Dzīvesstils

Pētījums: Kā mainījusies vāciešu dzīve pēdējo desmit gadu laikā

LETA--DPA/THE LOCAL, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmija pēdējo sešu mēnešu laikā ienesusi vāciešu dzīvē milzu pārmaiņas, taču palūkojoties atpakaļ veselus desmit gadus, šķiet, ka toreiz salīdzinājumā ar šodienu pastāvējusi pavisam cita Vācija.

Skaitļi liecina, ka tādi vāciešu ikdienas paradumi, kā piemēram, dzeršana, ēšana vai mediju patēriņš, piedzīvojuši straujas pārmaiņas.

Šobrīd 76% jeb 53 miljoni vāciešu, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, lieto mobilos tālruņus ar interneta pieslēgumu, liecina IT nozares apvienības "Bitkom" statistika.

2015.gadā šis skaitlis attiecīgi bija 65%, bet 2012.gadā - tikai 36%. Tomēr jānorāda, ka patiess viedtālruņu triumfs sākās tikai 2007.gadā, kad tirgū parādījās "Apple" ražotais "iPhone".

Pirms desmit gadiem saskaņā ar Vācijas Brūveru apvienības datiem katrs vācietis patērēja aptuveni 107 litrus alus, taču 2019.gadā vidējā vācieša alus patēriņš sarucis līdz 102 litriem.

Kā liecina vēsturiskā statistika, vāciešu alus patēriņš augstāko līmeni sasniedza 1976.gadā, kad toreizējā Rietumvācijā katrs izdzēra 151 litrus.

Tajā pašā laikā bezalkoholiskā alus tirgus daļa desmit gadu laikā pieaugusi no trīs līdz septiņiem procentiem 2020.gadā.

Savukārt citu bezalkoholisko dzērienu patēriņš sasniedzis 124 litrus uz katru vācieti, liecina Vācijas bezalkoholisko dzērienu ražotāju apvienības WAFG statistika.

Tikmēr 2010.gadā vidējais vācietis izdzēra 118 litrus tādu dzērienu kā kola, limonāde, augļu sulas dzērieni, tēja, bezalkoholiskie kokteiļi (Spritzer) vai enerģijas dzērieni.

Vienlaikus turpinājusies vāciešu pāriešana uz tādiem mazkaloriju dzērieniem kā diētiskā kola.

Šobrīd aptuveni astoņi miljoni vāciešu ir veģetārieši, bet 1,3 miljoni ir vegāni, liecina nevalstiskās organizācijas "ProVeg" dati. Tajā pašā laikā saskaņā ar toreizējās Veģetāriešu savienības (VEBU) statistiku 2011.gadā starp vāciešiem bija seši miljoni veģetāriešu un tikai 60 000 vegānu.

"Kustīgo bildīšu" ikdienas patēriņš starp vāciešiem, kas sasnieguši vismaz 14 gadu vecumu, 2019.gadā sasniedza piecas stundas un desmit minūtes, liecina mediju lietošanas analīzes organizācijas VAUNET dati.

Savukārt, kā liecina televīzijas un straumēšanas pakalpojumu sniedzēju apvienības "AGF Videoforschung" dati, tradicionālās televīzijas patēriņš 2019.gadā bija 211 minūtes, kamēr 2010.gadā tas bija 223 minūtes.

Tajā pašā laikā televīzijas raidījumu patēriņa ziņā vērojamas lielas atšķirības starp vecuma grupām. Kamēr ļaudis, kas vecāki par 50 gadiem. pie televizora dienā aizvada vairāk nekā piecas stundas, vācieši vecuma grupā no 14 līdz 29 gadiem tam velta nepilnu pusotru stundu.

Tiesa gan, Covid-19 pandēmija rosinājusi atgriešanos pie tradicionālās televīzijas.

Kā liecina dažādie pētījumi, uz kuriem atsaucas federālās valdības ziņojums par atkarībām, starp tiem jauniešiem, kas nav vēl sasnieguši 15 gadu vecumu, smēķētāju skaits pēdējo desmit gadu laikā sarucis par divām trešdaļām.

