Tirdzniecība un pakalpojumi

Pētījums: 44% iedzīvotāju naudu ceļojumam krāj speciāli

Žanete Hāka, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Pēdējā gada laikā gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju ceļojumu apmaksājuši no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti, liecina jaunākā Latvia Tours Ceļojumu indeksa apkopotā informācija.

Saskaņā ar augustā veiktā pētījuma datiem, pēdējo 12 mēnešu laikā gandrīz puse (44%) no iedzīvotājiem ceļojumu apmaksāja no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti. Nedaudz mazāks ceļotāju īpatsvars (35%) ceļojuma izdevumus apmaksāja no rīcībā esošiem līdzekļiem. Katram piektajam ceļotājam izdevumus ir apmaksāja kāds cits, bet tikai 1% ceļojuma izmaksu segšanai ņēmis kredītu vai naudu aizņēmies no kāda cita.

Apskatot izdevumu apmaksas datus demogrāfiskā griezumā, iezīmējas, ka krievvalodīgie iedzīvotāji naudu visbiežāk īpaši krājuši (57%), savukārt latviešu valodā runājošie biežāk tēriņus seguši no rīcībā esošajiem līdzekļiem (43%). Interesanta aina iezīmējas arī apskatot datus Latvijas pilsētās un laukos. Rīgā (49%) un citās pilsētās (42%) iedzīvotāji sava pēdējā atpūtas ceļojuma izmaksas biežāk seguši no tam īpaši krātas naudas, savukārt teju puse lauku iedzīvotāju (49%) tēriņus seguši no rīcībā esošiem līdzekļiem.

Kā atzīmē indeksa idejas autore Ieva Keiša, vidējās izmaksas vienam ceļotājam pēdējā gada laikā bijušas 413 eiro apmērā.

Protams, ka atkarībā no iedzīvotāju ienākumiem mainās arī ceļojumā tērētā summa, bet vidēji tie bija 413 eiro. Vairāk tērējuši vīrieši – vidēji 477 eiro, sievietes pēdējā ceļojumā vidēji tērējušas 377 eiro, norādīja SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Kopumā naudu ceļojumam biežāk krāj iedzīvotāji no 25 gadiem. Iedzīvotāji no 25 līdz 44 gadiem biežāk ceļojuma izdevumus sedza no rīcībā esošajiem līdzekļiem. Jaunākajiem (18-24 gadi) iedzīvotājiem biežāk ceļojumus apmaksāja kāds cits. Arī vīriešu un sieviešu rocība nedaudz atšķiras. 47% sieviešu naudu ceļojumam ir īpaši krājušas, bet tikai 31% tēriņus segušas no jau rīcībā esošiem līdzekļiem. Turpretī vīrieši izdevumus galvenokārt seguši no jau esošiem līdzekļiem (41%), turpat 39% naudu krājuši. Pētījums atklāj, ka vienlīdz lielai daļai sieviešu (21%) un vīriešu (20%) ceļojumu apmaksājis kāds cits.

Šī gada augustā tika aptaujāti 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos. Pētījumā apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu, viedokli un attieksmi pret dažādiem ar ceļošanu saistītiem jautājumiem. Latvia Tours Ceļojumu indeksu izveidojusi viena no lielākajām tūrisma firmām Latvijā “Latvia Tours” 2015. gada novembrī. Indekss veidots sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai

Dienas Bizness, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas rezultātā pērn tūkstošiem iedzīvotāju izveidojās nodokļu parāds par 2018. gadu, un 17 800 cilvēki to joprojām nav samaksājuši, tāpēc tagad par katru nokavēto dienu sākta soda procentu aprēķināšana.

Tiem, kuriem izveidojies parāds, nevajadzētu izvairīties no maksāšanas, tā vietā ieteicams pārliecināties, vai nav bijuši kādi attaisnotie izdevumi par sevi vai apgādājamiem, tādējādi mazinot parāda apjomu. Diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis un prognozē, ka aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlēsies atteikties no tā.

Slēpšanās nav risinājums

Pagājušajā gadā plašu rezonansi izraisīja fakts, ka izmainītās nodokļu sistēmas dēļ daudzi iedzīvotāji bija palikuši parādā valstij par 2018. gadu. Pēc nodokļu reformas iedzīvotājiem izveidojās nodokļu starpība saistībā ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu vai progresīvās nodokļa likmes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā plāno doties 40% iedzīvotāju

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā 40% Latvijas iedzīvotāju plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. To skaitā 12% jau ir konkrēts plāns attiecībā uz ceļojumu ārpus Latvijas, bet vēl 28% iedzīvotāju ir ieceres. Daudz biežāk plānus doties ceļojumā tuvāko 12 mēnešu laikā pauda tie iedzīvotāji, kuri pēdējā gada laikā bija devušies ceļojumā, liecina Latvia Tours Ceļojumu indeksa dati.

Kopš 2015. gada par 8% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. Pērn tie bijuši 32% iedzīvotāju, bet šogad 40%, stāsta SIA Latvia Tours direktore, indeksa autore Ieva Keiša.

Kā rāda pētījuma dati, biežāk ceļojuma plāni ir iedzīvotājiem 25 – 34 gadu vecumā, no tiem 13% jau ir konkrēts plāns, bet 39% ir tikai ieceres par ceļojumu tuvāko 12 mēnešu laikā. Tā pat nolūks doties ceļojumā biežāk ir rīdzinieku vidū, no tiem 47% plāno doties atpūtas ceļojumā. Tā pat šāda iecere ir 39% iedzīvotāju citās Latvijas pilsētās un trešdaļai iedzīvotāju laukos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākajai daļai mājsaimniecību veiktie uzkrājumi nodrošinātu iztiku vien mēnesi

Žanete Hāka, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumu apjoms audzis trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tomēr vien 3% aptaujāto uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Kopumā, lai gan lielākajai daļai mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, vairumā gadījumu tie ir nelieli un nodrošinātu iztiku ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Saskaņā ar aptaujas datiem uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju. Liela daļa (42%) atzinuši, ka iekrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi. Ilgākam laika periodam, proti, aptuveni 3 mēnešiem, uzkrājumu pietiktu vien 16% aptaujāto. Tiesa, pozitīvi vērtējams fakts, ka piektajai daļai (20%) to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk. Tajā pašā laikā teju tikpat lielai daļai Latvijas mājsaimniecību (22%) uzkrājumu nav vispār.

«Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem redzams, ka pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodrošinot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielināšanos. Samaksājot «inflācijas nodevas», iedzīvotāju atlikums maciņā ir pozitīvs – vairāk varam atļauties iztērēt un arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu līmenis ir zems un uzkrājumu veidošana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt – tā vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārtošanai, ceļošanai vai dažādu statusa lietu iegādei,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Latvijā COVID-19 ietekmē cilvēki visvairāk sagaida gan tehnoloģiju lomas, gan nevienlīdzības pieaugumu

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas ietekmē visvairāk, jeb 64% Latvijas iedzīvotāju sagaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, taču 60% iedzīvotāju bažījas arī par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos, liecina EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp COVID-19 kontekstā.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā monetārā politika dažkārt asu kritiku izpelnās Vācijā. Tiek norādīts, ka rekordzemās procentlikmes soda tos, kas krāj.

Vācijas Centrālā banka nupat ziņojusi, ka no katrām 10 banknotēm, kas emitētas šajā valstī, veselas deviņas netiek izmantotas maksājumiem. Tā vietā tās tiekot noglabātas mājās vai ārzemēs. Proti, tas esot veids, kā vācieši reaģē uz zemo likmju laikiem.

To pašu depozītu likmes pēdējo gadu laikā piespiedušās tuvu nullei, kur pašām Vecā kontinenta bankām par noguldījumiem ECB nu jau kādu laiku ir jāmaksā 0,4% liela likme (tādējādi bankas, uzglabājot naudu ECB, cieš zaudējumus. ECB cer, ka šādi laiki finanšu iestādēm liks aktīvāk izsniegt aizdevumus un arī uzņēmumus tas mudinās veikt investīcijas). Rezultātā populāra komercbanku prakse Eiropā ir pat negatīvu likmju noteikšana uzņēmumu līdzekļiem bankās un dažos gadījumos - arī lielajiem privātajiem noguldītājiem. Valdot šādam fonam, zināma ieguldītāju nepatika ir saprotama, un Vācijas Bundesbanka skaidro, ka pagājušogad šīs valsts iedzīvotāji no bankām izņēmuši skaidru naudu 12 miljardu eiro vērtībā, lai to paši fiziski noglabātu. Kopumā pagājušogad pieprasījums pēc skaidras naudas eirozonas lielākajā tautsaimniecībā esot audzis par 7% (vēl pirms kāda laika bija ziņas, ka Vācijā vērojams pieprasījuma bums pēc seifiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensijām krāj aktīvāk, bet pārtikušām vecumdienām – joprojām pārāk maz

Viktors Gustsons, Compensa Life SE valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Baltijas jūras reģionā, kas turpina sarukt un zaudē iedzīvotājus, secināts pētījumā.

Sadarbojoties ekonomistiem, sociālajiem zinātniekiem, antropologiem, pilsētplānotājiem un arhitektiem, tapis pētījums “Riga X”. Tā mērķis ir palielināt Rīgas ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, izstrādājot optimistisku un uz nākotni vērstu, tomēr reālu redzējumu par pilsētas attīstību turpmākajā desmitgadē.

Pētījumā secināts, ka pēdējo 20 gadu laikā Rīgas centru pametusi vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju. "Līdz ar mērenu, tomēr pakāpenisku labklājības pieaugumu mainījušās iedzīvotāju prasības pret mājokļa platību un apkārtējās dzīves vides kvalitāti. Pie esošā scenārija tuvāko 10 gadu periodā Rīga zaudēs vēl 25 tūkstošus iedzīvotāju," liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Tūrisma nozare Latvijā kā ekonomikas spogulis

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: sarūk tradicionālo komercbanku nozīme cilvēku ikdienā

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā pasaulē 40 % patērētāju jau ir izmantojuši kādus finanšu pakalpojumus, ko sniedz nebanku finanšu tirgus uzņēmumi, bet vēl divi no desmit cilvēkiem grasās šādus pakalpojumus izmantot jau tuvākajā laikā, liecina jaunākais EY vispasaules pētījums The Relevance Challenge, kas aplūko plaša pakalpojumu klāsta komercbanku nozīmes izmaiņas cilvēku ikdienā.

EY Komercbanku nozīmes pētījums ir lielākā EY līdz šim veiktā aptauja, kurā piedalījušies aptuveni 55 tūkstoši respondentu 32 pasaules valstīs.

Tradicionālās komercbankas pārdzīvo uzticības krīzi – ja 48 % pētījuma respondentu atzīst, ka viņu pamata banka «droši glabā manu naudu», tad tikai 26 % uzskata, ka tradicionālās bankas «man sniedz nesavtīgus padomus». Saskaņā ar pētnieku viedokli tieši šī uzticēšanās krīze paver iespējas nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem apdraudēt tradicionālo banku sektoru, plaši izmantojot mobilo tehnoloģiju radītās iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru