Jaunākais izdevums

Latvija necieš no «smadzeņu aizplūšanas», liecina žurnāla The Economist veiktais pētījums par emigrantu zinātnisko darbību jaunajās mītnes valstīs.

No Latvijas aizbraukušie pētnieki laika posmā no 2007.-2012.gadam ārvalstīs iesnieguši 480 patentus, kas veido 9,6% no visiem patentiem, ko reģistrējušas Latvijā dzimušas personas. Tas ir starp zemākajiem rādītājiem žurnāla The Economist apskatīto valstu vidū.

Salīdzinot datus par World Intellectual Property Organisation iesniegtajiem patentiem un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datus par valstu iekšzemes kopproduktu, The Economist secina, ka nabadzīgas valstis zaudē savus izgudrotājus, kas savus zinātniskos sasniegumus realizē citās valstīs.

«Nabadzīgās valstis bieži vien sūdzas, ka viņi zaudē labākos prātus, un daudzos gadījumos tā ir taisnība. Jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk izgudrotāju dodas prom,» norāda žurnāls.

Pētījumā izcelti vjetnamieši - apskatītajā piecu gadu laika posmā 86% no patentiem, kurus pieteikušas Vjetnamā dzimušas personas, iesniegti citās valstīs. Salīdzinoši tikai 8% Norvēģijā dzimušo izgudrotāju dzīvoja ārpus savas dzimtās valsts, iesniedzot patentu.

The Economist secina, ka mazās valstis, piemēram, Kipra, Islande un Luksemburga, vairāk eksportē izgudrotājus, kas saistīts ar mazā valstī ierobežotām akadēmiskām un biznesa iespējām.

Savukārt lielās valstis, kā ASV un Ķīna, vairāk piesaista izgudrotājus. Izņēmums ir Indija, no kuras nabadzīgo dzīves apstākļu dēļ aizplūst daudz izgudrotāju.

Pētījumā izcelta Igaunija, kas «izskatās dara kaut ko pa savam. Pārsteidzoši nedaudz tās izgudrotāji dodas uz ārvalstīm, ņemot vērā valsts izmēru un vidējo turību».

Apskatītajā laika posmā Igaunijā dzimušas personas ārvalstīs reģistrējušas 766 patentus, kas veido 15,3% no Igaunijas valstspiederīgo reģistrētiem patentiem.

Savukārt Lietuvā dzimušas personas ārvalstīs pieteikušas 332 patentus, kas veido 33,4% no lietuviešu reģistrētajiem patentiem laika posmā no 2007.-2012.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

RSU studenti attīsta inovatīvu implantu insulta novēršanai

Lelde Petrāne, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieds implantējams filtrs, kas cilvēku laikus brīdinātu par insulta risku – šī ir ideja, pateicoties kurai Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu komanda "Smart Umbrella" decembrī Parīzē aizvadītajā prestižajā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas (EIT Health) Inovācijas dienu konkursā bija starp trim laureātiem.

Konkursā par godalgām sacentās 33 komandas no tādiem vadošajiem Eiropas zinātnes un studiju centriem kā Karolinska institūta, Oksfordas Universitātes un Sorbonas Universitātes.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, katra piektā nāves gadījuma iemesls Latvijā ir insults un, kā pētījumā "The Burden of Stroke in Europe" (2017) norāda Eiropas Insulta alianse (Stroke Alliance for Europe), gadā šīs slimības ārstniecība Latvijas ekonomikai izmaksā vairāk nekā 21 miljonu eiro. Taču, ja vien laikus diagnosticēts un ja pacients strādā pie riska faktoru izslēgšanas, insults ir profilaktiski novēršama slimība.

"Smart Umbrella" ideja vērsta uz precīzu diagnostiku visizplatītākā – išēmiskā – insulta gadījumā, kas rodas, kad smadzeņu asinsvadiem ir traucēta asinsapgāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums virtuālās realitātes ķiveres ražošanai plāno piesaistīt pusmiljonu eiro

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kompānija SIA Simbios CFV ar pūļa finansējuma platformas starpniecību plāno piesaistīt 521 tūkstoti eiro virtuālās realitātes ķiveres ražošanai, informē uzņēmuma dibinātājs un direktors Konstantīns Mamonovs.

Septiņu gadu laikā ierīces izveidē ir ieguldīti aptuveni 2 miljoni eiro. Jaunā ierīce, pēc K. Mamonova teiktā, spēj aizvietot simtiem ikdienā lietotu ierīču un kļūs par tehnoloģisku sasniegumu. Inovatīvās ierīces izstrādē tika izmantota modernākā pieeja, veicot unikālus pētījumus par cilvēka smadzeņu darbības simbiozi ar nākotnes tehnoloģijām. Projekta īstenošanas gaitu konsultēja Baltkrievijas neiroķirurgi, bet tehnisko izstrādi veica Latvijas programmētāji. Atsevišķi ierīces izstrādes posmi ir patentēti Latvijā un vairākās citās valstīs.

Papildu parastajām viedtālruņa funkcijām, SimbiosOne lietojumprogrammas iekļauj veselības analīzi un migrēnas profilaksi, automātisku ātrās medicīniskās palīdzības izsaukumu un ziņojumus ģimenes ārstam, atbalstu sporta nodarbībās un svara kontroli, gaisa un radiācijas piesārņojuma analīzi, kā arī melu detektoru, cenu aprēķinu veikalā un pat kriptovalūtas izgatavošanas iespēju. Tāpat ierīce piedāvās arī izklaides funkcijas, piemēram, filmas un mūziku. SimbiosONE radītāji sola, ka ierīce izpildīs arī balss komandas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Stradiņa slimnīcā operē ar 600 000 eiro vērtu neironavigācijas iekārtu

Zane Atlāce-Bistere, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikā trešdien, 10. maijā veikta pirmā operācija, izmantojot jauno Medtronic StealthStation S7 System neironavigācijas iekārtu, informē slimnīcas komunikācijas daļas vadītāja Lāsma Sīle.

Jaunā iekārta iegādāta šajā pavasarī un tās aprīkojums paver plašas iespējas neiroķirurgiem - papildus iepriekšējās iekārtas iespējām ar precizitāti līdz milimetra desmitdaļai lokalizēt patoloģiskos veidojumus galvas smadzenēs un plānot vissaudzējošāko ķirurģisko pieeju.

Ar jaunās iekārtas datoru būs iespējams iezīmēt svarīgākos smadzeņu ceļus, lai tos apietu operācijas laikā, kā arī pielietot ar iekārtu integrētu ultrasonogrāfiju, lai operācijas laikā precizētu audzēja lokalizāciju un atlieku audu apjomu to radikālākai izdalīšanai. Latvijas un Stradiņa slimnīcas neiroķirurgiem ir plaša pieredze darbā ar nieronavigācijas iekārtām, tomēr jaunā iekārta un tās speciālās programmas ir tehnoloģiski progresīvākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: sarūk tradicionālo komercbanku nozīme cilvēku ikdienā

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā pasaulē 40 % patērētāju jau ir izmantojuši kādus finanšu pakalpojumus, ko sniedz nebanku finanšu tirgus uzņēmumi, bet vēl divi no desmit cilvēkiem grasās šādus pakalpojumus izmantot jau tuvākajā laikā, liecina jaunākais EY vispasaules pētījums The Relevance Challenge, kas aplūko plaša pakalpojumu klāsta komercbanku nozīmes izmaiņas cilvēku ikdienā.

EY Komercbanku nozīmes pētījums ir lielākā EY līdz šim veiktā aptauja, kurā piedalījušies aptuveni 55 tūkstoši respondentu 32 pasaules valstīs.

Tradicionālās komercbankas pārdzīvo uzticības krīzi – ja 48 % pētījuma respondentu atzīst, ka viņu pamata banka «droši glabā manu naudu», tad tikai 26 % uzskata, ka tradicionālās bankas «man sniedz nesavtīgus padomus». Saskaņā ar pētnieku viedokli tieši šī uzticēšanās krīze paver iespējas nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem apdraudēt tradicionālo banku sektoru, plaši izmantojot mobilo tehnoloģiju radītās iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Accenture pētījums: digitālās prasmes ievērojami ietekmē sieviešu karjeras izaugsmi

Anda Asere, 29.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sievietes, kuras prot prasmīgi lietot tehnoloģijas, palīdz mazināt vīriešu skaita pārsvaru darba tirgū, liecina starptautiskā IT uzņēmuma Accenture veikts pētījums

Accenture globālā pētījumā Accenture Digital Fluency Model skaidroti veidi, kā digitālā pratība varētu palīdzēt risināt sieviešu nevienlīdzības jautājumu. Kopumā aptaujāti gandrīz 5000 respondenti 31 valstī. Pētījuma dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par digitālo ierīču pieejamību, tostarp viedtālruņiem un viedajām ierīcēm, to lietošanas ieradumiem, kā arī digitālo risinājumu, piemēram, tiešsaistes kursu izmantošanu darbam un mācībām. Tāpat ņemti vērā konkrēto valstu statistikas dati par interneta lietojumu, izglītību, nodarbinātību, algām un sieviešu skaitu vadības pozīcijās. Pētījums apliecina, ka digitālā pratība jebkurā sieviešu karjeras posmā kalpo kā katalizators – tas nozīmīgi ietekmē gan izglītību, gan nodarbinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētera Avena labdarības fonds Paaudze Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai uzdāvinājis medicīnisko monitoru, kas būtiski uzlabo veikto operāciju standartus, jo tagad par operācijas veiksmīgumu var spriest tās norises laikā, nevis tikai pēc pacienta atmošanās. Primāri monitors ir pielietojams neiroķirurģijā – kad tiek ārstētas problēmas, kas radušās galvas vai muguras smadzeņu, mugurkaula vai perifēro nervu bojājumu dēļ.

Šāds monitors esot modernākais Latvijā, tā cena ir 72 600 eiro. Pašlaik ir veiktas pirmās operācijas ar neiromonitorēšanas palīdzību. Vienas operācijas laikā tika veikta iedzimtas muguras smadzeņu trūces plastika, kurā tika novērsts nopietns bojājums muguras smadzenēm, kura rezultātā var attīstīties abu kāju paralīze un mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi. Otrā operācija bija skoliozes korekcija. Abiem minētajiem pacientiem pēc operācijām jaunus neiroloģiskus bojājumus nenovēro.

«Jaunā iekārta Bērnu slimnīcas darbā ir ļoti nozīmīga, jo tā veic svarīgas funkcijas, lai nodrošinātu pacientu drošību un kvalitatīvu ārstniecību,» uzsver Anda Čakša, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NRC Vaivari demonstrē jaunākās paaudzes robottehnoloģiju rehabilitācijas procesa uzlabošanai

Žanete Hāka, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC) Vaivari, šodien, 2. decembrī, atzīmējot starptautisko dienu personām ar invaliditāti, demonstrēja pirmo NRC Vaivari robottehnoloģiju rehabilitācijas procesa pilnveidošanai.

Šāda tehnoloģija Baltijas valstīs ir jaunums un gandrīz vienlaicīgi iegādāta Igaunijā un Latvijā. Ar šīs robottehnoloģijas palīdzību var ļoti agrīni uzsākt vertikalizāciju un mobilizāciju pacientiem.

Veicot pacientu agrīnu vertikalizāciju ar vienlaicīgām robotizētām kāju kustībām un soļošanas imitāciju, ir iespējams intensificēt rehabilitāciju, kas palīdz pilnīgāk izmantot smadzeņu neiroplasticitātes procesus un sasniegt labākus rezultātus pēc smagām saslimšanām un traumām. Šī jaunā tehnoloģija ir vēl viens solis rehabilitācijas ekselences centra attīstības virzienā.

Pasākumā viesojās arī Iveta Vējone, centra Vaivari attīstības fonda bērnu jauniešu projektu patronese un izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Latvijas Onkoloģijas centrā atklāta jaunās paaudzes staru terapijas iekārta

Zane Atlāce - Bistere, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā atklāta pirmā no trim jaunākās paaudzes staru terapijas iekārtām.

Jauno iekārtu kopējā iegādes summa ir 6,1 miljons eiro, un tā tika finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Staru terapija Latvijas Onkoloģijas centrā tiek izmantota gan kā vienīgā ārstēšanas metode agrīni atklātu audzēju gadījumā un kā viena no terapijas sastāvdaļām kombinācijā ar ķirurģiju un ķīmijterapiju, gan kā sāpes un citus simptomus mazinoša terapija pacientiem ar ielaistiem audzējiem.

Ražotāja un Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras ieteiktais lineāro paātrinātāju ekspluatācijas laiks ir 8-10 gadi. Iepriekšējie lineārie paātrinātāji ir kalpojuši jau vairāk nekā desmit gadus, vecākais pat 18.

Pirmā iekārta no Amerikas tika piegādāta šā gada septembra otrajā pusē, un to uzstādīja starptautiska speciālistu komanda. Modernizācijas laikā klīnikā strādāja 2 lineārie paātrinātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eiropa tehnoloģiskā izrāviena meklējumos

Jānis Vēvers, speciāli DB no Lisabonas, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar inovāciju konferenci Lisabonā ES mēģina digitālās inovācijas padarīt par Eiropas ekonomiskās izaugsmes dzinuli, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Emocijas atpazīstoši un runājoši roboti, sensori smadzeņu sūtīto signālu novadīšanai uz mākslīgajām ekstremitātēm, mākslīgā ožas sistēma, caur internetu savienotas iekārtas un ar neparastām spējām apveltīti materiāli – šīs ir tikai dažas no lietām, ko šonedēļ pētniecības institūti un uzņēmumi izrādīja Eiropas Savienības informācijas tehnoloģiju un inovāciju konferencē ICT 2015 – Innovate, Connect, Transform. Tomēr Portugāles galvaspilsētā Lisabonā notikušajā trīs dienu pasākumā, kurā pulcējās septiņi tūkstoši nozares gaišāko prātu, lepnums par gandrīz 150 stendos redzamajiem eiropiešu sasniegumiem mijās ar bažām par «vecās pasaules» konkurētspēju globālā mērogā un ierastās labklājības nosargāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gudras komunikācijas trūkums, pārpratumi, izvairīšanās no darba un kavēšana – šie ir visbiežāk sastopamie iemesli, kāpēc darbinieks dienā izšķērdē vidēji trīs stundas.

To uzsver smadzeņu darbības uzlabošanas centra RigaBrain vadītājs Pēteris Urtāns. Viņš uzskata, ka jebkura uzņēmuma rezultāti vistiešākajā veidā ir saistīti ar darbinieku labsajūtu un viņu smadzeņu darbības veiktspēju.

RigaBrain konsultante Linda Rūsa norāda, ka smadzenēm un uzmanībai nepieciešama periodiska pārslēgšanās uz citiem stimuliem, tādēļ, lai darbā nodrošinātu maksimālu produktivitāti, prāts un uzmanības procesi periodiski jāatslābina. Viņa iesaka šos atslodzes brīžus veltīt kustībām – vingrinājumiem, īsai pastaigai svaigā gaisā, kakla pašmasāžai un ūdens dzeršanai.

«Cilvēks nav robots, tāpēc ik pa laikam atslābināšanās ir nepieciešama. Darbinieku labsajūta vistiešākajā mērā ir saistīta ar viņu fizisko un mentālo veselību, kā arī izturību,» uzsver konsultante. Arī pētījumos gūts apliecinājums, ka darbinieki, kuri jūtas labi, ir produktīvāki un pozitīvi ietekmē uzņēmuma veiktspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienlaikus jāattīsta gan Latvijas, gan ārzemju noieta kanāli, uzskata funkcionālo batoniņu ražotājas SIA BrainBerry īpašnieki.

Ir jānostiprinās vietējā tirgū, bet tajā pašā laikā jādomā uz priekšu, atzīst kompānijas dibinātāji Mārtiņš Balodis un Kārlis Brants.

BrainBerry strādā funkcionālās pārtikas ražošanas jomā. Īpašs uzsvars tiek likts uz nootropu (uztura bagātinātāju, kas uzlabo smadzeņu darbību, koncentrēšanos un kopējās kognitīvās spējas) izmantošanu. Kā pirmais produkts tiek izstrādāts nootropais proteīna batoniņš ar dažādām garšām un funkcijām. Uzņēmums nodibināts pagājušā gada pavasarī. «Radām veselīgas nootropu uzkodas, kurām ir prāta spējas uzlabojošs efekts. Sastāvdaļas, kuras izmantojam, ir pētījuši zinātnieki,» apgalvo M. Balodis. Abi ar Kārli Brantu ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studenti. «Zinām, ka visas sastāvdaļas ir zinātniski pētītas, izmantojam to labās īpašības. Savienojām tās ar veselīgu pārtiku, uzkodām un radījām inovatīvu, jaunu produktu. Pašā sākumā mums bija liels ideju mākonis; kādā brīdī mums abiem bija interese par veselīgu dzīvesveidu, tostarp pārtiku, uzturu, tāpēc atnāca «apgaismība» par šādiem produktiem,» saka K. Brants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā pusei Latvijas uzņēmumu nav korupcijas novēršanas politikas

Žanete Hāka, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar attīstītākajām valstīm Latvijas biznesa līderi atzīst būtiski augstāku korupcijas līmeni Latvijas saimnieciskajā vidē, liecina jaunākais Rīga, EY (agrāk Ernst & Young) krāpšanas un korupcijas pētījums Fraud and Corruption – the easy option for growth?.

55% Latvijas biznesa līderu piekrīt apgalvojumam, ka korupcija Latvijā ir plaši izplatīta, salīdzinot ar tikai 35% attīstītākajās ekonomikās. Tajā pašā laikā Latvijas biznesa līderi vairāk pat nekā attīstītākajās ekonomikās uzskata, ka finanšu uzskaites prakse, caurskatāmība un precizitāte Latvijā ir augstā līmenī.

Kopumā EY Krāpšanas un korupcijas pētījums, kurā aptaujāti 3800 lielo uzņēmumu darbinieki 38 valstīs, parāda, ka 55% Latvijas uzņēmēju uzskata korupciju un kukuļdošanu par plaši izplatītu praksi Latvijā, kas ir tikai nedaudz labāk kā Krievijā (60%) un būtiski sliktāk nekā Francijā (29%), Vācijā (26%), Igaunijā (21%) un valstīs ar zemāko korupcijas uztveres līmeni – Zviedrijā (10%) un Dānijā (4%). Augstākais respondentu skaits Eiropas valstu lokā, kas korupciju savā valstī uzskata par plaši izplatītu, ir Horvātijā (92%) un Slovēnijā (87%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Eiropā audzis jaunu tiešo investīciju projektu skaits, Latvijā – samazinājies

Žanete Hāka, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Eiropā būtiski audzis jaunu tiešo investīciju apjoms, liecina ikgadējais EY investīciju piesaistes pētījums EY Europe Attractiveness Survey.

Pagājušajā gadā Eiropā īstenoti 5083 jauni investīciju projekti, kas ir par 14% vairāk nekā 2014. gadā, kā arī radītas 217 666 jaunas darba vietas, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš.

EY pētījums atklāj, ka no Baltijas valstīm visvairāk jaunu tiešo investīciju projektu pērn tika īstenoti Lietuvā – 43, kur arī novērots neliels investīciju projektu kāpums, savukārt Latvijā pērn tika īstenots 31 jauns tiešo investīciju projekts, kas ir mazāk nekā 2014. gadā, kad tika realizēti 36 jauni investīciju projekti. Baltijā investīciju ziņā atpaliek Igaunija, kur pērn tika īstenoti 22 jauni projekti.

«Mēs redzam, ka Eiropa piesaista arvien vairāk tiešo investīciju pat laikā, kad tās ekonomiskā izaugsme ir lēna un politiskajā dienaskārtībā dominē bēgļu krīze un terorisma draudi. Tas parāda, ka investori dod priekšroku ekonomiskai stabilitātei, tirgus jaudai, infrastruktūras un darbaspēka kvalitātei pat salīdzinoši nemierīgos laikos, kas valda Eiropā. Savā ziņā šie rezultāti parāda arī investoru fokusa maiņu no straujas attīstības valstīm par labu pārbaudītiem tirgiem,» saka Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektoram aprēķinātie nodokļi 2014.gadā bija 141,5 miljoni eiro, liecina KPMG Baltics pētījums par banku sektora makroekonomisko ietekmi Latvijā.

No minētajiem 141,5 miljoniem eiro 50,2 miljoni eiro ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, 48,9 miljoni eiro - uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet 42,3 miljoni eiro - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Arī iepriekšējos gados banku sektoram aprēķināti līdzīgi nodokļu maksājumi - 2012.gadā nozarei aprēķināti 142,5 miljoni eiro, 2013.gadā - 148,9 miljoni eiro.

KPMG Baltics pētījums rāda, ka banku sektorā aprēķinātie nodokļi spētu nodrošināt 28,7% no visa ārstniecības budžeta 2015.gadā vai arī banku sektora kopējie aprēķinātie nodokļi 2014.gadā spētu nosegt 64,7% no visa 2015.gada skolotāju darba samaksas budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pētījums: Būtiskākā ēnu ekonomikas problēma būvniecības nozarē - aplokšņu algas

Žanete Hāka, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto darbaspēka nodokļu, nodokļu politikas nekonsekvences, nesakārtotās likumdošanas, regulējuma un kontroles dēļ, kā arī problēmām, kas izriet no pašreizējā valsts un nozares sadarbības modeļa, būtiskākā ēnu ekonomikas problēma būvniecības nozarē ir aplokšņu algas, liecina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījums, kas īstenots sadarbībā ar biedrību Business against shadow economy un Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem aplokšņu algas 2015. gadā sasniedz 36,6%, kas ir uz pusi vairāk nekā valstī kopumā. Tieši aplokšņu algas ir viens no galvenajiem faktoriem augstajam ēnu ekonomikas īpatsvaram būvniecības nozarē, kurš, atbilstoši SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aplēsēm, sasniedz 40%.

Pētījums veikts ar mērķi apkopot būvniecības nozares viedokļus par galvenajām ēnu ekonomikas problēmām, ieteikumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē, kā arī izvērtēt īstenotās un plānotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē.

«Tik padziļināts pētījums būvniecības nozarē tiek veikts pirmo reizi. Ja līdz šim mēs dzīvojām pieņēmumos par to, kas ir galvenie cēloņi un ēnu ekonomiku veicinošie faktori, tad šis pētījums dod vispusīgu un detalizētu analīzi. Mēs redzam, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir kompleksa parādība, kas prasa visaptverošu pieeju tās mazināšanai. Ir skaidrs, ka viens atsevišķs risinājums nedos vēlamo efektu,» uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Vīrieši nespēj likt mierā savu tālruni, liecina eksperiments

Lelde Petrāne, 27.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad jūs gaidāt draugu, kolēģi vai pat pieņemšanu pie ārsta, kā jūs domājat, cik daudz laika paiet, līdz jūs sākat pārbaudīt tālruni — divas minūtes? Trīs? Vircburgas un Notingemas Trentas universitātes pēc Kaspersky Lab pasūtījuma veiktais eksperiments atklāja, ka vidēji pagāja 44 sekundes, pirms dalībnieki, kas vieni paši ir atstāti uzgaidāmajā telpā, ķērās pie viedtālruņa. Vīrieši pat neizturēja pusi no šī laika, nogaidot vidēji tikai 21 sekundi salīdzinājumā ar sieviešu 57 sekundēm.

Lai vairāk iedziļinātos mūsu draudzīgajās attiecībās ar digitālajām ierīcēm, pēc desmit minūtēm dalībniekiem tika uzdots jautājums, kā viņiem šķiet, cik daudz laika pagāja, pirms viņi sniedzās pēc tālruņa. Vairums atbildēja, ka divas trīs minūtes, uzsverot ievērojamo neatbilstību starp uztveri un faktisko rīcību.

Komentējot šos rezultātus, Jenss Binders no Notingemas Trentas universitātes sacīja: «Eksperiments parāda, ka ļaudis ir daudz vairāk pieķērušies šim ierīcēm nekā paši apzinās un par otro dabu ir kļuvusi pievēršanās savam viedtālrunim, kad esam atstāti vienatnē ar to. Mēs vairs vienkārši negaidām. Mūsu viedierīču tūlītējā informācijas un mijiedarbības piegāde padara tās daudz lielākā mērā par digitālo kompanjonu un saikni ar ārpasauli, nevis tehnoloģiju kopumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji aktīvi iesaistās ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs

Lelde Petrāne, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir bijis neliels ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, secināts šodien publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2015. gadā Latvijā ir 21,3%, Lietuvā - 15%, bet Igaunijā - 14,9%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 2,2% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir ievērojami lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs.

«Lai gan Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir samazinājums neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un «aplokšņu» algu apjomos, šie rādītāji Latvijā joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti,» atzīst pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgā un tās apkārtnē, kam seko Kurzemes reģions.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Latvijai ir ārkārtīgi liels biznesa potenciāls, tomēr iedzīvotājus attur bailes no neizdošanās

Dienas Bizness, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir izteikti pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbības uzsākšanu nekā vidēji pasaulē un Eiropā, secināts Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā (AGER). Būtiskākais pamudinājums biznesa sākšanai visām vecuma grupām ir iespēja būt neatkarīgiem. Lai arī uzņēmējdarbības potenciāls Latvijā ir netipiski augsts, bailes un nepilnības likumdošanā neļauj to izmantot pilnvērtīgi, informē Amway pārstāvji.

Latvijas attieksme pret uzņēmējdarbību vairāk līdzinās Skandināvu valstīm. Kopumā Latvijā tā uztverta pozitīvāk (81%) nekā vidēji pasaulē (75%) un Eiropā (72%). No Eiropas valstīm vispozitīvāk uzņēmējdarbību vērtē tādas ziemeļu valstis kā Dānija (96%), Norvēģija (94%), Zviedrija un kaimiņvalsts Igaunija (91%), negatīvāk - Rumānija un Bulgārija (54%). Puse Latvijas iedzīvotāju var iedomāties uzsākam savu biznesu, salīdzinoši pasaulē - 43%, Eiropā - 38%.

Pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem svarīgākais ieguvums, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, šķiet pastāvība un izvēles brīvība. Visbiežāk minētā priekšrocība, kādēļ Latvijas iedzīvotāji nodarbojas ar uzņēmējdarbību, ir neatkarība, iespēja būt "priekšniekam pašam sev" (45%). Otrajā vietā respondenti Latvijā min iespēju gūt papildu ienākumus (39%), kam seko pašrealizācija un ideju īstenošana (37%), iespēja sabalansēt laiku starp ģimeni, atpūtu un karjeru (26%). Savukārt 16% norāda, ka tā ir laba iespēja atgriezties darba tirgū - alternatīva bezdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai alkohols tiešām izglābs valsts budžetu?

Rolands Gulbis, AS <i>Latvijas balzams</i> padomes priekšsēdētājs., 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc valdība izvēlas zaudēt prognozējamus ieņēmumus no akcīzes, jeb kur slēpjas loģika?

Ugunsgrēku jeb t.s. nodokļu reformu «dzēšot», tā vien šķiet, ka alkohols izglābs Latvijas valsts budžetu jau kuro reizi. Pašlaik glābšanas teorija gan balstās vairāk uz aprēķiniem, ka, ceļot cenas, celsies arī ieņēmumi. Teorētiskie aprēķini, iespējams, arī uzrāda papildus ieņēmumus no stiprā alkohola akcīzes celšanas, tomēr valdībai ir tik īsa atmiņa, ka tā neatceras iepriekšējās straujās akcīzes celšanas mācības, t.i., točku krutkas biznesa un kontrabandas strauju uzplaukumu.

Pievērsīsimies faktiem un balstīsimies uz iepriekšējo gadu pieredzi. Atcerēsimies, ka 2009.–2012. gadā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam tika celts pārāk strauji, kas noveda pie legālā dzērienu tirgus krituma par 40% un līdzekļu aizplūšanas garām valsts maciņam. Tikai 2016. gadā akcīzes ieņēmumi no stipro alkoholisko dzērienu kategorijas beidzot sasniedza 2008. gada jeb pirmskrīzes līmeni. Un tas ir noticis pie nosacījuma, ka akcīzes nodoklis šai kategorijai astoņu gadu laikā ir audzis par 56%! Tāpēc risinājumi papildus nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes ir jāizsver ļoti rūpīgi, lai neizjauktu to līdzsvaru un vienošanos, kas ticis būvēts, valdībai un uzņēmējiem produktīvi sadarbojoties pēdējo trīs gadu laikā. Esam vairākkārt ar aprēķiniem norādījuši, ka risinājums ir, un tā ir sabalansēta nodokļu politika, paņemot tur, kur mazāk riska. Proti, tuvināt akcīzes nodokļa likmes stiprajam un tā sauktajam vieglajam alkoholam, lai pielīdzinātu tās Eiropas vidējai attiecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Gaisā joprojām noteicēji esam mēs, jo mums ir nacionālā lidsabiedrība airBaltic. Bet tas arī viss, ar ko esam pārāki par kaimiņiem transporta jomā.

Pēdējos desmit gados Rīga un Klaipēda ir sacentušās par lielākās Baltijas valstu ostas statusu, jo Ventspils šajā cīņā zaudēja jau 2008. gadā. Abu ostu sekmes bijušas mainīgas – te viena ir priekšā, te otra ar pāris miljonu tonnu lielāku kravu apgrozījumu. Vēl 2015. gadā Latvijas osta bija priekšā par pusotru miljonu tonnu, bet 2016. gadā atkal Lietuvas osta par trīs miljoniem tonnu. Taču pērnais gads bija citāds. Līdzīgi kā savulaik Tallinas gadījumā, tagad arī mūsu galvaspilsētas ostā ir skaidri redzamas Krievijas izcelsmes kravu aizplūšanas sekas. Kravu apgrozījums Rīgas ostā pērn saruka par 9,2% līdz 33,7 miljoniem tonnu, turpretim Klaipēda jau ceturto gadu pēc kārtas piedzīvoja pieaugumu – šoreiz par 7,2% līdz 43 miljoniem tonnu. Līdz ar to Lietuvas osta ir priekšā par nepilniem 10 miljoniem tonnu, un ir grūti iedomāties, kā Rīga to varētu iedzīt, ja sagaidāms Krievijas tranzīta kravu apjomu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru