Safe & Stable piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Nekustamo īpašumu fonds "Baltic Horizon Fund" ir izvēlējies "CBRE Baltics" kā galveno aktīvu pārvaldīšanas un grāmatvedības pakalpojumu partneri.

"CBRE Baltics" sniegs fondam Lietuvā, Latvijā un Igaunijā komerciāla nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, nomas, grāmatvedības, uzturēšanas un mārketinga pakalpojumus. "CBRE Baltics" ir daļa no starptautiskā nekustamo īpašumu un ieguldījumu uzņēmuma "CBRE" filiāļu tīkla.

"Baltic Horizon Fund" pārvaldīto aktīvu portfeli veido 15 komerciāli nekustamie īpašumi Baltijas valstu galvaspilsētās ar kopējo iznomājamo platību 153 tūkstoši kvadrātmetru. Fondam pieder tādi tirdzniecības centri kā "Europa", "Galerija Centrs" un "Postimaja", kā arī tirdzniecības centrs un biroju komplekss "Domus Pro", biznesa centri "Duetto", "North Star" un citi. Fonda aktīvu portfeļa kopējā vērtība pārsniedz 355 miljonus eiro.

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Uzņēmumu interese par sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti pieaug, kas saistīts gan ar darba tirgus situāciju un jaunu speciālistu piesaisti, gan konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot vai pilnveidojot esošos produktus

Tā uzskata Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Gadiem tiek runāts par to, ka vajadzīgs veidot tiltu starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Kāda jūsu skatījumā ir šī brīža situācija?

Būtiski, ko noliekam kā atskaites punktu. Pēdējos gados, manuprāt, progress ir novērojams, kas saistīts gan ar dažādu valsts un ES atbalsta programmu īstenošanu, gan zinātniski ietilpīgu uzņēmumu attīstību. Esam novērojuši pastiprinātu uzņēmumu interesi par sadarbības iespējām ar universitāti. Viens no pēdējā laika piemēriem – uzņēmumiem tika izsludināta iespēja pieteikties informatīvajai sesijai par sadarbības iespējām ar universitāti. Mums nebija gaidu par lielu uzņēmumu interesi, uz to skatījāmies kā uz eksperimentu, testu, lai identificētu intereses līmeni. Kopā pieteicās 90 uzņēmumu, kas bija krietni vairāk, nekā gaidījām. Visiem vienā reizē nevarējām noorganizēt šo pasākumu, tādēļ tika organizēti trīs. Šo varam uztvert kā signālu, kas apstiprina interesi.

Latvijā tuvākajos gados taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (BBCE), kurā zinātnieki pētīs un izstrādās jaunus biomateriālus, ko izmanto kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļu ķirurģijā, ortopēdijā un citās jomās.

Centra izveidei piešķirts 15 miljonu EUR liels finansējums Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju pamatprogrammas «Apvārsnis 2020» projektu konkursā. ES piešķirtais finansējums ir daļa no summas, kas nepieciešama BBCE izveidei. 15 miljonus EUR infrastruktūras izveidei nodrošina valsts, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kā arī paši projekta partneri.

BBCE vadošā mītne tiks izvietota RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, un tā tiek veidota uz RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra bāzes. Līdztekus tam notiks OSI un RSU pētniecības infrastruktūras paplašināšana, tādējādi izveidojot pilnvērtīgu platformu jaunu biomateriālu pilna attīstības cikla īstenošanai.

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Paplašinot Rīgā strādājošā SEB grupas biznesa pakalpojumu centra SEB Global Services funkcijas, pašlaik tiek attīstīts ekselences centrs finanšu noziegumu novēršanai.

Tas SEB grupas uzņēmumiem 12 valstīs nodrošina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi, starptautisko sankciju prasību ievērošanas pārraudzību, ‘zini savu klientu’ (KYC) prasību īstenošanu, kā arī citus saistītos pakalpojumus.

Tādēļ pašlaik tiek veidotas jaunas un paplašinātas esošās komandas, piesaistot gan jaunus darbiniekus, kuri ir ieinteresēti veidot savu karjeru šajā jomā, gan pieredzējušus speciālistus. Plānots, ka līdz šī gada beigām kopējais darbinieku skaits Rīgā, kas specializējušies ar finanšu noziegumu novēršanu saistītajās jomās, varētu sasniegt 300 cilvēkus – aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums "TWINO" un riska kapitāla fonds "Expansion Capital" no 7.līdz 15.maijam organizē biznesa ideju pieteikšanu "Global Idea Pitch" ietvaros ar mērķi veicināt jaunu un ilgtspējīgu biznesa ideju rašanos, kā arī esošo biznesu izaugsmi un transformāciju digitālajā vidē.

Biznesa ideju pieteikšanas iniciatīvas "Global Idea Pitch" ietvaros dalībniekiem, iesniedzot ilgtspējīgu biznesa ideju, būs iespējams saņemt ārējo līdzfinansējumu no dažiem tūkstošiem eiro līdz pat 2 miljoniem eiro, idejas attīstībai vai jau esoša biznesa stiprināšanai.

Iniciatīvas ietvaros iespējams iesniegt gan jaunas idejas, gan arī pieteikt jau darbojošos uzņēmumus un biznesa projektus. Perspektīvākajām idejām būs pieeja arī cilvēkresursu kapacitātei, kā arī mentoru atbalsts tehnoloģiju un IT izstrādes jomā, finanšu analīzes un modelēšanas, digitālā mārketinga u.c. jomās.

Tiešsaistes vebinārs - Tech Revolution: Covid-19 

Tehnoloģiju iespējas Covid-19 ietekmē visā pasaulē šobrīd tiek novērtētas vairāk nekā jebkad...

"Uzskatu, ka globālā Covid-19 krīze paver daudz biznesa iespēju, īpaši tehnoloģiju jomā. Biznesiem vai projektiem, kas līdz šim nenovērtēja vai pilnībā neizmantoja tehnoloģiju potenciālu, tagad ir jāmainās un ieguvējs būs tas, kas pārmaiņas spēs ieviest pēc iespējas īsākā laika periodā. Šis bez šaubām ir arī lielisks brīdis, lai dzimtu jaunas, daudzsološas biznesa idejas. Tieši tādēļ kopā ar partneri nolēmām radīt šo iniciatīvu," norāda "Global Idea Pitch" līdzautors, "TWINO" dibinātājs Armands Broks, piebilstot, ka arī viņa dibinātais uzņēmums - "TWINO" - tika izveidots iepriekšējās finanšu krīzes radīto ekonomisko procesu rezultātā.

Iesniegtās biznesa idejas vērtēs "TWINO" un "Expansion Capital" eksperti. Biznesa ideju būs iespējams iesniegt ātri un ērti, sākotnējā posmā nepatērējot vairāk nekā vienu stundu idejas pieteikšanai.

Ārējo finansējumu būs iespējams saņemt pret fonda līdzdalību kapitālā no 10% līdz 49%.

""Expansion Capital" komanda ir ar plašu pieredzi biznesa ideju dzīvotspējas noteikšanā. Līdz šim ar fonda starpniecību esam ieguldījuši jau vairāk nekā 14 miljonus eiro 35 uzņēmumos. Katras "Global Idea Pitch" biznesa idejas vērtēšanā pieeja būs elastīga, katrs projekts tiks vērtēts individuāli, tādējādi ievērojami palielinot iespēju ieraudzīt tiešām unikālas, jaunas biznesa idejas vai pamanot jau darbojošos uzņēmumu nākotnes potenciālu," norāda "Global Idea Pitch" līdzautors un "Expansion Capital" partneris Jānis Bankovs.

Biznesa ideju varu iesniegt šeit. Ar konkursa nolikumu iespējams iepazīties šeit.

"TWINO" ir starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas kopš dibināšanas 2009. gadā izsniedzis aizdevumus vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. 2015. gadā "TWINO" nodibināja savstarpējo aizdevumu platformu www.twino.eu, kas nodrošina iespēju investoriem no Eiropas gūt augstas atdeves ienākumus, investējot aizdevumos, ko "TWINO Grupa" izsniegusi Polijā, Krievijā, Latvijā, Kazahstānā un citur. Līdz šim caur platformu finansēti aizdevumi vairāk nekā 700 miljonu eiro vērtībā. SIA "TWINO" ir "TWINO Grupa" mātes kompānija, kā arī kompetences un finanšu piesaistes centrs, kas meitas kompānijām nodrošina arī vadošos cilvēkresursus. 2018. gadā "TWINO Grupa" strādājusi ar 13 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas.

"Expansion Capital" ir riska kapitāla fonds, kas meklē ieguldījumus Latvijas uzņēmumos ar fonda līdzdalību kapitālā no 10% līdz 49%. Līdz šim fonds jau ieguldījis 14,1 miljonu eiro 35 uzņēmumos.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

Tas secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norāda, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, tā kā revīzija par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veikta laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, bet revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, pastiprināta uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtēts institūciju paveiktais civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā.

Latvijas dabiskās kosmētikas tirgū sevi pieteicis jauns vietējais ražotājs ar zīmolu "Labrains", kas paredzēts cilvēkiem ar problemātisku sejas ādu.

Uzņēmuma ķīmiķi ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi kosmētikas jomā trīs gadus pētījuši Ziemeļu mitrāju augu dabisko aktīvo vielu iedarbību. Kopā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniekiem "Labrains" laboratorijā izdevies radīt krēmu, kas mazina sejas ādas novecošanās pazīmes un rozācijas izpausmes. Kosmētikas dermatoloģiskā testēšana veikta SIA "Veselības centrs 4".

"Man ir liels gandarījums, ka "Labrains" laboratorijā mums pirmajiem pasaulē, ko apliecina tirgus izpēte, izdevies radīt unikālu dabiskās dermokosmētikas produktu. Trīs gadus ilgā pētījumu un izmēģinājumu laikā, kad katram produktam veidojām vidēji 200 variantu, esam sasnieguši rezultātu, ar ko varam lepoties - unikālu krēmu, kas vēl nav neviena kosmētikas ražotāja piedāvājumā. Tas ir 100% dabisks krēms, kurš spēj atjaunot sejas ādu, neradot kairinājumu, bet gluži pretēji - vienlaikus nomierina apsārtušu, rozācijas skartu ādu," stāsta "Labrains" vadītāja, dr. oec. Līga Brūniņa.

Lai mazinātu inflācijas radīto dzīves dārdzības slogu, kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022.gada decembrī bija par 20,8% lielāks nekā pirms gada, AS "Olainfarm" kopš novembra ik mēnesi izmaksā 80 000 eiro savu darbinieku finansiālam atbalstam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums to plāno darīt vēl vairākus mēnešus. Šīs piemaksas ir tikai neliela daļa no atbalsta pasākumiem darbiniekiem, kas veicinājuši darbinieku lojalitāti, un kā liecina ikgadējās darbinieku aptaujas dati, teju 80% "Olainfarm" darbinieku ir apmierināti ar darbu uzņēmumā.

"Olainfarm" saviem darbiniekiem nodrošina ne tikai finansiālu atbalstu inflācijas laikā, bet arī virkni dažādu bonusu ikdienā, tostarp veselības apdrošināšanu, transportu uz un no darba maršrutā Olaine-Rīga-Olaine, kā arī sabiedriskā transporta biļešu kompensāciju citos maršrutos, elastīgu darba grafiku studējošajiem darbiniekiem, papildu brīvdienas par darba stāžu un īpašas piemaksas visiem darbiniekiem valsts svētkos - 4.maijā un 18.novembrī, piecu nedēļu vasaras atvaļinājumu "Olainfarm" rūpnīcas apkopes laikā, atbalstu pensionētajiem kolēģiem un citus.

No 1.marta klātienē varēs saņemt friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumus, otrdien lēma Ministru kabinets.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikuma noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" papildināti ar prasībām skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, nosakot specifiskas prasības, ko nepieciešams ievērot un nodrošināt, lai sniegtu drošus skaistumkopšanas pakalpojumus.

Skaistumkopšanas pakalpojumus varēs sniegt, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības. Tostarp pakalpojuma sniedzējam būs pienākums par savu darbību paziņot Veselības inspekcijai.

Pirms pakalpojuma sniegšanas būs jāveic pakalpojuma saņēmēja bezkontakta temperatūras mērīšana, un akūtu respiratorisko simptomu gadījumā pakalpojumu sniedzējam būs pienākums atteikt pakalpojumu sniegšanu.

Zāļu ražotājs AS "Olainfarm" trijos gados investējis vairāk nekā 100 000 eiro izglītojošā platformā mediķiem un farmaceitiem "OpenOlainfarm", informē uzņēmuma pārstāvji.

Digitālu platforma "OpenOlainfarm" piedāvā iespēju ārstiem un farmaceitiem attālināti apmeklēt vairāk nekā 70 lekciju tādās medicīnas nozarēs kā alergoloģija, ginekoloģija, infektoloģija, kardioloģija, psihiatrija/neiroloģija un uroloģija, kā arī izglītojošu lekciju ciklus Aritmijas skolā, Acetilholīna skolā un Emociju akadēmijā.

Šobrīd platformu "OpenOlainfarm" kā apmācību instrumentu izmanto vairāk nekā 4000 Latvijas veselības aprūpes speciālistu. Platformā ir reģistrējušies 87 dažādu specialitāšu pārstāvji, galvenokārt ģimenes ārsti, kardiologi, neirologi un farmaceiti.

Līdz šim izsniegti 2460 sertifikāti par tālākizglītības apguvi.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.