Savukārt pieaugušo vidū smēķētāju skaits kopš 2003.gada samazinājies no aptuveni 40 līdz 25% starp vīriešiem un no 30 līdz 20% starp sievietēm.

Tajā pašā laikā, salīdzinot datus starp dažādām Vācijas federālajām zemēm, jāsecina, ka smēķētāju skaits joprojām augstāks ir valsts ziemeļos un lielajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

BT 1 Covid-19 ierobežojumu dēļ šogad prognozē apgrozījuma kritumu par 55%

LETA, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ izstāžu rīkotājsabiedrība "BT 1" šogad prognozē apgrozījuma kritumu par 55%, atzina "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"Pēc 12.martā izsludinātās ārkārtējās situācijas valstī esam apturējuši mūsu saimniecisko darbību, bet tieši marts un aprīlis ir izstāžu biznesa visaktīvākais periods gadā, kas atstāj vislielāko ietekmi gan uz "BT 1", gan saistītajiem uzņēmumiem, gan mūsu klientiem un viņu ieguldījumiem," sacīja Tīle.

Viņš piebilda, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 30 uzņēmuma darbinieku, bet aprīlī - 42. Gandrīz visiem darbiniekiem bija maksimālā pabalsta summa. Patlaban "BT 1" nodarbina 59 darbiniekus, neviens nav atlaists.

Tāpat Tīle minēja, ka ik gadu "BT 1" rīkotās izstādes ģenerē ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā. "Pārceļot tikai trīs izstādes, "BT 1" zaudējumi veidoja 1,6 miljonus eiro, nemaz nerunājot par atceltajām izstādēm," viņš pauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Lasi žurnāla "DienasBizness" 24. marta numurā:

  • viedokļi - COVID19 un situācija tirgū
  • aktuāli - kā COVID19 ietekmi mazinās Baltijas valstu valdības
  • pētījums - kā valdības atbalsta uzņēmējus pasaulē
  • tēma - kino industrija Latvijā un pasaulē. Pieredzē dalās producents un režisors Andrejs Ēķis, EGO MEDIA valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris un amerikāņu producentu Džefs Mousts (Jeff Most)
  • atkritumu apsaimniekošana - Getliņi EKO gatavojas nākamajam attīstības posmam
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi
  • intervija - Ieva Plaude, "Lawrence Asset Management" izpilddirektore
  • darba vide - uzņēmumi domā ārpus ierastajiem rāmjiem un ieteikumi attālinātam darbam

Īpaša sadaļa veltīta tūrismam:

  • vīrusa cirtiens tūrisma nozarei
  • intervija - Uldis Alksnis, JekabaCelojumi valdes priekšsēdētājs
  • uzņēmēja Oļega Fiļa mūža projekts - Nurmuižas Pils atjaunošana
  • FlyMeAway dibinātājs Jurģis Sedlenieks un viņa SPA projekts Pāvilostā
  • neparasti brīvdienu maršruti un brīva laika pavadīšanas iespējas
  • ieraugi Latviju no jauna
  • pieredzes stāsti no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Purvu bridēji, Eži, Hiking in Latvia
  • dzīvesstils - Katrīna Caune, Ase Model Management līdzdibinātāja; Māris Upenieks, Kā tur ir bloga autors; Andrejs Zavadskis, fotogrāfs.

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 15.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Statistikas dati rāda, ka krīzes laikā ir samazinājies nodarbināto atalgojums un tas ir noticis privātajā sektorā.

No iepriekšējās krīzes parauga – brīdī, kad apstājās ekonomika privātajā sektorā, nekas cits neatlika, kā samazināt algas un atlaist darbiniekus valsts sektorā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 15. septembra numurā:

  • viedokļi - ko valsts var darīt efektīvāk, gudrāk, savādāk, mazāk vai nemaz
  • aktuāli – sagaidāmi skaļi procesi OIK lietās
  • tēma - "Dienas Bizness salīdzina" atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā
  • likumdošana - akcionāru karu izbeigšanai nepieciešams kapitālais remonts
  • ārpolitika - kas būs, ja ASV paralizēs politiskā krīze
  • mazumtirdzniecība - turpina iepirkties, bet dara to citādi
  • biznesa psiholoģija - vadītājs birojā un darbinieki attālināti?
  • dzīvesstils – radoša digitālā satura mārketinga aģentūras "New Black" dibinātāja Artūra Medņa un dzīvesbiedres Ilzes Mednes kaislība - motocikli
  • brīvdienu ceļvedis - Brigita Bula, "Brigita Bula arhitekti" vadošā arhitekte

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu straujais dzīves ritms ir iemesls, kāpēc ir gandrīz neiespējami tikai augstskolas solā sagatavot studentu darba dzīvei.

Attīstība notiek daudz straujāk, nekā augstskolas spēj akreditēt programmas, un tā ir mīta uzturēšana – domāt, ka augstskolām ir jāpanāk šis ātrvilciens, ko sauc par tehnoloģiju attīstību un darba tirgus vajadzībām.

Pie šāda secinājuma ir nonākuši arī daudzi uzņēmēji un paši attīsta savos darbiniekos nepieciešamās prasmes.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 2. jūnija numurā:

  • viedokļi - situācija darba tirgū
  • viedokļi - studijas pandēmijas laikā
  • aktuāli - nepārvarama vara un pandēmija
  • numura tēma - izglītība

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 14.07.2020

Dalies ar šo rakstu

100 miljoni eiro Latvijas lielajiem uzņēmumiem – šādai summai devusi akceptu Eiropas Komisija, apstiprinot Latvijas plānu izveidot fondu, kas veiks ieguldījumus Covid-19 krīzes skartajos lielajos Latvijas uzņēmumos.

Tiek lēsts, ka investīcijas nonāks aptuveni 30 uzņēmumos un maksimālais ieguldījuma apjoms vienā uzņēmumā nepārsniegs desmit miljonus eiro. Fonda mērķis būs atbalstīt lielos uzņēmumus, kuriem Covid-19 dēļ ir radušās īstermiņa finanšu grūtības.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 14. jūlija numurā:

  • viedokļi - Ekonomikas ministrijas krīzes radīto seku mazināšanas plāns
  • aktuāli - sašķidrinātās dabasgāzes tirgus regulējums
  • numura tēma - Latvijas plāns veidot 100 miljonu eiro fondu
  • tēma - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts skaitļos
  • finanses - konkurence par atbalsta instrumentiem pieaug
  • investīcijas - neesoši procenti vai lielāks risks
  • nekustamais īpašums - pirms pandēmijas vēlējās mazākus dzīvokļus, intervija ar Paolo Mikeloci, AS "Pro Kapital Group" vadītāju
  • IT nozare - padara uzņēmumus digitāli gudrākus
  • dzīvesstils - Jānis Kaļķis, Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents
  • auto - Latvijas elektroauto parks palielinās
  • pie stūres - elektroauto pret iekšdedzes dzinēju auto
  • brīvdienu ceļvedis - Viesturs Tīle, starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 11.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Mantojumā no Covidkrīzes nākamās pasaules valstu valdības un tautas saņems parādu, kas radies, lai glābtu valstu ekonomikas.

"Dienas Biznesa" aptaujātie eksperti norāda, ka palīdzībā saņemtie finanšu līdzekļi ir jāizmanto pārdomāti, lai veicinātu ekonomikas straujāku attīstību ilgtermiņā.

Otrs ieteikums – samazināt budžeta izdevumus jau šodien, lai nebūtu jāveic pārmērīga izdevumu samazināšana nākotnē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. augusta numurā:

  • viedokļi - ko nozīmē parādsaistību pieaugums?
  • statistika - uzņēmumu un iedzīvotāju atliktās saistības
  • aktuāli - ēnu ekonomiku var sekmēt izklaides vietu darbs līdz pusnaktij
  • tēma - mantojumā no Covidkrīzes pasaule saņems parādu
  • komandējumi - ministriju komandējumos nemainīgi dominē Brisele
  • nozares fokusā - zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā
  • tirdzniecība - IT produktu pārdošanas pieredze Covid laikā uzņēmumam "Elko Grupa"
  • dzīvesstils - lielākais konkurents fitnesa zālei ir dīvāns, pārliecināts "MyFitness" radītājs Erki Torns
  • brīvdienu ceļvedis - Edgars Vizulis, Skrundas muižas padomes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Tūrisms un aviācija ir nozares, kuras pirmās ziņoja par krasu pieprasījuma samazināšanos Covid-2019 dēļ. Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ziņoja par kolektīvo atlaišanu. Par nonākšanu reanimācijā ziņoja arī ēdināšanas bizness. Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī kafejnīcas un restorāni nīkuļo. Arī dažādu pasākumu rīkošanai ir norauts stopkrāns.

Uzņēmēju cerība ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojums, ka valsts būs gatava palīdzēt, dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro. Tas viss Latvijai ir jāpiedzīvo uzreiz pēc pūlēm, kas tika veltītas, lai neiekļūtu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Koronavīruss izrādījies pārāks par Moneyval?

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 17.marta numurā:

  • viedokļi - #COVID19 un ārkārtas situācija valstī
  • aktuāli - kā #COVID19 ietekmē nozares
  • tēma - Latvijas finanšu tirgus skaitļos
  • investors - naftas tirgus "mežonīgajos Rietumos"
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām
  • tirdzniecība - intervija ar Apranga Group ģenerāldirektoru Rimantu Perveņecki
  • enerģētika - transportā mazināsies CO2 izmešu apjomi
  • ražošana - moduļu māju ražotājs Vudis mērķē uz Skandināviju
  • ēdināšanas bizness - Street Burgers attīsta jaunu ēdināšanas konceptu
  • dzīvesstils - koka spēļu virtuves Midmini paplašina eksportu
  • pie stūres - Peugeot 2008 brauks ar elektrību
  • brīvdienu ceļvedis ar Līvu Pērkoni, Konsultāciju aģentūras "Helve" īpašnieci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink dota atļauja veikt ārkārtējus pasažieru reisus starp Rīgu un Zasnicu Vācijā

LETA, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) devis atļauju "Tallink" veikt starptautiskos pasažieru reisus maršrutā starp Rīgu un Vācijas ostu Zasnicu, informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Baiba Ābelniece.

Latvijas valstspiederīgajiem iespējams nopirkt biļetes, lai nokļūtu Latvijā no Vācijas. Prāmis no Zasnicas aties trešdien, 18.martā, plkst.23.55. "Tallink" arī saņēmis ministra apstiprinājumu izbraukt no Rīgas ostas šodien, 17.martā. Šo iespēju var izmantot Vācijas pilsoņi, lai atgrieztos Vācijā, un kravu pārvadājumu kompānijas, jo šobrīd šķērsot Polijas robežu pa sauszemi ir sarežģīti. Kā liecina Francijas vēstniecības Rīgā ieraksts "Twitter", arī Latvijā esošie Francijas iedzīvotāji tiek informēti par iespēju nokļūt ar šo prāmi Vācijā.

"Tallink" nodrošinās reisu, ievērojot normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kā arī atbildīgo institūciju norādījumus veselības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus 

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari 

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu 

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā SIA "Karavela" noslēgusi Vācijas zivju konservu ražotāja "Larsen Danish Seafood" pirkšanas darījumu, informē uzņēmumā.

Saskaņā ar darījuma nosacījumiem augustā tika veikti pēdējie maksājumi, kā arī pilnībā ir pārvestas uz Latviju un palaistas visas ražošanas iekārtas, kā arī "Karavelas" īpašumā pāriet visas vācu ražotāja preču zīmes, no kurām "Larsen " zīmols ir pats vērtīgākais. Tieši "Larsen" pārdošanas apjomi Vācijā ir auguši ļoti strauji - "Larsen" konservu pārdošanas apjoms 2019. gadā bija 2,24 miljoni eiro, bet šā gada pirmo sešu mēnešu apgrozījums sasniedzis 2,08 miljonus eiro.

"Tas, kas mani dara īpaši priecīgu, ir fakts, ka šis darījums vēlreiz pierāda, ka Latvijas uzņēmumi var kā līdzīgs ar līdzīgu konkurēt ar Vācijas ražotājiem, kas ir vieni no spēcīgākajiem Eiropas tirgū. Šobrīd jau vairāk domājam par 2021. gadu, jo tas solās būt nezināmu notikumu pilns – Brexit, Covid turpinājums, dolārs…," tā saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Internetveikals About You varētu būt atvērts arī Latvijas zīmoliem

Lelde Petrāne, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes veikalā "About You", kas ienācis arī Latvijas tirgū un kurā patlaban pārstāvēti vairāk nekā 800 zīmoli, konceptuāli iespēja pārdot savas preces tiek dota ne vien starptautiskajiem, bet arī vietējiem zīmoliem, biznesa portālam db.lv sacīja Tareks Millers (Tarek Müller), "About You" līdzdibinātājs un līdzizpilddirektors.

"Protams, ir nosacījumi, tomēr barjeras, lai arī vietējie zīmoli un ražotāji varētu pārdot savus produktus, cenšamies padarīt pēc iespējas zemākas," viņš sacīja.

Vienlaikus T. Millers atzīst: "Mūsu veikalā šobrīd nav neviena Latvijas zīmola. Mēs vienmēr izskatām jaunu zīmolu iespējamu ienākšanu mūsu piedāvājumā, tomēr patlaban īstermiņā un vidējā termiņā mēs neplānojam pievienot nevienu vietējo zīmolu. Mūsu tiešais mērķis ir iegūt tirgus pozīcijas Latvijā un pēc tam sākt strādāt pie vietējo zīmolu pievienošanas mūsu sortimentam."

Tiešsaistes modes veikals About You ienāk Latvijā 

Tiešsaistes modes veikals "About You" turpina starptautisko paplašināšanos un 2020. gada 3....

Kā vēstīts, "About You" darbību Latvijā uzsāka jūnija sākumā.

"Tā kā Latvija ir 14. tirgus, kurā mēs ieejam, mums jau ir izstrādāts ļoti progresīvs ienākšanas process. Mums veikala izveidei jaunā valstī ir nepieciešami tikai trīs mēneši. Mēs plānojām ienākšanu Latvijas tirgū vēl pirms Covid-19 krīzes, bet reaģējām uz to, pielāgojot savu atklāšanas kampaņu digitālajai videi, nevis kā ierasts, rīkojot lielus atklāšanas pasākumus ar slavenībām un influenceriem," skaidro T. Millers.

"Covid-19 uzliesmojums visās valstīs paātrina pāreju no iepirkšanās tradicionālajos veikalos uz iepirkšanos tiešsaistē, tāpēc tā mums drīzāk ir izdevība, nevis risks," akcentē T. Millers.

Investīciju apjomu, kas bija nepieciešams darbības uzsākšanai Latvijas tirgū, viņš neatklāj. Jautāts, vai Latvijā ir atvērts birojs vai noliktava, T. Millers atbild noliedzoši: "Nē, mēs visu biznesu veicam no Vācijas, un līdz ar to mēs nenodarbinām cilvēkus Latvijā. Mūsu birojā Hamburgā ir Latvijas tirgus menedžeris, un plānojam pieņemt darbā vairāk latviešu. Arī mūsu noliktava atrodas Vācijā, bet mūsu preču atgriešanas centrs - Čehijā."

T. Millers uzskata, ka konkurence Latvijas tirgū modes interneta veikaliem nav pārāk izteikta salīdzinājumā ar citiem tirgiem, kuros "About You" darbojas, tāpēc viņš Latvijas tirgū saredz lielu potenciālu. "Mēs esam pārliecināti, ka varēsim ātri kļūt par tirgus līderi tiešsaistes modes iepirkšanās segmentā, jo mūsu sortimentā ir vairāk nekā 100 000 produktu no vairāk nekā 800 starptautiskiem zīmoliem - tas ir daudz vairāk nekā jebkuram no mūsu konkurentiem Latvijā!" viņš teic.

"About You" mērķauditorija ir sievietes un vīrieši vecumā no 20 līdz 49 gadiem. "Mūsu lielākais tirgus ir vāciski runājošais reģions. Turklāt mēs esam tiešsaistes modes e-komercijas tirgus līderi Čehijā, Slovākijā un Rumānijā ar ļoti augstiem pieauguma tempiem," stāsta T. Millers.

"Tā kā mums ir izplatīšanas centrs Vācijā, produktu piegāde uz Latviju aizņem vienu līdz četras darba dienas," viņš informē.

"About You" nodrošina gan bezmaksas piegādi, kurai nav minimālās pirkuma summas, gan preču atgriešanu 100 dienu laikā bez maksas. "Pēc mūsu domām, preču atgriešana ir daļa no iepirkšanās tiešsaistē, un tā nebūt nav slikta lieta. Mēs pat mudinām klientus pasūtīt tik daudz drēbju ar bezmaksas piegādi, cik viņi vēlas, tās ērti izmēģināt mājās un pēc tam atdot tās, kuras nepatīk."

"Mēs uzskatām, ka tiešsaistes modes biznesam ir liels potenciāls, neskatoties uz situāciju, ko izraisījis Covid-19 uzliesmojums. Drīzumā plānojam paplašināties vēl vairākos citos tirgos," pauž T. Millers.

Db.lv jau vēstīja, ka "About You" ir Eiropas modes un tehnoloģiju uzņēmums ar galveno biroju Hamburgā, Vācijā. To 2014. gadā izveidojuši digitālie uzņēmēji Sebastians Becs (Sebastian Betz, 29), Tareks Millers (Tarek Müller, 31) un Hanness Vīze (Hannes Wiese, 38). Sešu gadu laikā uzņēmums ir kļuvis par vienu no lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Eiropā ar gada ieņēmumiem 742 miljonu eiro apmērā (2019./2020. gadā).

"About You" ir dibināts kā "Otto Group" meitasuzņēmums un pašlaik ir daļa no grupas portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Volkswagen" rūpnīcās pakāpeniski tiek atsākta automašīnu ražošana.

20. aprīlī darbu atsāks "Volkswagen" vieglo automašīnu rūpnīcas Cvikavā (Vācija) un Bratislavā (Slovākija), bet pārējās ražotnes Vācijā, Portugālē, Spānijā, Krievijā un ASV – nedēļā no 27. aprīļa.

No 27. aprīļa darbu ar samazinātu ražošanas jaudu atsāks arī "Volkswagen" komercautomobiļu ražotnes Hannoverē (Vācija), kā arī Poznaņā un Vžesņā (Polija).

Pēdējās trīs nedēļas "Volkswagen" ir gatavojies ražošanas atsākšanai. Papildus visaptverošai darbinieku veselības aizsardzības pasākumu izstrādei, uzņēmums ir uzsācis arī piegādes ķēžu atjaunošanu. "Volkswagen" rūpnīcas visā pasaulē atsāks ražošanu atbilstoši pašreizējai rezerves daļu pieejamībai, valdību prasībām, pārdošanas tirgu attīstībai un no tā izrietošajiem rūpnīcu darbības režīmiem. Neatkarīgi no šīm norisēm galvenā prioritāte būs stingra darbinieku veselības aizsardzības pasākumu ievērošana, akcentē autoražotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pētījums: Karšu maksājumi Vācijā pirmo reizi pārsniegs skaidras naudas darījumus

LETA--AFP, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karšu maksājumi Vācijā šogad pirmo reizi vēsturē pārsniegs skaidras naudas darījumu apjomu, ņemot vērā pircēju uzvedības izmaiņas koronavīrusa pandēmijas dēļ, liecina starptautiskā tirgus izpētes uzņēmuma "Euromonitor International" veikts pētījums.

"Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Vācijas patērētāji demonstrējuši strauju maksājumu uzvedības maiņu, skaidras naudas vietā aizvien vairāk izmantojot karšu maksājumus higiēnas iemeslu dēļ," teikts pētījumā.

Patērētāji Vācijā stūrgalvīgi pieturējušies pie skaidras naudas izmantošanas, lai arī pircēji citās valstīs pēdējos gados aktīvi pievērsušies bezskaidras naudas maksājumiem.

Taču vienlaikus ar Covid-19 izplatību pieaugusi vāciešu vēlme izvairīties no banknošu un monētu aiztikšanas.

Vienlaikus arī Vācijas valdība paātrinājusi šo pāreju, dubultojot bezkontakta maksājumu darījumu limitu līdz 50 eiro.

"Euromonitor" prognozē, ka ar maksājumu kartēm veikto norēķinu apjoms Vācijā līdz 2025.gadam pieaugs par 28%, bet skaidras naudas darījumu apmērs samazināsies par 34%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi Vācijā konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), kas riskus cilvēkiem nerada, taču tā dēļ nācies likvidēt ievērojamu skaitu cūku visā pasaulē, paziņojusi valsts lauksaimniecības ministre Jūlija Kleknere.

Šī slimība atklāta mežacūkai Brandenburgas federālajā zemē, kas aptver Berlīni. "Mūsu aizdomas, diemžēl, ir apstiprinājušās," veicot šo paziņojumu, norādīja Kleknere.

Vietējās amatpersonas vēsta, ka, lai novērstu ĀCM izplatīšanos Vācijā, tiks izziņota īpaša zona 15 kilometru rādiusā ap vietu, kur tikusi atklāta ar ĀCM inficējusies mežacūka.

ĀCM radījis milzīgas bažas lauksaimniecības nozarei, un Vācijai tagad draud iespējams cūkgaļas eksporta aizliegums.

Vācija pievienojusies garam Eiropas valstu sarakstam, tostarp Beļģijai, Ungārijai, Polijai un Rumānijai, kurās šogad atklāti ĀCM gadījumi.

Āfrikas cūku mēris nav cilvēkiem bīstama slimība, bet cūkām infekcija ir nāvējoša. Pret to nav vakcīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijā jauno Covid-19 gadījumu skaits atkal pārsniedz 1000

LETA--DPA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā ceturtdien reģistrēts augstākais jaunu koronavīrusa gadījumu skaits trīs mēnešu laikā, pavēstīja valdības infekcijas slimību institūts.

Aizvadīto 24 stundu laikā Roberta Koha institūts (RKI) reģistrējis 1045 jaunus inficēšanās gadījumus, un tā ir pirmā reize kopš 7.maija, kad šis skaitlis pārsniedz 1000.

Pēc tam jaunu inficēšanās gadījumu skaits būtiski saruka, bet jūlija beigās atkal sāka pieaugt.

Kopš epidēmijas sākuma kulminācijas punkts tika sasniegts aprīļa sākumā, kad Vācijā katru dienu tika reģistrēti vairāk nekā 6000 jaunu inficēšanās gadījumu ar Covid-19 vīrusu.

Kopumā Vācijā apstiprināti 213 067 inficēšanās gadījumi, bet ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits sasniedzis 9175, liecina RKI aplēses.

Šī brīža inficēšanās gadījumu skaita pieaugums nenotiek lokāla mēroga uzliesmojumu dēļ, kā tas bija ar infekcijas klasteri Ziemeļreinas-Vestfālenes lopkautuvē jūnija vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijā reģistrēts kopš aprīļa augstākais inficēšanās līmenis ar Covid-19

LETA--AFP, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā pēdējo 24 stundu laikā reģistrēti 1707 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, un tas ir augstākais inficēšanās gadījumu skaits, kāds reģistrēts kopš aprīļa, liecina ceturtdien publicētie oficiālās statistikas dati.

Līdz šim Vācijai veicies labāk nekā daudzām citām Eiropas valstīm koronavīrusa izplatības ierobežošanā, taču vasaras atvaļinājumu sezonas laikā inficēšanās gadījumu skaits strauji pieaudzis.

Tiek uzskatīts, ka liela daļa inficēšanās gadījumu saistāmi ar personām, kas atgriežas no tūrisma braucieniem, apmeklējuši ballītes vai ģimenes svētkus.

Saskaņā ar svaigākajiem Roberta Koha institūta (RKI) datiem kopējais inficēto skaits kopš pandēmijas sākuma Vācijā sasniedzis 228 621 cilvēku.

Pēdējās diennakts laikā reģistrēti arī desmit Covid-19 izraisīti nāves gadījumi, un tādējādi kopējais pandēmijas upuru skaits Vācijā sasniedzis 9253 cilvēkus.

Reaģējot uz inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, kanclere Angela Merkele otrdien brīdināja, ka jauni karantīnas ierobežojumu atvieglojumi šobrīd vairs nav gaidāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvija ceļ Eiropu

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pēc pilotu nevēlēšanas piekrist algu samazinājumiem Ryanair varētu slēgt Frankfurtes bāzi

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" Vācijā plāno slēgt savu bāzi Frankfurtes-Hānas lidostā un varētu tikt slēgtas arī bāzes citās valsts lidostās, jo Vācijas piloti noraidījuši ierosināto algu samazināšanu, liecina atklātībā nonākusi informācija.

"Ryanair" par šo plānu paziņojusi Vācijā bāzētajiem pilotiem otrdien nosūtītā paziņojumā. Aviokompānija šo lēmumu skaidro ar to, ka pilotu arodbiedrības VC biedri noraidījuši ierosinājumu četru gadu laikā samazināt pilotu algas par 20%.

"Ryanair" izsūtītajā paziņojumā skaidro, ka lidsabiedrībai nāksies meklēt alternatīvus risinājumus izmaksu samazināšanai, kas nozīmēs bāzu slēgšanu un darbinieku atlaišanu.

Aviosabiedrība norāda, ka Frankfurtes-Hānas bāze tiks slēgta 1.novembrī, taču nesniedza informāciju par likvidēšanai paredzēto darbavietu skaitu.

Tāpat "Ryanair" arī brīdina, ka līdz ziemai, visticamāk, tiks slēgtas bāzes Berlīnes Tēgeles un Diseldorfas lidostās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Federālā augstākā tiesa pirmdien nolēmusi, ka Vācijas autobūves uzņēmumam "Volkswagen" jāatpērk automobiļi ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kuriem uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Izmaksājamās summas apjoms autoīpašniekiem Vācijā, kuri vēlas atgūt savu naudu, būs atkarīgs no automašīnas nobraukuma.

Šis tiesas lēmums nosaka svarīgu precedentu desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri iegādājušies ar kaitīgu izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūru aprīkotus automobiļus.

Kāds prasības iesniedzējs Vācijā bija pieprasījis, lai "Volkswagen" viņam pilnībā atmaksā aptuveni 31 500 eiro par lietotu automašīnu, ko viņš bija iegādājies 2014.gadā.

Vācijas Federālā augstākā tiesa gan nolēma, ka uzņēmumam šim prasības iesniedzējam jāizmaksā aptuveni 25 600 eiro un jāpieņem atpakaļ viņa iegādātais automobilis.

2015.gada septembrī "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru