Viens no pašmāju ražotājiem Ādažu čipsi mainījis zīmolu un turpmāk būs pieejams jaunā dizaina iepakojumā.

Ādažu čipsi Latvijas sāļo uzkodu industrijā darbojas aptuveni 40 gadus. Pārmaiņas zīmola Ādažu čipsi vizuālajā identitātē ir līdz šim vērienīgākās, kādas veiktas uzņēmuma pastāvēšanas laikā.

A/s Latfood mārketinga direktore Kristīne Mālniece norāda: «Līdzās vizuālajām pārmaiņām un jaunajai filozofijai Ādažu čipsi arī turpmāk būs īsts pašmāju jeb «savējais» produkts.»

Līdz ar Ādažu čipsi zīmola maiņu veikti pirmie soļi izvirzītā mērķa īstenošanai: izveidota jauna mājas lapa cipsi.lv, kā arī norisinās TV un interneta kampaņa.

A/s Latfood ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā, savukārt uzņēmuma produkcija ar preču zīmi Taffel tiek eksportēta uz Lietuvu, Igauniju, Kazahstānu, Kaļiņingradu, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, savukārt Azerbaidžānā Latvijas čipsi nopērkami ar Ādažu čipsi zīmolu.

«Ādažu Čipsu» cepšana eļļā notiek notiek 145 - 170 grādu temperatūrā atkarībā no receptes, šķēlītes biezuma un cepšanās laika. Šobrīd «Ādažu Čipsi» izmanto gan palmu eļļu, gan saulespuķu eļļu, gan palmu eļļas un saulespuķu eļļas sajaukumu. Taču līdz šā gada beigām «Ādažu Čipsi» ieviesīs izmaiņas ražošanas procesā un kartupeļu čipsu ražošanā izmantos vairs tikai saulespuķu eļļu, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmumā.

Saskaņā ar Orkla grupas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» 2018. gada laikā plāno pilnībā pāriet uz saulespuķu eļļas izmantošanu kartupeļu čipsu ražošanā. Jau kopš 2015. gada uzņēmums ir sācis pakāpenisku palmu eļļas aizvietošanu, palmu eļļu aizstājot ar saulespuķu eļļu. Pašlaik izmantojamā proporcija ir 1:3. Iemesli šādai pārejai ir palmu eļļas ieguves process un tā ietekme uz apkārtējo vidi.

«Ādažu Čipsu» kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražošana tiek veikta saskaņā ar augstākajiem Orkla grupas kvalitātes standartiem, kas produkciju padara konkurētspējīgāku ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos.

SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ir pirmā čipsu ražotne Baltijā, kas jau 25 gadus veiksmīgi strādā kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu segmentā. Latvijā produkcija ir atpazīstama ar zīmolu «Ādažu Čipsi», bet ārpus Latvijas – «Taffel». Galvenie ārvalstu tirgi ir Lietuva, Zviedrija, Mongolija, Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Dānija, Somija.

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija Ādažu Čipsu kartupeļu čipsu ražošanā ir pārgājis uz saulespuķu eļļas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija līdz 2021. gadam paredz pakāpenisku visu Orkla Confectionery & Snacks Latvija zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu uz saulespuķu eļļu.

«Jau kopš 2015. gada esam veikuši pakāpenisku pāreju ražošanā no palmu eļļas uz saulespuķu eļļu. 2018. gada pirmajā pusē vēl turpinājām izpētes procesu, meklējot alternatīvas un pielāgojot receptūras, lai produktu garša un kvalitāte saglabātos nemainīga, kas ir svarīgākais aspekts mūsu produkcijas cienītājiem. Tas ir bijis patiess izaicinājums, jo procesā mainījām ne tikai eļļu, kurā gatavojam kartupeļu čipsus, bet arī garšvielas, kuru sastāvā bija palmu eļļa,» stāsta uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša, Orkla Confectionery & Snacks Latvija.

Šogad Latfood kā pamatšķirni sāks audzēt pagājušajā gadā izmēģināto kartupeļu šķirni – Lady Claire, kas tiks izmantota Ādažu čipsi produkcijas ražošanai, informēja AS Latfood Agroservisa direktors Ilgvars Krūmiņš.

Patlaban Ādažu čipsi ražošanai tiek atlasītas kartupeļu šķirnes (bāzes kategorijas sēklas materiāls), kas piemērotas tieši čipsu ražošanai un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un tiek pavairotas SIA Latfood Agro. Tādējādi AS Latfood pats nodrošina pilnu ciklu Ādažu čipsu un sāļo uzkodu ražošanai.

«Nemainīgi kā līdz šim Ādažu čipsu ražošanai tiks izmantotas trīs pamata kartupeļu šķirnes – Saturna, Marlen, Lady Rosetta. Papildus šogad sadarbībā ar Latvijas zemnieku saimniecībām lielās platībās tiks audzēta jaunā šķirne Lady Claire, kas pēc pagājušās sezonas piredzes solās būt labāka par esošo šķirni Saturna. Tā ir Eiropā atzīta kartupeļu šķirne, kas ir piemērota audzēšanai arī Latvijas klimatiskajos apstākļos. Lady Claire raksturo ļoti zems cukura saturs un ļoti gaiša un stabila čipsu krāsa,» stāstīja I. Krūmiņš.

Turpinot īstenot ilgtspējas stratēģiju, "Orkla Latvija" no 2020. gada sākuma "Ādažu Čipsu" ražotnē izmanto tikai saulespuķu eļļu. Jau kopš 2019. gada sākuma "Ādažu Čipsu" kartupeļu čipsi tiek ražoti, izmantojot tikai saulespuķu eļļu, bet šā gada sākumā ir pilnībā paveikta pāreja uz saulespuķu eļļas izmantošanu arī sāļo uzkodu ražošanā.

Kā ziņots iepriekš, uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija paredz pakāpenisku visu "Orkla Latvija" zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu eļļas uz atbildīgi iegūtu palmu eļļu vai citām augu eļļām līdz 2021. gadam.

"Ar atbildību domājam par mūsu produktu attīstību ilgtspējas jomā. Mēs lepojamies, ka rūpīgi plānotais un vadītais darbs kopš 2015. gada ir vainagojies panākumiem un esam pilnībā atteikušies no palmu eļļas izmantošanas "Ādažu Čipsu" ražotnē. Pārejas process bija pakāpenisks, jo ikvienas pārmaiņas produktu receptūrās prasa laiku. Mums ir svarīgi radīt ilgtspējīgus produktus, kuru pilnveidotās receptūras saglabā augstāko kvalitāti un nemainīgi labu garšu, kas ir tik ļoti svarīga mūsu produkcijas cienītājiem. Esam gandarīti, ka tagad varam piedāvāt visus mūsu čipsus un sāļās uzkodas bez palmu eļļas," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Ādažu novada domes darbinieki taupības laikā pelnījuši par trešdaļu vairāk nekā premjers, lai gan vienlaicīgi pašvaldībai bija nenomaksāti nodokļu parādi, pārbaudē konstatējusi Finanšu ministrija (FM).

Diviem Ādažu novada domes speciālistiem 2009. gada novembrī alga pārsniegusi 2 300 latus mēnesī, kas ir par 30% ir lielāka par Ministru prezidenta algu. Lielākajai daļai domes darbinieku algas pirms nodokļu nomaksas ir robežās no 1 100 līdz 1 200 latiem.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks (Rīgas apriņķa novadu apvienība) laikā no 2009. gada oktobrim līdz 2010. gada februārim mēnesī saņēmis 1377 latus pirms nodokļu nomaksas. Bet šā gada martā un aprīlī viņa atalgojums pat palielināts un sasniedzis 1447 latus mēnesī, DB informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis. Jāatgādina, ka premjera alga šobrīd ir 1908 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Ādažu čipsi ražotājs a/s Latfood paplašinājis produktu līniju ar Dinamo zīmolu un piedāvā jau otro produktu, kas tapis sadarbībā ar hokeja klubu Dinamo Rīga.

Pērn Ādažu čipsi laida tirgū pirmo no – Dinamo līnijas produktiem – kartupeļu čipsus Dinamo čipsi ar uzvaras garšu, kas pirmajā produktu pārdošanas ceturksnī bijis pirktākais Dinamo līnijas produkts.

Latfood mārketinga direktore Kristīne Mālniece skaidro: «Ne tikai mums, bet, domāju, Latvijas tirgum kopumā Dinamo ir laba pieredze, kas ilgtermiņā ir atmaksājusies. Šis projekts uzskatāmi parāda atbalstu ne tikai mūsu hokejistiem, bet arī Latvijā ražotājiem produktiem. Likumsakarīgi, ka šogad tirgū esam laiduši jauno produktu.»

Investīciju piesaistē svarīgs ir ne tikai vietas ģeogrāfiskais novietojums, sakārtota infrastruktūra, ērta loģistika, darbaspēka pieejamība, bet arī pašvaldības atbalsts, tomēr pašvaldības iespējas bieži vien ir ierobežotas, un tālākai attīstībai nepieciešama jau valsts pārvaldes iesaiste.

Tā, piemēram, Ādažu novads ap sevi pulcē vairumu pārtikas ražotāju. Iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas Ādažus, ir ļoti dažādi un individuāli – ir uzņēmumi, kas jau vēsturiski ilgus gadus darbojušies šajā teritorijā, kā, piemēram, Berlat Grupa un Ādažu Čipsi (tagad Orkla), un turpina savu attīstību, ir uzņēmumi, kas attīstījušies, jo to īpašniekiem šajā novadā ir piederējuši īpašumi, bet citi ir mērķtiecīgi meklējuši ļoti specifiskām vajadzībām atbilstošas telpas.

Nozīmīgs ir arī novada ģeogrāfiskais novietojums tuvu Rīgai un labi attīstīta sauszemes transporta ceļu infrastruktūra, uzņēmējdarbības vidi Ādažu novadā komentē Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Jātniece.

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Atzīmējot apjomīgāko būvdarbu konstrukciju izbūves pabeigšanu, 15.novembrī Ādažos tika svinēti Ādažu vidusskolas jaunās ēkas spāru svētki. Plānots, ka darbs jaunajā mācību iestādē varēs sākties nākamā gada rudenī, informē pašvaldības pārstāve Laima Jātniece.

Ievērojot senās tradīcijas, celtnieki ēkas jumta karkasam piestiprināja ozollapu vainagu. Ādažu sākumskolas Spāru svētki notika valsts svētku noskaņās – nākamajā simtgadē pašvaldība ādažniekiem dāvās jaunu skolu.

Līdz šim jau uzbūvēti ēkas trīs stāvi, daļēji izbūvēts jumts, kā arī izbūvēti pazemes komunikāciju tīkli, daļai ēkas salikti logi, jau uzsākta arī iekšējo komunikāciju izbūve.

«Šajos spāru svētkos esmu pateicīgs visiem būvniecības procesā iesaistītajiem par ieguldīto darbu un kvalitāti, lai Ādažu jaunākajai paaudzei jau drīzumā būtu pieejama jauna un mūsdienīga skolas ēka. Ticu, ka 2019. gada rudenī Ādažu sākumskola varēs vērt savas durvis skolēniem,» atzīmē Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Ādažu čipsu ražotāja a/s Latfood realizētās produkcijas apjomi ārpus Latvijas pieauguši, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Eksporta tirgos veiksmīgākie rezultāti sasniegti Azerbaidžānas tirgū, kur izaugsme vērojama 45% apmērā. Labos rezultātus Azerbaidžānā uzņēmums skaidro ar stratēģijas maiņu šajā tirgū, kas saistīta gan ar pašu komandas ieguldījumiem, gan arī distribūcijas koncepta maiņu.

Latfood valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms uzsver, ka liela ietekme ir arī šī reģiona uzticībai Latvijā ražotajiem produktiem. Turklāt Azerbaidžāna ir vienīgais eksporta tirgus, kur Latfood čipsi nopērkami ar Ādažu čipsi, nevis eksporta zīmolu Taffel.

Lai gan lielāks pārdošanas apjomu kāpums vērojams Azerbaidžānā, arī Baltijas eksporta tirgos ir vērojamas pirmās tirgus stabilizācijas pazīmes, jo samazinās straujais tirgus kritums, kas bija vērojams iepriekšējā gadā.

Gatavojoties “EuroBasket 2025”, zīmols “Ādažu” čipsi nāk klajā ar īpaši basketbola svētkiem radītu produktu kolekciju ierobežotā daudzumā.

Šī kolekcija apvieno ne tikai basketbola svētkiem veltītu iepakojuma dizainu, bet arī trīs jaunas un īpašas garšas. Kā uzsver SIA “Orkla Latvija” komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Laura Bagātā, šī kolekcija ir īpaša dāvana basketbola līdzjutējiem: “Mēs vēlējāmies radīt īpašus produktus, kas atspoguļo basketbola atmosfēru un ļauj līdzjutējiem izbaudīt čempionātu vēl īpašāk. Esam parūpējušies par īpašu iepakojuma dizainu, kas ne tikai izceļ basketbola dinamiku, bet arī ļauj iepazīt Latvijas valstsvienības spēlētājus, padarot šo kolekciju par neatņemamu “EuroBasket 2025” fanu pieredzes daļu.”

Viens no jaunumiem ir bekona garšas čipsi, otrs jaunums ir “Ādažu” Kraukšķu bumbas ar vasaras dārzeņiem, bet trešais jaunums ir grilēta ķiploka čipsi. Papildus jaunajām garšām kolekcijā īpaša uzmanība pievērsta iepakojuma dizainam. Tajā caur dinamisku grafiku iemiesota basketbola spēles enerģija, sniedzot vizuālu sasaisti ar “EuroBasket 2025” notikumu un Latvijas valstsvienības leģendārajiem un prasmīgajiem spēlētājiem. Uz iepakojumiem varēs ieraudzīt tādus spēlētājus kā Dairi un Dāvi Bertānus, Kristeru Zoriku, Rihardu Lomažu, Rolandu Šmitu, Rodionu Kurucu, kā arī citus valstsvienības pārstāvjus.

2017. gadā īstenota Ādažu poligona paplašināšana, poligona teritoriju palielinot par 5259 hektāriem, ko Aizsardzības ministrija pārņēmusi īpašumā no Zemkopības ministrijas un A/S «Latvijas Valsts meži».

Poligona paplašināšana notikusi, lai īstenotu vērienīgākus un sarežģītākus vingrinājumus un militārās mācības, pielāgotu un pilnveidotu militāro infrastruktūru, veicinot Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Poligona paplašināšana ļaus paaugstināt personāla sagatavotību, nodrošināt kaujas atbalsta spēju integrēšanu mācībās, kā arī sekmēs Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu bruņoto spēku kaujas spējas, skaidro Aizsardzības ministrijā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 2017. gadā nav ieguldījis līdzekļus zemes vai būvju, ēku pirkšanai (iegādei) Ādažu poligona paplašināšanas nolūkos, taču sākotnējais ieguldījums 2016. gadā zemes gabalu sadalīšanai, meža inventarizācijas veikšanai, zemju mērīšanai un ierakstīšanai Zemesgrāmatā, lai no Zemkopības ministrijas varētu pārņemt poligona paplašināšanai nepieciešamos īpašumus, bija 69 693 EUR. Šobrīd turpinās pārrunas ar 59 fizisko un juridisko zemju īpašniekiem un plānots, ka privātīpašumi, kuru platība veido aptuveni 270 hektārus, tiks iegādāti 2018. gadā.

Ādažu slimnīcā atvērta jauna “Centrālās laboratorijas” filiāle, informē uzņēmumā.

“Vērojot Ādažu pilsētas un novada izaugsmi, filiāles atvēršanu izjūtam kā būtisku soli, lai laboratoriskie pakalpojumi Pierīgas novadā kļūti vēl ērtāk pieejami. Saskaņā ar mūsu attīstības koncepciju, kas vērsta uz kvalitatīva pakalpojuma pieejamību ikvienam, īpaši domājot par jaunajām ģimenēm ar bērniem, vēlamies, lai katrs pie mums justos aprūpēts. Strādāsim līdztekus ar slimnīcas medicīnisko personālu, tādējādi papildinot veselības aprūpes kolēģu komandas darbu Ādažos,” ir pārliecināta “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

“Centrālās laboratorijas” vajadzībām Ādažu slimnīcā pilnībā renovētās telpas 80 kvadrātmetru platībā ir gaišas, aprīkotas ar ergonomisku apgaismojumu, ir nodrošināta atbilstoša ventilācija un iespēja izmantot kondicionierus. Vienā no kompaktajām telpām ir iekārtota reģistratūra un vieta pacientiem uzgaidīšanai, otrā tiek veiktas manipulācijas.

Rīgas Dinamo hokeja komandas panākumi būtiski nepalielina interesi par Dinamo līnijas produktiem, atzīst mazumtirgotāji.

SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere norāda, ka kopumā pieprasījums ir liels, jo Dinamo ir atpazīstams un lielā sabiedrības daļā iecienīts zīmols. Tomēr «īsti nevar vilkt paralēles starp šo produktu pārdošanas rezultātiem un spēlēm; visvairāk pārdošanas apjomus iespaido šo preču akciju periodi, kad tie ir iegādājami par zemāku cenu».

Pēc pārdošanas apjomiem pirktākie produkti Rimi veikalos ir Dinamo čipsi ar krējuma un sīpolu garšu, Ādažu čipsi Dinamo, Aldara ražotais Dinamo alus, Dinamo plombīra saldējums, kā arī Dinamo pelmeņi.

Turpinot rūpēties par ilgtspējīgu ražošanu un tiecoties pēc iespējas vairāk izmantot zaļo enerģiju pārtikas produktu ražošanā, pabeigta saules paneļu parka izveide “Orkla Latvija” zīmola “Ādažu” čipsu ražotnē Ādažos, informē uzņēmums.

Uzstādīti 528 saules paneļi, kuru kopējā jauda ir 250kW, kas ļaus nodrošināt 14% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes elektroenerģijas patēriņa. Saules parka uzstādīšanā investēti vairāk kā 300 tūkstoši eiro.

“Jau ilgāku laiku “Ādažu” čipsi zīmols mērķtiecīgi strādā pie tā, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, un jau šobrīd ražotnē tiek nodrošināts 51% “zaļās” elektroenerģijas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām “Orkla Latvija” ražotnēm. Šis solis – saules parka izveide rūpnīcas teritorijā – bija loģisks turpinājums jau ieguldītajam darbam un sniegs mums vēl lielāku neatkarību, ļaujot pašiem nodrošināt 14% no kopējā rūpnīcas elektroenerģijas patēriņa,” stāsta “Ādažu” čipsu ražotnes vadītājs Niks Bisenieks.

2021. gada maijā “Orkla Latvija” meitas uzņēmums “Latfood Agro” uzsācis kartupeļu stādīšanu, kas tiks izmantoti zīmola “Ādažu Čipsi” produkcijas ražošanā.

Kopumā šajā sezonā uzņēmums plāno iestādīt 75 hektārus kartupeļu, no kuriem septiņi hektāri būs sarkanie un zilie kartupeļi.

“Latvijā kartupeļu stādīšanu uzsākām maija otrajā nedēļa un turpināsim vēl līdz maija otrajai pusei, dienā iestādot aptuveni septiņus līdz desmit hektārus kartupeļu. Šogad stādīšanas sezonu esam sākuši nedaudz vēlāk, jo maija sākumā zeme vēl bija par mitru, lai veiksmīgi uzsāktu šo procesu. Plānojam, ka pirmo ražu novāksim jau augusta vidū,” norāda “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

“Ādažu Čipsi” ražošanā svarīgu lomu ieņem gan kartupeļu šķirne, gan to kvalitāte, lai spētu saražot teicamu produkciju gan vietējiem, gan eksporta tirgiem. Čipsu ražošanai ir piemērotas tikai kartupeļu šķirnes ar pietiekami augstu sausnas, bet zemu cukuru saturu. Šogad “Latfood Agro” papildinājis līdzšinējo kartupeļu šķirņu klāstu ar vienu jaunu. Jau gadiem zināmās un iecienītās šķirnes “Lady Claire”, “Lady Rosetta” un “Kiebitz” tagad papildina “Sorentina” šķirnes kartupeļi.

Ņemot vērā, ka Ādažu novadā turpmākajos gados ir paredzama jaunu rūpniecisko projektu īstenošana, SIA "Ādažu ūdens" atbilstoši izstrādātajam būvprojektam uzsācis notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) apjomīgus rekonstrukcijas darbus, paredzot jaudas palielināšanu par 850 m3/diennaktī.

Projekta kopējās izmaksas ir 3,104 miljoni eiro no kuriem 2,43 miljoni eiro (pamatā aizņēmums) ir uzņēmuma finansējums, 502 tūkstoši eiro ir valsts līdzfinansējums, bet 172 tūkstoši eiro ir SIA "Orkla Latvia" līdzfinansējums.

Projekta līguma nosacījumi ar SIA "Mapri Būve" paredz, ka vēlākais līdz 2022. gada septembrim objekts tiks nodots ekspluatācijā, NAI jaudu palielinot aptuveni par trešdaļu, izbūvējot ceturto aerotenku, esošo iekārtu aerācijas sistēmu nomainot, aprīkojot ar tiešsaistes skābekļa mērītājiem un lokālo displeju, gaisa pūtēju vadības iestatīšanu izšķīdušā skābekļa koncentrācijai aerotenkos un vairākus citus tehnoloģiskus uzlabojumus.

Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka Ādažu novada dome neatbilstoši aizdevumu mērķiem izlietojusi gandrīz 700 tūkstošus latu no valsts budžeta piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Ādažu dome esot pirmā pašvaldība, kam konstatētas pazīmes, kas liecina, ka pašvaldībai būs jāuzsāk finanšu stabilizācijas process.

Pēc FM pieprasījuma Ādažu dome iesniegusi četru aizņēmumu no Valsts kases (VK) izlietojumu pamatojošos dokumentus, un ministrija konstatējusi, ka Ādažu pašvaldība no piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem 2,1 miljona latu apmērā neatbilstoši aizdevuma līgumos norādītajiem mērķiem izlietojusi trešo daļu jeb 681 077 latus.

«Lai arī pašvaldība ir viena no finansiāli nodrošinātākajām Latvijas pašvaldībām, tā nespēj sakārtot savu finanšu situāciju un tai ir vieni no lielākajiem kavētajiem maksājumiem Latvijā, kas 2010. gada 1. septembrī bija 212 tūkstoši latu, turklāt pēdējos mēnešos ir vērojama to pieauguma tendence,» norāda Finanšu ministrija.

Drošības kompānija SIA Grifs AG iegādājusies apsardzes uzņēmuma SIA Ādažu glābšanas dienests kapitāldaļas, paplašinot darbību Ādažos, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ādažu glābšanas dienests turpinās sniegt tehniskās apsardzes pakalpojumus Ādažu, Carnikavas un Garkalnes novada iedzīvotājiem, pauda Grifs AG valdes loceklis Ainars Bundulis.

«Ar dienesta darbiniekiem tika pārslēgti līgumi un, lai nodrošinātu vienotu pakalpojumu standartu ievērošanu, tiek organizētas tādas mācības un instruktāžas kā esošajiem Grifs AG darbiniekiem,» pauda A. Bundulis.

Turpmāk Ādažu glābšanas dienesta darbinieki būs atpazīstami pēc Grifs AG formas tērpiem un jaunām mobilās grupas automašīnām. Šobrīd Ādažu glābšanas dienestā strādā desmit darbinieki.

Zīmolu Laima, Selga, Staburadze un Ādažu čipsi īpašnieks Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīs vairāk nekā miljonu eiro čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas izsludinātajā iepirkumu konkursā par čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijas piegādi starp septiņiem pretendentiem uzvarējis uzņēmums ABB, kura piedāvātā līgumcena ir 1,294 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) jeb 1,07 miljoni eiro bez PVN.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2018.gada 30.novembrim, piesaistot finansējumu Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Iepirkuma konkursam pievienotajā tehniskajā specifikācijā ir teikts, ka iepirkuma mērķis ir kastu pakošanas procesa automatizācija un jaudas palielināšana, nodrošinot iespēju vienlaicīgi strādāt ar četrām dažāda izmēra kastēm un izmantot vienlaicīgi divus dažādus vākus. Investīciju projekts paredz papildus aprīkot esošās pakošanas līnijas, attiecīgi uzstādot tām trīs jaunas kastu pakošanas iekārtas, divas jaunas kastu formēšanas iekārtas, vienu jaunu vāku formēšanas un uzlikšanas iekārtu, jaunus transportierus un trīs jaunas kastu uzlīmju iekārtas. Projekta ietvaros daļēji ir jāizmanto esošā kastu padeves sistēma, no diviem esošiem kastu formētājiem.

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Saskata potenciālu jauna veida čipsu ražošanā un sāk uzņēmējdarbību Latgalē – Jersikas pagastā

Ideja par čipsu ražošanu radusies pirms 15 gadiem, kad Jersikas čipsu ražotāja SIA Glear valdes loceklis Artis Paegle pārtikas izstādē Viļņā satika savu paziņu, kurš tolaik strādāja kādā beļģu firmā, kas piedāvā dažādas iekārtas.

Jersikas čipsi tiek ražoti pēc atšķirīgas tehnoloģijas, nekā ierasts. Populārākais čipsu ražošanas veids ir sagriezt kartupeļus šķēlītēs, izvārīt eļļā, apstrādāt ar garšvielām un sapakot maisiņos. Otrs variants ir no kartupeļu pārslām pagatavot biezputru, izlīdzināt plānā kārtiņā un izspiest no tā dažādu formu čipsus. «Šis ir trešais veids, kad ņem t.s. mikropaletes, kuru pamatizejviela ir kartupelis, kas sarīvēts putrā, un pēc tam galaprodukts ir izžāvēts kartupelis graudiņu veidā. Šie graudiņi nonāk iekārtā, uzpūšas jeb uzsprāgst, un pēc tam 200 grādu temperatūrā tiek presēti čipsi. Rozīnīte visā šajā lietā ir tā, ka nevajag taukvielas, jo prese ir apstrādāta ar speciālu pārklājumu. Šī tehnoloģija ir jauna visā pasaulē. Pašlaik pārskatāmā reģionā – Baltijā un tuvā Skandināvijā – pēc šīs tehnoloģijas nekur citur neko tamlīdzīgu neražo,» apgalvo Artis. Čipsi ar eļļu tiek apstrādāti vēlāk, lai tiem pieliptu garšvielas. Taču eļļa nav karsēta vai vārīta, uzsver ražotājs.

a/s Latfood arī šogad iepērk 10 tūkstošus tonnu kartupeļu, kas izaudzēti gandrīz 20 Latvijas zemnieku saimniecībās. Šodien a/s Latfood noliktavā ievestas pēdējās kartupeļu kravas.

«Jau otro gadu desmitu mēs sadarbojamies ar Latvijas zemnieku saimniecībām, kurās audzē kartupeļus tieši Ādažu čipsu ražošanai. Tādā veidā nodrošinām pilnu ražošanas ciklu no kartupeļu sēklas līdz gala produktam, un varam būt pārliecināti par ražošanā izmantoto izejvielu kvalitāti,» norāda Valdis Blūms, a/s Latfood valdes priekšsēdētājs.

Neskatoties uz mainīgajiem laika apstākļiem, uzņēmumā norāda, ka šogad kartupeļu raža ir padevusies laba. Ādažu čipsu ražošanā tiek izmantotas čipsiem īpaši piemērotas kartupeļu šķirnes Saturna, Marlen, Lady Rosetta un Mustang.